Labdien!

Personāla jeb personāldaļas vadītāja profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā – t.i., prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nav noteiktas likumdošanā. Līdz ar to prasības pretendentiem uz personāla vadītāja vakanci nosaka darba devējs. Profesiju klasifikatorā personāla vadītāja profesija ir iekļauta atsevišķā grupā 1212 “Personāla vadītāji", un tās pārstāvjiem noteikti šādi pamatuzdevumi:

• noteikt un formulēt uzņēmuma personāla vadības stratēģiju, politiku un mērķus dinamiskā ekonomiskā vidē atbilstoši uzņēmuma mērķiem;
• plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma politiku personāla jautājumos, organizēt un vadīt padotā personāla darbu uzņēmuma personāla struktūrvienībā;
• plānot un organizēt darbinieku pieņemšanu darbā, mācīšanu un paaugstināšanu amatā, noteikt algu struktūru un vadīt pārrunas ar darbiniekiem algu jautājumos, konsultēt darbiniekus;
• kontrolēt darba un vides aizsardzības, veselības aizsardzības un citu programmu izpildi;
• kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu;
• izstrādāt un vadīt darba un pārvaldes procedūras, plānot un vadīt ikdienas darījumus;
• organizēt uzņēmuma darbinieku apbalvojumu, darba izvērtējumu un sodu uzskaiti;
• veidot, uzturēt un glabāt personāla statistisko un skaitlisko uzskaiti;
• īstenot pasākumus kvalitātes sistēmas uzturēšanai un pilnveidošanai.

Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam nepieciešama augstākā izglītība – personāla (cilvēkresursu) vadības vai citās jomās, piemēram, psiholoģijā, pedagoģijā, karjeras konsultēšanā, vadībzinībās u.c. -  atkarībā no nozares, kurā būs jāstrādā, un zināšanas/ pieredze personāla vadībā.

Izglītības iespējas

Personāla vadību var apgūt, gan studējot augstākās izglītības programmās visos studiju līmeņos, gan mācoties kursos. Nosūtām Jums programmu sarakstus:

• Īsā cikla jeb 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas – jāstudē 2-2,5 gadi, iegūst personāla speciālista profesionālo kvalifikāciju;
• Profesionālā bakalaura studiju programmas – jāstudē 4 – 4,5 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā/ administrēšanā un personāla vadītāja profesionālo kvalifikāciju;
• Profesionālā maģistra studiju programmas – jāstudē 1,5 – 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu personāla vadībā/ uzņēmējdarbības vadībā un organizācijas vadītāja profesionālo kvalifikāciju.

Ar iegūtu bakalaura/ maģistra grādu jebkurā nozarē (t.sk. mākslās) Jums ir iespēja studēt arī citās uzņēmējdarbības un vadības jomas akadēmiskā vai profesionālā maģistra programmās (šajās programmās visbiežāk tiek apgūts t.sk. ar personālvadību saistīts studiju kurss/ modulis, taču iesakām iepriekš precizēt gan programmas saturu, gan specifiskos uzņemšanas nosacījumus). Tāpat Jūs varat apgūt nevis visu studiju programmu, bet atsevišķu studiju kursu/ moduli bakalaura vai maģistra programmā klausītāja statusā, saņemot attiecīgus kredītpunktus un augstskolas izsniegtu dokumentu par kursa apguvi.

Personāla vadības kompetences var apgūt arī, mācoties neformālās izglītības programmās jeb kursos (par apguvi saņem izglītības iestādes izsniegtu apliecību vai sertifikātu). Šādus kursus piedāvā vairākas pieaugušo izglītības iestādes, piemēram, Mācību centrs Hansa Training, Biznesa konsultāciju un mācību centrs “LatConsul”, Biznesa augstskolas “Turība” Mācību centrs, Personāla apmācību centrs Agenda u.c.

Papildu informācija

Vairāk par personāla vadītāja, personāla atlases speciālista un citām vadības un administrācijas jomas profesijām (darba apraksts, intervija ar jomas profesionāli, attēlu galerija, mācību iespējas) Jūs varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule”.

Labdien!

NIID.LV šodien ir publicēts raksts par ziemas uzņemšanu augstskolās un koledžās. Rakstā apkopota detalizēta informācija, kurās izglītības iestādēs un programmās notiek ziemas uzņemšana, t.sk. arī par budžeta vietām. Ziemas uzņemšanā augstskolas un koledžas piedāvā iespēju studēt galvenokārt par maksu, taču ir pieejamas arī budžeta vietas vai īpašas atlaides. Piemēram, studēt par valsts budžeta līdzekļiem pēc 12. klases var topošie robežsargi Valsts Robežsardzes koledžas 1. līmeņa augstākās izglītības vai profesionālās tālākizglītības programmā, kā arī divās programmās LU Rīgas 1. medicīnas koledžā. Savukārt atlaides ziemas uzņemšanā reflektantiem piedāvā, piemēram, Alberta koledža, Biznesa vadības koledža u.c.

Pēc NIID.LV rīcībā esošās informācijas profesionālās izglītības iestādēs/ programmās (izņemot augstāk minēto profesionālās tālākizglītības programmu “Robežsardze”) ziemas uzņemšana šogad nav plānota.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Profesionālās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāju Māri Dukuru, kurš informēja, ka:

1) atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 20.punktā noteiktajam, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu var kārtot, ja ikvienā profesionālā satura sasniedzamo mācīšanās rezultātu apguves pārbaudījumā ir iegūts vērtējums, ne zemāks par vidējo līmeni atbilstoši minēto noteikumu 2. pielikumam (t.i., profesionālajos priekšmetos iegūtajam vērtējumam jābūt vismaz 5 balles jeb 60-67% no visu uzdevumu izpildes līmeņa).

Tādējādi pat ar vienu ar nesekmīgu atzīmi  nevar atļaut kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu.

2)ja profesionālās izglītības programmas audzēknis vairs nemācās skolā, tad ir jāiestājas vispārizglītojošajā vai profesionālajā vidusskolā un līdz 15. decembrim jāreģistrējas valsts pārbaudījumu kārtošanai (ja nav nokārtoti/ ir saņemti nesekmīgi vērtējumi). Vēršam uzmanību, ka, lai pabeigtu vidusskolu, būs jāapgūst visi konkrētajā izglītības programmā (mācību plānā) iekļautie priekšmeti atbilstoši vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības standarta prasībām, kā arī jānokārto visi nepieciešamie centralizētie eksāmeni (CE). Iepriekš apgūtie priekšmeti tiks pielīdzināti jaunajai programmai un sastādīts individuāls mācību plāns, kas noteiks, kādos termiņos būs jāapgūst neapgūtie vidusskolas mācību priekšmeti un jānokārto trūkstošās ieskaites vai eksāmeni.

Līdz ar to, pārejot uz vispārizglītojošo vidusskolu, jaunietim būs no jauna jākārto visi CE (optimālajā vai augstākajā līmenī) atbilstoši jaunajam vidusskolas mācību saturam. Iepriekšējā parauga CE vispārīgajā apguves līmenī vēl pēdējo gadu kārtos tikai profesionālo izglītības iestāžu 4. kursa izglītojamie.

Tādējādi jaunietim ir iespēja pabeigt vidējās izglītības ieguvi vispārizglītojošās vai profesionālās vidējās izglītības programmā pēc izvēles (termiņš nav noteikts – var atsākt mācības arī pēc vairākiem gadiem), taču viņam būs jāapgūst visi konkrētajā izglītības programmā (mācību plānā) iekļautie priekšmeti atbilstoši standarta prasībām, kā arī jānokārto visi nepieciešamie valsts pārbaudījumi.

Papildu informācija

NIID sagatavotais materiāls “Valsts pārbaudes darbi vispārējās izglītības iestādēs 2022./2023. gadā”;

NIID sagatavotais materiāls “Valsts pārbaudes darbi profesionālās izglītības iestādēs 2022./2023. gadā”.

Labdien!

NIID.LV katru gadu tiek publicēts apkopojošs raksts par ziemas uzņemšanas iespējām. Ieskatam Jūs varat aplūkot iepriekšējā gada rakstu: Ziemas uzņemšana augstākās izglītības iestādēs 2021./2022. gadā. Šogad plānojam līdzīgu rakstu publicēt aptuveni līdz decembra vidum, kad būs apkopota visa informācija (vairākās augstskolās / studiju virzienos šobrīd notiek akreditācijas process, līdz ar to precīzai informācijai ir nepieciešams sagaidīt akreditācijas rezultātus).

Uz šo brīdi apkopotās programmas Jūs varat aplūkot, NIID.LV meklēšanas lodziņā ievadot atslēgas vārdus “Ziemas uzņemšana”. Informācija tiek pastāvīgi papildināta.

Labdien!

Studēt augstākās izglītības programmās un apgūt jaunas profesijas var jebkurā vecumā (ne valsts, ne augstskolu normatīvajos dokumentos nav noteikti vecuma ierobežojumi pirmsskolas skolotāja profesijas apguvei), ja iepriekš iegūtā izglītība atbilst uzņemšanas prasībām konkrētajā studiju programmā.  Pirmsskolas skolotāja profesiju var apgūt, studējot īsā cikla jeb 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmās (jāstudē 2-2,5 gadi, iegūst 5. līmeņa skolotāja profesionālo kvalifikāciju; iegūtā izglītība dod tiesības strādāt par skolotāju pirmsskolā un sākumskolas 1.klasē). Nosūtām Jums programmu SARAKSTU.

Saraksta kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc dažādiem kritērijiem: studiju veida (pilna/ nepilna laika), izglītības ieguves formas (studijas klātienē, neklātienē  vai tālmācībā), norises vietas u.c. Katras programmas aprakstā ir informācija par iestāšanās prasībām, kā arī saite uz Uzņemšanas noteikumiem, kuros detalizēti aprakstīts, kādi dokumenti jāiesniedz. Stājoties augstskolās, parasti ir jāiesniedz šādi dokumenti:

• pase vai cits personu apliecinošs dokuments (Uzņemšanas komisijai jāiesniedz kopija, bet jāuzrāda oriģināls);
• vārda un uzvārda maiņu apliecinošs dokuments, ja kādā no obligāti iesniedzamajiem dokumentiem un pasē/personas apliecībā vārds / uzvārds atšķiras, un/ vai kādā no dokumentiem nav norādīts personas kods;
• vidējo izglītību apliecinošs dokuments (atestāts vai diploms) ar pielikumu – sekmju izrakstu, centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāts (ja CE ir kārtoti);
• citi dokumenti. Piemēram, pastāv iespēja veikt iepriekšējā izglītībā un/vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu augstskolas īstenotā studiju programmā vai tās daļā, piešķirot attiecīgus kredītpunktus (maksas pakalpojums) un attiecīgi samazinot studiju ilgumu un maksu. Šādā gadījumā Jums būs jāsagatavo arī darba pieredzi un iepriekšējo izglītību apliecinoši dokumenti.

Parasti personas, kas vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam, uzņemšanas konkursā piedalās ar vidējās izglītības dokumenta (atestāta vai diploma) gada atzīmēm noteiktos priekšmetos (piemēram, latviešu valoda un/vai literatūra, svešvaloda, matemātika; tāpat var būt iekļauti tādi priekšmeti kā fizika, ķīmija, bioloģija, ģeogrāfija u.c.). Var būt arī papildu nosacījumi, piemēram, ka visiem vērtējumiem vidējās izglītības dokumentā jābūt sekmīgiem. Tāpat augstskolas var noteikt, ka jākārto iestājpārbaudījumi.

Precīzai informācijai iesakām Jums 1) rūpīgi iepazīties ar izvēlētās augstskolas uzņemšanas noteikumiem; 2) sazināties ar uzņemšanas komisijas pārstāvi.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet strādāt par pirmsskolas skolotāju jau uzreiz pēc studiju uzsākšanas.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Psihologu profesionālo darbību nosaka psihologa profesijas standarts, kurā norādīts, ka psihologs analizē un piemēro psihologa profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus, izvirza psihologa profesionālās darbības sniegšanas mērķus, veic indivīda, grupas vai organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), psiholoģisko konsultēšanu un sniedz psiholoģisko palīdzību, atbilstoši izvirzītajam mērķim, novērtē psihologa profesionālās darbības efektivitāti, raksta un sniedz psihologa atzinumu, veic zinātniskus pētījumus. Psihologi ar klientiem strādā klātienē un attālināti (izmantojot kādu no attālinātas komunikācijas lietojumprogrammām).

Likumā noteiktās psihologa profesionālās darbības jomas ir šādas:

1. izglītības un skolu psiholoģija;
2. darba un organizāciju psiholoģija;
3. klīniskā un veselības psiholoģija;
4. juridiskā psiholoģija;
5. konsultatīvā psiholoģija;
6. militārā psiholoģija.

Tādējādi, lai strādātu par psihologu, Jums pēc vidusskolas ir jāiegūst augstākā izglītība psiholoģijā – vispirms bakalaura, tad maģistra grāds. Nosūtām Jums programmu sarakstus:

• Bakalaura programmu SARAKSTS (jāstudē 3 gadi, studijas beidzot, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā);
• Profesionālā maģistra programmu SARAKSTS (ar akadēmiskā bakalaura grādu psiholoģijā jāstudē 2 gadi, studijas beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju ar specializāciju kādā no darbības jomām).

Vairāk par psihologa profesiju varat uzzināt:

• Vietnē “Profesiju pasaule”  - intervijas ar psiholoģijas nozares profesionāļiem, attēlu galerijas, izglītības iespējas u.c.;
• Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas, Latvijas Psihologu biedrības, Latvijas Veselības psihologu asociācijas, Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas centra Intellego mājaslapā u.c. profesionālo organizāciju mājaslapās.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) speciālistiem - Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli un Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas (VPMK)  vadītāju Ilgu Prudņikovu, kuri informēja, ka ieteikumi Jūsu turpmāk veicamajiem soļiem ir atkarīgi no tā, vai Jūsu bērns mācību procesa laikā ir saņēmis un/vai turpina saņemt atbalsta pasākumus.

1)Ja Jūsu bērns mācību procesā saņem atbalsta pasākumus (ir speciālistu - logopēda, psihologa, speciālā pedagoga - izvērtējums par atbalsta pasākumu nepieciešamību; bērns mācās skolā pēc individuāli sastādīta plāna), tad Jūs varat pieteikt bērnu atbalsta pasākumiem centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanas laikā*.

Atbalsta pasākumus centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanas laikā 9. klases skolēni, sākot ar 2022./2023. mācību gadu, varēs saņemt tikai ar Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas (VPMK) atzinumu. Līdz šim mācību gadam atbalsta pasākumus 9. klases valsts pārbaudījumos (kas nebija CE) skolēni varēja saņemt arī ar skolas logopēda vai psihologa ieteikumu.

CE kārtošanas laikā, tāpat kā valsts pārbaudījumos iepriekšējos gados, skolēniem tiks nodrošināti tie paši atbalsta pasākumi, kas viņiem ir pieejami mācību procesa laikā. Skola pati ir tiesīga piemērot papildu atbalsta pasākumus, ja skolēns tos ir saņēmis mācību procesā.

K.Špūle un I.Prudņikova iesaka Jums vērsties VPMK savlaicīgi, jo jau tagad veidojas garas rindas. Jāpiesakās pa tālruni 67718165. Papildu informācija pieejama VISC mājaslapā.

Par atbalsta pasākumiem iepriekšējos gados varat papildus izlasīt VISC sagatavotajā materiālā.

2)Ja atbalsta pasākumi mācību procesā līdz šim nav īstenoti, tad pastāv iespēja saņemt atbrīvojumu no valsts pārbaudījumu (vai to daļas) kārtošanas.

No 27.01.2023. ir stājušies spēkā jaunie Ministru Kabineta noteikumi Nr.31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem”, kas paredz, ka  no valsts pārbaudījumiem skolēnu var atbrīvot tikai ar ārsta - speciālista (psihiatra, neirologa vai hematoonkologa), vai ārstu konsīlija atzinumu, kas jāiesniedz līdz konkrētā mācību gada 1.martam. Jaunie noteikumi arī paredz, ka ģimenes ārsta iepriekš izsniegtie atzinumi būs derīgi līdz šī mācību gada beigām.

Par valsts pārbaudījumiem 2022./2023. gadā, t.sk. par atbrīvojumu saņemšanu, papildus varat lasīt NIID.LV sagatavotajā materiālā.

*Atbalsta pasākumu kārtība pārbaudes darbos noteikta Ministru kabineta 05.07.2022. noteikumos Nr. 398 "Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību" (IV d.).

Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat sazināties ar K.Špūli, t. 60001606, e-pasts: kaspars.spule@visc.gov.lv vai I.Prudņikovu, t. 60001643, e-pasts: ilga.prudnikova@visc.gov.lv.

Labdien!

Ar iegūtu bakalaura grādu, t.sk. sociālā darba jomā, Jūs varat turpināt studijas gan pamatstudiju programmās (īsā cikla, bakalaura, profesionālā bakalaura u.c.), gan augstākā līmeņa studiju programmās (maģistra, profesionālā maģistra, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās) dažādās nozarēs, ne tikai sociālajā darbā. Jūs varat arī brīvi izvēlēties studiju veidu (pilna/ nepilna laika) un izglītības ieguves formu (studijas klātienē, neklātienē  vai tālmācībā).

Savā jautājumā neesat norādījusi, kādā jomā Jūs vēlētos studēt / kādā profesijā uzsākt vai turpināt karjeru. Nosūtām Jums zināšanai dažus piemērus ar programmu sarakstiem, kur Jūs varētu turpināt mācības/ uzsākt karjeru ar iegūtu bakalaura grādu sociālajā darbā:

1)Sociālā darba jomā – profesionālā maģistra studiju programmas – iegūst profesionālā maģistra grādu un, piemēram, sociālā darbinieka, vadošā sociālā darbinieka, karitatīvā (kristīgā) sociālā darbinieka u.c. kvalifikāciju. Programmu SARAKSTS;

2)Pedagoģijas jomā – piemēram, lai strādātu par sociālo pedagogu, Jums papildus būtu jāapgūst tikai pedagogu profesionālās pilnveides programma vismaz 72 h apjomā pedagoga sertifikāta ieguvei: programmu SARAKSTS (ja Jūsu sociālā darba studiju programmas saturā bija apgūti arī pedagoģijas moduļi, tad Jūs varat strādāt par sociālo pedagogu bez papildu nosacījumu izpildes);

3)Supervīzijas jomā - profesionālā maģistra studiju programmas – iegūst profesionālā maģistra grādu un Supervizora/ konsultanta pārrauga kvalifikāciju. Programmu SARAKSTS;

4)Uzņēmējdarbības un vadības jomā – akadēmiskā vai profesionālā maģistra programmu plaša izvēle dažādās specializācijās (t.sk. programmas sociālajā uzņēmējdarbībā, biznesa vadībā, projektu vadībā, cilvēkresursu vadībā u.c.): SARAKSTS.

Katra saraksta kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc dažādiem kritērijiem: studiju veida (pilna/ nepilna laika), izglītības ieguves formas (studijas klātienē, neklātienē  vai tālmācībā), norises vietas u.c.

Katras programmas aprakstā ir arī sniegta informācija par uzņemšanas nosacījumiem konkrētajā programmā, kā arī norādīta izglītības iestādes kontaktinformācija un saite uz uzņemšanas noteikumiem. Kad esat izvēlējusies piemērotu programmu, iesakām Jums rūpīgi iepazīties ar Uzņemšanas noteikumiem un/vai sazināties ar Uzņemšanas komisijas pārstāvjiem, lai precizētu, vai ar Jūsu iegūto izglītību var iestāties konkrētajā programmā; vai ir iestājpārbaudījumi; kādi dokumenti jāiesniedz utt.

Vēl ir daudz dažādu iespēju, kur Jūs varētu turpināt izglītību. Ja vēlaties saņemt papildu informāciju par iespējām, lūdzu, precizējiet tematisko jomu vai profesiju, ko vēlaties apgūt.

Papildu informācija

Par dažādām sociālā darba un citām profesijām, piemēram, Sociālā darbinieka, Supervizora, Sociālās palīdzības organizatora, Kouča u.c. (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas), Jūs varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule”.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri. Speciāliste skaidroja, ka prasības sākumizglītības pedagoga izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas Ministru kabineta 11.09.2018. noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 2.2. apakšpunktā, kurš nosaka, ka  sākumizglītības skolotājam nepieciešama augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumskolas vai sākumizglītības skolotāja vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija, pamatizglītības 1. klasē – arī pirmsskolas skolotāja kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā vismaz 72 stundu apjomā.

Tādējādi Jūsu iegūtā izglītība ļauj strādāt bez papildu nosacījumu izpildes sākumskolas 1. klasē. Savukārt, lai strādātu par sākumskolas skolotāju arī citās klašu grupās (no 2. līdz 6. klasei), Jums papildus jāapgūst pedagogu profesionālās pilnveides programma ar sertifikāta ieguvi vai studiju modulis sākumizglītības saturā un didaktikā vismaz 4 kredītpunktu (KP) vai 160 h apjomā. Pilnveides kursus šobrīd neviena augstskola nepiedāvā, taču ir iespējami vairāki risinājumi, kā Jūs varat kļūt par sākumizglītības skolotāju, nestudējot visus 4 gadus:

1)Jūs varat apgūt studiju moduli/ kursu klausītāja statusā, iegūstot attiecīgus KP, mācoties kādā no augstskolām, kas īsteno profesionālā bakalaura programmu “Sākumizglītības skolotājs”;

2)Jūs varat strādāt par sākumizglītības skolotāju arī tad, ja  iepriekšējo studiju/ mācību laikā jau ir apgūti priekšmeti sākumizglītības saturā un/vai didaktikā, vai attiecīgi studiju kursi apgūti augstskolās klausītāja statusā. Šādā gadījumā Jums būtu nepieciešams iepriekš apgūtos KP atzīt augstskolā, kas īsteno sākumizglītības skolotāja programmu.

3)Jūs varat arī interesēties par iespēju iestāties sākumizglītības skolotāja profesionālā bakalaura programmas vēlākos posmos (piemēram, studēt, sākot ar 3.- 4. vai augstāku semestri, vai pēc individuāla plāna, attiecīgi samazinot studiju maksu);

4)Ar iegūtu 2. līmeņa augstāko izglītību pedagoģijā Jūs varat arī papildus iegūt maģistra grādu izglītībā, studējot Izglītības zinātņu maģistra programmā. Lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam ir jābūt saistītam ar sākumskolas izglītības saturu un didaktiku.

Tādējādi iesakām Jums sazināties ar kādu no augstskolām, kas īsteno profesionālā bakalaura programmu “Sākumizglītības skolotājs”, un precizēt savas iespējas. Nosūtām Jums studiju programmu SARAKSTU.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar B.Bašķeri, tālrunis 67047835, e-pasts baiba.baskere@izm.gov.lv.

Papildu informācija
Par sākumskolas skolotāja profesiju papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas).

Labdien!

Kouča profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā – t.i., prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nav noteiktas likumdošanā. Līdz ar to prasības pretendentiem uz kouča vakanci nosaka darba devējs. Profesiju klasifikatorā kouča (latviskajā redakcijā - izaugsmes veicinātāja*) profesija ir iekļauta grupā 2423 “Personāla un karjeras, kvalitātes vadības sistēmu un risku vadības vecākie speciālisti".

Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam nepieciešama augstākā izglītība – piemēram, psiholoģijā, pedagoģijā, personālvadībā, karjeras konsultēšanā, vadībzinībās u.c. -  atkarībā no nozares, kurā būs jāstrādā, un zināšanas koučingā. Darba tirgū pastāv vairākas izaugsmes veicinātāju jeb kouču specializācijas: organizāciju pārmaiņu vadību koučs, augstākās uzņēmumu vadības koučs, pārdošanas efektivitātes koučs, sporta koučs, koučs-karjeras konsultants, mērķu plānošanas speciālists u.c. Katrai specializācijai ir sava, specifiska apgūstamā apmācības sistēma, un nav iespējams ar vienu apmācību kursu kļūt par kouču visās specializācijās. Viena no izplatītākajām koučinga specializācijām biznesā ir uzņēmuma pārmaiņu vadības koučs, augstākās uzņēmumu vadības koučs, bet jauniešu vai skolu vidē ir koučs-karjeras konsultants.

Izglītības iespējas

Ne augstskolas, ne koledžas, ne citas izglītības iestādes nepiedāvā iegūt kvalifikāciju „koučs” vai “izaugsmes veicinātājs”. Kouča darbam nepieciešamās kompetences var apgūt, mācoties neformālās izglītības programmās jeb kursos.

Šobrīd Latvijā koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas var atrast par kauču darba,  mācību iespējām un starptautisko akreditāciju var atrast ICF mājaslapā. ICF mājaslapas starptautiskajā versijā (angļu valodā) ir pieejams arī izvērsts izglītības iespēju meklētājs, kurā var meklēt mācību programmas koučingā dažādās pasaules valstīs (t.sk. Latvijā) gan klātienē, gan attālināti.

Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā Latvijā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach, Starptautiskā kouču biedrība (ICC) u.c.

Noderīgi resursi

• Detalizētu informāciju par kouča darbu, t.sk. izglītības iespējām, varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule;
• Raksts portālā Santa.lv “Viss par koučingu. Vai tev arī to vajag?”.

*Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija oficiāli ir atzinusi terminu “izaugsmes veicinātājs”, kā termina “koučs” latvisko tulkojumu.