Labdien!

Ja izglītības dokuments ir nozaudēts vai neatgriezeniski sabojāts, ir iespējams iegūt tā dublikātu.

Saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem Nr.913 (IV daļa) “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti”, lai saņemtu apliecības par vispārējo pamatizglītību dublikātu, Jums ir jāiesniedz iesniegums izglītības iestādē, kuru esat beigusi, tātad tajā iestādē, kas jums šo izglītības dokumentu savulaik izsniedza. Ja šī skola ir likvidēta vai reorganizēta, jāvēršas ar iesniegumu par dublikāta izsniegšanu attiecīgās pašvaldības izglītības nodaļā.

Persona, kurai nepieciešams izglītības dokumenta dublikāts, izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" nozaudēto dokumentu par nederīgu. Par šī oficiālā paziņojuma publicēšanu Jums būs jāmaksā saskaņā ar cenrādi.

Ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc oficiālā paziņojuma publicēšanas izglītības iestādes direktors, pašvaldības izglītības pārvaldes iestādes vadītājs vai pašvaldības izglītības speciālists izraksta dublikātu un reģistrē izsniegto apliecību par vispārējo pamatizglītību uzskaites un reģistrācijas grāmatā. Dublikāta saņēmējs parakstās par tā saņemšanu.

Izglītības dokumenta dublikāts ir derīgs iesniegšanai izglītības iestādēs.

Labdien!

Prasības profesionālās un interešu izglītības pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6. punktā, kurš cita starpā nosaka, ka par profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt arī persona, kurai ir trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija* un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma vismaz 72 stundu apjomā.

Tādējādi, ja Jums ir iegūta vidējā profesionālā izglītība, tad, lai strādātu par profesionālās izglītības skolotāju (piemēram, strādātu par pasniedzēju un mācītu profesionālos priekšmetus tehnikumos u.c. profesionālās izglītības iestādēs) un/vai interešu izglītības skolotāju (piemēram, vadītu pulciņus, meistarklases bērniem un jauniešiem), Jums ir papildus jāapgūst augstākās izglītības programma pedagoģijā vai pedagogu profesionālās pilnveides programma vismaz 72 h apjomā. Minētie noteikumi neattiecas uz pieaugušo izglītību, taču darba devējs var dot priekšroku pretendentam ar pedagoģisko izglītību. Tāpat pedagoģiskā izglītība noderēs, ja vēlēsieties strādāt kā privātprakses pedagogs sertificētā privātpraksē ar bērniem, jauniešiem vai pieaugušajiem (interešu izglītības pedagogi bieži īsteno tieši šādu pedagoģiskās darbības formu).

Ātrākais ceļš būtu apgūt pedagogu profesionālās pilnveides programmu. Šādas programmas ir tiesīgas izstrādāt un īstenot tikai augstskolas, kuras īsteno studiju programmas pedagoģijā. Pēc programmas apguves tiek izsniegts pedagoga sertifikāts. Jums jāizvēlas pilnveides programma, kura domāta topošajiem skolotājiem bez iegūtas pedagoģiskās izglītības, piemēram, “Pedagoģiskās darbības pamati”. Nosūtām Jums programmu sarakstu: SARAKSTS. NIID.LV sarakstam ir informatīvs raksturs – iesakām Jums sazināties ar izvēlēto augstskolu un precizēt, kādas ir iespējas mācīties šajās programmās.

Nosūtām Jums arī sarakstu ar pamatstudiju programmām pedagoģijā: SARAKSTS. Lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc veida, iegūstamās kvalifikācijas, norises vietas u.c. kritērijiem. Šobrīd neviena augstskola nepiedāvā iegūt kvalifikāciju “Profesionālās izglītības skolotājs”, taču Jūs varat iegūt augstāko izglītību jebkurā no pedagoģijas programmām.

Atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet strādāt par skolotāju, kā tikko uzsāksiet mācības vai studijas.

Papildu informācija
Par profesionālās izglītības skolotāja un citām pedagogu profesijām papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas).

*Atbilstoši grozījumiem Profesionālās izglītības likumā (Pārejas noteikumu 29. un 30.p.), sākot ar 2022. gada 1. augustu, trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Latvijas Sporta psiholoģijas asociācijas (LSpPA) pārstāvi Žermēnu Vazni, kura informēja, ka ar iegūtu bakalaura grādu sporta pedagoģijā var turpināt studijas maģistrantūrā un specializēties par sporta psiholoģiskās sagatavotības treneri. Sporta psiholoģiskās sagatavotības treneris var sniegt atbalstu un konsultatīvu palīdzību gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem – piemēram, palīdzēt pārvarēt bailes no sacensībām, tikt pāri psiholoģiskajām barjerām, veicināt motivāciju sportā utt., - taču nevar dēvēt sevi par psihologu, atvērt savu psihologa privātpraksi un sniegt padziļinātas psiholoģiskas konsultācijas.

Lai kļūtu par psihologu, t.sk.sporta psihologu, tad atbilstoši Psihologu likumā noteiktajām prasībām ir jāpabeidz bakalaura + maģistra studijas psiholoģijā.  Tādējādi, lai kļūtu par psihologu ar specializāciju sporta psiholoģijā, vispirms Jums jāstudē bakalaura programmā „Psiholoģija”, pēc tam jāiegūst profesionālā maģistra grāds psiholoģijā un psihologa kvalifikācija.

Zināšanai informējam, ka augstākās izglītības iestādēs  pastāv iespēja izglītības pielīdzināšanas rezultātā (atzīstot kredītpunktus) pretendēt uz studiju uzsākšanu vēlākos posmos vai studēt pēc individuāla plāna. Tāpat pastāv iespēja vērsties ar iesniegumu par iepriekšējā izglītībā un/vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu augstskolas īstenotā studiju programmā vai tās daļā, piešķirot attiecīgus kredītpunktus (maksas pakalpojums). To nosaka Augstskolu likuma 59.3 pants un Ministru kabineta noteikumi Nr.505, kas nosaka ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju, kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus.

Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat sazināties ar Ž.Vazni: tālrunis 29282014; e-pasts: zermena.vazne@gmail.com.

Labdien!

Lai mācītos par stjuarti, vispirms ir nepieciešams iegūt vidējo izglītību. Stjuartes profesiju personas ar vidējo izglītību no 18 gadu vecuma var apgūt, mācoties aviokompānijas "airBaltic" apmācību centrā.

Ar stjuarta un citām aviācijas nozares profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties  vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

NIID.LV nav kompetentā iestāde, kam ir tiesības komentēt ģimenes ārsta pieņemtos profesionālos lēmumus. Ārstu profesionalitātes kontrole ir Veselības inspekcijas (VI) kompetencē. Iesakām Jums sazināties ar VI Veselības aprūpes nodaļas speciālistiem, kuri palīdzēs Jums profesionāli izvērtēt situāciju un sniegs ieteikumus turpmākajai rīcībai. Tālrunis saziņai: 28680067, e-pasts: vi@vi.gov.lv.

Labdien!

Detektīva profesija Latvijā ir reglamentēta - tas nozīmē, ka prasības izglītībai un kvalifikācijai ir noteiktas likumos. Lai strādātu par detektīvu, Valsts policijā ir jāsaņem sertifikāts.

Detektīvdarbības likums nosaka, ka saņemt detektīva sertifikātu un strādāt šajā jomā var persona, kurai ir

1) augstākā izglītība tiesību zinātnēs, vai

2) vismaz 5 gadu darba pieredze tiesībaizsardzības iestādēs (tiesa, prokuratūra, policija, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes).

Latvijā nav nevienas izglītības iestādes, kurā var iegūt profesionālo kvalifikāciju “detektīvs”. Tuvākā detektīva profesijai ir izmeklētāja profesija, kuru apgūst, studējot Valsts policijas koledžā (VPK). Otrs ceļš ir studēt tiesību zinātnes (vēlams ar specializāciju kriminālistikā / operatīvās darbības teorijā u.c.). Lai studētu policijas darbu vai tiesību zinātnes, vispirms ir jāiegūst vidējā izglītība.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes nepiedāvā apgūt tiesībzinātnes vai policijas darbu pēc 9.klases. Tādējādi vienīgā iespēja mācīties policijas darba pamatus jau vidusskolas laikā ir atrast kādu no vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kura īsteno mācību jomu „Policijas darba pamati” (vai “Valsts aizsardzības mācība”) specializēto priekšmetu sarakstā.  Tāpat vidusskolas laikā pievērsiet uzmanību arī tādu priekšmetu apguvei kā psiholoģija, politika un tiesības, medicīna, svešvalodas, bioloģija, ķīmija, sports un veselība, antropoloģija u.c.

Šobrīd Latvijā diemžēl nav tāda interneta resursa, kurā būtu vienkopus atrodama un atlasāma informācija par visas Latvijas skolu plānotajiem pamatkursiem, padziļinātajiem un specializētajiem kursiem vidusskolās pēc jaunā mācību satura. Pēc NIID.LV rīcībā esošās informācijas policijas darba pamatus var apgūt, piemēram, Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā, Rīgas 28. vidusskolā, Priekules vidusskolā, Valmieras 5. vidusskolā, Pumpuru vidusskolā, u.c. skolās.

Ir izveidota Rīgas skolu karte, kurā var atrast informāciju par Rīgas vidusskolu īstenotajiem pamatkursiem, padziļinātajiem un specializētajiem kursiem. Karte pieejama šajā saitē. Visas Rīgas skolas (un to īstenoto programmu aprakstus) var atrast arī Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta uzturētajā izglītības iestāžu katalogā.

Papildu informācija
Par policijas izmeklētāja un citām valsts un pašvaldības policijas profesijām papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas).

Labdien!

Jā, pēc 9. klases ir iespēja apgūt profesiju 1-2 gadu laikā bez vispārizglītojošo priekšmetu apguves. Nosūtām Jums programmu sarakstus:

1. Profesionālās pamatizglītības programmas - ar pabeigtu pamatizglītību šajās programmās jāmācās 1-2 gadi, apgūst tikai profesionālos priekšmetus. Programmu beidzot, saņem profesionālās pamatizglītības apliecību ar 2. līmeņa kvalifikāciju;
2. Arodizglītības programmas pēc pamatskolas no 17 vai 18 gadiem -  šajās programmās jāmācās 1 gads, apgūst tikai profesionālos priekšmetus. Programmu beidzot, saņem profesionālās kvalifikācijas apliecību ar 3. līmeņa kvalifikāciju.

Zināšanai nosūtām Jums arī citu profesionālās izglītības programmu sarakstus:

1. Arodizglītības programmas pēc pamatskolas - šajās programmās jāmācās 3 gadi, apgūst daļēju vidusskolas programmu + profesiju. Centralizētie eksāmeni (CE) nav jākārto. Programmu beidzot, saņem atestātu par arodizglītību ar 3. līmeņa kvalifikāciju;
2. Profesionālās vidējās izglītības programmas - šajās programmās jāmācās 4 gadi, apgūst pilnu vidusskolas programmu + profesiju. Jākārto CE. Programmu beidzot, saņem diplomu par vidējo profesionālo izglītību ar 4. līmeņa kvalifikāciju, kas dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē.

Papildu informācija

Informācija par uzņemšanu profesionālās izglītības programmās 2022./2023. gadā atrodama NIID.LV sagatavotajā rakstā. Informācija katru gadu tiek aktualizēta.

Labdien!

Jūs varat gan pāriet no vienas studiju programmas un/vai augstskolas uz citu, gan iesniegt dokumentus studijām citā programmā paralēli esošajām studijām. Zemāk aprakstīsim abus variantus, kā Jūs varat rīkoties.

1) Pārejot no vienas augstskolas/ studiju programmas uz citu, Jūs varat pieteikties uzņemšanai vēlākos posmos. Tādā gadījumā, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos” noteiktajam, augstskola salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Taču jāņem vērā, ka, piesakoties studijām vēlākos posmos, Jūs nevarat pretendēt uz budžeta vietu.

Jūs varat nākamajā gadā pieteikties studijām budžeta vai maksas vietā izvēlētajā augstskolā/ studiju programmā, un pieteikties iepriekš apgūto priekšmetu atzīšanai jau pēc imatrikulācijas – tad Jūs nezaudēsiet budžeta vietu, ja būsiet to ieguvusi.

2) Jūs varat arī nepāriet uz citu programmu, bet iesniegt dokumentus paralēli esošajām studijām. Augstskolu likums (47. pants, 2. punkts) nosaka, ka var vienlaikus mācīties divās programmās (gan vienā un tajā pašā, gan dažādās augstākās izglītības iestādēs), tikai nevar vienlaicīgi studēt divās budžeta vietās - tātad vienā programmā var studēt par valsts budžeta līdzekļiem, un otrā – par maksu.​ Šajā gadījumā, ja Jūs izturēsiet konkursu un tiksiet uzņemta citā augstskolā/ studiju programmā budžeta vietā, tad Jums vajadzēs a) pārtraukt iepriekšējās studijas, laužot līgumu, vai b) studēt vienā no programmām par personīgajiem līdzekļiem.

Tādējādi Jūs varat pieteikties studijām citā augstskolā/ studiju programmā, neizņemot dokumentus.

Pirms dokumentu iesniegšanas iesakām Jums sazināties ar izvēlēto augstskolu un precizēt informāciju.

Labdien!

Masieru un masāžas metožu sertifikāciju veic Latvijas Fizikālās medicīnas asociācija (LFMA). Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar LFMA speciālisti Silviju Jorķi, kura informēja, ka, lai Jūs varētu bez ierobežojumiem strādāt masiera profesijā, t.sk. atvērt savu privātpraksi un veikt saimniecisko darbību, Jums papildus iegūtajai masiera kvalifikācijai ir nepieciešams veikt šādus soļus:

1) Pārliecināties, vai esat reģistrēta Ārstniecības personu reģistrā. Medicīnas koledžas parasti automātiski reģistrē savus absolventus, kuri ir saņēmuši diplomu. Pirmreizējās reģistrācijas derīguma termiņš ir 5 gadi. Tā kā esat pabeigusi medicīnas koledžu 2018.gadā, Jums līdz 2023.gadam vēl vajadzētu būt derīgam reģistrācijas termiņam (arī tad, ja iegūtajā specialitātē nestrādājat). Ja tomēr neatrodat savus datus Ārstniecības personu reģistrā, tad pieteikties reģistrācijai var Veselības inspekcijas mājaslapā;

2) Atrast darba devēju specialitātē, jo atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” 27.punktā izvirzītajām prasībām, piesakoties sertifikācijai, ir nepieciešams iesniegt arī profesionālās darbības pārskatu (darba devēja parakstītu atskaiti par Jūsu veikto darbu). S.Jorķe informēja, ka normatīvajos aktos nav noteikts, cik ilgam jābūt nostrādātā darba periodam un kas ir darba devējs – tā var būt ārstniecības, sporta vai rehabilitācijas iestāde, SPA salons, privātprakse u.c. Būtiski ir, lai darbs būtu saistīts ar masāžas pakalpojumiem un lai darba devējs varētu Jums izsniegt sertifikācijai nepieciešamo atskaiti;

3) Pieteikties sertifikācijai. Jums būs jāsagatavo šādi dokumenti:

• Sertifikācijas iesniegums (veidlapa pieejama šeit);
• Koledžas diploma kopija un sekmju izraksta kopija;
• Specializācijas apliecības kopija (ja tāda ir);
• Neatliekamās palīdzības apguvi apliecinošs dokuments, iegūts pēdējo 5 gadu laikā (var uzrādīt arī vērtējumu neatliekamās palīdzības priekšmetā koledžas sekmju izrakstā);
• Darba devēja apstiprināta atskaite par darbu;
• Ārstniecības personu reģistrs u.c. 

Visa informācija par pieteikšanos sertifikācijai ir pieejama LFMA mājaslapā.

Lai sertificētos, Jums LFMA būs jānokārto eksāmens, kas sastāv no teorētiskās (3 tematiskie bloki - anatomija, masāža un slimības) un praktiskās daļas. Eksāmena programmu Jūs varat saņemt LFMA.

Pēc sekmīgas eksāmena nokārtošanas masiera sertifikāta saņemšanas Jūs varēsiet uzreiz reģistrēt savu privātpraksi un uzsākt darbu. Kā reģistrēt saimniecisko darbību, Jūs varat uzzināt, apmeklējot Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) tīmekļa vietni.

Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat  sazināties ar S.Jorķi pa tālruni 29510148 vai e-pastu silvija.jorke@stradini.lv.

Papildu informācija

Vairāk par masiera profesiju (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas) varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Par ārvalstīs iegūtās vidējās izglītības atzīšanu

Lai uzsāktu studijas Latvijā pēc vidējās izglītības ieguves ārvalstīs, vispirms būs jāveic iegūtā izglītības dokumenta atzīšana. Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). AIC veic izglītības dokumentu ekspertīzi un sagatavo izziņu, kādam Latvijas izglītības līmenim atbilst ārvalstīs iegūtā izglītība. AIC izsniegtā izziņa kopā ar citiem dokumentiem būs jāiesniedz izvēlētajā augstskolā. Plašāku informāciju par dokumentu atzīšanas procesu skatiet AIC tīmekļvietnē. 

Ja vēlaties precizēt informāciju par konkrētās Apvienotās Karalistes koledžas izsniegtā dokumenta atzīšanu, iesakām Jums sazināties ar AIC speciālistiem (t. +371 67225155, e-pasts aic@aic.lv).

Par iestāšanos Latvijas augstskolās

Augstskolu likuma 46. pants paredz, ka, stājoties pamatstudiju programmās, kā pamats uzņemšanas prasībām ir centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti. Studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz CE rezultātiem (visbiežāk tiek ņemti vērā CE vērtējumi latviešu valodā, svešvalodā, matemātikā, atsevišķās programmās – ķīmijā, bioloģijā, fizikā utt.), izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.

Tādējādi, ja vidējā izglītība ir iegūta ārzemēs, tad CE kārtot nav obligāti  - taču, ja vēlaties iegūt vai uzlabot kādu vērtējumu, kārtojot CE, tad Jūs varat to darīt. Kā personām ar iegūtu vidējo izglītību pieteikties CE kārtošanai, lasiet NIID.LV rakstā par CE kārtošanu augstskolās pēc vidējās izglītības ieguves.

Uzņemšanas prasības  augstskolās, t.sk. detalizēti nosacījumi personām, kas izglītību ieguvušas ārzemēs,  noteiktas katras augstskolas uzņemšanas noteikumos - meklējiet tās izvēlētās augstskolas mājaslapā vai NIID.lv augstākās izglītības iestāžu sarakstos vai katras programmas aprakstā. Visbiežāk augstskolas nosaka, ka ārzemēs izglītību ieguvušie var CE vērtējumus aizstāt ar attiecīgiem gada vērtējumiem vidējās izglītības dokumentā, taču katrā augstskolā šī kārtība var atšķirties.

Piemēram, ja Jūsu izvēlētās augstskolas uzņemšanas noteikumos rakstīts, ka CE vērtējumu latviešu valodā var aizstāt ar gada atzīmi latviešu valodā un ja Jums nav šī vērtējuma latviešu valodā, tad ir iespējami sekojoši varianti:

1)Nokārtot latviešu valodas eksāmenu pašā augstskolā (Jums iepriekš jānoskaidro, vai šāda iespēja tiek piedāvāta);

2)Nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudi Valsts izglītības satura centrā (VISC) un saņemt valsts valodas prasmes apliecību, kas apliecina latviešu valodas zināšanas noteiktā pakāpē;

3)Iesniegt starptautiskas testēšanas institūcijas pēdējo piecu gadu laikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasme ir vismaz B2 līmenī.

Precīzu informāciju par uzņemšanas prasībām, nepieciešamajiem dokumentiem un citiem jautājumiem varat noskaidrot, sazinoties ar izvēlētās augstskolas uzņemšanas komisiju.