Labdien!

Vidusskolas klasēs pat ar vienu nesekmīgu vērtējumu uz nākamo klasi nepārceļ. To nosaka valstī spēkā esošais normatīvais regulējums. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 11. “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 25.3 punktā noteiktajam izglītojamo pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja 10.–11. klases izglītojamais mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos vai kursos (izņemot tos, no kuriem skolēns ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm. Tātad, ja mācību noslēgumā ir kaut viens nesekmīgs vērtējums, tad vidusskolēnu nepārceļ nākamajā klasē un ar direktora rīkojumu atskaita no skolas. Arī pēcpārbaudījumi (vasaras darbi) vidusskolas posmā normatīvajos aktos nav paredzēti.

Gadījumā, ja pēc atskaitīšanas no izglītības programmas skolēns vēlas turpināt vidējās izglītības ieguvi, programmā ir jāiestājas atkārtoti (var stāties gan tajā pašā, gan citā vidusskolā, vai izvēlēties profesionālās izglītības iestādi). Visticamāk, vidusskolā būs jāmācās atkārtoti 10. klasē. Taču šī informācija ir jāprecizē, sazinoties ar izglītības iestādi.

Stājoties izglītības iestādē, būs jāiesniedz iepriekšējo izglītību apliecinoši dokumenti, - gan pamatizglītību apliecinošie dokumenti, gan 10. klases liecība. Parasti tie priekšmeti, kuros ir saņemts sekmīgs vērtējums, atkārtoti nav jāapgūst (ar nosacījumu, ka sakrīt konkrētā priekšmeta apgūto stundu skaits, saturs utt. - skolās var nedaudz atšķirties atkarībā no mācību plāna). Precīzu informāciju Jums var sniegt tikai pati izglītības iestāde.

Tādējādi iesakām Jums sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi un noskaidrot, vai skola ir gatava skolēnu uzņemt, kurā klasē, kāda ir uzņemšanas un apgūto priekšmetu pielīdzināšanas kārtība, kādi dokumenti jāiesniedz, vai ir jākārto iestājpārbaudījumi u.c. nianses.

Labdien!

Augstskolu likuma 46.panta 3.daļā ir noteikts, ka pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.

Tādējādi, ja vidējā izglītība iegūta līdz 2004. gadam, augstskola var neprasīt uzrādīt CE rezultātus. Parasti CE vērtējumus var aizstāt ar gada vērtējumiem noteiktos mācību priekšmetos. Ja nepieciešamie vērtējumi vidusskolas atestātā ir izteikti 5 ballu sistēmā, tie tiek pielīdzināti 10 ballēm atbilstoši augstskolas izstrādātam algoritmam. Kārtība, kādā studiju programmā uzņem personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, ir detalizēti aprakstīta katras augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumos.

Neatkarīgi no vidusskolas absolvēšanas gada visi reflektanti piedalās atklātā un vienlīdzīgā konkursā uz studiju vietām, t.sk. var pretendēt uz budžeta vietām (ja tādas konkrētajā programmā tiek piedāvātas) un stipendijām.

Precīzai informācijai iesakām Jums 1) rūpīgi iepazīties ar izvēlētās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem; 2) sazināties ar uzņemšanas komisijas pārstāvi.

Papildu informācija

Personām, kuras jau ieguvušas vidējo izglītību (saņemts vidusskolas atestāts vai diploms par vidējo profesionālo izglītību), bet nav kārtojušas kādu no CE vai vēlas uzlabot tā rezultātu (piemēram, lai uzlabotu savus rezultātus, pretendējot uz budžeta vietām), katru gadu ir iespēja pieteikties CE kārtošanai četrās augstskolās. Vairāk par šo iespēju lasiet NIID.LV rakstā. Raksts katru gadu tiek aktualizēts.

Labdien!

Muzejpedagoga profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā – t.i., prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nav noteiktas likumdošanā. Līdz ar to prasības pretendentiem uz muzejpedagoga vakanci nosaka darba devējs. Profesiju klasifikatorā muzejpedagoga profesija ir iekļauta grupā 2621 “Arhīvisti un muzeju vecākie speciālisti ".

Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam nepieciešama augstākā izglītība vēsturē vai arheoloģijā, muzeoloģijā, kulturoloģijā, pedagoģijā (piemēram, ar vēstures skolotāja kvalifikāciju), bibliotēkzinātnē, citās humanitārajās vai sociālajās zinātnēs. Var būt iegūta izglītība arī muzeja profila jomā, piemēram, mākslas muzeja darbiniekiem noder padziļinātas zināšanas mākslās, dabas muzeja – dabaszinībās, jūrniecības muzeja – jūrniecības jomā utt. Tāpat noderīgas ir kompetences/ darba pieredze pedagoģiskajā darbā, muzeju darbā (vairāki muzejpedagogi ir uzsākuši savu karjeru muzejā citos amatos, piemēram, kā krājuma glabātāji, izstāžu kuratori, projektu vadītāji u.c.), kā arī labas komunikācijas, prezentācijas, dokumentu pārvaldības, datora un citu multimediālo iekārtu lietošanas prasmes. Arī svešvalodu zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību.

Līdz ar to gan Jūsu jau iegūtā izglītība, gan jautājumā aprakstītā papildu izglītība (pedagoģijas, vēstures vai valodu/kultūras augstākā līmeņa studijas) kopumā varētu atbilst muzejpedagoga amata kandidātam izvirzītajām prasībām. Taču ir jāprecizē, kādas ir prasības katrai konkrētajai muzejpedagoga vakancei.

Muzeju darbiniekiem nepieciešamās kompetences, t.sk. padziļinātas angļu valodas prasmes, var iegūt, studējot maģistra programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija”. Var arī studēt citā jomā un nepieciešamās kompetences muzeju jomā apgūt kursos, piemēram, profesionālās pilnveides programmā “Muzeju darbības pamati”.

Noderīgi resursi

• Izsmeļošu informāciju par muzejpedagoga un citām muzeju darbinieku profesijām (darba apstākļi, profesijas apraksts, attēlu galerija, izglītības iespējas) Jūs varat uzzināt, apmeklējot vietni “Profesiju Pasaule”;
• Par muzejpedagoga profesiju bibliotēkā Jūs varat uzzināt, noskatoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) cikla “Pielaiko profesiju” ietvaros veidoto videosižetu;
• Latvijas Muzeju biedrības veidotajā vietnē muzeji.lv ir pieejama noderīga informācija par dažādiem muzejiem, to darbību, pasākumiem, aktuālajām vakancēm u.c.;
• Muzejpedagoga virtuālā prakses vieta portālā prakse.lv;
• Pastāv iespēja arī sazināties ar muzejiem par iespēju iziet praksi vai brīvprātīgo darbu kādā muzejā / muzeja pasākumā, tādējādi gūstot pieredzi, piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Labdien!

Augstskolu likuma 46.panta 3.daļā ir noteikts, ka pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.

Tādējādi, ja vidējā izglītība iegūta līdz 2004. gadam, augstskola var neprasīt uzrādīt CE rezultātus. Parasti CE vērtējumus var aizstāt ar gada vērtējumiem noteiktos mācību priekšmetos. Ja nepieciešamie vērtējumi vidusskolas atestātā ir izteikti 5 ballu sistēmā, tie tiek pielīdzināti 10 ballēm atbilstoši augstskolas izstrādātam algoritmam. Kārtība, kādā studiju programmā uzņem personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, ir detalizēti aprakstīta katras augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumos.

Neatkarīgi no vidusskolas absolvēšanas gada visi reflektanti piedalās atklātā un vienlīdzīgā konkursā uz studiju vietām, t.sk. var pretendēt uz budžeta vietām (ja tādas konkrētajā programmā tiek piedāvātas) un stipendijām.

Precīzai informācijai iesakām Jums 1) rūpīgi iepazīties ar izvēlētās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem; 2) sazināties ar uzņemšanas komisijas pārstāvi.

Papildu informācija

Personām, kuras jau ieguvušas vidējo izglītību (saņemts vidusskolas atestāts vai diploms par vidējo profesionālo izglītību), bet nav kārtojušas kādu no CE vai vēlas uzlabot tā rezultātu (piemēram, lai uzlabotu savus rezultātus, pretendējot uz budžeta vietām), katru gadu ir iespēja pieteikties CE kārtošanai četrās augstskolās. Vairāk par šo iespēju lasiet NIID.LV rakstā. Raksts katru gadu tiek aktualizēts.

Labdien!

Jā, Jūs varat turpināt vidējās izglītības ieguvi arī pēc pārtraukuma. Gluži no jauna Jums vidusskolā jāmācās nebūs. Taču vēršam uzmanību, ka no 2022. gada 1. septembra* vidusskolas 12.klasēs uzsāks īstenot programmu atbilstoši jaunajam mācību standartam. Lai pabeigtu vidusskolu, būs jāapgūst visi jaunajā programmā iekļautie priekšmeti atbilstoši vidējās izglītības standarta prasībām, kā arī jānokārto visi centralizētie eksāmeni (CE) atbilstoši jaunajam standartam. Iepriekš apgūtie priekšmeti tiks pielīdzināti jaunajai programmai un sastādīts individuāls mācību plāns, kas noteiks, kādos termiņos būs jāapgūst neapgūtie vidusskolas mācību priekšmeti un jānokārto trūkstošās ieskaites vai eksāmeni.

Stājoties izglītības iestādē, būs jāiesniedz iepriekšējo izglītību apliecinoši dokumenti, - gan pamatizglītību apliecinošie dokumenti, gan vidējās izglītības posmā iegūtie dokumenti: liecības un sekmju izziņa. Pēc iesniegto dokumentu izvērtēšanas skola pieņems lēmumu, kurā klasē/ semestrī Jums būs jāuzsāk mācības. Nosūtām Jums zināšanai vidējās izglītības programmu sarakstu, kas tiek īstenotas neklātienes un/vai tālmācības formā, t.sk. par valsts budžeta līdzekļiem.

Iesakām Jums sazināties ar izvēlētās skolas administrācijas pārstāvi un precizēt, kādas ir Jūsu iespējas iestāties, kad var iesniegt dokumentus, kādi dokumenti jāiesniedz, kādi priekšmeti būs jāapgūst u.c. nianses.

Zināšanai informējam, ka pilngadīgām personām atbilstoši noteikumu Nr. 11. “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 21. punktā noteiktajam, ir iespēja pabeigt vidējās izglītības ieguvi eksternātā jeb pašizglītības formā. Eksternātā var viena mācību gada laikā apgūt vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām noteikto mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu, lai saņemtu vai uzlabotu gada vai eksāmena vērtējumu, kā arī lai saņemtu dokumentu par vispārējās vidējās izglītības apguvi.

Jūs varat turpināt izglītību arī profesionālās izglītības programmā. Arī šajā variantā Jums būs jāiesniedz visi minētie iepriekšējo izglītību apliecinošie dokumenti. Zināšanai nosūtām Jums sarakstu ar programmām, kurās var apgūt viesmīlības pakalpojumu speciālista kvalifikāciju (profesionālā izglītība tālmācības formā netiek īstenota). Savukārt par uzņemšanas termiņiem (t.sk. papilduzņemšanu) visās profesionālās izglītības iestādēs varat uzzināt NIID.LV sagatavotajā rakstā.

*tāds datums norādīts Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem", 25. punkts.

Labdien!

Savā jautājumā neesat norādījusi savu dzīvesvietu, taču pieņemam, ka interesējaties par iespēju iestāties Rīgas pašvaldības vidējās izglītības iestādēs. Uzņemšanai Rīgas vidusskolu un ģimnāziju 10. klasē katru gadu tiek organizēts kombinētais iestājpārbaudījums, kas ir obligāti jākārto tiem 9. klašu absolventiem, kuri vēlas iestāties Rīgas vidusskolās vai ģimnāzijās (2022. gadā jāpiesakās bija līdz 1. jūnijam). Šogad iestājpārbaudījums jau ir beidzies, un līdz 30. jūnijam tiek apkopoti rezultāti.

Bez vienotā iestājpārbaudījuma kārtošanas konkursa kārtībā var iestāties tikai atsevišķās neklātienes vai tālmācības vidusskolas programmās, piemēram Rīgas Raiņa vidusskolā, Rīgas Reinholda Šmēlinga vidusskolā, Rīgas 84.vidusskolā, Rīgas 9.vidusskolā u.c. Visu Rīgas skolu sarakstu varat meklēt RD IKSD skolu katalogā (jāizvēlas neklātienes un/vai tālmācības izglītības ieguves forma).

Savukārt citās Latvijas pilsētās un novados iestājeksāmenu var arī nebūt. Piemēram, Liepājas vidējās izglītības iestādēs uzņem bez iestājpārbaudījumu kārtošanas, Jelgavā iestājpārbaudījumus kārto tikai tie, kas vēlas iestāties valsts ģimnāzijās utt.

Par uzņemšanas noteikumiem citus pašvaldību vidusskolās vai ģimnāzijās Jums jāinteresējas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai izvēlētajā skolā.

Iestājeksāmeni nav jākārto, stājoties profesionālās izglītības iestādēs, izņemot mūzikas un mākslas programmas. Profesionālās izglītības iestādēs parasti audzēkņi tiek uzņemti konkursa kārtībā, pamatojoties uz pamatizglītības vidējo (gada, eksāmenu) vērtējumu noteiktos priekšmetos.

Visu Latvijas profesionālo izglītības iestāžu un programmu sarakstu skatiet NIID.LV datubāzē. Par uzņemšanas termiņiem visās profesionālās izglītības iestādēs varat uzzināt NIID.LV sagatavotajā rakstā.

Precīzākai informācijai iesakām Jums

1)iepazīties ar izvēlētās skolas uzņemšanas noteikumiem un/vai

2)sazināties ar uzņemšanas komisijas speciālistiem.

Labdien!

Lai saņemtu vidējās izglītības dokumentu (diplomu par vidējo profesionālo izglītību vai vispārējās vidējās izglītības atestātu), ir jāpabeidz programmas apguve. Arī tad, ja visi centralizētie eksāmeni (CE) ir nokārtoti, profesionālā vidusskola nevar izsniegt diplomu, jo programma nav apgūta. Tāpat profesionālā skola nevar izsniegt atestātu par vispārējo vidējo izglītību, jo atestātu izsniedz tikai vispārējās izglītības iestāde par pilnu vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi. Par daļēju profesionālās izglītības programmas apguvi var saņemt tikai sekmju izziņu, kas nedod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības iestādēs. Sekmju izziņā tiek ierakstīti visi apgūtie vispārizglītojošie priekšmeti, profesionālie priekšmeti un moduļi, nokārtotie eksāmeni u.c.

Lai saņemtu diplomu, vienkāršākais un ātrākais risinājums būtu pabeigt iesākto profesionālās izglītības programmu, nokārtot centralizēto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un rezultātā saņemt diplomu par vidējo profesionālo izglītību.

Cita iespēja būtu iestāties vispārējās vidējās izglītības programmā un, sekmīgi pabeidzot to, saņemt vispārējās vidējās izglītības ieguvi apliecinošu dokumentu - atestātu. Taču, izvēloties šo variantu, ir jārēķinās, ka profesionālās vidējās izglītības programmas atšķiras no vispārizglītojošās vidusskolas programmām. Līdz ar to būs papildus jāapgūst visi tie priekšmeti, kuri ir iekļauti vidusskolas programmā un kuri līdz šim nav apgūti, tāpat būs jānokārto tie valsts vai skolas organizētie pārbaudījumi (eksāmeni, ieskaites), kuri nav nokārtoti. Tā kā vidusskolas eksāmenus nākamajā mācību gadā sāks kārtot atbilstoši jaunajam mācību saturam un standartiem, tad pastāv iespēja, ka, izvēloties šo variantu, būs jānokārto arī visi obligātie CE.

Labdien!

NIID.LV nav kompetentā iestāde, kas ir tiesīga izvērtēt Jūsu jautājumā aprakstīto situāciju un sniegt oficiālu atzinumu. Mēs varam sniegt Jums tikai vispārēju skaidrojumu un norādes, kur meklēt profesionālu palīdzību.

Parasti starp izglītības iestādi un izglītojamo tiek noslēgts mācību līgums, kurā cita starpā ir atrunāta arī maksāšanas kārtība par programmas apguvi. Mācību līgums ir juridiski saistošs abām pusēm, un abām ir jāpilda tajā iekļautie nosacījumi. Tādējādi, ja līgumā ir noteikts, piemēram, ka Jums ir jāsamaksā līdz mācību gada beigām, tad Jums savas saistības ir jāpilda. Tas pats attiecas uz mācību iestādi – arī tai jāpilda mācību līgumā iekļautās saistības.

Ja mācību iestāde savas līgumā atrunātās saistības nav pārkāpusi un vienīgā problēma ir Jūsu finansiālās problēmas un rezultātā radušās mācību apmaksas grūtības, tad vispareizākā rīcība būtu meklēt risinājumus parāda atmaksai. Varbūt ir jāmeklē palīdzība bankā vai kredītiestādē. Vai var mēģināt labprātīgi vienoties ar skolu par turpmākajiem maksājumiem, piemēram, sastādīt pakāpeniskas parāda atmaksas līgumu.

Savukārt, ja mācību iestāde nav ievērojusi līgumā atrunātās saistības, tad Jūs varat vērsties pēc padoma un /vai palīdzības Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD), rakstot iesniegumu. IKVD veiks pārbaudi un sniegs atzinumu.

Labdien!

5% vērtējums ir minimālais slieksnis, lai būtu nokārtots jebkurš vidusskolas centralizētais eksāmens (CE), t.sk. matemātikā. Tātad ar iegūtiem 4,5 vai 4,8 % matemātikas eksāmenu nokārtot nevar, ir jāiegūst vismaz 5%.

Zināšanai informējam, ka, jau sākot ar nākamo mācību gadu, ir plānots palielināt valsts pārbaudījumu minimālo procentu slieksni. Paredzēts, ka palielināšana notiks pakāpeniski, katru gadu minimālo procentu slieksni palielinot par 5%.

Tādējādi 2022. gadā vidējās izglītības programmu absolventi atestātu varēs iegūt, ja katrā CE, tāpat kā līdz šim, būs saņemts vismaz 5% vērtējums. Taču jau 2023. gadā būs jāiegūst 10%, 2024. gadā - 15%, savukārt 2025. gadā - 20%.

Turklāt, ja skolēns 2022.gadā neiegūst vidējo izglītību (piemēram, eksāmenā neiegūst 5%), tad 2023.gadā eksāmeni būs jākārto atbilstoši jaunā standarta prasībām, tas ir, būs jākārto nevis viens, bet visi eksāmeni (optimālajā un/vai augstākajā līmenī).

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta eksperti Ievu Suškeviču, kura informēja, ka saņemtais atbrīvojums, pamatojoties uz ģimenes ārsta izsniegtu izziņu, no valsts pārbaudes darbu kārtošanas profesionālās izglītības programmā attiecas tikai uz vispārizglītojošajiem priekšmetiem.

Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 6. pantā noteiktajam

• diplomu par profesionālo vidējo izglītību un profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis profesionālās izglītības programmu un nokārtojis valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus, kā arī
• diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu un nokārtojis centralizētos eksāmenus, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Tātad atbrīvojumu turpmāk, atbilstoši nesen pieņemtajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā, varēs saņemt arī no profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanas (līdz šim tādas iespējas nebija). Taču vēršam uzmanību, ka minētais punkts tiks piemērots tikai ļoti īpašos gadījumos – piemēram, tad, ja jaunieša veselībai būs nodarīts neatgriezenisks kaitējums, kas neļaus strādāt profesijā (piemēram, pianistam nopietnas rokas traumas gadījumā). Šādā gadījumā izglītojamais saņems diplomu, kurā būs norādīts, ka programma ir apgūta, bet nav iegūta kvalifikācija.