Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri, kura informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu  Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 10.p. noteiktajām prasībām par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu (KP) jeb 160 stundu apjomā.

B.Bašķere informēja, ka Latvijas Universitātē (LU) ir izstrādāta un jau tiek īstenota pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma sociālajā pedagoģijā 160 stundu apjomā, pēc kuras apguves pedagogi (personas ar augstāko pedagoģisko izglītību) saņems sociālā pedagoga kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, kas dos tiesības strādāt par sociālo pedagogu. 2022. gada sākumā pedagogi varēja pieteikties programmas apguvei par valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd diemžēl pieteikšanās ir noslēgusies (informācija par valsts budžeta finansētajām pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmām tiek regulāri publicēta IZM mājaslapā).

Sazinoties ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra vadītāju Ritu Ābeli, noskaidrojām, ka 2022./2023. mācību gadā papildus tiks komplektētas maksas grupas sociālo pedagogu apmācībai. Precīzs pieteikšanās laiks vēl nav zināms, taču informācija tiks publicēta LU mājaslapā, līdz ar to iesakām Jums sekot līdzi LU pedagoģiskās izglītības centra jaunumiem.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši 2022./23. gada augstskolu uzņemšanas plāniem sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju nevar iegūt nevienā no augstskolām. Savukārt sociālā darbinieka kvalifikāciju var iegūt:

• Profesionālā bakalaura programmās (jāstudē 4 gadi): SARAKSTS;
• Profesionālā maģistra programmās (jāstudē 1,5 vai 2 gadi atbilstoši iepriekš iegūtajai izglītībai): SARAKSTS;
• Profesionālās augstākās izglītības programmā pēc koledžas (jāstudē 2 gadi): SARAKSTS.

Ja programmā „Sociālais darbs” ir iekļauts sociālās pedagoģijas studiju kurss vismaz 4 KP apjomā, tad ar šo izglītību ir pietiekami, lai varētu strādāt par sociālo pedagogu. Savukārt, ja programmas  saturā nav sociālās pedagoģijas priekšmeta,  tad kā alternatīva varētu būt apgūta studiju programmas daļa (studiju kurss) sociālajā pedagoģijā 4 KP apjomā. T.i., paralēli studijām var apmeklēt, piemēram,  LU sociālās pedagoģijas studiju kursus klausītāja statusā, kārtot pārbaudījumus, saņemt novērtējumu un LU apstiprinātu izziņu par sociālās pedagoģijas kursa veiksmīgu apguvi.

Labdien!

Nosūtām Jums programmu sarakstu, kurās pēc 9. klases var apgūt programmēšanas tehniķa profesiju, tai skaitā par valsts budžeta līdzekļiem. Nosūtām arī izglītības iestāžu sarakstu, kurās var mācīties programmēšanu:

• Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
• Jēkabpils Agrobiznesa koledža
• Jelgavas Tehnikums
• Profesionālā vidusskola "Victoria"
• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"
• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"
• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"
• Rēzeknes tehnikums
• Saldus tehnikums
• Valmieras tehnikums
• Ventspils Tehnikums
• Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums.

Noderīga informācija

Vairāk informācijas par programmēšanas tehniķa, programmētāja u.c. IT nozares profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) varat atrast vietnē Profesiju Pasaule;

Informācija par uzņemšanu un dokumentu iesniegšanas termiņiem profesionālās izglītības programmās 2022./2023. gadā atrodama NIID.LV sagatavotajā rakstā.

Labdien!

Advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības. Advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, kas savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Pēc uzņemšanas zvērinātu advokātu skaitā zvērināts advokāts Augstākās Tiesas priekšsēdētājam nodod zvērestu.

Kādas ir izglītības prasības advokātam

Prasības zvērināta advokāta un advokāta palīga kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei noteiktas Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Tajā teikts, ka par zvērinātu advokātu var kļūt persona no 25 gadu vecuma, LR pilsonis ar nevainojamu reputāciju, kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju, kā arī ieguvusi darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem: vismaz 3 gadus - tiesneša amatā, vai vismaz 5 gadus -  prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu, vai vismaz 7 gadus - augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.

Par izglītības iespējām

Tātad, lai kļūtu par advokātu, vispirms ir jāpabeidz vidusskola, pēc tam jāstudē tiesību zinātņu bakalaura programmā. Pēc bakalaura programmas absolvēšanas jāstudē profesionālā maģistra programmā un jāiegūst un jurista kvalifikācija. Kopā (bakalaurs + maģistratūra) pilna laika studijās jāmācās vismaz 5 gadi + jāiegūst darba pieredze + jānokārto advokāta eksāmens (jāiegūst sertifikāts). 

Papildu informācija

Vairāk par zvērināta advokāta un citām profesijām tieslietu un jurisprudences jomā (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; intervija ar profesijas pārstāvi; attēlu galerija; mācību iespējas) var izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Nosūtām Jums profesionālās un vispārējās izglītības programmu sarakstus, kurās var mācīties jaunieši ar nepabeigtu pamatizglītību, t.sk. pēc 9. klases ar liecību.

1) Profesionālās pamatizglītības programmas ar nepabeigtu pamatizglītību: SARAKSTS (iepriekš tās dēvēja par pedagoģiskās korekcijas programmām, šobrīd normatīvajos aktos tāds jēdziens vairs nepastāv). Tiek plānots, ka ar laiku izglītības iestādes šādas programmas vairs neīstenos – lai apgūtu jebkura līmeņa profesiju, vispirms jaunietim vajadzēs pabeigt vispārējās pamatizglītības programmu. Vienīgā skola, kura vēl uzņēma jauniešus profesionālās pamatizglītības programmās 2022. gada vasarā, ir Jelgavas Amatu vidusskola. Šobrīd uzņemšana jau ir noslēgusies, taču iesakām Jums sazināties ar skolu un precizēt informāciju – varbūt mācību grupās vēl ir brīvas vietas.

2) Vispārējās pamatizglītības (1. – 9. klase) vai pamatizglītības 2.posma (7. – 9. klase) programmu SARAKSTS. NIID lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc norises vietas, budžeta iespējām u.c. kritērijiem. Tāpat Jūs varat atlasīt programmas pēc izglītības iestādēm, virs programmu sarakstiem izvēloties “Iestāžu skatu”. Pēc piemērotas izglītības programmas/ iestādes atrašanas iesakām Jums sazināties ar izvēlēto skolu un noskaidrot, kādas ir jaunieša iespējas iestāties un turpināt izglītību, kad un kādi dokumenti jāiesniedz utt. 

Vēršam uzmanību, ka, lai iegūtu pamatizglītību, jaunietis var mācīties 9.klasē atkārtoti (arī vairākas reizes) līdz pat pilngadības sasniegšanai. Savukārt pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas atbilstoši noteikumu Nr. 11. “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 21. punktā noteiktajam, ir iespēja pabeigt pamatizglītības ieguvi eksternātā jeb pašizglītības formā. Eksternātā var viena mācību gada laikā apgūt vispārējās pamatizglītības standarta prasībām noteikto mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu, lai iegūtu vai uzlabotu vērtējumus vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetos un lai saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi.

Labdien!

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.569  “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (5. punkts) prasības pirmsskolas pedagoga izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šādas:

• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;
• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;
• augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā (vismaz 72 h, ar sertifikāta ieguvi, īsteno tikai augstskolas);
• maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;
• pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

Tā kā Jūsu iepriekš iegūtā augstākā izglītība nav pedagoģijā, tad ar kursiem vien nepietiks, lai strādātu par pirmsskolas pedagogu. Jūs varat iegūt pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju,

1)studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā „Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis, atbilst 5. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kvalifikācijas līmenim). Nosūtām Jums programmu SARAKSTU;

2)iegūstot maģistra grādu izglītībā, studējot izglītības zinātņu maģistra programmā. Maģistra programmas “Izglītības zinātne” apakšprogrammā “Pedagoģija” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija. Lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam obligāti jābūt saistītam ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku.

Atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet paralēli studijām strādāt par pirmsskolas skolotāju.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Nosūtām Jums pamatstudiju (bakalaura) programmu sarakstus, kurās ar apgūt diplomātiju:

• Tiesības un diplomātija – īsteno Rīgas Juridiskā augstskola (RJA), jāstudē 3 gadi, studijas tikai par maksu.               
• Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija – īsteno Latvijas Universitāte (LU), jāstudē 4 gadi, pieejamas gan valsts budžeta, gan maksas vietas.

Kompetences diplomātijā var iegūt arī, studējot arī tādās programmās, kā, piemēram, Politikas zinātne (LU, 3 gadi, valsts budžets vai maksas), Eiropas studijas (Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA), 3 gadi, tikai par maksu) vai Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas (Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), 3 gadi, RSU budžeta vietas vai par maksu).

Pārsvarā visas šīs programmas ir vairāk vērstas uz diplomātiju Eiropas valstu, Eiropas Savienības/ NATO valstu ietvaros.

Padziļinātas zināšanas par Austrumu valstīm (Ķīnu, Japānu, Koreju, Taivānu u.c.), to valodām, kultūru (t.sk. pamatzināšanas diplomātijā) var iegūt,  studējot LU: programmā Āzijas studijas  (jāstudē 3 gadi, valsts budžeta vai maksas vietas) vai jaunajā programmā Austrumu - Rietumu starpkultūru studijas (jāstudē 3 gadi, tikai maksas vietas). Jūs varat, piemēram, pamatstudiju līmenī apgūt kādu no šīm austrumu studiju bakalaura programmām, bet padziļinātas kompetences diplomātijā pēc tam iegūt kādā no maģistra programmām.

Labdien!

Izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības pretendentiem uz bāriņtiesu priekšsēdētāja,  bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatiem ir noteiktas Bāriņtiesu likumā.

Likuma 10. pants nosaka, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var būt Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis vismaz 30 gadu vecumā ar nevainojamu reputāciju un valsts valodas prasmēm augstākajā līmenī. Pretendentam uz bāriņtiesas priekšsēdētāja vai vietnieka amatu jābūt augstākajai izglītībai vismaz maģistra līmenī pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā + 5 gadu darba pieredzei attiecīgajās jomās vai bāriņtiesas darbā. 

Savukārt par bāriņtiesas locekli var būt LR  pilsonis vai nepilsonis vismaz 30 gadu vecumā ar nevainojamu reputāciju un valsts valodas prasmēm augstākajā līmenī. Pretendentam uz bāriņtiesas locekļa amatu jābūt augstākajai izglītībai vismaz bakalaura līmenī pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā + 3 gadu darba pieredzei attiecīgajās jomās vai bāriņtiesas darbā. 

Papildus minētajām prasībām ikvienam bāriņtiesas darbiniekam ir jāapgūst mācību programma vismaz 150 stundu apjomā par bāriņtiesas funkcijām, uzdevumiem, kompetenci, darba organizāciju, dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.984 “Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību” noteiktajai kārtībai. Programma jāapgūst pirms stāšanās darbā vai 6 mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas, neieskaitot pārbaudes laiku. Papildus tam bāriņtiesas darbiniekiem ik pēc pieciem gadiem jāpilnveido zināšanas, apgūstot atsevišķas mācību programmas tēmas, kuru apjoms ir 24 akadēmiskās stundas.

Tādējādi, lai varētu pretendēt uz darbu bāriņtiesā kādā no pašvaldībām, Jums jāveic šādi soļi:

1)vispirms ir jāapgūst bakalaura programma kādā no Bāriņtiesu likumā noteiktajām tematiskajām jomām. Zināšanai nosūtām Jums bakalaura/ profesionālā bakalaura/ augstākās profesionālās izglītības programmu sarakstus pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, vai izglītības vadībā / sabiedrības vadībā. NIID.LV lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc veida, tematiskās jomas detalizēti, norises vietas, budžeta/ maksas iespējām u.c. kritērijiem.

2)Pēc pamatstudiju programmas beigšanas Jums ir vismaz 3 gadi jāstrādā iegūtajā profesijā vai citā jomā no nosauktā saraksta.

3)Sasniedzot 30 gadu vecumu, Jūs varat pretendēt uz bāriņtiesas locekļa amatu.

4)Savukārt, lai kļūtu par bāriņtiesas priekšsēdētāju vai bāriņtiesas vietnieku, izglītība jāturpina maģistra līmenī kādā no attiecīgajām jomām, un kopumā jāiegūst 5 gadu darba stāžs. Paralēli Jums jāapgūst bāriņtiesu darbinieku apmācības programma.

5) ik pēc 5 gadiem jāapgūst bāriņtiesas darbinieku profesionālās pilnveides programma vismaz 24 stundu apjomā.

Labdien!

Profesionālās vidējās izglītības iestādes nepiedāvā apgūt medicīnas nozares profesijas pēc 9.klases. Tādējādi labākā izvēle skolēniem, kuri plāno turpmākās studijas medicīnas nozarē,  ir atrast kādu no vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kura vidējās izglītības programmas ietvaros piedāvā padziļinātus kursus bioloģijā un ķīmijā. Tāpat jācenšas pēc iespējas labāk nokārtot centralizētos eksāmenus (CE) šajos priekšmetos, jo medicīnas studiju programmās bioloģijas un/vai ķīmijas CE rezultāti ir viens no uzņemšanas konkursa kritērijiem.

Šobrīd diemžēl nav vienota kataloga, kurā būtu vienkopus atrodama un atlasāma informācija par skolu īstenotajiem pamatkursiem, padziļinātajiem un specializētajiem kursiem visā Latvijā. Taču ir apkopota informācija par Rīgas skolām. Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departaments ir izveidojis Rīgas skolu karti ar padziļināto kursu piedāvājumu. Kartē var redzēt visu Rīgas vidusskolu un ģimnāziju īstenotos padziļinātos kursus, specializētos kursus un  padziļināto kursu komplektus. Karte ir pieejama šajā saitē. Lapas kreisajā pusē zem katra padziļinātā kursa nosaukuma ir atrodams skolu saraksts, kas īsteno konkrēto padziļināto kursu. Šeit Jūs varēsiet atrast Rīgas skolas, kas īsteno padziļinātos kursus bioloģijā un/ vai ķīmijā.

Ja nedzīvojat Rīgā, tad par vidusskolu un ģimnāziju programmu piedāvājumu Jūs varat interesēties tuvākajās (izvēlētajās) skolās vai savā pašvaldībā.

Papildu iespējas

• Jauniešiem, kuri nopietni interesējas par medicīnu un vēlas studēt šajā nozarē, ir iespēja paralēli mācībām vidusskolā apmeklēt speciālus ievirzes kursus: Jauno mediķu akadēmiju vai citus skolēniem paredzētus pasākumus Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) vai Jauno mediķu skolu Latvijas Universitātē (LU). RSU arī sadarbojas ar divām Rīgas vidusskolām – Rīgas 41.vidusskolu un Rīgas Klasisko ģimnāziju, kurās vidusskolas klasēs īsteno vieslekcijas, dažādas nodarbības, kā arī palīdz sagatavoties iestājpārbaudījumiem.
• Papildus par dažādām veselības aprūpes nozares profesijām Slimnīcā,  Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā  un Rehabilitācijas un veselības centrā (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; intervija ar profesijas pārstāvi; attēlu galerija; mācību iespējas), varat uzzināt, apmeklējot vietni „Profesiju Pasaule”.
• Par sagatavošanas kursiem un citiem resursiem, kas palīdzēs sekmīgāk sagatavoties CE un iestājpārbaudījumu kārtošanai, lasiet šajā NIID.LV rakstā.

Vēlam veiksmi mācībās un karjeras mērķu īstenošanā!

Labdien!

Jā, Jūs varat iestāties vispārizglītojošajā vidusskolā. Taču vispirms Jums ir jānoskaidro:

1) vai izvēlētā vidusskola vai ģimnāzija ir gatava Jūs uzņemt (+ vai klasē ir brīvas vietas);

2) ja atbilde ir pozitīva, tad kādi ir uzņemšanas nosacījumi (piemēram, ir vai nav jākārto iestājpārbaudījumi);

3) kurā klasē/ semestrī Jūs varēsiet uzsākt mācības;

4) kad un kādi dokumenti ir jāiesniedz. Parasti ir jāiesniedz pamatizglītības apliecība, tehnikuma izsniegta sekmju izziņa par apgūtajiem priekšmetiem u.c.

Lēmumu par to, kurā klasē/ semestrī Jūs uzņems, pieņems skola, izvērtējot Jūsu tehnikumā iegūtos vērtējumus. Lai pabeigtu vidusskolu, būs jāapgūst visi programmā (mācību plānā) iekļautie priekšmeti atbilstoši vidējās izglītības standarta prasībām, kā arī jānokārto centralizētie eksāmeni (CE). Stājoties vidējās izglītības programmā, tiks pielīdzināti iepriekš apgūtie priekšmeti un sastādīts individuāls mācību plāns, kas noteiks, kādos termiņos būs jāapgūst neapgūtie vidusskolas mācību priekšmeti un jānokārto trūkstošās ieskaites.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” 12.11. punktā noteiktajam, izglītības iestāde ir tiesīga pielīdzināt skolēna ārpus izglītības programmas iegūtās zināšanas, izpratni, prasmes vai pieredzi kursā plānotajiem skolēnam sasniedzamajiem rezultātiem, tādējādi atbrīvojot skolēnu no daļas vai visa atbilstošā kursa apguves. Izglītības iestāde nosaka kārtību, kādā pārliecinās par skolēnam plānoto sasniedzamo rezultātu atbilstību un tos pielīdzina.

Tādējādi iesakām Jums sazināties ar izvēlēto vidējās izglītības iestādi un noskaidrot visu minēto informāciju.

Labdien!

Valstī spēkā esošie normatīvie akti neliedz atkārtoti mācīties četrgadīgajā profesionālās izglītības programmā, t.sk. par valsts budžeta līdzekļiem. Katra profesionālās izglītības iestāde individuāli pieņem lēmumu, vai skola var šādu audzēkni uzņemt, kā arī, cik ilgi būs jāmācās, vai ir iespējams mācīties pēc individuāla plāna, kādi priekšmeti no skolas programmas būs jāapgūst un kādus var ieskaitīt no iepriekšējām mācībām utt.

Tas, kurā kursā audzēkni uzņems, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram: kādi priekšmeti ir apgūti iepriekšējās mācībās, vai sakrīt mācību priekšmeti (ja sakrīt, tad vai pastāv iespēja tos pielīdzināt, izvērtējot sekmju izrakstu), vai izvēlētajā kursā/ mācību grupā ir brīvas vietas, cik liels ir konkurss (priekšroka parasti tiek dota tiem audzēkņiem, kuri par valsts budžeta līdzekļiem vidējo profesionālo izglītību apgūst pirmo reizi). Tāpat vēršam uzmanību, ka visi centralizētie eksāmeni (CE) būs jākārto no jauna. Lai programma būtu apgūta, gan vispārizglītojošo, gan profesionālo skolu audzēkņiem būs jānokārto visi CE optimālajā vai augstākajā līmenī, arī tiem, kas iepriekšējā izglītības programmā CE vispārējā līmenī ir sekmīgi nokārtojuši, jo tie pēc apjoma un satura būtiski atšķiras no iepriekš kārtotajiem CE.

Iesakām noskaidrot, vai tādu pašu / līdzīgu profesiju nevar apgūt profesionālās vidējās izglītības programmās pēc vidējās izglītības. Šajās programmās ir vairākas priekšrocības: jāmācās tikai 1,5- 2 gadi (mūzikas programmās – 3 gadi), nav jāapgūst vispārizglītojošie priekšmeti, nav jākārto CE, ir pieejams valsts budžets un stipendijas. Arī pēc šīs programmas sekmīgas apguves audzēkņi saņem diplomu par vidējo profesionālo izglītību.