Labdien!

Personām, kuras jau ieguvušas vidējo izglītību un saņēmušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību, bet iepriekšējos gados nav kārtojušas nepieciešamos centralizētos eksāmenus (CE) vai vēlas uzlabot to rezultātus, ir iespēja pieteikties CE kārtošanai augstskolās, kas noslēgušas sadarbības līgumu ar VISC. 2023./24. CE latviešu valodā un matemātikā var kārtot  Latvijas Universitātē (maksa - 59 EUR par katru eksāmenu).

CE norise augstskolā tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās. Vēršam uzmanību, ka CE kārtošanai jāpiesakās savlaicīgi – līdz kārtējā mācību gada 15. decembrim.

Kā personām ar iegūtu vidējo izglītību pieteikties CE kārtošanai, lasiet NIID.LV rakstā par CE kārtošanu augstskolās (raksts katru gadu tiek aktualizēts).

Kā sagatavoties CE kārtošanai pēc vidējās izglītības ieguves

Vairākas izglītības iestādes (t.sk. augstskolas) piedāvā dažādus sagatavošanas kursus CE priekšmetos optimālajā un/ vai augstākajā līmenī atbilstoši jaunajam vidējās izglītības standartam. Savukārt patstāvīgi sagatavoties valsts pārbaudījumu kārtošanai var palīdzēt:

• Digitālais zināšanu trenažieris valsts pārbaudījumu priekšmetos portālā “Uzdevumi.lv” (“digitālais privātskolotājs”);
• Sertificēti privātskolotāji, kas strādā gan individuāli, gan izglītības iestādēs - oficiālais reģistrs VIIS sistēmā;
• Privātstundas, privātskolotāju pakalpojumi, apmācības un kursi - vortālā "Mana privātstunda";
• Valsts pārbaudes darbu programmas, uzdevumi un paraugi atbilstoši jaunajam mācību saturam: VISC tīmekļa vietnē;
• Detalizēta informācija par valsts pārbaudes darbiem, t.sk. paraugi: Skola2030 tīmekļa vietnē.

Vairāk par to, kā sekmīgāk sagatavoties CE kārtošanai, lasiet NIID.LV rakstā “Sagatavošanas kursi valsts pārbaudījumiem un studijām”.

Labdien!

Psihologa profesija Latvijas Republikā ir reglamentēta, t.i., prasības psihologa izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas valsts normatīvajos aktos. Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina:

• augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā;
• reģistrācija psihologu reģistrā;
• psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Tādējādi, lai Latvijā varētu strādāt par psihologu, ir jāiegūst augstākā izglītība, kopumā studējot vismaz 5 gadus: jāiegūst bakalaura grāds (3 gadi pilna laika klātienē) ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā (2 gadi pilna laika klātienē).

Pēc profesionālā maģistra grāda psiholoģijā un psihologa kvalifikācijas ieguves ir jāreģistrējas psihologu reģistrā. Lai iegūtu psihologa sertifikātu, personai ir jāveic psihologa profesionālā darbība psihologa–pārrauga pārraudzībā kādā no psihologa profesionālās darbības jomām vismaz vienu gadu ar darba noslogojumu vismaz 500 stundas gadā (līdz pieteikuma iesniegšanai sertifikācijai).

Latvijā par psihologu var sertificēties un strādāt arī personas ar ārvalstīs iegūtu izglītību, taču tai ir jābūt augstākajai izglītībai. Vairāk par iespēju atzīt ārvalstīs iegūtu psihologa kvalifikāciju lasiet šeit.

Tādējādi, ja Jūsu iegūtā izglītība nav augstākā izglītība, tad, lai iegūtu psihologa sertifikātu un strādātu šajā profesijā, visticamāk, Jums būs jāiegūst augstākā izglītība psiholoģijā. Mēs nevaram izvērtēt Jūsu izglītības atbilstību, tādēļ informācijas precizēšanai iesakām Jums sazināties ar Psihologu sertifikācijas padomes speciālistiem, t. 26628855, e-pasts: psihologupadome@ikvd.gov.lv.

Citas iespējas

Ja noskaidrojat, ka Jūsu iegūtā izglītība neatbilst prasībām reglamentētā profesijā, tad Jūs varat apsvērt iespēju strādāt, veicot konsultatīvu darbību, radniecīgā profesijā, kas nav reglamentēta, piemēram, kouča profesijā (papildus apūstot koučinga pamatus neformālās izglītības programmā).

Izaugsmes vecinātājs jeb koučs ir persona, kura, izmantojot katra cilvēka stiprākās puses un talantus, iespējami īsākā laika posmā palīdz klientam sasniegt vislabākos rezultātus biznesā, projektu darbā, uzņēmumā, nodaļā, jebkurā sociālajā struktūrā, kā arī personīgajā dzīvē vai skolā. Koučs var strādāt gan uzņēmumā, kurš piedāvā personīgās izaugsmes konsultācijas, gan korporatīvā uzņēmumā personāla pārvaldē kā personāla speciālists - koučs, gan kā pašnodarbinātā persona vai biznesa konsultants.

Koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c.

Par izaugsmes veicinātāja jeb kouča profesiju (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) Jūs varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Maiznieka un tam radniecīgās profesijas ir iekļautas pārtikas rūpniecības nozaru kvalifikācijas struktūrā (NKS). Nozaru struktūras kartē var aplūkot visu līmeņu kvalifikācijas un tām atbilstošos profesiju standartus, kā arī atbilstošos amatniecības kvalifikācijas līmeņus.

Nosūtām Jums aktuālos programmu sarakstus, kur var apgūt maiznieka un citas pārtikas ražošanas nozares profesijas visās izglītības pakāpēs:

1.Profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības (jāmācās 4 gadi)

• Pārtikas produktu ražošanas tehniķis (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL), atbilst 4. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (LKI))
• Maizes un miltu produktu ražošanas tehniķis (4. PKL/ LKI)

2.Profesionālā vidējā izglītība pēc vidējās izglītības (jāmācās 1,5 gadi)

• Pārtikas produktu ražošanas tehniķis (4. PKL/LKI)
• Maizes un miltu produktu ražošanas tehniķis (4. PKL/LKI)
• Maiznieks (4. PKL/LKI) (programmas apguves laikā var iegūt maiznieka palīga (3. PKL/LKI) profesionālo kvalifikāciju).

3.Īsā cikla (1.līmeņa) profesionālā augstākā izglītība

• Pārtikas produktu ražošanas speciālists (5.PKL/LKI)
• Pārtikas kvalitātes speciālists (5.PKL/LKI)

4.Pirmā cikla (bakalaura) augstākā izglītība

• Pārtikas kvalitāte un inovācijas (Inženierzinātņu bakalaurs pārtikas ražošanas tehnoloģijās, 6. LKI)

5.Pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība

• Pārtikas un dzērienu tehnologs (6. PKL/LKI) (2023.gadā ir pieņemta jauna kvalifikācija atbilstoši pārtikas ražošanas NKS – Pārtikas inženieris tehnologs. Iespējams, šī studiju programma arī tiks atbilstoši pārveidota).

6.Otrā cikla profesionālā augstākā (maģistra) izglītība

• Pārtikas zinātne (Inženierzinātņu maģistrs pārtikas ražošanas tehnoloģijās, 7.LKI)

7.Trešā cikla (doktorantūras) augstākā izglītība

• Pārtikas zinātne (Zinātnes doktora grāds, zinātnes doktors(-e) (Ph.D.) inženierzinātnēs un tehnoloģijās, 8.LKI)

Maizes gatavošanas un cepšanas pamatus apgūst arī konditora (4.PKL/LKI) un konditora palīga (3.PKL/LKI) izglītības programmās.

Maiznieka, maizes un miltu produktu ražošanas tehniķa, konditora u.c. profesijas (3.-4. PKL) var apgūt arī, mācoties profesionālās tālākizglītības programmās. NIID.LV šādu informāciju neapkopo. Licencētas un akreditētas programmas var meklēt oficiālajā valsts reģistrā - Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

Noderīgi resursi

Par maiznieka, konditora un citām pārtikas rūpniecības nozares profesijām (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) vairāk skatiet vietnē Profesiju Pasaule.

Vairāk par maiznieka profesiju, amatniecības izglītību utt. Jūs varat uzzināt, sazinoties ar Latvijas Maiznieku biedrības pārstāvjiem.

Labdien!

Jēdzieni “mentors”, “mentordarbība“ un “mentorings” visbiežāk tiek lietoti uzņēmējdarbības jomā, taču to lieto arī izglītības, audzināšanas, karjeras atbalsta, sociālo pakalpojumu, brīvprātīgo darba, veselības aprūpes u.c. jomās. Parasti ar mentordarbību saprot sistemātiski veidotas attiecības, kas pamatojas uz atbalstu starp pieredzes bagātu personu, kura dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos un otru personu, kura ir gatava un vēlas gūt pieredzi no šīs apmaiņas un bagātināt savu personību un/ vai profesionalitāti. Tātad tas ir individuāls atbalsts, kuru viena persona sniedz otrai personai.

Latvijā mentora profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to tā neparedz obligātu sertifikāciju vai akreditāciju. Nav arī tādas biedrības vai asociācijas, kas sertificē vai akreditē mentorus. Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas mentoru profesijas: 1)skolotājs mentors, kurš sniedz atbalstu jaunajiem skolotājiem, pedagoģijas studentiem, vada pedagoģiskās prakses utt. (zemākā darba algas likme noteikta likumā, un tā ir 1526 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas) 2) sociālais mentors, kurš sniedz atbalstu personām ar invaliditāti, bēgļiem, cilvēkiem ar grūtībām integrēties sabiedrībā un darba tirgū utt. (vakancēs norādītā bruto alga ir aptuveni no 900 līdz 1300 EUR).

Veselības aprūpes iestādēs (slimnīcās, rehabilitācijas centros u.c.) mentora pienākumus bieži veic pieredzējuši vadošie speciālisti, piemēram, vecākās māsas, galvenie ārsti, nodaļu vadītāji u.c. Portālā Algas.lv norādīts, ka vecākās māsas mēnešalga Latvijā ir aptuveni no 952 līdz 2134 EUR, ārsta – no 928 līdz 2999 EUR (nav informācijas, cik veselības aprūpes speciālisti saņem par mentora pienākumu veikšanu).

Izglītības iespējas

Ne augstskolas, ne koledžas, ne citas izglītības iestādes nepiedāvā iegūt kvalifikāciju “mentors”. Mentordarbībai nepieciešamās kompetences var apgūt, mācoties speciālos kursos. Sociālajiem mentoriem mēdz būt speciāli kursi, parasti tos organizē pašvaldībās. Jauniešu atbalsta organizācija Mentor Latvia regulāri apmāca mentorus darbam ar jauniešiem.

Uzņēmējdarbības jomā apgūt  mentoringu var, piemēram, mācoties Rīgas  Tehniskās universitātes kursos “Uzņēmējdarbības mentorings”. Mentoringu var apgūt arī izaugsmes veicinātāju jeb kouču apmācību ietvaros. Šobrīd Latvijā koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c. Vairāk par kouča darbu un izglītības iespējām varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

NIID.LV rīcībā nav informācijas par aktuāliem mentoru kursiem veselības aprūpes jomā. Pirms 2-3 gadiem tika īstenoti kursi māsām un ārstu palīgiem “Ārstniecības personu mentoru sagatavošana”, taču šobrīd veselības aprūpes speciālistu tālākizglītības mājaslapā ir norādīts, ka pieteikšanās kursos nenotiek. Taču mājaslapā ir brīvi pieejams un lejupielādējams metodiskais materiāls, kas izstrādāts šī kursa ietvaros.

Vairākus tiešsaistes kursus mentoringa jomā (gan maksas, gan bezmaksas) var atrast tiešsaistes platformā “Coursera”.

Labdien!

Latvijas Republikā lielākajai daļai juridisko profesiju (piemēram, jurista, prokurora, tiesu izpildītāja, tiesneša, advokāta, notāra u.c.) prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas normatīvajos aktos. Lai strādātu kādā no šīm profesijām Latvijā, parasti ir nepieciešams iegūt bakalaura un maģistra grādu tiesību zinātnēs + jurista profesionālo kvalifikāciju.

Nosūtām Jums programmu sarakstus:

1)Sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē – jāstudē 3-3,5 gadi;

2)Profesionālais maģistrs tiesību zinātnē (ar jurista profesionālās kvalifikācijas ieguvi)  – jāstudē 2-2,5 gadi.

3)Sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē (bez jurista kvalifikācijas ieguves) – jāstudē 1-2 gadi. Latvijā akadēmiskā maģistra programmu izvēlas tie, kuri vēlas strādāt publiskajā vai privātajā sektorā nereglamentētajās profesijās, piemēram, kā juriskonsulti, iepirkumu speciālisti, valsts/ pašvaldību iestāžu speciālisti/ ierēdņi u.c. Pirms uzsākat studijas kādā no šī saraksta programmām, iesakām noskaidrot, vai ar šādu izglītību Jūs varēsiet strādāt izvēlētajā valstī.

Tiesību zinātņu programmās iespējama arī specializācija un/vai padziļināta priekšmetu apguve, piemēram, medicīnas tiesībās, uzņēmējdarbības tiesībās, starptautiskajās/Eiropas tiesībās, krimināltiesībās, diplomātijā, mediācijā utt. (skat. studiju programmu aprakstos).

Papildus jāņem vērā, ka pretendentam uz prokurora, tiesneša, notāra u.c. amatiem ne tikai jāiegūst minētā izglītība un jurista kvalifikācija, bet arī jānostrādā noteikts gadu skaits vai jāizpilda stažēšanās programma. Turklāt jābūt nevainojamai reputācijai, nedrīkst būt sodāmības utt. (konkrētas prasības jāmeklē attiecīgajos likumos – Advokatūras likumā, Prokuratūras likumā u.c.).

Latvijā iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs

Lai ar Latvijā iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju (t.sk. jurista) strādātu ārvalstīs, vispirms ir jānoskaidro, vai šī profesija konkrētajā valstī ir reglamentēta. Saraksts ar reglamentētajām profesijām Eiropas Savienības dalībvalstīs un to kompetentajām institūcijām ir pieejams Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datubāzē. Papildus ieteicams sazināties arī ar konkrētās valsts diplomatzīšanas informācijas centru ENIC/NARIC. Informācijas centri sniedz informāciju arī par diplomatzīšanas procedūru un lēmumus pieņemošajām institūcijām konkrētajā valstī. Tāpat iesakām Jums ENIC/NARIC centrā noskaidrot, vai ar Latvijā iegūtu juridisko izglītību Jūs varat strādāt konkrētajā valstī (ņemot vērā, ka normatīvais regulējums katrā valstī var būtiski atsķirties), vai nepieciešams izpildīt kādas papildu prasības (valodu apguve, papildu kursi tiesību zinātnēs utt.), kādi dokumenti jāsagatavo (t.sk., vai izglītības/ kvalifikācijas dokumentiem nepieciešams notariāls tulkojums).

Ministru Kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumi Nr.520 “Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšanas kārtība” nosaka Latvijas institūcijas, kas izdod dokumentus par personas tiesībām darboties konkrētā profesijā, par darba pieredzi, par disciplinārpārkāpumiem, par administratīvajiem un kriminālsodiem, par bankrota neesamību.

Saskaņā ar šiem noteikumiem

• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties nereglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par Latvijā izdotu izglītības dokumentu statusu izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) (maksa EUR 37,59);
• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties reglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par to, ka personai nav ierobežotas vai liegtas tiesības darboties šajā profesijā profesionālu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu dēļ, izsniedz institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības (vai Veselības inspekcija atsevišķos gadījumos);
• izziņas par to, ka personai nav bijuši administratīvie pārkāpumi un kriminālsodāmība, izsniedz Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.

Pirms pieprasīt kādu no minētajām izziņām, uzņemošās valsts kompetentajā iestādē jāpārliecinās, ka šāda izziņa patiešām ir nepieciešama, jo dažādu valstu un dažādu iestāžu prakse mēdz atšķirties.

Vairāk par Latvijas izglītības atzīšanu citās valstīs varat uzzināt AIC mājaslapā.

Labdien!

Ja ir iegūta pilna vidējā izglītība un saņemts attiecīgs dokuments, kas to apliecina, Jūs varat turpināt izglītību augstākās izglītības programmās, tai skaitā pedagoģijas jomā.

Augstskolu likuma 46.panta 3.daļā ir noteikts, ka pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo (t.sk. vidējo profesionālo) izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.

Ja vidējo tehnisko izglītību esat ieguvusi ārvalstī, tad Jums nepieciešams veikt iegūtās izglītības pielīdzināšanu Latvijas izglītības sistēmai. Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu atzīšanu Latvijā veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). AIC veic izglītības dokumentu ekspertīzi un sagatavo izziņu, kādam Latvijas izglītības līmenim atbilst ārvalstīs iegūtā izglītība. AIC izsniegtā izziņa kopā ar citiem dokumentiem būs jāiesniedz izvēlētajā augstskolā. Plašāku informāciju par dokumentu atzīšanas procesu skatiet AIC tīmekļvietnē. 

Uzņemšanas prasības  augstskolās, t.sk. detalizēti nosacījumi personām, kas izglītību ieguvušas ārzemēs,  noteiktas katras augstskolas uzņemšanas noteikumos - meklējiet tās 1) izvēlētās augstskolas mājaslapā vai 2) NIID.lv augstākās izglītības iestāžu sarakstos vai katras programmas aprakstā. Visbiežāk augstskolas nosaka, ka ārzemēs izglītību ieguvušie var CE vērtējumus aizstāt ar attiecīgiem gada vērtējumiem vidējās izglītības dokumentā, taču katrā augstskolā šī kārtība var atšķirties.

Piemēram, ja Jūsu izvēlētās augstskolas uzņemšanas noteikumos rakstīts, ka CE vērtējumu latviešu valodā var aizstāt ar gada atzīmi latviešu valodā un ja Jums nav šī vērtējuma latviešu valodā, tad ir iespējami sekojoši varianti:

1)Nokārtot latviešu valodas eksāmenu pašā augstskolā (Jums iepriekš jānoskaidro, vai šāda iespēja tiek piedāvāta);

2)Nokārtot valsts valodas prasmes pārbaudi Valsts izglītības satura centrā (VISC) un saņemt valsts valodas prasmes apliecību, kas apliecina latviešu valodas zināšanas noteiktā pakāpē;

3)Iesniegt starptautiskas testēšanas institūcijas pēdējo piecu gadu laikā izsniegtu dokumentu, kas apliecina, ka attiecīgās studiju programmas īstenošanas valodas prasme ir vismaz B2 līmenī.

Precīzu informāciju par uzņemšanas prasībām, nepieciešamajiem dokumentiem un citiem jautājumiem varat noskaidrot, sazinoties ar izvēlētās augstskolas uzņemšanas komisiju.

Nosūtām Jums zināšanai programmu sarakstus pedagoģijā:

1)Pirmsskolas skolotājs – īsā cikla (1.līmeņa) studiju programma, jāmācās 2-2,5 gadi, iegūst 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Skolotājs”. Pēc programmas apguves var strādāt par pirmsskolas skolotāju vai sākumskolas skolotāju 1. klasē.

2)Sākumizglītības skolotājs – profesionālā bakalaura programma, jāmācās 4-4,5 gadi. Iegūst bakalaura grādu pedagogu izglītībā un 6.līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Skolotājs”. Pēc programmas apguves var strādāt par pirmsskolas skolotāju vai sākumskolas skolotāju 1.- 6. klasē.

3)Skolotājs - profesionālā bakalaura programma, jāmācās 4-4,5 gadi. Iegūst bakalaura grādu pedagogu izglītībā un 6.līmeņa profesionālo kvalifikāciju “Skolotājs”. Pēc programmas apguves var strādāt par pamatizglītības un/vai vidējās izglītības priekšmetu skolotāju izvēlētajās mācību priekšmetu jomās.

Labdien!

Pirmsskolas skolotāja jeb bērnudārza audzinātāja izglītību var iegūt, studējot īsā cikla jeb 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis). Iegūtā izglītība dod tiesības strādāt par skolotāju pirmsskolā un sākumskolas 1.klasē.

Lai iestātos īsā cikla studiju programmā, vispirms ir nepieciešams iegūt vidējo izglītību vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē. Pēc 9. klases par pirmsskolas skolotāju mācīties nevar.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) iespējams uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Izglītības pielīdzināšanu parasti var veikt tikai vienas pakāpes ietvaros: profesionālo vidējo izglītību nevar pielīdzināt augstākajai un otrādi. Taču, lai precizētu informāciju, iesakām Jums sazināties ar institūciju, kas saskaņā ar 21.02.2023. Ministru kabineta  noteikumiem Nr.71 „Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība” (2.p.) veic iepriekšējos gados iegūtu grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanu mūsdienu kvalifikācijām – Akadēmiskās informācijas centru (AIC). Kontaktinformācija ir pieejama šajā saitē (sk. sadaļu “Agrāk iegūto grādu un kvalifikāciju pielīdzināšana”).

Labdien!

Apmācības skaistumkopšanas jomā, t.sk. skropstu pieaudzēšanā, visbiežāk tiek īstenotas pieaugušo neformālās izglītības programmu (kursu) formā. Programma nav jāsertificē. Izglītības likuma 46.pants nosaka, ka fiziskām vai juridiskām personām pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai ir nepieciešams saņemt atļauju. Par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz apliecību (līdz 2022. gadam varēja izsniegt arī sertifikātu).

No 19.07.2023. ir spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr.395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai”, kuros detalizēti aprakstīts, kas jādara,  lai saņemtu atļauju, kādi dokumenti jāiesniedz, kā arī sniegts neformālās programmas parauga apraksts (skat. pielikumu).

Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība (izņemot, ja plānojat pasniegt kursus akreditētā izglītības iestādē – tad atļauju saņemt nav nepieciešams). Piemēram, Rīgas pašvaldībā atļaujas neformālo programmu īstenošanai izsniedz Rīgas izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC) Interešu izglītības programmu licencēšanas, neformālās izglītības programmu atļauju izsniegšanas un pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides programmu saskaņošanas komisija. Detalizēta informācija par atļauju izsniegšanu ir pieejama RIIMC mājaslapā.

Ja plānojat programmu īstenot citā pašvaldībā, tad Jums jāvēršas pie attiecīgās pašvaldības speciālistiem.

Valsts normatīvajos aktos nav noteiktas izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai darba pieredzes prasības tiem, kas īsteno kursus jeb neformālās izglītības programmas – t.i., ja īstenosiet tikai neformālās programmas, tad Jums nav obligāti papildus jāiegūst pedagoģiskā izglītība. Taču, ja vēlaties, Jūs varat apgūt pieaugušo pedagoģiju, mācoties attālināto mācību formā Latvijas Universitātes īstenotajā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmā “Pedagoģija darbam ar pieaugušajiem”.

Papildus informējam, ka saimnieciskā darbība ir jāreģistrē arī LR Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Labdien!

Teksta korektora profesija nav iekļauta LR reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to darba devējs pats var noteikt prasības pretendentiem uz korektora vakanci. Visbiežāk darba devēji atkarībā no veicamā darba specifikas norāda, ka vēlas redzēt savā komandā teksta korektoru ar augstāko izglītību filoloģijā/ humanitārajās zinātnēs (prioritāri), vai augstāko izglītību pedagoģijā (latviešu valodas skolotājs), vai tulkošanā, žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, komunikāciju zinātnēs. Tāpat darba devēji var dot priekšroku pretendentam ar izglītību/ pieredzi noteiktā jomā (ja jārediģē teksti, kas saistīti ar šo jomu, jo pretendents labi pārzina nozares terminoloģiju) + teicamām latviešu valodas zināšanām. Iespējams, Jūs varētu apsvērt variantu iegūt sākotnējo pieredzi, rediģējot tekstus finanšu nozarē (piemēram, literārā redaktora - korektora vakance ir publicēta portālā ifinanses.lv).

Reizēm vakancēs pat netiek norādītas prasības pēc noteikta veida izglītības – pretendentam tikai jāpierāda izcilas valodas prasmes: jāveic testa uzdevums – jāizrediģē teksts un/ vai jāuzrāda iepriekš koriģētie darbi.

Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas radniecīgas profesijas, kas saistītas ar tekstu rediģēšanu:

• Literārais redaktors, kura pienākums ir novērst tekstā gramatiskās, stilistiskās kļūdas, pārbaudīt terminu rakstību, uzraudzīt, lai darbs atbilstu iecerētajam nolūkam, atbilstīgajam literārajam stilam, ieteikt autoram veikt nepieciešamos uzlabojumus (koriģēt, papildināt vai saīsināt tekstu), kā arī saskaņot labojumus ar autoru.
• Korektors, kura pienākums ir veikt tekstu koriģēšanu, literāro un gramatisko kļūdu labošanu. Korektors veic arī stilistiskus labojumus, kurus pēc tam nepieciešams saskaņot ar autoru.

Nosūtām Jums pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmu sarakstus humanitārajās zinātnēs, pedagoģijā, tulkošanā, žurnālistikā un komunikāciju zinātnēs - atverot katru no sarakstiem, būs redzama informācija, kāds ir studiju īstenošanas veids (pilna/ nepilna laika) un programmu īstenošanas forma (klātiene, neklātiene vai tālmācība):

Bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 3 – 5 gadi:

• Humanitāro zinātņu bakalaurs filoloģijā;
• Sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē.

Profesionālā bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 4 gadi:

• Skolotājs (jāmeklē latviešu valodas un literatūras skolotājs);
• Tulkotājs;
• Žurnālists.

Maģistra studiju programma, studiju ilgums 2 gadi (lielākajā daļā sarakstos iekļauto programmu uzņem arī ar bakalaura grādu citās nozarēs, ne tikai humanitārajās zinātnēs – šajā gadījumā pretendentiem jākārto iestājpārbaudījums):

• Humanitāro zinātņu maģistrs filoloģijā;
• Sociālo zinātņu maģistrs komunikācijas zinātnē;
• Humanitāro zinātņu maģistrs rakstniecības studijās.

Augstskolās ir iespēja ne tikai apgūt pilnu studiju programmu, bet var arī apmeklēt atsevišķus studiju kursus klausītāja statusā, iegūstot kredītpunktus (KP) un augstskolas izsniegtu izziņu par kursu noklausīšanos (iegūtos KP vēlāk var pielīdzināt, stājoties studiju programmā). Vairāk par iespējām varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi. Piemēram, Latvijas Universitātē var pieteikties uz vairākiem studiju kursiem literārajā rediģēšanā, Rīgas Stradiņa universitātē – uz kursu Stilistika un rediģēšana (īsteno arī nepilna laika studiju formā) u.c. Vairāk par iespējām apmeklēt studiju kursus klausītāja statusā varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi.

Tāpat ir iespēja mācīties neformālās izglītības programmās – piemēram, LU Open Minded piedāvā tālmācības formā apgūt kursu “Pareiza un moderna rakstu valoda – korektora padomi”.

Papildu informācija

• Par korektora darbu papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas);
• Tulkošanas birojs un mācību centrs “Skrivanek” ir publicējis skaidrojumu par korektora un literārā redaktora darbu “Kas ir teksta korektūra un kad to izmantot”;
• Literatūras un kultūras interneta žurnāls Punctum ir publicējis rakstu sēriju - intervijas ar autoriem, tulkotājiem, literārajiem redaktoriem: piemēram, intervija ar grāmatu redaktori Sigitu Kušneri.