Labdien!

Muzejpedagoga profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā – t.i., prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nav noteiktas likumdošanā. Līdz ar to prasības pretendentiem uz muzejpedagoga vakanci nosaka darba devējs. Profesiju klasifikatorā muzejpedagoga profesija ir iekļauta grupā 2621 “Arhīvisti un muzeju vecākie speciālisti ".

Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam nepieciešama augstākā izglītība pedagoģijā (piemēram, var norādīt, ka vēlama ir vēstures skolotāja kvalifikācija), vēsturē vai arheoloģijā, muzeoloģijā, kulturoloģijā, bibliotēkzinātnē, citās humanitārajās vai sociālajās zinātnēs. Var būt iegūta izglītība arī muzeja profila jomā, piemēram, mākslas muzeja darbiniekiem noder padziļinātas zināšanas mākslās, dabas muzeja – dabaszinībās, jūrniecības muzeja – jūrniecības jomā utt. Tāpat noderīgas ir kompetences/ darba pieredze pedagoģiskajā darbā, muzeju darbā (vairāki muzejpedagogi ir uzsākuši savu karjeru muzejā citos amatos, piemēram, kā krājuma glabātāji, izstāžu kuratori, projektu vadītāji u.c.), kā arī labas komunikācijas, prezentācijas, dokumentu pārvaldības, datora un citu multimediālo iekārtu lietošanas prasmes. Arī svešvalodu zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību.

Līdz ar to gan Jūsu iegūtā izglītība varētu atbilst muzejpedagoga amata kandidātam izvirzītajām prasībām. Taču ir jāprecizē, kādas ir prasības katrai konkrētajai muzejpedagoga vakancei.

Izglītības iespējas

Iegūt tieši muzejpedagoga kvalifikāciju šobrīd neviena izglītības iestāde nepiedāvā. Muzeju darbiniekiem nepieciešamās kompetences var iegūt, studējot Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotajā maģistra programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” (uzņem ar bakalaura grādu jebkurā zinātnes nozarē, t.sk.  pedagoģijā; nepieciešamas angļu valodas prasmes). Var arī studēt citā jomā un nepieciešamās kompetences muzeju jomā apgūt kursos, piemēram, mācoties profesionālās pilnveides programmā “Muzeju darbības pamati”.

Noderīgi resursi

• Izsmeļošu informāciju par muzejpedagoga un citām muzeju darbinieku profesijām (darba apstākļi, profesijas apraksts, attēlu galerija, izglītības iespējas) Jūs varat uzzināt, apmeklējot vietni “Profesiju Pasaule”;
• Par muzejpedagoga profesiju bibliotēkā (t.sk. kāda ir vēlamā izglītība un kvalifikācija; kādām personības iezīmēm jāpiemīt; kā uzsākt darbu muzejā  utt.) Jūs varat uzzināt, noskatoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) cikla “Pielaiko profesiju” ietvaros veidoto videosižetu;
• Latvijas Muzeju biedrības veidotajā vietnē muzeji.lv ir pieejama noderīga informācija par dažādiem muzejiem, to darbību, pasākumiem, aktuālajām vakancēm u.c.;
• Muzejpedagoga virtuālā prakses vieta portālā prakse.lv;
• Pastāv iespēja arī sazināties ar muzejiem par iespēju iziet praksi vai brīvprātīgo darbu kādā muzejā / muzeja pasākumā, tādējādi gūstot pieredzi, piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Labdien!

Jā, māsas palīga profesijas apguvi projekta “Mācības pieaugušajiem” ietvaros var apvienot ar darbu, jo šis projekts ir paredzēts tieši strādājošiem vai pašnodarbinātiem cilvēkiem. Nosūtām Jums programmu SARAKSTU, kurās var apgūt māsas palīga profesiju. Programmas apjoms ir 960 stundas (~52 nedēļas), no kurām lielākā daļa ir praktiskās mācības un prakse medicīnas iestādēs. Līdzmaksājums par programmas apguvi ir 195,20 EUR. Nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.

Mācības tiks organizētas jauktā formā: pārsvarā klātienē (darbdienu vakaros un brīvdienās), taču atsevišķas nodarbības var notikt attālināti. Precīzākai informācijai iesakām Jums sazināties ar izvēlētās koledžas speciālistiem (kontaktinformāciju meklējiet katras programmas aprakstā vai, ja tā nav norādīta, tad izglītības iestādes mājaslapā).

Pieteikties mācībām var līdz 31.augustam.

Māsas palīga profesiju var apgūt, arī mācoties valsts budžeta finansētās arodizglītības programmās. Zināšanai nosūtām Jums programmu sarakstus:

“Māszinības” - Arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības;

“Māszinības” - Arodizglītība pēc pamatizglītības no 18 gadu vecuma.

Programmas tiek īstenotas par valsts budžeta līdzekļiem. Teorijas apguve notiek darbdienās klātienes formā koledžu telpās (var būt arī daļēji attālinātas mācības), savukārt praktiskās mācības un praksi var apgūt slimnīcās vai citās veselības aprūpes iestādēs (t.sk. reģionālajās slimnīcās), ar kurām konkrētajai koledžai ir noslēgts sadarbības līgums. Šogad uzņemšana medicīnas koledžās valsts budžeta finansētajās programmās jau ir noslēgusies.

Labdien!

Augstskolu likums (47. pants, 2. punkts) nosaka, ka tiesības studēt par valsts budžeta līdzekļiem bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās izglītības profesionālās kvalifikācijas iegūšanai drīkst izmantot vairākas reizes. Taču par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā. Tādējādi Jūs varat vienlaikus mācīties divās programmās (gan vienā un tajā pašā, gan dažādās augstākās izglītības iestādēs), taču vienā par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt otrā – par maksu.​

Piesakoties pamatstudijām caur vienotās pieteikšanās sistēmu portālā Latvija.lv, reflektants var norādīt līdz 10 studiju programmām un 20 prioritātēm no iesaistīto augstskolu studiju programmu piedāvājuma. Izmantojot prioritātes, konkursa rezultātu aprēķināšana notiek informācijas sistēmā pēc noteikta algoritma, katram tiek atrasta viena labākā iespējamā vieta no viņa prioritārā secībā sakārtoto programmu saraksta, sākot no saraksta 1. prioritātes uz leju. Konkursa rezultāti tiek paziņoti e-pakalpojumā “Elektroniskā pieteikšanās studijām pamatstudiju programmās”, kā arī īsziņas un elektroniskās vēstules veidā.

Tādējādi, ja Jūs esat pieteikusies konkursam uz studiju vietām vienotās pieteikšanās sistēmā, tad tajā divas studiju vietas (ne budžeta, ne maksas) vienlaikus piešķirt nav iespējams.

Savukārt, ja pieteikusies uz budžeta vietām augstskolās, kuras nav iekļautas vienotās pieteikšanās sistēmā (vai viena no augstskolām nav iekļauta), tad var būt situācija, ka esat izturējusi konkursu un ieguvusi budžeta vietas abās. Taču arī šajā gadījumā, pamatojoties uz Augstskolu likumā noteikto, Jūs nevarēsiet studēt vienlaikus divās programmās par valsts budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar MK noteikumos Nr. 276 “Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi” (12.p. ar apakšpunktiem, 27.p.) noteikto,  augstskolām un koledžām 10 darbdienu laikā pēc imatrikulācijas ir jāievada detalizēta informācija par katru uzņemto studentu Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS), t.sk. arī informācija par studiju finansējumu (budžeta vai maksas vietām, maksas apjomu u.c.). Šī informācija būs pieejama arī citām augstskolām.

Tādējādi, ja esat izturējusi konkursu divās augstskolās/ studiju programmās un vēlaties vienlaikus studēt abās, tad vienā augstskolā Jūs varat studēt par budžeta līdzekļiem, bet ar otru Jums ir jāvienojas par maksas studijām. Savukārt, ja izvēlaties studēt vienā augstskolā, tad otrai augstskolai ir jāpaziņo (vēlams to darīt pēc iespējas ātrāk, lai augstskola var brīvajā vietā uzņemt citu studentu), ka atsakāties no iegūtās budžeta vietas.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri, kura informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu  Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 10.p. noteiktajām prasībām par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu (KP) jeb 160 stundu apjomā.

B.Bašķere informēja, ka Latvijas Universitātē (LU) ir izstrādāta un jau tiek īstenota pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma sociālajā pedagoģijā 160 stundu apjomā, pēc kuras apguves pedagogi (personas ar augstāko pedagoģisko izglītību) saņems sociālā pedagoga kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, kas dos tiesības strādāt par sociālo pedagogu. 2022. gada sākumā pedagogi varēja pieteikties programmas apguvei par valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd diemžēl pieteikšanās ir noslēgusies (informācija par valsts budžeta finansētajām pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmām tiek regulāri publicēta IZM mājaslapā).

Sazinoties ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra vadītāju Ritu Ābeli, noskaidrojām, ka 2022./2023. mācību gadā papildus tiks komplektētas maksas grupas sociālo pedagogu apmācībai. Precīzs pieteikšanās laiks vēl nav zināms, taču informācija tiks publicēta LU mājaslapā, līdz ar to iesakām Jums sekot līdzi LU pedagoģiskās izglītības centra jaunumiem.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši 2022./23. gada augstskolu uzņemšanas plāniem sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju nevar iegūt nevienā no augstskolām. Savukārt sociālā darbinieka kvalifikāciju var iegūt:

• Profesionālā bakalaura programmās (jāstudē 4 gadi): SARAKSTS;
• Profesionālā maģistra programmās (jāstudē 1,5 vai 2 gadi atbilstoši iepriekš iegūtajai izglītībai): SARAKSTS;
• Profesionālās augstākās izglītības programmā pēc koledžas (jāstudē 2 gadi): SARAKSTS.

Ja programmā „Sociālais darbs” ir iekļauts sociālās pedagoģijas studiju kurss vismaz 4 KP apjomā, tad ar šo izglītību ir pietiekami, lai varētu strādāt par sociālo pedagogu. Savukārt, ja programmas  saturā nav sociālās pedagoģijas priekšmeta,  tad kā alternatīva varētu būt apgūta studiju programmas daļa (studiju kurss) sociālajā pedagoģijā 4 KP apjomā. T.i., paralēli studijām var apmeklēt, piemēram,  LU sociālās pedagoģijas studiju kursus klausītāja statusā, kārtot pārbaudījumus, saņemt novērtējumu un LU apstiprinātu izziņu par sociālās pedagoģijas kursa veiksmīgu apguvi.

Labdien!

Nosūtām Jums programmu sarakstu, kurās pēc 9. klases var apgūt programmēšanas tehniķa profesiju, tai skaitā par valsts budžeta līdzekļiem. Nosūtām arī izglītības iestāžu sarakstu, kurās var mācīties programmēšanu:

• Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums
• Jēkabpils Agrobiznesa koledža
• Jelgavas Tehnikums
• Profesionālā vidusskola "Victoria"
• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Liepājas Valsts tehnikums"
• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža"
• Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Valsts tehnikums"
• Rēzeknes tehnikums
• Saldus tehnikums
• Valmieras tehnikums
• Ventspils Tehnikums
• Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikums.

Noderīga informācija

Vairāk informācijas par programmēšanas tehniķa, programmētāja u.c. IT nozares profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) varat atrast vietnē Profesiju Pasaule;

Informācija par uzņemšanu un dokumentu iesniegšanas termiņiem profesionālās izglītības programmās 2022./2023. gadā atrodama NIID.LV sagatavotajā rakstā.

Labdien!

Advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības. Advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, kas savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Pēc uzņemšanas zvērinātu advokātu skaitā zvērināts advokāts Augstākās Tiesas priekšsēdētājam nodod zvērestu.

Kādas ir izglītības prasības advokātam

Prasības zvērināta advokāta un advokāta palīga kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei noteiktas Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Tajā teikts, ka par zvērinātu advokātu var kļūt persona no 25 gadu vecuma, LR pilsonis ar nevainojamu reputāciju, kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju, kā arī ieguvusi darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem: vismaz 3 gadus - tiesneša amatā, vai vismaz 5 gadus -  prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu, vai vismaz 7 gadus - augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.

Par izglītības iespējām

Tātad, lai kļūtu par advokātu, vispirms ir jāpabeidz vidusskola, pēc tam jāstudē tiesību zinātņu bakalaura programmā. Pēc bakalaura programmas absolvēšanas jāstudē profesionālā maģistra programmā un jāiegūst un jurista kvalifikācija. Kopā (bakalaurs + maģistratūra) pilna laika studijās jāmācās vismaz 5 gadi + jāiegūst darba pieredze + jānokārto advokāta eksāmens (jāiegūst sertifikāts). 

Papildu informācija

Vairāk par zvērināta advokāta un citām profesijām tieslietu un jurisprudences jomā (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; intervija ar profesijas pārstāvi; attēlu galerija; mācību iespējas) var izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Nosūtām Jums profesionālās un vispārējās izglītības programmu sarakstus, kurās var mācīties jaunieši ar nepabeigtu pamatizglītību, t.sk. pēc 9. klases ar liecību.

1) Profesionālās pamatizglītības programmas ar nepabeigtu pamatizglītību: SARAKSTS (iepriekš tās dēvēja par pedagoģiskās korekcijas programmām, šobrīd normatīvajos aktos tāds jēdziens vairs nepastāv). Tiek plānots, ka ar laiku izglītības iestādes šādas programmas vairs neīstenos – lai apgūtu jebkura līmeņa profesiju, vispirms jaunietim vajadzēs pabeigt vispārējās pamatizglītības programmu. Vienīgā skola, kura vēl uzņēma jauniešus profesionālās pamatizglītības programmās 2022. gada vasarā, ir Jelgavas Amatu vidusskola. Šobrīd uzņemšana jau ir noslēgusies, taču iesakām Jums sazināties ar skolu un precizēt informāciju – varbūt mācību grupās vēl ir brīvas vietas.

2) Vispārējās pamatizglītības (1. – 9. klase) vai pamatizglītības 2.posma (7. – 9. klase) programmu SARAKSTS. NIID lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc norises vietas, budžeta iespējām u.c. kritērijiem. Tāpat Jūs varat atlasīt programmas pēc izglītības iestādēm, virs programmu sarakstiem izvēloties “Iestāžu skatu”. Pēc piemērotas izglītības programmas/ iestādes atrašanas iesakām Jums sazināties ar izvēlēto skolu un noskaidrot, kādas ir jaunieša iespējas iestāties un turpināt izglītību, kad un kādi dokumenti jāiesniedz utt. 

Vēršam uzmanību, ka, lai iegūtu pamatizglītību, jaunietis var mācīties 9.klasē atkārtoti (arī vairākas reizes) līdz pat pilngadības sasniegšanai. Savukārt pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas atbilstoši noteikumu Nr. 11. “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 21. punktā noteiktajam, ir iespēja pabeigt pamatizglītības ieguvi eksternātā jeb pašizglītības formā. Eksternātā var viena mācību gada laikā apgūt vispārējās pamatizglītības standarta prasībām noteikto mācību priekšmeta (kursa) saturu vai tā daļu, lai iegūtu vai uzlabotu vērtējumus vispārējās pamatizglītības mācību priekšmetos un lai saņemtu dokumentu par vispārējās pamatizglītības apguvi.

Labdien!

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.569  “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (5. punkts) prasības pirmsskolas pedagoga izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šādas:

• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;
• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;
• augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā (vismaz 72 h, ar sertifikāta ieguvi, īsteno tikai augstskolas);
• maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;
• pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

Tā kā Jūsu iepriekš iegūtā augstākā izglītība nav pedagoģijā, tad ar kursiem vien nepietiks, lai strādātu par pirmsskolas pedagogu. Jūs varat iegūt pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju,

1)studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā „Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis, atbilst 5. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kvalifikācijas līmenim). Nosūtām Jums programmu SARAKSTU;

2)iegūstot maģistra grādu izglītībā, studējot izglītības zinātņu maģistra programmā. Maģistra programmas “Izglītības zinātne” apakšprogrammā “Pedagoģija” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija. Lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam obligāti jābūt saistītam ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku.

Atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet paralēli studijām strādāt par pirmsskolas skolotāju.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Nosūtām Jums pamatstudiju (bakalaura) programmu sarakstus, kurās ar apgūt diplomātiju:

• Tiesības un diplomātija – īsteno Rīgas Juridiskā augstskola (RJA), jāstudē 3 gadi, studijas tikai par maksu.               
• Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija – īsteno Latvijas Universitāte (LU), jāstudē 4 gadi, pieejamas gan valsts budžeta, gan maksas vietas.

Kompetences diplomātijā var iegūt arī, studējot arī tādās programmās, kā, piemēram, Politikas zinātne (LU, 3 gadi, valsts budžets vai maksas), Eiropas studijas (Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA), 3 gadi, tikai par maksu) vai Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas (Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), 3 gadi, RSU budžeta vietas vai par maksu).

Pārsvarā visas šīs programmas ir vairāk vērstas uz diplomātiju Eiropas valstu, Eiropas Savienības/ NATO valstu ietvaros.

Padziļinātas zināšanas par Austrumu valstīm (Ķīnu, Japānu, Koreju, Taivānu u.c.), to valodām, kultūru (t.sk. pamatzināšanas diplomātijā) var iegūt,  studējot LU: programmā Āzijas studijas  (jāstudē 3 gadi, valsts budžeta vai maksas vietas) vai jaunajā programmā Austrumu - Rietumu starpkultūru studijas (jāstudē 3 gadi, tikai maksas vietas). Jūs varat, piemēram, pamatstudiju līmenī apgūt kādu no šīm austrumu studiju bakalaura programmām, bet padziļinātas kompetences diplomātijā pēc tam iegūt kādā no maģistra programmām.

Labdien!

Izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības pretendentiem uz bāriņtiesu priekšsēdētāja,  bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatiem ir noteiktas Bāriņtiesu likumā.

Likuma 10. pants nosaka, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var būt Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis vismaz 30 gadu vecumā ar nevainojamu reputāciju un valsts valodas prasmēm augstākajā līmenī. Pretendentam uz bāriņtiesas priekšsēdētāja vai vietnieka amatu jābūt augstākajai izglītībai vismaz maģistra līmenī pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā + 5 gadu darba pieredzei attiecīgajās jomās vai bāriņtiesas darbā. 

Savukārt par bāriņtiesas locekli var būt LR  pilsonis vai nepilsonis vismaz 30 gadu vecumā ar nevainojamu reputāciju un valsts valodas prasmēm augstākajā līmenī. Pretendentam uz bāriņtiesas locekļa amatu jābūt augstākajai izglītībai vismaz bakalaura līmenī pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā + 3 gadu darba pieredzei attiecīgajās jomās vai bāriņtiesas darbā. 

Papildus minētajām prasībām ikvienam bāriņtiesas darbiniekam ir jāapgūst mācību programma vismaz 150 stundu apjomā par bāriņtiesas funkcijām, uzdevumiem, kompetenci, darba organizāciju, dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.984 “Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību” noteiktajai kārtībai. Programma jāapgūst pirms stāšanās darbā vai 6 mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas, neieskaitot pārbaudes laiku. Papildus tam bāriņtiesas darbiniekiem ik pēc pieciem gadiem jāpilnveido zināšanas, apgūstot atsevišķas mācību programmas tēmas, kuru apjoms ir 24 akadēmiskās stundas.

Tādējādi, lai varētu pretendēt uz darbu bāriņtiesā kādā no pašvaldībām, Jums jāveic šādi soļi:

1)vispirms ir jāapgūst bakalaura programma kādā no Bāriņtiesu likumā noteiktajām tematiskajām jomām. Zināšanai nosūtām Jums bakalaura/ profesionālā bakalaura/ augstākās profesionālās izglītības programmu sarakstus pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, vai izglītības vadībā / sabiedrības vadībā. NIID.LV lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc veida, tematiskās jomas detalizēti, norises vietas, budžeta/ maksas iespējām u.c. kritērijiem.

2)Pēc pamatstudiju programmas beigšanas Jums ir vismaz 3 gadi jāstrādā iegūtajā profesijā vai citā jomā no nosauktā saraksta.

3)Sasniedzot 30 gadu vecumu, Jūs varat pretendēt uz bāriņtiesas locekļa amatu.

4)Savukārt, lai kļūtu par bāriņtiesas priekšsēdētāju vai bāriņtiesas vietnieku, izglītība jāturpina maģistra līmenī kādā no attiecīgajām jomām, un kopumā jāiegūst 5 gadu darba stāžs. Paralēli Jums jāapgūst bāriņtiesu darbinieku apmācības programma.

5) ik pēc 5 gadiem jāapgūst bāriņtiesas darbinieku profesionālās pilnveides programma vismaz 24 stundu apjomā.