Labdien!

Neformālo izglītības programmu (kursu) īstenošanai nav nepieciešams saņemt licenci. Izglītības likuma 46.pants nosaka, ka fiziskām vai juridiskām personām pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai ir nepieciešams saņemt atļauju. Ja kursus īsteno akreditēta izglītības iestāde, tad atļauju saņemt nav nepieciešams.

Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība. Piemēram, Rīgas pašvaldībā izsniegto atļauju neformālās izglītības programmu īstenošanai reģistrs (Excel formātā) ir pieejams Rīgas izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC) mājaslapā. Informāciju par citās pašvaldībās izsniegtajām atļaujām var noskaidrot attiecīgo pašvaldību mājaslapās vai sazinoties ar izglītības speciālistiem.

Savukārt profesionālās izglītības programmu īstenošanai (profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības u.c.) gan ir nepieciešams saņemt licenci Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Visas licencētās programmas var atrast Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) reģistrā.

Labdien!

Kiberdrošības speciālista profesija nav iekļauta LR reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to darba devējs pats var noteikt prasības pretendentiem uz kiberdrošības speciālista vakanci. Visbiežāk darba devēji atkarībā no veicamā darba specifikas norāda, ka vēlas redzēt savā komandā kiberdrošības speciālistu ar augstāko izglītību nozarē: informācijas tehnoloģijās, datorzinātnēs, programmēšanā, datu drošībā, datorsistēmās un datortīklos, datorinženierijā, sistēmu analīzē u.c. Tāpat ir vēlams pastāvīgi mācīties kursos, iegūt papildu sertifikātus, kā arī apmeklēt seminārus, konferences un citus pasākumus. Ņemot vērā straujo nozares attīstību un mainīgumu, būtiska ir arī prasme un vēlme nepārtraukti sekot līdzi jaunumiem un turpināt mācīties visa mūža garumā.

Kiberdrošības nozarē pastāv iespēja arī specializēties noteiktās jomās, piemēram, mākoņu drošībā, ielaušanās testēšanā, datu inženierijā, datu šifrēšanā, datu programmēšanā, drošības pārvaldībā utt.

Izglītības ieguves iespējas

Personām ar vidējo izglītību:

• Īsā cikla jeb 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Drošība un personas datu aizsardzība” – īsteno Juridiskā koledža (JK); jāstudē 2,1 – 2,5 gadi, iegūst drošības speciālista kvalifikāciju (piedāvā arī studijas tālmācības formā);
• Profesionālā bakalaura programma “Informācijas tehnoloģijas” ar iespēju specializēties kiberdrošībā un programmēšanā – īsteno Vidzemes Augstskola (ViA), jāstudē 4-5 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās un programmēšanas inženiera kvalifikāciju (piedāvā arī e-studijas).

Personām ar augstāko izglītību:

• Maģistra programma “Kiberdrošības inženierija” – īsteno Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), jāstudē 2 gadi, iegūst inženierzinātņu maģistra grādu kiberdrošībā. Lai iestātos, nepieciešams bakalaura vai profesionālā bakalaura grāds inženierzinātnēs vai datorzinātnēs;
• Profesionālā maģistra programma “Kiberdrošības inženierija” – īsteno ViA, jāstudē 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu kiberdrošības inženierijā. Lai iestātos, nepieciešams profesionālā bakalaura grāds, 2. līmeņa profesionālā vai tam pielīdzināma augstākā izglītība informācijas tehnoloģijās vai informācijas un komunikācijās tehnoloģijās vai tām pielīdzināmā jomā, pilna laika studijās pabeidzot vismaz četrus gadus ilgu studiju programmu.
• Profesionālā maģistra programma “Kiberdrošības pārvaldība” – īsteno Banku augstskola (BA), jāstudē 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, un informācijas drošības vadītāja kvalifikāciju. Lai iestātos, nepieciešams bakalaura profesionālais grāds vai bakalaura akadēmiskais grāds, vai profesionālā kvalifikācija, kura iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu (nav obligāta prasība, ka bakalaura grādam jābūt iegūtam IT nozarē – tādējādi, lai precizētu, vai Jūs varat iestāties un studēt šajā programmā ar vai bez papildu nosacījumu izpildes, Jums jāsazinās ar programmas direktori).

Nosūtām Jums arī programmu sarakstus IT un datorzinātņu nozarē (t.sk. programmēšana, datu drošība, datorsistēmas un datortīkli, datorinženierija, sistēmu analīze u.c.): pēc vidējās izglītības ieguves - SARAKSTS; pēc augstākās izglītības ieguves - SARAKSTS.

Augstskolās un koledžās ir iespēja arī apgūt atsevišķus studiju kursus klausītāja statusā (piemēram, kiberdrošībā, datu drošībā, programmēšanā u.c.), iegūstot kredītpunktus, kurus pēc tam var ieskaitīt, uzsākot studijas. Par šo iespēju jāinteresējas konkrētajā izglītības iestādē. Tāpat ir iespēja mācīties kiberdrošības kursos, piemēram, JK piedāvā vairākus kursus kiberdrošībā: “Ievads kiberdrošībā”, “Organizācijas kiberdrošība” u.c., savukārt RTU īsteno kursus “Kiberdrošības pamati, ētiskās uzlaušanas (Ethical Hacking) un mākslīgā intelekta pielietošanas uzņēmuma IT infrastruktūras aizsardzībā”. Kursus kiberdrošības jomā īsteno arī pieaugušo izglītības iestādes, piemēram, Baltijas Datoru akadēmija, Mācību centrs Dialogs AB, Rīgas Programmēšanas skola u.c. Ir pieejams arī bezmaksas kiberdrošības kurss iniciatīvas DigitalSkillUp ietvaros (jāmaksā tikai par sertifikātu).

Papildu informācija:

• Vietnē “Profesiju Pasaule” ir pieejama intervija ar CERT.LV kiberdrošības ekspertu Bernhardu Blumbergu, kā arī jauno uzņēmēju kiberdrošības jomā Ivaru Svekri, kura izveidotais uzņēmums sniedz kiberdrošības incidentu atbildētāja pakalpojumu Eiropas Padomei.
• Vietnē “SheCanDoIt” ir pieejams detalizēts kiberdrošības speciālista profesijas apraksts, t.sk. sniegta informācija var karjeras iespējām un vietnēm, kurās ir pieejami mācību resursi kiberdrošības jomā.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, kurš skaidroja, ka personai, kura vēlas stāties augstskolā ārpus Latvijas, ir iespēja saņemt izziņu par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem (CE) pirms sertifikātu izsniegšanas datuma. Lai saņemtu izziņu, ir jāveic šādi soļi:

1)Jāaizpilda iesniegums un jāiesniedz VISC, izmantojot portālu www.latvija.lv, nosūtot pa pastu vai nosūtot iesniegumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, uz VISC e-pastu.

2)Saņemot iesniegumu, VISC izraksta rēķinu, kuru var saņemt personīgi, ierodoties VISC, vai pa pastu, e-pastu vai faksu. Maksa ir EUR 11,25 par katru izziņu.

3)Pēc rēķina apmaksas VISC izgatavo izziņu par nokārtotajiem CE. Izziņa tiek izsniegta pēc VISC mājaslapā publicēta grafika. Izziņa apliecina to, ka CE ir nokārtots, bet nesniedz informāciju par iegūto vērtējumu.

Savukārt skola var izsniegt izziņu par iegūtajiem gada vērtējumiem uz skolas veidlapas. Lai to saņemtu, skolēnam savlaicīgi jāvēršas pie skolas administrācijas. Iespējams, ka šim dokumentam būs nepieciešams tulkojums – arī par to Jūs varat interesēties skolā.

Atestātu skola var izsniegt ne ātrāk par sertifikāta saņemšanas datumu. Šogad vidusskolēni sertifikātus saņems, sākot ar 11. jūliju.

Ārvalstu augstskolas parasti ir labi informētas par to, ka Latvijā vidējās izglītības atestātu izsniedz ne ātrāk, kā ap 10.-11. jūliju. Jūs varat uzrakstīt augstskolai vēstuli, kurā varētu paskaidrot, kurā datumā tiks saņemts atestāts. Parasti augstskolas ir saprotošas un pretimnākošas, galvenais ir savlaicīgi sazināties un informēt augstskolu. Vienlaikus iesakām precizēt, kādi vēl dokumenti (piemēram, tulkojumi) un kādā kārtībā jāiesniedz izvēlētajā ārvalstu augstskolā.

Labdien!

Pēc 9. klases ir iespēja mācīties vidējās profesionālās izglītības programmā “Programmēšana”, kurā var iegūt programmēšanas tehniķa kvalifikāciju (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL)). Jāmācās ir 4 gadi, pieejams valsts budžets un stipendijas.

Daugavpilī programmēšanas tehniķa profesiju var apgūt vienā izglītības iestādē – Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikumā (uzņemšana tiek plānota arī 2024./25. gadā).

Sekmīgi pabeidzot vidējās profesionālās izglītības programmu, jaunietis iegūst gan kvalifikāciju, gan vidējo izglītību, kas dod tiesības stāties augstskolās un koledžās. Nosūtām zināšanai augstākās izglītības programmu sarakstus, kurās var iestāties pēc tehnikuma absolvēšanas:

1. Īsā cikla jeb 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas – jāstudē 2-2,5 gadi, iegūst programmētāja kvalifikāciju – SARAKSTS. Daugavpilī šādu programmu neviena izglītības iestāde neīsteno. Ir iespēja studēt klātienē Rēzeknē vai tālmācības formā Rīgā.
2. Bakalaura studiju programmas datorzinātņu jomā – SARAKSTS. Jāstudē 3 gadi, iegūst bakalaura grādu datorvadībā, datortīklos vai programmēšanā. Daugavpilī šādas programmas īsteno Rīgas Tehniskās universitātes Daugavpils studiju un zinātnes centrs.
3. Profesionālā bakalaura studiju programmas programmēšanā – SARAKSTS. Jāstudē 4 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu programmēšanā un programmēšanas inženiera kvalifikāciju. Daugavpilī šādu programmu neviena izglītības iestāde neīsteno. Ir iespēja studēt klātienē Rēzeknē vai tālmācības formā Rīgā vai Valmierā.

Par programmēšanas tehniķa, programmētāja, programmēšanas inženiera un citām IT nozares profesijām (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) vairāk var uzzināt, apmeklējot vietni Profesiju Pasaule.

Labdien!

Kredītpunktus (KP) var piešķirt tikai augstskolas vai koledžas, taču arī vidējās izglītības pakāpē ir izveidota neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas sistēma.

1.Neformālās izglītības atzīšana 2.-4. līmenī atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) (vidējās izglītības pakāpē)

01.05.2023. ir stājušies spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr.70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”, kas paredz iespēju iestāties profesionālo izglītības programmu vēlākos mācību posmos.

• Noteikumi attiecas uz visām profesionālās izglītības programmām, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās augstākās izglītības programmas.
• Kompetenci var atzīt izglītības turpināšanai tā paša vai zemāka LKI līmeņa profesionālās izglītības programmā; tā paša līmeņa kvalifikācijas specializācijas ieguvei, tā paša līmeņa saistītās profesionālās kvalifikācijas ieguvei u.c.
• Var atzīt gan formālās, gan neformālās izglītības vai profesionālās darbības rezultātā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, kā arī ārvalstīs sasniegtos mācīšanās rezultātus (nepieciešams uzrādīt apliecinošus dokumentus).
• Ja nav dokumentāra apliecinājuma par gala vērtējumiem, kompetences atzīšanas komisija var noteikt pārbaudījumus personas kompetences atzīšanai.

Kopš 2011.gada profesionālajā izglītībā darbojas ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences atzīšanas sistēma, kuras ietvaros ikviens, kurš ir apguvis kādu profesiju darba vidē, neformālajās mācībās vai citur ārpus formālās izglītības sistēmas, var iegūt kvalifikāciju, nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kādā no Latvijas akreditētajām profesionālajām skolām vai eksaminācijas centriem, kuriem ir noslēgts deleģējuma līgums ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) par eksaminēšanu noteiktās profesijās. Šobrīd Saeimā pieņemšanas stadijā ir jauns MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un tās ietvaros sniegtais maksas pakalpojumu cenrādis” (iepriekšējie MK noteikumi ir zaudējuši spēku).

2.Neformālās izglītības atzīšana 5.-7. LKI līmenī (augstākās izglītības pakāpē)

Augstākās izglītības iestādēs (augstskolās un koledžās) uzņemšana studijām vēlākos posmos, kā arī kredītpunktu (KP), studiju priekšmetu vai moduļu atzīšana notiek atbilstoši Augstskolu likuma 59.³ pantam, Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”, MK noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un pašas augstskolas / koledžas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātai kārtībai (nolikumam) par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu. Šis dokuments parasti ir publiski pieejams augstskolas vai koledžas mājaslapā.

• Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšana un KP piešķiršana ir iespējama tikai akreditētās studiju programmās.
• Augstskola salīdzina iepriekšējās studijās un/ vai neformālajā izglītībā apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros, ja nepieciešams, kārtojami papildu pārbaudījumi.
• Lai varētu atzīt iepriekšējā formālajā vai neformālajā izglītībā (kas nav augstākā izglītība) un profesionālajā pieredzē sasniegtos rezultātus, tiem 1) jābūt pierādāmiem (jāiesniedz attiecīgie dokumenti, piemēram, kursu beigšanas apliecība, izziņa no darba devēja u.c.); 2) prasmēm un kompetencēm jāatbilst studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī sasniedzamajiem studiju rezultātiem, lai par tām varētu piešķirt attiecīgus KP.
• Lēmumu par KP ieskaitīšanu un uzņemšanu vēlākos posmos pieņem augstskolas rektors vai viņa pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz studiju programmas direktora ieteikumu.

3.Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide

Par pedagogu profesionālās pilnveides programmu apguvi KP nepiešķir. Taču to var ieskaitīt ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas procesā (sk.2.punktu), iesniedzot augstskolai iesniegumu, kuram pievieno programmas apguvi apliecinošu dokumentu.

Un otrādi – augstskola piešķir KP, ja pedagogs ir apguvis augstākās izglītības programmas daļu (kursu, moduli), nokārtojis pārbaudījumu un saņēmis par to apliecinošu dokumentu no augstskolas. Ja pedagogs studiju kursu ir apguvis, piemēram, iepriekšējos gados, kad KP vēl netika piešķirti, un viņam nepieciešams apliecinājums (piemēram, lai atbilstu MK noteikumu Nr.569 prasībām), tad jāvēršas augstskolā, kurā studiju kurss ir apgūts.

Tātad abos gadījumos ir jāvēršas augstskolā.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide tiek īstenota saskaņā ar MK noteikumiem Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (III daļa):

Programmas, kuras apjoms ir vismaz 72 h un pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu speciālajā izglītībā, pirmsskolas saturā un didaktikā, pedagogu karjeras konsultanta sertifikātu vai tiesības īstenot profesionālās izglītības mācību priekšmeta moduli, izstrādā un īsteno tikai augstskolas, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas (saskaņo ar IZM);

Programmas, kuras apjoms ir vismaz 160 h un pēc kuras apguves pedagogs iegūst cita mācību priekšmeta skolotāja sertifikātu, izstrādā un tikai augstskolas, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas (saskaņo ar IZM);

Programmas (tēmas noteiktas 18.p.), pēc kuras apguves pedagogs iegūst apliecību (programmas ilgums nav noteikts, visbiežāk no 8 līdz 36 h), izstrādā un īsteno pašvaldības vai privātās izglītības iestādes, pedagogu profesionālās nevalstiskās organizācijas (saskaņo ar pašvaldību, kuras teritorijā programma tiek īstenota), kā arī ministriju padotības iestādes vai pašvaldību iestādes, kam ir tiesības šādas programmas īstenot, un augstskolas, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas (nav jāsaskaņo).

Pedagogiem 3 gadu laikā jāapgūst vismaz 36 h profesionālā pilnveide (līdz 12 h var ieskaitīt par dalību semināros, konferencēs, neformālajā izglītībā u.c., saskaņojot ar skolas direktoru).

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, kurš skaidroja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir pieņēmusi lēmumu, ka 2023./2024. mācību gadā 9.klašu centralizēto eksāmenu (CE) snieguma slieksni necels un saglabās 10% līmenī, kāds tas bija pagājušā mācību gadā. Līdz ar to 9.klases skolēniem obligāti būs jākārto tikai tie CE, kuros saņemtais kopvērtējums bija mazāks nekā 10%.

Visu nokārtoto CE sertifikātu numuri tiek ierakstīti sekmju izrakstā – tādējādi, ja skolēns atkārtoti kārtos CE kādā no priekšmetiem, sekmju izrakstā tiks ierakstīti abi sertifikātu numuri. Skolēns pats varēs izvēlēties, kuru sertifikātu izmantot, stājoties vidējās izglītības iestādē.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar K.Špūli, t. 60001606, e-pasts: kaspars.spule@visc.gov.lv.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, kurš skaidroja, ka atbrīvojumu no centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanas vispārizglītojošajos priekšmetos var saņemt tikai atbilstoši Ministru Kabineta noteikumos Nr.31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteiktajai kārtībai:

• Ar psihiatra, neirologa vai hematoonkologa vai ārstu konsīlija izsniegtu izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes. Lēmumu par atbrīvošanu var pieņemt tikai ārsts speciālists vai ārstu konsīlijs, rūpīgi izvērtējot skolēna veselības stāvokli, vai skolēns ir spējīgs kārtot eksāmenus (t.i., nav konkrēta diagnožu saraksta, kas kalpo kā pamatojums atbrīvojuma saņemšanai). Izraksts jāiesniedz skolas direktoram līdz konkrētā mācību gada 1. martam.
• Ar ārstējošā ārsta izsniegtu izrakstu, kas izsniegts, ārstējoties ambulatori vai stacionāri akūtas saslimšanas, infekcijas vai traumas radīto veselības traucējumu dēļ (tātad – pēkšņu, akūtu saslimšanu gadījumos).

2023./2024. mācību gadā ar ģimenes ārsta izziņu skolēnu no CE kārtošanas vairs atbrīvot nevar.

K.Špūle informēja, ka šobrīd tiek gatavoti un jau šajā mācību gadā stāsies spēkā MK noteikumu grozījumi, kas paredz, ka no CE kārtošanas varēs atbrīvot arī skolēnus ar redzes vai dzirdes traucējumiem, pamatojoties uz valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.

Labdien!

Jā, bērns var iegūt pamatizglītību, mācoties tālmācībā. Nosūtām Jums sarakstu ar pamatizglītības programmām, kuras tiek īstenotas tālmācības formā: SARAKSTS.

Pārsvarā pamatizglītības programmas tālmācības formā tiek īstenotas privātajās izglītības iestādēs par maksu, taču ir arī valsts budžeta finansētas programmas: SARAKSTS. Arī maksas programmās mēdz būt atsevišķas budžeta vietas (piemēram, bērniem no maznodrošinātām un/vai daudzbērnu ģimenēm, bērniem, kuri saņem augstus vērtējumus utt.) un atlaides.

Saskaņā ar NIID.LV pieejamo informāciju Liepājā šobrīd netiek īstenota neviena pamatizglītības programma tālmācības formā (ne par maksu, ne par valsts budžeta līdzekļiem). Tuvākās skolas, kas īsteno pamatskolas tālmācības programmu, ir Nīkrāces pamatskola un Brocēnu vidusskola (abās pieejams valsts budžeta finansējums).

Vairākas skolas savās mājaslapās norāda, ka skolā pamatizglītību apgūst bērni no visas Latvijas, t.sk. Liepājas, jo viss mācību process (mācības, konsultācijas, audzināšanas stundas u.c.) notiek attālināti un skolā fiziski nav jāierodas. Arī vecāku sapulces notiek tiešsaistē.

Tādējādi, lai noskaidrotu, kādas ir iespējas Jūsu bērnam mācīties kādā no tālmācības programmām, kā tiek organizētas mācības, kādi dokumenti jāiesniedz, vai ir budžeta vietas / kādas atlaides ir pieejamas utt., iesakām Jums:

1)rūpīgi iepazīties ar pieejamo informāciju katras skolas mājaslapā;

2)sazināties ar skolas uzņemšanas komisijas vai administrācijas pārstāvi, lai precizētu informāciju.

Papildu informācija

Izglītības likums (8. pants) un Ministru kabineta noteikumi Nr.11 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” (12. punkts) nosaka, ka bērni no 1.līdz 6. klasei izglītību var iegūt arī ģimenē (mājmācībā). Lai to izdarītu, nepieciešams 1)vienoties ar skolu un 2)rakstīt iesniegumu par izglītības iegūšanu ģimenē, iesniegumam pievienojot ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta izsniegtu izziņu par bērna veselības stāvokli vai klīniskā/ veselības psihologa izsniegtu atzinumu par bērna psiholoģisko stāvokli, kura dēļ ir ieteicamas mācības ģimenē. Jūs varat interesēties par šo iespēju arī tuvākajās - Liepājas skolās.

Labdien!

Kinologi jeb speciālisti mācībā par suņiem var strādāt

1)valsts dienestā ar dienesta suņiem - muitā, robežsardzē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai policijā;

2)privātajā sektorā - suņu audzētavās, suņu sporta skolās vai klubos, zooveikalos u.c.

Attiecīgi arī kinologa profesiju var apgūt divos veidos.

1)Kinologus valsts dienestam apmāca Valsts robežsardzes koledžas (VRK) Kinoloģijas dienests un Valsts policijas koledžas (VPK) Kinoloģijas nodaļa, kurās var apgūt licencētas profesionālās pilnveides un neformālās kinologu izglītības programmas. Šajās programmās var mācīties tikai valsts amatpersonas – attiecīgo dienestu darbinieki vai studējošie.

2)Privātajā sektorā kinologus apmāca profesionālajā organizācijā - Latvijas kinoloģiskajā federācijā (LKF), kas īsteno pieaugušo neformālās izglītības programmas kinoloģijā: “Kinoloģijas pamati”; “Suņu ekspertu ievadkurss”, “Labturības prasības suņu turēšanai un audzēšanai” un “Ringa darbinieku kursi” (pēdējās 3 – tikai LKF biedriem). LKF ir lielākā suņkopības organizācija Latvijā, kura apvieno 36 suņu mīļotāju klubus, un tā nodarbojas ar šķirnes suņu audzēšanu, izstāžu, sporta sacensību organizāciju, suņu apmācību, ar darbības profilu saistītu kursu organizāciju.

Tādējādi, ja neesat valsts amatpersonas statusā un nestrādājat attiecīgajos dienestos, Jūs varat mācīties tikai privātajā sektorā organizētajos kinologu kursos. Lai uzzinātu vairāk par iespējām apgūt kinoloģijas mācību programmu un/vai kļūt par LKF biedru, iesakām Jums sazināties ar LKF pārstāvjiem, kontaktinformācija pieejama šajā saitē.

Papildu informācija

Par kinologa darbu ar dienesta suņiem (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule:

• Kinologs (Valsts policijā);
• Inspektors – kinologs (Valsts robežsardzē).

Labdien!

Jūsu iegūtā izglītība un kvalifikācija “Jogas speciālists” ļauj vadīt individuālās vai grupu nodarbības, sniegt konsultācijas interesentiem, strādāt veselības, skaistumkopšanas, tūrisma un labizjūtas (Wellness) uzņēmumos, t.sk. jogas centros, deju studijās, skaistumkopšanas un SPA salonos u.c. Jogas speciālists var strādāt arī kā pašnodarbināta persona, atvērt savu privātpraksi. Jogas speciālista profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to darba devējs pats var noteikt izglītības / kvalifikācijas prasības pretendentam uz vakanci. Tādējādi, ja darba devējs Jūs pieņem darbā bez papildu izglītības, tad viņš uzņemas atbildību par Jūsu darbu un Jūs varat strādāt.

Taču personai, kura vēlas strādāt ar bērniem un jauniešiem par interešu izglītības pedagogu, ir jāatbilst MK noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6. un 7. punktā minētajām izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Atbilstoši 6.2. punktā noteiktajam par interešu izglītības pedagogu var strādāt, ja ir iegūta 3.līmeņa profesionālā kvalifikācija (PKL)* un augstākā pedagoģiskā izglītība vai pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma vismaz 72 stundu apjomā. Tātad, lai varētu strādāt par interešu izglītības pedagogu (vadīt pulciņus) skolā, pirmsskolā vai ārpusstundu nodarbībās, Jums ir papildus iegūtajai jogas speciālista kvalifikācijai jāapgūst pedagogu profesionālās pilnveides programma vismaz 72 h apjomā un jāiegūst pedagoga sertifikāts. Šādas programmas īsteno augstskolas. Jums jāizvēlas pilnveides programma, kura domāta topošajiem skolotājiem bez iegūtas pedagoģiskās izglītības, piemēram, “Pedagoģiskās darbības pamati”.

Zināšanai informējam, ka, lai īstenotu savu izstrādāto autorprogrammu ārpusskolas nodarbībās, Jums ir jāsaņem arī pedagoga privātprakses sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Sertifikāts tiek izsniegts bez maksas uz 3 gadiem ar iespēju to pagarināt.

Izglītības likums (47.pants) nosaka, ka

• Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.
• Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā.

Tādējādi, ja nestrādāsiet izglītības iestādē, Jums būs arī jāsaņem licence programmas īstenošanai pašvaldībā, kurā programma tiks īstenota.

Papildus par interešu izglītības programmām (pulciņiem un nodarbībām), to īstenošanu un finansēšanu Jūs varat izlasīt IKVD tīmekļa vietnē.

Lai nodarbotos ar pedagoga privātpraksi, saimnieciskajai darbībai jābūt arī reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Interešu izglītības programmas (pulciņus) Jūs varēsiet izstrādāt un vadīt tikai ar nosacījumu, ka tās nesauksies sporta treniņu programmas. Prasības sporta speciālistam, kurš īsteno sporta interešu izglītības programmu, ir norādītas MK noteikumu Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” 13. pantā: “Sporta speciālistam, kurš īsteno sporta interešu izglītības programmu, nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība sportā vai C kategorijas sertifikāts”. Tādējādi, ja vēlaties vadīt sporta treniņprogrammas bērniem un pieaugušajiem, strādāt sporta vai fitnesa klubā trenera statusā, īstenot sporta interešu izglītības programmu skolā, pirmsskolā vai ārpusstundu nodarbībās, tad ir nepieciešams iegūt C kategorijas sertifikātu.

C kategorijas sertifikātu var saņemt persona ar vismaz vidējo izglītību, kura apguvusi licencētu profesionālās pilnveides izglītības programmu (320 h) attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā. Papildu informācija, t.sk. izglītības iestāžu saraksts, kuras īsteno šādas programmas, ir pieejama LSFP mājaslapā.

Papildu informācija

Vairāk par interešu izglītības skolotāja profesiju (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas) varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

*No 2022. gada 1. augusta ir veiktas izmaiņas Profesionālās izglītības likumā. Atbilstoši likuma Pārejas noteikumu 30. punktam, sākot ar 2022. gada 1. augustu, 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL) atbilst 4.PKL, 4. PKL – 5.PKL utt. Arī MK noteikumos Nr. 569 tiks veikti atbilstoši grozījumi.