Labdien!

Jā, arī tad, ja nenokārtosiet kvalifikācijas eksāmenu, Jūs varēsiet saņemt diplomu par vidējo profesionālo izglītību, kas dos tiesības turpināt izglītības ieguvi augstskolās vai koledžās.

Profesionālās izglītības likumā (6.pants) ir noteikts, ka

• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību un profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis profesionālās izglītības programmu un nokārtojis valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus;
• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu un nokārtojis centralizētos eksāmenus, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Tādējādi diplomu par profesionālo vidējo izglītību  (bez kvalifikācijas apliecības) var saņemt arī tādā gadījumā, ja kvalifikācijas eksāmenā saņem nepietiekamu vērtējumu, taču kvalifikācijas eksāmens ir obligāti jākārto. Lai saņemtu diplomu, visiem priekšmetiem ir jābūt sekmīgi apgūtiem un centralizētajiem eksāmeniem vispārizglītojošajos priekšmetos – nokārtotiem.

Kvalifikācijas eksāmenu var kārtot atkārtoti – tajā pašā skolā vai citā akreditētā izglītības iestādē, kura īsteno attiecīgu licencētu izglītības programmu. Eksāmena kārtošana ir maksas pakalpojums atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis", taču gan strādājošiem cilvēkiem, gan bezdarbniekiem ir iespēja saņemt ES fondu kompensāciju par kvalifikācijas eksāmena kārtošanu. Vairāk informācijas – NIID.LV rakstā “Profesionālās kompetences novērtēšana par praksē apgūtajām prasmēm”.

Lai izdodas sekmīgi nokārtot eksāmenu!

Labdien!

Latvijā un pasaulē šobrīd ir liels pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un vadītājiem gan civilajā, gan militārajā sektorā. Arī darba tirgus prognozes rāda, ka ar gadiem šis pieprasījums tikai pieaugs. Darba devēji vakancēs visbiežāk norāda, ka kiberdrošības speciālista / vadītāja amata kandidātam nepieciešama augstākā izglītība informācijas tehnoloģiju, kiberdrošības, informācijas drošības pārvaldības vai vadības jomā. Ja plānojat veidot nākotnē attīstīt kiberdrošības lektora akadēmisko karjeru, tad Jums būs jāiegūst maģistra vai doktora grāds attiecīgajā nozarē.

Nosūtām Jums augstākās izglītības programmu sarakstus kiberdrošības jomā:

• Otrā cikla (akadēmiskā vai profesionālā maģistra – 7.Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmenis): SARAKSTS.

Piemēram, LU Banku augstskolas īstenotajā profesionālā maģistra programmā “Kiberdrošības pārvaldība” (iegūst profesionālā maģistra grādu uzņēmumu un organizācijas vadīšanā un informācijas drošības vadītāja profesionālo kvalifikāciju) uzņem arī ar pirmā cikla augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību sociālajās zinātnēs (t.sk. ekonomikā). Ar iepriekš iegūtu bakalaura grādu ekonomikā un 1 gadu profesionālo pieredzi informācijas tehnoloģijas jomā var iestāties arī Transporta un sakaru institūta īstenotajā maģistra programmā “Informācijas sistēmu vadība” (apakšprogrammā “Kiberdrošības operācijas”). Pārējās programmās uzņem ar pirmā cikla augstāko izglītību kiberdrošībā, datorzinātnē, IT jomā u.c., taču Jūs varat sazināties ar attiecīgās studiju programmas direktoru un precizēt, vai ir kādas iespējas iestāties ar Jūsu iepriekš iegūto izglītību un / vai profesionālo pieredzi.

• • Pirmā cikla (profesionālā bakalaura) studiju programma “Informācijas tehnoloģijas” (6.LKI - apakšprogramma “Kiberdrošība un programmēšana”).
  • Īsā cikla augstākās profesionālās izglītības programmas – 5.LKI: SARAKSTS.

Augstākās izglītības programmās pastāv iespēja iestāties vēlākos posmos vai studēt pēc individuāla plāna, attiecīgi samazinot studiju maksu. Vēlākos posmos parasti uzņem, ja iepriekš apgūta tādas pašas vai līdzīgas jomas studiju programma un sakrīt liela daļa apgūto priekšmetu (katra augstskola lēmumu pieņem individuāli). Pielīdzināt var ne tikai iepriekšējās studijās apgūtos līdzīgos priekšmetus, bet arī formālajā, neformālajā izglītībā un darba pieredzē iegūtās kompetences. Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana notiek atbilstoši Augstskolu likuma 59.³ pantam, Ministru kabineta noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un pašas augstskolas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātai kārtībai (nolikumam) par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu.

Prasības pasniedzēju izglītībai

Prasības augstskolu docētāju izglītībai nosaka Augstskolu likums (IV nodaļa). Piemēram, lektoram vai asistentam nepieciešams maģistra vai doktora grāds attiecīgajā jomā; profesoram, asociētajam profesoram, docentam – doktora grāds.

Savukārt prasības vispārējās vai profesionālās izglītības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai noteiktas Ministru Kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”. Piemēram, ja Jūs vēlētos strādāt par kiberdrošības pasniedzēju tehnikumā vai vadīt interešu izglītības programmu kiberdrošībā, Jums papildus iegūtajai izglītībai būtu jāapgūst 72h profesionālās pilnveides programma “Pedagoģiskās darbības pamati” (ar sertifikāta ieguvi).

Pieaugušo neformālās izglītības programmu (kursu) pasniedzējiem prasības normatīvajos aktos nav noteiktas – lēmumu pieņem darba devējs.

Labdien!

Pilngadīgām un nepilngadīgām personām pēc speciālās pamatizglītības programmu absolvēšanas (t.sk. ar kodu 21015911) ir iespēja apgūt dažādas profesijas, mācoties profesionālās pamatizglītības programmās speciālās izglītības iestādēs. Profesiju apguve tiek īstenota par valsts budžeta līdzekļiem, vienlaikus audzēkņiem tiek nodrošināts daudzveidīgs atbalsts: internāts, ēdināšana, interešu pulciņi, psihologs, logopēds, medmāsa u.c.

Mācoties šajās programmās, ir iespēja 2 vai 3 gadu laikā apgūt dažādas profesijas, piemēram, virtuves darbinieka, koksnes materiālu apstrādātāja, būvstrādnieka, pārdevēja palīga u.c. Mācību laikā iegūtās prasmes vēlāk ir noderīgas gan darbā, gan ikdienas dzīvē. Kādas profesijas un kurās skolās var apgūt, Jūs varat noskaidrot NIID.LV publicētajā rakstā “Profesiju apguve pēc speciālās pamatizglītības”.

Atsevišķas izglītības iestādes piedāvā profesijas apguvi pēc 9. klases arī jauniešiem ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti vai funkcionāliem traucējumiem, t.sk. pēc speciālās izglītības programmu absolvēšanas (piemēram, jauniešiem ar garīgās attīstības, dzirdes vai citiem funkcionāliem traucējumiem). Par šīm iespējām Jūs varat vairāk uzzināt NIID.LV rakstā “Profesionālā izglītība cilvēkiem ar ierobežotām iespējām”.

Kad esat atradis sev piemērotu programmu, iesakām sazināties ar izglītības iestādi un noskaidrot, 1)vai skola var Jūs uzņemt šajā programmā; 2)kad Jūs varat apmeklēt skolu un iesniegt dokumentus; 3)kādi dokumenti jāiesniedz.

Labdien!

Labdien!

Ikvienam nodarbinātam vai pašnodarbinātam pieaugušam cilvēkam ir iespēja saņemt ES fondu un valsts finansējumu izglītības ieguvei dažādās nozarēs, tostarp būvniecībā. Interesentiem tiek piedāvāta iespēja gan apgūt jaunu profesiju, gan papildināt esošās prasmes, gan novērtēt profesionālo kompetenci un iegūt kvalifikāciju par praksē apgūtajām zināšanām, gan saņemt stipendijas un karjeras atbalstu. Dalībniekiem mācībām jānodrošina tikai neliels līdzmaksājums – atkarībā no programmas veida tas ir 5%, 10% vai 30% apmērā. Personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu mācības ir bez maksas.

Informāciju par iespējām, t.sk. par pieteikšanos izglītības programmām, līdzmaksājuma apmēru, norises vietu, izglītības īstenotājiem u.c. Jūs varat noskaidrot platformā “Stars”.

Izglītības programmu sarakstu var atrast programmu katalogā. Jums jāizvēlas sadaļa “Izvērstā meklēšana” - Mācību nozare, tad no piedāvātajām nozarēm izvēlieties Būvniecības un nekustamā īpašuma pārvaldības nozari. Programmu sarakstā redzams, ka var pieteikties, piemēram, apdares darbu tehniķa vai sausbūves tehniķa kvalifikācijas ieguvei. Tāpat var apgūt atsevišķus moduļus, piemēram, būvdarbu dokumentācijas sagatavošanu, grīdu izbūvi, mūrēšanu u.c. Kurzemē šobrīd neviena programma būvniecības nozarē netiek piedāvāta. Tuvākā pilsēta Kurzemes reģionam, kurā var apgūt apdares darbu tehniķa profesiju, ir Jelgava (mācības notiek sestdienās Jelgavas tehnikumā). Daļa moduļu tiek īstenota arī attālinātā formā.

Kad esat atradusi piemērotu programmu, Jums jāveic šādi soļi:

1. 1. Jāreģistrējas platformā “Stars”;
   2. Jāpiesakās izvēlētajai programmai, izmantojot elektronisko anketu programmas aprakstā.

Papildu informācija par pieteikšanos mācībām ir pieejama platformā Stars.

Labdien!

NIID.LV nav izglītības iestāde un neīsteno izglītības programmas. Mēs tikai apkopojam un aktualizējam  informāciju par izglītības iespējām.

Īsā cikla augstākās izglītības programmu "Podoloģija" (jāstudē 2 gadi, iegūst podologa profesionālo kvalifikāciju) īsteno 3 medicīnas koledžas:

• DU Daugavpils medicīnas koledža
• LU P.Stradiņa medicīnas koledža
• LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Rēzeknes filiāle

Lai uzzinātu vairāk par iespēju apgūt podoloģiju, iesakām Jums sazināties ar kādu no minētajām koledžām. Kontaktinformāciju iegūsiet, atverot hipersaites.

Labdien!

Neformālās izglītības kursu īstenošanai licence nav nepieciešama. Par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz izglītības iestādes apliecību, bet neizsniedz valsts atzītu dokumentu.

Lai varētu saņemt valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas apliecību par manikīra un pedikīra speciālista kvalifikācijas ieguvi un strādāt profesijā bez ierobežojumiem, ir jāizvēlas akreditēta izglītības iestāde un licencēta izglītības programma.

Izglītības iestāžu akreditācijas statusu un informāciju par to īstenotajām licencētajām programmām Jūs varat noskaidrot Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) publiskajā portālā.

Piemēram, licencētas profesionālās tālākizglītības programmas “Nagu kopšanas pakalpojumi” (ar manikīra un pedikīra speciālista kvalifikācijas ieguvi) īsteno šādas akreditētas izglītības iestādes:

• Profesionālās tālākizglītības centrs "Profesionālā skaistuma skola" (640 stundas, par maksu);
• Profesionālās tālākizglītības centrs "ELISANDA" (640 stundas, par maksu);
• Rīgas Stila un modes tehnikums (640 stundas, par maksu).

Ja ir iegūta vidējā izglītība, tad var arī mācīties Rīgas Stila un modes tehnikuma īstenotajā arodizglītības programmā “Nagu kopšanas pakalpojumi” (1 gads, valsts budžets + stipendija).

Visu minēto programmu noslēgumā absolventi saņem valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas apliecību.

Labdien!

Ātrākais ceļš, lai iegūtu tiesības strādāt par latviešu valodas skolotāju visos izglītības posmos*, ir studēt pirmā cikla (profesionālā bakalaura) programmā “Skolotājs”, izvēloties studiju moduli “Latviešu valodas un literatūras skolotājs” (jāstudē 4 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu pedagogu izglītībā un skolotāja kvalifikāciju). Programmu īsteno trīs universitātes:

• Daugavpils Universitāte (DU);
• Latvijas Universitāte (LU);
• Rīgas Tehniskā universitāte (RTU Liepājā un Rēzeknē).

Programma ir izstrādāta, visām trim universitātēm sadarbojoties, līdz ar to tās saturs, apgūstamie priekšmeti, iegūstamā kvalifikācija, kredītpunkti, prakses apjoms, uzņemšanas prasības, studiju kvalitāte u.c. nianses būtiski neatšķiras. Atšķirties var budžeta vietu skaits, studiju maksas apjoms un pretendentu skaits uz studiju vietām. Jūs varat droši izvēlēties studijas jebkurā no minētajām augstskolām.

Pēc profesionālā bakalaura programmas “Skolotājs” absolvēšanas ir iespēja 2 gadu laikā iegūt skolotāja logopēda kvalifikāciju, studējot LU pirmā cikla profesionālajā studiju programmā “Speciālās izglītības skolotājs vai skolotājs logopēds” (izvēloties apakšprogrammu “Skolotājs logopēds”)**. Tādējādi kopumā 6 gadu laikā Jūs iegūsiet 2 kvalifikācijas, kas pavērs plašas karjeras iespējas. Latviešu valodas skolotāja kompetences arī ļoti noderēs logopēda darbā.

Skolotāja logopēda kvalifikāciju var iegūt, arī uzreiz pēc vidusskolas studējot profesionālā bakalaura programmā “Logopēdija” (jāstudē 4 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu logopēdijā un skolotāja logopēda kvalifikāciju). Programmu īsteno RTU Liepājas akadēmija. Par skolotāju logopēdu (tostarp pirmsskolā un sākumskolā) var strādāt arī ar audiologopēda kvalifikāciju***, kuru var iegūt, studējot Rīgas Stradiņa universitātes īstenotajā profesionālā bakalaura programmā “Audiologopēdija”.

Gan par latviešu valodas skolotāju, gan  skolotāju logopēdu drīkst uzsākt strādāt jau studiju laikā.

Vairāk par audiologopēda un skolotāja logopēda profesijām (darba apraksts, attēlu galerija, mācību iespējas) varat uzzināt, apmeklējot vietni Profesiju Pasaule.

*Prasības vispārizglītojošo priekšmetu skolotāja izglītībai un kvalifikācijai ir noteiktas Ministru Kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (2.punkts).

** Prasības skolotāja logopēda izglītībai un kvalifikācijai ir noteiktas Ministru Kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (12.punkts).

*** Ārstniecības  likums (45.¹ pants) nosaka, ka audiologopēds ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.

Labdien!

Jā, stājoties augstākās izglītības programmās, ir iespēja pielīdzināt ne tikai iepriekšējās studijās apgūtos priekšmetus, bet arī formālajā, neformālajā izglītībā un darba pieredzē iegūtās kompetences. Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana notiek atbilstoši Augstskolu likuma 59.³ pantam, Ministru kabineta noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un pašas augstskolas vai koledžas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātai kārtībai (nolikumam) par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu.

Lēmumu par studiju rezultātu atzīšanu pieņem īpaša augstskolas vai koledžas izveidota atzīšanas komisija. Šis lēmums vienmēr ir individuāls – nav garantijas, ka studiju kurss tiks atzīts, tāpat nav garantijas, ka augstskola vai koledža uzņems vēlākos studiju posmos. Komisija var papildus noteikt arī pārbaudījumus, lai novērtētu iepriekšējā izglītībā vai pieredzē sasniegtos studiju rezultātus. Kredītpunktu (KP) atzīšana ir maksas pakalpojums saskaņā ar augstskolas vai koledžas apstiprinātu cenrādi. Ja KP tiek atzīti, tad attiecīgais studiju kurss nav jāapmeklē un par to nav jāmaksā. Lai KP varētu atzīt, ir jāiesniedz dokumenti, kas apliecina iepriekš iegūto izglītību un profesionālo pieredzi (diplomi, apliecības, izziņa no darbavietas u.c.).

Nosūtām Jums sarakstu ar īsā cikla (pirmā līmeņa) studiju programmām, kurās var iegūt grāmatveža (5.profesionālās kvalifikācijas līmenis) kvalifikāciju: SARAKSTS.

Tādējādi iesakām Jums:

1)rūpīgi iepazīties ar minētajiem normatīvajiem dokumentiem, t.sk. Jūsu izvēlētās augstskolas vai koledžas iekšējo dokumentu - nolikumu par iepriekšējā izglītībā / profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu;

2)informācijas precizēšanai sazināties ar izglītības iestādes atbildīgo struktūrvienību vai kontaktpersonu, studiju programmas direktoru vai metodiķi.

Labdien!

Latvijā biomedicīnas laboranta profesija ir veselības aprūpes jomā reglamentēta profesija, kuras kvalifikācijas prasības nosaka akreditētas izglītības programmas (likuma “Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 9. pants).

Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kura ieguvusi biomedicīnas laboranta profesionālo kvalifikāciju, kas atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim (īsā cikla augstākajai izglītībai), vai kura līdz 2000. gada 31. decembrim ieguvusi diplomu par profesionālo vidējo izglītību feldšera laboranta profesijā. Studiju ilgums biomedicīnas laboranta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir divi gadi (Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 8.1 apakšnodaļa).

Ņemot vērā minētās normatīvo aktu prasības, Latvijā biomedicīnas laboranta kvalifikāciju iespējams iegūt tikai, absolvējot augstākās izglītības studiju programmu. Kursos vai tālākizglītības programmā šo kvalifikāciju iegūt nav iespējams.

Pašlaik Latvijā šo kvalifikāciju var apgūt vienīgi LU P. Stradiņa medicīnas koledžas divgadīgajā studiju programmā.

Aicinām sazināties ar koledžu, lai noskaidrotu par iespējām absolvētās bioloģijas bakalaura studiju programmas atsevišķus studiju kursus pielīdzināt koledžas biomedicīnas laboranta programmas studiju kursiem. Ja studiju kursu pielīdzināšana ir iespējama, tas varētu samazināt mācību slodzi (brīvāks mācību grafiks), taču pielīdzināšana nesamazinās studiju ilgumu.

Papildu informācija:

• LU P. Stradiņa medicīnas koledžas kontaktinformācija: https://psk.lu.lv/kontakti;
• Latvijas Laborantu Asociācijas Biomedicīnas laborantu sertifikācijas komisija