E-Konsultācijas

Izsmeļošākas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā.

Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta. Jautājumu un atbildes var meklēt pēc interesējošā vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta.

Norādiet grupu, kuras jautājumus skatīt.
Uzdot jaunu jautājumu.
Atrasti 149 ieraksti.

Labdien! Mani interesē nekustamo īpašuma vērtētāja profesija. Esmu ieguvusi apvienoto akadēmisko bakalaura grādu Lielbritānijā ekonomikā, sociālajās zinībās un uzņēmējdarbības vadīšanā. Vai man ir iespēja pieteikties profesionālā maģistra studijām, kurā es apgūtu nekustamo īpašumu vērtētājam nepieciešamas prasmes, un varētu pēc studijām pieteikties licencei? Īpaši interesē iespējas studēt Daugavpilī. Vai es varu pieteikties nekustamo īpašumu vērtēšanas kursiem tālākizglītības jomā ar jau esošo izglītību un pēc kursu pabeigšanas pieteikties licencei?

Publicēts: 06-03-2017

Labdien!

Par nekustamā īpašuma vērtētāja profesijai nepieciešamo izglītību

Saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 32. pantu nekustamā īpašuma vērtētājs ir reglamentēta profesija, t.i., šīs profesijas pārstāvjiem izglītības un sertifikācijas prasības ir noteiktas normatīvajos aktos. Nekustamā īpašuma vērtētāja izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai izvirzītās prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumos Nr. 559 “Prasības nekustamā īpašuma vērtētāja profesionālajai kvalifikācijai un profesionālās kvalifikācijas sertifikāta izsniegšanas kārtība”.

Saskaņā ar noteikumiem Nr. 559 personai, kura vēlas pretendēt uz nekustamā īpašuma vērtētāja sertifikātu, nepieciešams iegūt

a) augstāko izglītību nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā un 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju (PKL), kas atbilst profesijas kodam 3142 12 “Nekustamā īpašuma vērtētājs” vai

b) augstāko izglītību un 5. līmeņa kvalifikāciju radniecīgā jomā, kas saistīta ar nekustamo īpašumu, šajā gadījumā papildus jāapgūst profesijai nepieciešamās zināšanas akreditētā profesionālās tālākizglītības programmā.

Papildus jābūt 3 gadu pieredzei nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā un novērtētiem vismaz 20 objektiem.

Personai, kurai nav vismaz 3 gadu darba pieredzes nekustamā īpašuma vērtēšanā, bet kura ir ieguvusi vismaz nekustamā īpašuma vērtētāja asistenta profesijai nepieciešamo augstākās izglītības 4.PKL kvalifikāciju, ir tiesības pirms sertifikāta saņemšanas, nokārtojot eksāmenu, iegūt nekustamā īpašuma vērtētāja asistenta statusu. Pēc 3 gadu prakses un augstākās izglītības (5.PKL kvalifikācijas) ieguves persona var pretendēt uz sertifikātu (No 2008. gada 1. janvāra, mainoties likumdošanai, nekustamā īpašuma vērtētājiem licences vairs neizsniedz). Uz vērtētāja asistenta statusu var pretendēt arī atbilstošas profesionālā bakalaura programmas 3.-4. kursa studenti.

Nekustamā īpašuma vērtētāju sertifikāciju veic “Latvijas nekustamo īpašumu asociācijas” (LĪVA) Vērtētāju sertifikācijas birojs: http://www.vertetaji.lv/sertifikacijas-birojs.

Par studiju iespējām nekustamā īpašuma vērtēšanas jomā

Nekustamā īpašuma vērtētāja profesionālo kvalifikāciju Latvijā šobrīd var iegūt tikai vienā programmā: RTU profesionālā bakalaura programmā “Nekustamā īpašuma pārvaldība”, kuru beidzot, tiek piešķirts profesionālā bakalaura grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā un Nekustamā īpašuma vērtētāja profesionālā kvalifikācija: http://www.niid.lv/niid_search/program/822.  Programmā ir iespēja studēt arī nepilna laika neklātienē, jāstudē 5,5 gadi. Programmas absolventiem nav nepieciešams papildus apgūt profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programmu.

Maģistrantūras līmenī var iegūt tikai radniecīgas kvalifikācijas: RTU profesionālā maģistra programmā “Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadība” iegūst Profesionālā maģistra grādu būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma vadīšanā un Nekustamā īpašuma ekonomista vai Būvniecības tāmju inženiera kvalifikāciju: http://www.niid.lv/niid_search/program/887.  Ir iespēja studēt  arī nepilna laika neklātienē. Ar iegūtu sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā un/ vai vadībzinātnē jāstudē 3 gadi. Pēc šīs programmas absolvēšanas ir papildus jāapgūst akreditēta profesionālās tālākizglītības vai profesionālās pilnveides programma.

Abas programmas tiek īstenotas Rīgā.

Par ārvalstīs iegūta diploma atzīšanu

Saskaņā ar Izglītības likuma https://likumi.lv/doc.php?id=50759 11.1 pantu, personai, kura vēlas Latvijā turpināt studijas (piemēram, maģistrantūrā) vai strādāt, obligāti jāveic ārvalstīs iegūtā diploma atzīšana.

Latvijā  izglītības dokumentu atbilstības novērtējumu veic Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Vairāk informācijas par izglītības dokumentu atzīšanu varat skatīt AIC mājas lapā: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutu-izglitibas-dokumentu-akademiska-atzisana-latvija.

Par turpmākajām iespējām

Jūsu turpmākās iespējas ir atkarīgas no tā, kādai Latvijas izglītībai tiks pielīdzināts Jūsu ārvalstīs iegūtais grāds. Konsultējoties ar LĪVA sertifikācijas biroja speciālisti, noskaidrojām, ka uz nekustamā īpašuma vērtētāja asistenta statusu var pretendēt arī persona ar augstāko akadēmisko izglītību (akadēmiskā bakalaura grādu) ekonomikā/ uzņēmējdarbībā/ vadībā, papildus pabeidzot akreditētu profesionālās pilnveides izglītības programmu “Nekustamā īpašuma vērtēšana”. Šobrīd šādu programmu piedāvā RTU http://www.niid.lv/niid_search/program/2996 Apmācības tiek organizētas moduļu formā, atsevišķu darbdienu vakaros un sestdienās – t.i., piemērotas strādājošiem cilvēkiem. Šobrīd tiek komplektēta jauna apmācību grupa, plānots, ka mācības sāksies septembrī. Pieteikšanās un uzziņas pa tālruni 29230774.

Pēc kursu pabeigšanas, lai iegūtu vērtētāja asistenta statusu, LĪVA ir jānokārto eksāmens, pēc tam 3 gadi jāstrādā asistenta statusā (izpildot arī pārējos noteikumos Nr. 559 minētos nosacījumus). Pēc tam ir iespēja, kārtojot eksāmenu LĪVA, pretendēt uz nekustamā īpašuma vērtētāja sertifikātu.

Lai iegūtu precīzu un izsmeļošu informāciju par savām turpmākajām iespējām, iesakām Jums personiski sazināties ar LĪVA Vērtētāju sertifikācijas biroja speciālisti, tālrunis uzziņām: 67288844.

Labdien! Interesējos, kāda būtu labākā izvēle, ja vēlos mācīties par sporta psihologu. Cik zinu, Latvijā šo profesiju nav iespējams apgūt, tātad būtu jāsāk tikai ar psihologa / psihologa asistenta profesijas pamatu apguvi un pēc tam ārzemēs jāapgūst sporta psihologa novirzienu. Vai arī jūs ieteiktu citu ceļu?

Publicēts: 01-03-2017

Labdien!
Konsultācijā Latvijas Sporta psiholoģijas asociācijas (LSpPA) pārstāve informēja, ka šobrīd Latvijā nav studiju programmas, kurā varētu apgūt tieši sporta psihologa kvalifikāciju. Arī LSpPA pārstāves ieteikums ir apgūt psiholoģiju Latvijā un tad specializēties sporta psiholoģijas jomā Latvijā un ārvalstīs. Praksē gan esot tā, ka ir sarežģīti iekļauties un darboties sporta psiholoģijas jomā, ja pats nav saistīts ar sportu, nenodarbojas ar sportu. Līdz ar to ir vērtīgi, ja papildus ir iegūta izglītība, piemēram, sporta zinātnē vai ir trenera izglītība.
Dažādus kursus sporta jomā, tostarp sporta psiholoģijas jomā piedāvā Latvijas Treneru tālākizglītības centrs: http://www.treneruizglitiba.lv/lv. Tāpat Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija piedāvā apmeklēt kursus un seminārus, tostarp par sporta psiholoģijas tēmu: https://www.lspa.lv/index.php?option=com_content&view=category&layout=blog&id=141&Itemid=243.
Kā valstu piemērus, kurās varētu specializēties sporta psiholoģijas jomā LSpPA pārstāve minēja Somiju, Grieķiju un Zviedriju (Lundu).
Ja Jums ir jautājumi par sporta psiholoģijas jomu Latvijā, varat sazināties ar LSpPA (Tālrunis 29282014).

PAPILDINFORMĀCIJA
⇒ Saeimā tiek izskatīts Psihologu likums. Aktuālo informāciju par likumprojekta izskatīšanas gaitu varat skatīt šeit: http://bit.ly/2lXPuvZ  un likumprojektu varat skatīt šeit: http://bit.ly/2lXKUO9.
Kaut arī likumprojektā nav izdalīta atsevišķi sporta psiholoģijas joma, izstrādātais likumprojekts paredz, ka tajā noteiktās izglītības, sertifikācijas u.c. prasības attieksies uz visiem psihologiem.

Labdien! Vēlos uzzināt, vai ir iespējams uzsākt mācības Paula Stradiņa medicīnas koledžā, studiju programmā "Biomedicīnas laborants", ja, beidzot profesionālo vidusskolu, manā diplomā ir gada atzīme dabaszinībās, bet nav ne ķīmijas CE, ne atestāta atzīmes? Paldies jau iepriekš!

Publicēts: 22-02-2017

Labdien!

Uzņemšanas prasības Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas 1.līmeņa profesionālā studiju programmā "Biomedicīnas laborants" ir noteiktas koledžas Uzņemšanas noteikumos: http://www.psk.lu.lv/uznemsana.
Atbilstoši Uzņemšanas noteikumiem 2017./2018. akadēmiskajā studiju gadā reflektanti koledžas studiju programmās tiek reģistrēti, pamatojoties uz centralizēto un tiem pielīdzināto eksāmenu rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā (angļu, vācu, franču, krievu) un konkursa rezultātiem. Tātad uzņemšanas prasības attiecīgajā programmā ir vidējā izglītība, CE - latviešu valodā un CE svešvalodā. Vienīgi konkursā vienādu vērtējumu gadījumā uzņemšanas komisija ņem vērā atzīmi dabaszinātņu priekšmetā vai vidējo atzīmi fizikā, ķīmijā un bioloģijā.
Plašāk par 1.līmeņa profesionālo studiju programmu "Biomedicīnas laborants" varat lasīt šeit: http://www.niid.lv/niid_search/program/642?qy=P.%20Stradi%C5%86a%20medic%C4%ABnas  un šeit: http://www.psk.lu.lv/index.php?lang=703&p=2324&pp=2025.
Jautājumu gadījumā par uzņemšanas prasībām koledžā iesakām sazināties ar koledžu (tālruņa nr. 25448404, 26530342, 67752507).

Labdien! Šogad beigšu vidusskolu Krievijā. Krievijas vidusskolā ir 11 klases. Esmu Latvijas pilsone. Nokārtoju valsts valodas prasmes eksāmenu B2 līmenī. Vēlos turpināt mācības Latvijā RSU vai LU Medicīnas fakultātē. Domāju, ka manas latviešu valodas zināšanas nav pietiekamas, lai varētu sekmīgi turpināt mācības latviešu valodā. Vai ir iespējams vienu gadu mācīties Latvijā latviešu plūsmas vidusskolā, bet eksāmenus nekārtot, tā kā man jau būs Krievijas vidējās izglītības atestāts un tas ir derīgs, lai turpinātu mācības Latvijā? Vai varbūt ir kāds cits variants, kā es varētu vienu gadu mācīties latviešu valodu pirms augstskolas par valsts budžeta līdzekļiem? Paldies.

Publicēts: 20-02-2017

Labdien!

Lai iestātos RSU, Jums būs nepieciešama Akadēmiskās informācijas centra (AIC) izziņa par to, kādam Latvijā piešķirtam izglītības dokumentam  atbilst ārvalstīs iegūtais izglītības dokuments. Plašāk informāciju par ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu atzīšanu varat skatīt šeit: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutu-izglitibas-dokumentu-akademiska-atzisana-latvija
Latvijā vispārējās izglītības iestādē uzņem izglītojamo viņa vecumam un vajadzībām atbilstošā klasē, ievērojot iepriekš apgūtā mācību satura pēctecību. Līdz ar to, ja AIC atzinums būs, ka Krievijā iegūtais izglītības dokuments ir pielīdzināms Latvijā iegūstamajai vidējai izglītībai, atkārtoti vispārējās vidējās izglītības programmā Latvijā nevarēs mācīties. 
Informējam, ka Rīgas dome piedāvā bezmaksas latviešu valodas kursus Rīgas pilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem: http://www.iksd.riga.lv/public/81424.html.
Iespējams, konsultāciju par latviešu valodas bezmaksas apguves iespējām Jūsu gadījumā varētu sniegt Latviešu valodas aģentūra (agentura@valoda.lv) un Sabiedrības integrācijas fonds (info@sif.gov.lv). 

Atbildes gatavošanas procesā sazinājāmies ar RSU Uzņemšanas komisiju.
RSU studiju programmā "Medicīna" uzņemšanas prasības ir centralizēto eksāmenu (CE) sertifikāti: ķīmijā vai bioloģijā; latviešu valodā; svešvalodā (vai starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments). Personām, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs un nav kārtojušas CE, norādītajam CE vērtējumam attiecīgajā mācību priekšmetā tiek pielīdzināts vidējās izglītības gala pārbaudījuma vērtējums tajā pašā mācību priekšmetā. Vairāk par uzņemšanas prasībām izvēlētajā RSU programmā varat skatīt šeit: 
http://www.rsu.lv/images/stories/dokumenti/uznemsana/Uznemsanas_noteikumi_pamatstudijas_2017_18.pdf.
RSU uzņemšanas komisijas speciālists konsultācijā informēja, ka reflektantiem, kuri nav kārtojuši CE latviešu valodā, tiek ieteikts tomēr nokārtot CE latviešu valodā, taču RSU esot iespēja Valsts valodas prasmes eksāmena vērtējumu pielīdzināt CE atbilstoši Valsts izglītības satura izstrādātajai tabulai
RSU piedāvā apgūt latviešu valodu, taču šie kursi ir par maksu un mācību valoda ir angļu valoda: http://www.rsu.lv/fakultates/talakizglitibas-fakultate/kursu-dala/valodu-kursi. Tāpat RSU piedāvā apgūt latviešu valodu studiju laikā, kā izvēles studiju priekšmetu.

PAPILDINFORMĀCIJA
Ja tomēr nolemjat kārtot CE latviešu valodā, tad informējam, ka persona, kura ir ieguvusi vispārējo vidējo izglītību, var kārtot CE augstskolās, ar kurām Valsts izglītības satura centrs (VISC) ir noslēdzis sadarbības līgumu par eksāmenu organizēšanu. Plašāk par šo iespēju varat skatīt NIID.LV rakstu šeit: http://www.niid.lv/CE_augst
Varbūt latviešu valodas prasmju pilnveidei Jums noder informācija, kā patstāvīgi var sagatavoties CE, tai skaitā latviešu valodas CE kārtošanai:
 - Pastāv iespēja sagatavoties CE patstāvīgi, piemēram, izmantojot digitālo zināšanu trenažieri eksāmenu priekšmetos (“digitālo privātskolotāju”): http://www.uzdevumi.lv/prof;
 - Varat patstāvīgi izpētīt CE paraugus no iepriekšējiem gadiem http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/paraugi.shtml;
 - Iepriekšējo gadu CE eksāmenus iespējams aplūkot šeit:  http://visc.gov.lv/vispizglitiba/eksameni/uzdevumi.shtml (zem ‘Vidusskola’).
⇒ Interneta vietnes par latviešu valodas apguvi:
http://www.integration.lv/lv/macies-latviesu-valodu;
http://maciunmacies.valoda.lv/.

Labdien! Vai pieaugušiem strādājošiem cilvēkiem ir kāda iespēja mācīties kursos bez maksas vai ar lidzfinansējumu? Interesē kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas ekonomikas/grāmatvedības/finanšu jomā. Paldies!

Publicēts: 13-02-2017

Labdien!

No 2017.gada līdz 2022.gadam tiks īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts, kura ietvaros personas vecumā no 25 gadiem bez maksas vai par līdzfinansējumu varēs apgūt profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Informāciju par projektu varat skatīt šeit: http://bit.ly/2k2Zpwv.
Par programmām, kas tiks piedāvātas projekta ietvaros, kā arī par uzņemšanas prasībām piedāvātajās izglītības programmās varēsiet uzzināt, sekojot aktualitātēm:
⇒ Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) mājas lapā http://www.viaa.gov.lv/lat/;
⇒ VIAA sociālajos tīklos (Twitter @VIAA_LV, Facebook https://www.facebook.com/VIAA.LV/);
⇒ Projekta jaunumu sadaļā http://bit.ly/2kJqlEl un projekta notikumu kalendārā http://bit.ly/2knlC7z.
Šobrīd vēl nav zināms, vai projekta ietvaros varēs papildināt zināšanas tieši Jūs interesējošā jomā, taču pašvaldību pienākums projektā būs informēt par savā teritorijā nodarbināto pieaugušo mācību vajadzībām. Plānots, ka projekta laikā pašvaldībā darbosies pieaugušo izglītības koordinators, kurš apzinās, informēs un mudinās iesaistīties projektā sava novada nodarbinātos vecumā no 25 gadiem.

Labdien, 1993. gadā absolvēju vidusskolu (12.klases, saņēmu atestātu). Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Banku koledžā, kurā tolaik uzņēma tikai ar vidusskolas izglītību. Pēc studiju programmas apgūšanas 2 gadu un 7 mēnešu garumā 1996.gadā nokārtoju visus eksāmenus un saņēmu diplomu, kvalifikācija - banku menedžeris. Kāds ir manas izglītības līmenis/nosaukums pēc mūsdienu izglītības kritērijiem/standartiem?

Publicēts: 08-02-2017

Labdien!

MK 28.02.2012. noteikumi Nr.142 "Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība" nosaka kārtību, kādā grāds un profesionālā kvalifikācija, kas iepriekš iegūta Latvijā, pabeidzot augstākās izglītības iestādes studiju programmu, pielīdzināma Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām. Augstākajā izglītībā iegūtu profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Plašāk par iepriekš Latvijā iegūto augstākās izglītības diplomu pielīdzināšanu varat skatīt šeit: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/ieprieks-ieguto-diplomu-pielidzinasana.

Informējam, ka šobrīd nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu, kā tiek pielīdzināta iepriekš profesionālā izglītībā iegūta kvalifikācija šī brīža profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, tas ir, 1.,2. vai 3. līmenim. Kaut arī netiek veikta agrāk profesionālajā vidējā izglītībā iegūtās kvalifikācijas oficiāla pielīdzināšana esošajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, tas nenozīmē, ka iepriekš iegūtā izglītība ir nederīga. 

Ņemot vērā minēto, būtiski noskaidrot, kāda līmeņa programmā  (augstākās izglītības vai profesionālās izglītības) Jūs mācījāties Latvijas Biznesa koledžā. Skaidrojumu šajā jautājumā Jums varētu sniegt AIC speciālisti. Tāpat, iespējams, Banku augstskola (BA) varētu sniegt informāciju par attiecīgās izglītības programmas līmeni, jo atbilstoši Latvijas Valsts arhīva informācijai BA ar MK rīkojumu ir dibināta 1997.gada 30.decembrī uz Latvijas Banku koledžas un Latvijas Banku akadēmijas bāzes. BA skaidrojums (viedoklis), ja izglītības iestāde to varēs sniegt, nebūs oficiāls atzinums par izglītības pielīdzināšanu.

Sveicināti! Vai likumdošanā ir kāds punkts, kurā minēta persona, kura atbild par izglītojamo sekmēm pamatizglītības apguvē? Kurš ir atbildīgs - skolotājs vai vecāki?

Publicēts: 08-02-2017

Labdien!

NIID.LV rīcībā nav informācijas par ārēju normatīvu regulējumu, kurā būtu noteikta tieši atbildība par izglītojamā nesekmību pamatizglītībā. Taču likumdošanā ir noteikts, kas ir atbildīgs par obligātās pamatizglītības ieguvi. 
Zemāk norādīti normatīvā regulējuma piemēri, ko varētu attiecināt uz Jūsu jautājumā norādīto tēmu.

Vecāku atbildība
⇒Izglītības likuma 58.panta otrā daļa: Vecāki (personas, kas realizē aizgādību) ir atbildīgi par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību.
⇒Vispārējās izglītības likuma 32.panta pirmā daļa: Pamatizglītības apguve ir obligāta. 
⇒Izglītības likuma 4.pants. Izglītības obligātums: Obligāta ir no piecu gadu vecuma bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei un pamatizglītības iegūšana vai pamatizglītības iegūšanas turpināšana līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai.
No minētajām normām izriet, ka vecāki ir atbildīgi par to, lai bērns līdz 18 gadu vecumam iegūtu obligāto pamatizglītību.

Izglītojamā atbildība
⇒Izglītības likuma 54.pants: Izglītojamā pienākumi ir apgūt pamatizglītības programmu, kā arī ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējos normatīvos aktus, tajā skaitā iekšējās kārtības noteikumus.
⇒Bērnu tiesību aizsardzības likuma 23.pants: Bērnam ir pienākums mācīties atbilstoši savai fiziskajai un garīgajai attīstībai. Mācību laikā viņam jāievēro izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumi.
Izglītības iestādes iekšējās kārtības noteikumos bieži iekļauj skolēna pienākumus attiecībā uz mācību procesu, piemēram, izglītības apguvei paredzēto laiku izmantot mācību vielas apguvei, gatavoties mācību stundām, iegūt pamatizglītību, kā arī uzņemties atbildību par saviem mācību darba rezultātiem un uzvedību u.tml.
Līdz ar to secināms, ka zināma atbildība par mācību procesu ir noteikta arī skolēnam.

Pedagogu atbildība
Likumdošana nosaka arī pedagoga atbildību par mācību procesa organizāciju un rezultātu - Izglītības likuma 51.pants: Pedagoga viens no pienākumiem ir sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos. Izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un rezultātiem.

Vēršam uzmanību, ka ārējā likumdošanā noteiktais ir jāvērtē kopsakarā ar iekšējām normām. Izglītības iestādē var būt noteikta kārtība, kādā norit skolas un vecāku sadarbība, tostarp informācijas aprite, piemēram, par skolēna sekmēm un uzvedību. Kā arī var tikt noteikta rīcība un atbildīgās puses, lai motivētu izglītojamo mācību sasniegumu uzlabošanai.

Plašāku konsultāciju Jūs interesējošā jautājumā no likumdošanas viedokļa varētu sniegt Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta Juriskonsults D.Bīlmanis (67047702, dainis.bilmanis@izm.gov.lv) un Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta speciālisti (tālrunis 67507837). IKVD var nosūtīt arī e-iesniegumu http://ikvd.gov.lv/elektroniskais-iesniegums.html.

Sveiki! Mani ļoti interesē, kur var apgūt grāmatvedību Cēsu pusē. Meklēju, bet nekur neatrodu informāciju, vai septembrī būs uzņemšana attiecīgās programmās. Esmu Interesējusies Smiltenes tehnikumā un Valmieras tehnikumā, taču diemžēl skolu pārstāvji man atbildēja, ka grāmatvežu programmā uzņemšana nav plānota. Paldies!

Publicēts: 07-02-2017

Labdien!

No jautājumā norādītās informācijas secināms, ka vēlaties iegūt grāmatveža kvalifikāciju, nevis apgūt grāmatvedības prasmes neformālās vai profesionālās pilnveides programmās.
Informējam, ka kvalifikāciju grāmatvedis (3.profesionālās kvalifikācijas līmenis PKL ) var iegūt ne tikai profesionālās vidējās izglītības programmās, bet arī pieaugušo izglītības iestāžu īstenotajās profesionālās tālākizglītības programmās (ilgums vismaz 960 stundas). Tāpat kvalifikāciju grāmatvedis (4.PKL) var iegūt augstākās izglītības iestāžu 1.līmeņa profesionālās studiju programmās (koledžas programmas, ilgums 2 - 2.5 gadi). Lai pēc programmas apguves izglītības iestāde varētu izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu, programmai jābūt licencētai un akreditētai. 
Nosūtām sarakstus ar Jūs interesējošu programmu piedāvājumu Valmierā un Cēsu novadā - profesionālās tālākizglītības programmas: http://bit.ly/2lfsuWr un 1.līmeņa profesionālās studiju programmas: http://bit.ly/2jTMoUO. Jums ir iespēja sarakstiem izvēlēties "iestāžu skatu" un atlasīt programmas pēc izglītības iestādes. Tāpat sarakstiem kreisajā pusē varat atlasīt programmas pēc norises vietas, kvalifikācijas u.c. kritērijiem. Vēršam uzmanību, ka sarakstiem ir informatīvs raksturs, līdz ar to iesakām sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi un noskaidrot, vai programma šobrīd tiek īstenota, kā arī precizēt uzņemšanas prasības. Var būt situācija, ka iestāde ir saņēmusi licenci un akreditāciju, taču programmu neīsteno, jo nav pieprasījuma.

Atbildes gatavošanas procesā sazinājāmies ar Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LGA) valdes pārstāvi, kura informēja, ka 3.PKL līmeņa grāmatveža programmā tiek apgūtas grāmatvedības pamatprasmes un tā nav augstākā izglītība. Savukārt 4.PKL līmeņa grāmatveža programmā, kas 1.līmeņa augstākās izglītības programma, tiek apgūtas plašākas zināšanas ekonomikā, vadībā, uzņēmējdarbībā, finansēs un nodokļu politikā, kas veicina prasmes saskatīt kopsakarības un kļūt par nozarē zinošu speciālistu.  LGA speciāliste arī informēja, ka ārvalstu prakse virzās uz to, ka nākotnē grāmatvežiem augstākā izglītība varētu būt obligāta prasība. Turklāt, ja ir vēlme nākotnē saņemt grāmatveža sertifikātu vai / un strādāt starptautiskā vidē, būs nepieciešama augstākā izglītība grāmatvedība.

PAPILDINFORMĀCIJA
No 2017.gada līdz 2022.gadam tiks īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts, kura ietvaros personas vecumā no 25 gadiem varēs apgūt profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Informāciju par plānoto projektu varat skatīt šeit: http://bit.ly/2k2Zpwv. Par programmām, kas tiks piedāvātas projekta ietvaros, kā arī par uzņemšanas prasībām piedāvātajās izglītības programmās varēsiet uzzināt, sekojot aktualitātēm Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā http://www.viaa.gov.lv/lat/ vai sociālajos tīklos (Twitter @VIAA_LV, Facebook https://www.facebook.com/VIAA.LV/). Šobrīd vēl nav zināms, vai projekta ietvaros varēs apgūt grāmatveža profesiju.

Labdien! Esmu ieguvusi masiera profesionālo diplomu ārzemēs. Tagad esmu atgriezusies Latvijā un gribētu turpināt strādāt masiera profesijā. Man ir notāra apstiprināts diploma tulkojums latviešu valodā. Nezinu, kas man turpmāk būtu jādara. Paldies jau iepriekš par atbildi!

Publicēts: 07-02-2017

Labdien!

Atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā profesija "Masieris" ir reglamentētā profesija un tai ir noteikts 4. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL). Līdz ar to šo profesiju var iegūt, studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā. Tāpat masierim, lai veiktu profesionālo darbību, ir jāsaņem sertifikāts un jāreģistrējas Ārstniecības personu reģistrā. 
Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju veic Veselības inspekcija: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/arstniecibas-iestadem-un-personam/arstniecibas-personu-registracija. Savukārt Latvijas Fizikālās medicīnas asociācija veic masieru sertifikāciju, plašāku informāciju varat skatīt šeit: http://www.lfma.lv/lv/sertifikacija (asociācijas kompetentās speciālistes t.29510148, silvija.jorke@stradini.lv).
Iestāde, kas veic ārvalstīs iegūta diploma un / vai profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā ir Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Lai Latvijā strādātu reglamentētajā profesijā "Masieris", Jums būs nepieciešams AIC atzinums par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā. Vairāk par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā varat skatīt šeit: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana. Jautājumu gadījumā tomēr iesakām atkārtoti sazināties ar AIC.
AIC mājas lapā norādīts, ka MK apstiprinātais profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Inese Stūre (t.67047899; inese.sture@izm.gov.lv). Varbūt konsultāciju par rīcību Jūsu situācijā varētu sniegt arī minētā IZM speciāliste.

PAPILDINFORMĀCIJA
Nosūtām zināšanai sarakstu ar izglītības iestādēm, kurās Latvijā var iegūt "Masiera" kvalifikāciju: http://www.niid.lv/niid_search?level_1=&qy=&x=52&y=10&qualification=Masieris%404&page=1.

1991.gadā es pamatskolu beidzu ar liecību. Vai varu tagad turpināt 10.klases apmācības arodskolā vai vispārējā vidusskolā?

Publicēts: 03-02-2017

Labdien!

Pirms 1991.gada 31.jūlija bija spēkā Latvijas PSR 1974. gada 27.decembra LPSR Tautas izglītības likums, kurā bija noteikts, ka pēc 8.klašu apguves tiek izsniegta apliecība par astoņgadīgo izglītību, kas deva tiesības stāties vispārizglītojošās vidusskolas 9.klasē, profesionāli tehniskajās un vidējās speciālajās izglītības iestādēs. Tajā laikā pamatizglītība bija 8.klases. Šo informāciju konsultācijā sniedza Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) juriskonsults.
Ņemot vērā, ka nav pilnīgas informācijas par Jums 1991.gadā izsniegto/tiem dukumentu/tiem, IZM juriskonsulta ieteikums šajā situācijā ir doties uz izvēlēto izglītības iestādi, piemēram, tuvāko vakarskolu un noskaidrot, vai ar izglītības dokumentiem, kas ir jūsu rīcībā, ir iespēja uzsākt mācības 10.klasē, vai tomēr kādā no pamatizglītības klasēm. Lēmumu par uzņemšanu pieņem izglītības iestāde, izvērtējot iepriekš iegūto izglītību.
Ja ir tā, ka ar iepriekš iegūto izglītību, Jūs varat turpināt mācības tikai kādā no pamatizglītības klasēm, nevis vidusskolā, tad informējam, ka pamatizglītību var iegūt ne tikai klātienē, bet arī neklātienē, tostarp tālmācībā. Nosūtām zināšanai gan sarakstu ar klātienes pamatizglītības programmām: http://bit.ly/2jEmgCg, gan sarakstu ar pamatizglītības neklātienes, tostarp tālmācības izglītības programmām: http://bit.ly/2k7Yi0F.
Tāpat informējam, ka ir iespēja iegūt pamatizglītību eksterni. Eksternis ir pilngadīga persona, kura pašizglītības veidā gada laikā apgūst noteikto izglītības satura daļu, lai iegūtu / uzlabotu vērtējumus pamatizglītības mācību priekšmetos, iegūstot apliecību par pamatizglītību. Plašāk par šo iespēju varat skatīt MK 13.10.2015. noteikumu Nr.591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" V nodaļā, kā arī interesēties tuvākajā vispārējās izglītības iestādē, kas īsteno pamatizglītības programmu.

Papildinformācija
⇒Profesiju vai profesionālās zināšanas kāda amata veikšanai par maksu var iegūt pieaugušo izglītības iestāžu piedāvātajās profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmās.
Profesionālās pilnveides programmās apgūst profesionālās zināšanas un prasmes, bet neiegūst profesiju. Savukārt profesionālās tālākizglītības programmās iegūst noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju - 1., 2. vai 3.profesionālās kvalifikācijas līmeni  (PKL), atkarīgs no attiecīgās profesijas. Lai pēc pilnveides vai tālākizglītības programmas apguves saņemtu valsts atzītu izglītības dokumentu, programmai jābūt licencētai un akreditētai Izglītības kvalitātes valsts dienestā.
Atbilstoši MK noteikumiem Nr.990 tālākizglītības programmās, pēc kuru apguves var iegūt 1.PKL (kods sākas ar 10T), uzņem bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma. Savukārt pilnveides izglītības programmās (kods sākas ar 20P) un tālākizglītības programmās, pēc kuru apguves var iegūt 2.PKL (kods sākas ar 20T), uzņem pēc pilnīgas vai daļējas pamatizglītības programmas apguves. Līdz ar to pieaugušo izglītības iestāde var noteikt, vai attiecīgajā pilnveides (20P) / tālākizglītības (20T) programmā uzņem ar iegūtu pamatizglītību vai ar daļēji iegūtu pamatizglītību.
Nosūtām Jums zināšanai sarakstus ar minētajām profesionālās pilnveides: http://bit.ly/2l2inUE un tālākizglītības programmām: http://bit.ly/2k2RXkY. Jums ir iespēja sarakstiem izvēlēties "iestāžu skatu" un atlasīt programmas pēc izglītības iestādes. Tāpat sarakstiem kreisajā pusē varat atlasīt programmas pēc norises vietas, kvalifikācijas u.c. kritērijiem. Vēršam uzmanību, ka sarakstiem ir informatīvs raksturs, līdz ar to iesakām sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi un noskaidrot, vai programma šobrīd tiek īstenota, kā arī precizēt uzņemšanas prasības (iepriekš iegūtā izglītība). Var būt situācija, ka iestāde ir saņēmusi licenci un akreditāciju, taču programmu neīsteno, jo nav pieprasījuma.

⇒ No 2017.gada līdz 2022.gadam tiks īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts, kura ietvaros personas vecumā no 25 gadiem varēs apgūt profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un neformālās izglītības programmas. Informāciju par plānoto projektu varat skatīt šeit: http://bit.ly/2k2ZpwvPar uzņemšanas prasībām projekta ietvaros piedāvātajās izglītības programmās varēsiet uzzināt, sekojot aktualitātēm Valsts izglītības attīstības aģentūras mājas lapā: http://www.viaa.gov.lv/lat/ vai sociālajos tīklos (Twitter @VIAA_LV, Facebook https://www.facebook.com/VIAA.LV/)

⇒ Dažas izglītības iestādes piedāvā profesionālās pamatizglītības programmas, kurās līdz ar pamatizglītību var iegūt arī profesiju. Nosūtām sarakstu ar minētajām profesionālās pamatizglītības programmām: http://bit.ly/2kwmM4K. Taču iesakām Jums sazināties ar attiecīgo izglītības iestādi un noskaidrot, vai Jūsu situācijā ir iespēja turpināt izglītības ieguvi skolas piedāvātajā profesionālās pamatizglītības programmā.

Uzdot jaunu jautājumu.