Sociālā darba sfēra Latvijā ir reglamentēta un stingri nosaka, kāda veida izglītība ir nepieciešama dažāda līmeņa sociālajiem darbiniekiem. Arī supervīzija jeb konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistiem ir pieminēts kā pakalpojums, kas sociālajiem darbiniekiem jānodrošina, taču nekur nav atrunāts, kādai izglītībai jābūt, lai varētu strādāt par sociālo darbinieku supervizoru.
Latvijā sociālā darba supervīzijas sistēma vēl tikai attīstās. Šobrīd ir izveidota Supervizoru apvienība, kas mēģina iedibināt Eiropas Savienības supervizoru standartus. Apvienība apvieno supervīzijas speciālistus, veicina to izglītošanos un arī sniedz supervīziju. Šī ir organizācija, kas var sniegt vērtīgus ieteikumus supervīzijas izglītības ieguvē, kā arī veicināt apvienības biedru supervīzijas pakalpojumu sniegšanu.
Pēc apvienības sniegtās informācijas šobrīd Latvijā pilnas slodzes supervīzijas darbs netiek praktizēts kā norma, drīzāk tas darbojas kā ārpakalpojums, ko par pienākumu pašvaldībām liek nodrošināt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums (skat. 9.p. (6)). Par supervizoru šobrīd var strādāt jebkurš, kas tiek pieņemts darbā šī konsultatīvā atbalsta sniegšanai un kas spēj šo supervīziju sniegt.
Supervizoram pēc būtības varētu pilnīgi pietikt ar maģistra grādu sociālajā darbā, jo augstākā līmeņa studijas (2. līmeņa profesionālās augstākas izglītības studijas) Sociālajā darbā satur arī atsevišķus kursus supervīzijā, piemēram, Daugavpils universitātē īstenotajā profesionālā maģistra programmā Sociālais darbs programma satur supervīziju sociālajā darbā. Katrs maģistrants arī var patstāvīgi sava maģistra darba ietvaros specializēties supervīzijā, jo pēc NIID.LV pieejamajiem datiem, šobrīd neviena augstskola nesniedz specializāciju tieši supervīzijā.
Pēc Supervizoru apvienības ieskatiem, šobrīd gan nav neviena Sociālo darbinieku maģistra programma, kas sagatavotu atbilstošus sociālā darba supervizorus, tāpēc šīs jomas speciālisti mācās Tallinā, kā arī pilnveido savas zināšanas dažādos tālākizglītības kursos, kas tiek īstenoti ārpus Latvijas. Nevaram pretendēt uz viszinību, taču arī NIID.LV datubāzes datos nav atrodama informācija, ka Latvijā tiktu īstenoti profesionālās tālākizglītības kursi šajā jomā. Vairāk par profesionālās pilnveides iespējām ieteiktu konsultēties Supervizoru apvienībā vai atšķirīga viedokļa un skatupunkta ieguvei, piemēram, Sociālo darbinieku biedrībā.
Eiropas Komisijas Mūžizglītības programma ietver 5 mūžizglītības programmas: Comenius (vispārējā izglītība), Leonardo da Vinci (profesionālā izglītība), Erasmus (augstākā izglītība), Gruntvig (pieaugušo neformālā izglītība), Mācību braucieni (pieredzes apmaiņa izglītības speciālistiem) un tās visas administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). No visām programmām tikai vienā - Gruntvig - ir iespēja pieteikties jebkuram interesentam (neesat precizējusi, vai esat izglītības darbiniece, tāpēc izceļu tieši šo programmu). Pārējās programmas iespējams īstenot caur izglītības iestādēm kā projektus, kuru ieguvēji ir bērni, jaunieši un studenti, kas mācās/studē noteiktā izglītības līmenī, kā arī skolotāji un akadēmiskais personāls.
Gruntvig programmas ietvaros notiek darbnīcas, kurās iespējams piedalīties pieaugušajiem dažādos mācību pasākumos un semināros, kas notiek kādā citā Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmas dalībvalstī. Grundtvig darbnīcas notiek tās valsts valodā, kurā tematiskā darbnīca notiek, tādējādi piedaloties tajās ir iespēja uzlabot valodas prasme. Lai arī valoda var būt tēma, tomēr šīs darbnīcas nav valodu kursi. Tēmas darbnīcās var būt saistītas ar šādām tēmām: māksla, kultūra, valoda kopumā, zinātne, ekoloģija, pilsonība, starpkultūru dialogs u.tml..
Katrā darbnīcā ir 10-20 dalībnieku, darbnīcas ilgums - 5 līdz 10 dienas. Visus dalības izdevumus (ceļa izdevumi, uzturēšanās izmaksas, dalība darbnīcā, apdrošināšana) sedz darbnīcu organizatori. Darbnīcu dalībnieks var būt jebkurš pieaugušais, kas sasniedzis 18 gadu vecumu, neatkarīgi no nodarbošanās. Grundtvig darbnīcās drīkst piedalīties ne biežāk kā reizi trīs gados. (par programmu plašāk šeit...).
Kā redzēsiet, programmas dalības ilgums un tematika nav atbilstoši, lai mācītos valodu, bet tikai, lai uzlabotu valodas lietošanas prasmes, kā arī izglītotos specifiskos ar valodu saistītos jautājumos. Plašāk ar programmu tematiku varat iepazīties aktuālajā 2010.-2011. gada Gruntvig darbnīcu katalogā (skat. turpat...).
Tiesa Gruntvig programmas ietvaros ir iespējams saņemt finansējumu arī valodu kursiem, taču šis virziens paredzēts izglītības personālam. Vairāk skat. šeit... (interesējošā informācija teksta pēdējās rindkopās).
Info.: VIAA mūžizglītības programmas
Vēl pastāv iespēja, ko piedāvā Nodarbinātības Valsts aģentūra ESF projekta "Mūžizglītības pasākumi nodarbinātām paresnām" ietvaros. Projekts piedāvā mācīties kursos, kurus apmaksā līdz 250 latiem. Šos kursus var izmantot personas pirmspensijas vecumā, ar invaliditāti, personas, kurām ir ne mazāk kā 2 bērni vecumā līdz 18 gadiem. Pārējiem iespēja kursus apmeklēt līdzmaksājot 10% no kursu vērtības (projekts sedz līdz 225 latiem).
Nobeigumā varat aplūkot vācu valodas kursu piedāvājumu Rīgā un Valmierā, kas apkopots NIId.LV datubāzē:
Iegūt 2. un 3. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesiju (profesionālā izglītība) par valsts budžeta līdzekļiem 2010./2011. gadā iespējams apgūt šādās programmās un skolās:
Minimālais profesionālā bakalaura studiju ilgums pēc vidusskolas ir 4 gadi. 3 gadīgu profesionālā bakalaura programmu nemēdz būt.
Izņēmums ir atsevišķi gadījumi, kad profesionālā bakalaura programmā var iestāties pēc koledžas (2 gadi) programma beigšanas. Šajos gadījumos, ja koledžas un prof. bakalaura programmas ir radniecīgas, un ja koledžas un augstskolas starpā pastāv šāda vienošanās, tad koledžas beidzējs var iestāties kādā no vēlākajiem profesionālā bakaulaura kursiem, tādējādi samazinot studiju ilgumu.
Visu tevis interesējošo informāciju NIID.LV atrast ir pavisam vienkārši - caur mājas lapas http://www.niid.lv/ meklēšanas laukiem. Pirmajā lodziņā izvēlies izglītības līmeni Augstākā izglītība - pamatstudijas, bet otrajā ieraksti meklējamo pēc atslēgas vārdiem, tavā gadījumā pietiktu ierakstīt atrašanās vietu, - Balvi. Spiežot uz ‘Meklēt' datubāze atlasīs visas programmas, ko iespējams apgūt BALVOS.
Pie katra programmas ieraksta atradīsi arī augstskolu (filiāli), kurās iespējams vēlamo apgūt, kā arī tādus apguves nosacījumus kā ilgums, maksa, valsts budžeta iespējas u.c. informāciju.
Balvos iespējams studēt septiņās dažādās programmās. Daugavpils Universitātes (DU) Balvu filiāle piedāvā sešas programmas un vienu Grāmatvedības un finanšu koledžas Balvu filiāle. DU piedāvā studijas arī par valsts budžeta līdzekļiem. Tiek piedāvātas gan koledžas līmeņa (2-3 gadi), gan bakalaura (3 gadi), gan profesionālā bakalaura programmas (4 gadi).
Iegūstamās profesijas: Sabiedrības pārvaldes speciālists, Speciālists policijas darbā, Speciālists robežsardzes darbā, Speciālists penitenciārajā darbā, Speciālists organizāciju drošībā, Datordizainers, Juriskonsults, Mākslas projektu vadītājs. Studēt bez kvalifikācijas piedāvā arī angļu filoloģiju un Austrumeiropas kultūras un biznesa sakarus. Plašāk skat. pie atlasītajiem programmu ierakstiem.
Tiem jauniešiem, kuriem nepieciešams apliecinājums par centralizēto eksāmenu nokārtošanu Valsts Izglītības satura centrs (VISC) izsniedz izziņu par to, ka CE nokārtoti (līmeni neuzrādot). Šādu izziņu iespējams saņemt jau jūlija sākumā. Lai saņemtu izziņu, VISC jāiesniedz speciālas formas iesniegums (izziņas paraugs DOC). Izziņas izsniegšana ir maksas pakalpojums (Ls 2,-) un to VISC nosūta uz skolu.
Vairāk jautājiet VISC personīgi, T. 67216500.
Šogad uzņemšanas sistēma LU, LLU un RTU ir vienota (individuāli augstskolās vai elektroniski caur www.latvija.lv/studijas) un šī sistēma ne tikai atvieglo pieteikšanos, bet tajā apzināti ir iestrādāti arī studiju iespēju ierobežojumi. Vienotā pieteikšanās sistēma liedz jeb nopietni ierobežo studiju iespējas divās programmās jau no pirmā kursa vidu triju augstskolu ietvaros. Vienam studentam tiek dota iespēja studēt tikai vienā studiju programmā kādā no augstskolām. Pieļauju, ka sistēma izstrādāta tā, ka pieļauj vienam cilvēkam aizpildīt tikai vienu pieteikumu un pastāv veids, kā sekot līdzi, lai viens students nepieteiktos vairākkārt. Tas tiek darīts tādēļ, lai uzlabotu studiju vispārējo disciplīnu un motivētu studentus rūpīgāk izvēlēties, ko viņi vēlas studēt un lai iegūto studiju vietu būtu motivētāki nepazaudēt. Augstskolas uzskata, ka studijas pirmajā kursā, īpaši tikko pēc vidusskolas, nav nemaz tik vieglas - no mācīšanās jāpāriet uz studijām, studiju literatūra bieži vien ir svešvalodā, jāpierod pie kredītpunktu sistēmas un studiju vides utt..
Jūsu gadījumā nopietni jāpārdomā, ko vēlaties studēt vairāk - psiholoģiju vai ekonomiku. Pieteikties visās augstskolās būs iespējams pavisam 20 studiju programmās, kas jāsakārto prioritārā sistēmā. Ja pirmajai prioritātei nekvalificējaties, tad tiek pārbaudīta CE un/vai sekmju atbilstība otrajai prioritātei. Ja otrajai prioritātei atbilstat, tad tiek piedāvāts studēt šajā programmā un iespēja iekļūt sarakstā nākamajās studiju programmās netiek izvērtēta. Tas no zīmē, ka ļoti rūpīgi jāizvērtē, ko un kā vēlaties studēt.
1. PIEMĒRS: Ja Jūsu prioritāte ir studēt Ekonomiku un tad psiholoģiju un studēt vēlaties par valsts budžeta līdzekļiem un labāk Rīgā nekā ārpus tās, tad pieļauju, ka trīs prioritātes varētu sakārtoties šādi:
2. PIEMĒRS: Ja vēlaties ekonomiku studēt tikai Rīgā (LU vai RTU), drīzāk par budžeta līdzekļiem nekā maksu, tad sarakstu varētu veidot šādi:
3. PIEMĒRS: Ja vēlaties studēt tikai par budžeta līdzekļiem ekonomiku vai psiholoģiju, un studēt tikai Rīgā (LU vai RTU), tad jāizvērtē, cik liela prioritāte ir psiholoģijas studijām, jo to piedāvā tikai LU, sarakstu varētu veidot šādi:
PIEMĒRS: Ja pilnīgi noteikti zināt, ka vēlaties studēt ekonomiku RTU un budžeta vietas iegūšana nav izšķirošs kritērijs, tad sarakstu var veidot šādi:
Tātad, jāizvērtē ir gan, KO vēlaties studēt, gan ARĪ AUGSTSKOLA, kurā vēlaties studēt, gan arī budžeta un maksas studiju iespējamība, arī studiju veids var būt izvēles kritērijs.
Tomēr nemaz tik neiespējami studēt uzreiz divās studiju programmās šo augstskolu ietvaros nav. Reģistrācija studijām notiek augusta sākumā un pēc tam, kad tā noslēgusies, augstskolas apkopo brīvās studiju vietas un uz tām var pieteikties studēt papilduzņemšanā. Protams, neviens nevar garantēt, ka ekonomikā vai psiholoģijā būs palikusi brīva kāda studiju vieta.
Vienotā uzņemšanas sistēma darbojas tikai nosaukto triju augstskolu ietvaros, un stāties studēt interesējošo varat arī kādā citā augstskolā, ja vēlme studēt divās augstskolās ir liela. Psiholoģiju un ekonomiku piedāvā studēt arī vairākas citas augstskolas.
Ja ir pabeigta speciālās pamatizglītības izglītības programma, tad ierobežojumiem stāties kādā no parastajām vidusskolām vai profesionālās izglītības iestādēm nevajadzētu būt, ja vien profesija, kuru jaunietis vēlas pagūt nav tāda, kas ir nepiemērota profesijas apguvei. Arī tiem jauniešiem, kas mācījušies parastajās pamatskolu programmās var būt diagnozes, kas var būt par pamatu neuzņemšanai kādā no profesionālo skolu programmām. Lielākā daļa speciālo izglītības programmu ir tādas pašas kā parasto pamatskolu programmas vien ar to atšķirību, ka paralēli notiek rehabilitācijas pasākumi. Šo programmu ietvaros tiek iegūta Apliecība par pamatizglītību tāpat kā parastajās skolās.
Ir arī divi izņēmumi. Ja pabeigtas programmas ar garīgās attīstības traucējumiem (programmas kods:21015811(2)) vai smagiem garīgās veselības traucējumiem (programmas kods: 21015911(2)), tad šajos gadījumos tālākā izglītošanās profesionālajās skolās vai vidusskolās ir liegta. Šādiem jauniešiem speciālajās skolās tiek piedāvāts apgūt divgadīgas profesionālās pamatizglītības programmas, kuru ietvaros tiek apgūtas vienkāršas profesijas.
Papildu informācija
Plašāk jautājiet VISC Speciālās izglītības nodaļas speciālistiem (skat. kontaktus)
Speciālās izglītības programmas (Avots: VISC)
Profesionālās izglītības programmas pēc 9. klases Liepājā (Avots: NIID.LV)
Humanitārā un sociālā virziena programmas piedāvā teju vai katra Rīgas vidusskola.
Informācija par Rīgas vidusskolu programmām pieejama E-skolas sagatavotajā materiālā par uzņemšanu vidusskolās 2010./11. mācību gadā speciāli sagatavotā word dokumentā: http://www.e-skola.lv/media/203827/uzņemšanas%20noteikumi%20vidusskolā%202010._2011..doc
Atveriet word dokumentu un ar meklēšanas funkciju Ctrl+F (lodziņā Find what: ierakstiet „humanitārā un sociālā", spiežot Find next tekstā tiks atzīmēti meklētie vārdi) atradīsiet visas skolas, kurās piedāvā mācīties Humanitārā un sociālā virziena programmās, kā arī uzņemšanas nosacījumus.
Maģistra studiju finansēšanai Francijā ir iespējas meklēt stipendijas. Sadarbību izglītības un kultūras jomā starp Latviju un Franciju nodrošina Francijas Kultūras centrs (FKC). FKC mājas lapā ir atrodama informācija par dažādiem stipendiju konkursiem: http://www.ccf.lv/fr/cooperation/appelcandidatures/bourses/.
Francijas studentu apmaiņas veicināšanas organizācija „Campus France" ir izveidojusi stipendiju datubāzi, ko var aplūkot šeit: http://www.campusfrance.org/fria1004/bourse/index.html#app=781a&80cd-si=0.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 26. panta 1. apakšpunktā teikts, ka gadījumos, kad darbinieks (amatpersona) iegūst amatam nepieciešamās zināšanas, valsts iestādes var daļēji (līdz 30%) finansēt savu darbinieku studijas ārzemēs.
Atbildi sagatavoja Euroguidance Latvija.