Digitālais asistents

E-konsultācijas
e-konsult_3_287.jpg

Izsmeļošas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā. Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta.  Jautājumus un atbildes var meklēt pēc atslēgas vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta. E-konsultācijām ir informatīvs raksturs. 

NIID.LV tiek publicētas tikai atbildes, kas sniegtas pēdējo divu kalendāro gadu laikā. Atbildes tiek regulāri aktualizētas.

Fizisko personu dati un personiska rakstura informācija, kas ietverta iesniedzēja jautājumā un atbildē, publiski pieejamajā versijā netiek ievietota. Personu datu apstrāde tiek īstenota atbilstoši VIAA fizisko personu datu un privātuma politikai. Par personu datu apstrādi NIID.LV mājaslapā vari lasīt šeit.

Uzdot jaunu jautājumu!

1 2 3 4 5
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 49
22-03-2024

Labdien! Interesējos par mentora profesiju Latvijā, vairāk medicīnas jomā. Vai ir iespējams mācīties par mentoru Latvijā? Kā var uzzināt par profesijas atalgojumu? Paldies!

Labdien!

Jēdzieni “mentors”, “mentordarbība“ un “mentorings” visbiežāk tiek lietoti uzņēmējdarbības jomā, taču to lieto arī izglītības, audzināšanas, karjeras atbalsta, sociālo pakalpojumu, brīvprātīgo darba, veselības aprūpes u.c. jomās. Parasti ar mentordarbību saprot sistemātiski veidotas attiecības, kas pamatojas uz atbalstu starp pieredzes bagātu personu, kura dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos un otru personu, kura ir gatava un vēlas gūt pieredzi no šīs apmaiņas un bagātināt savu personību un/ vai profesionalitāti. Tātad tas ir individuāls atbalsts, kuru viena persona sniedz otrai personai.

Latvijā mentora profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to tā neparedz obligātu sertifikāciju vai akreditāciju. Nav arī tādas biedrības vai asociācijas, kas sertificē vai akreditē mentorus. Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas mentoru profesijas: 1)skolotājs mentors, kurš sniedz atbalstu jaunajiem skolotājiem, pedagoģijas studentiem, vada pedagoģiskās prakses utt. (zemākā darba algas likme noteikta likumā, un tā ir 1526 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas) 2) sociālais mentors, kurš sniedz atbalstu personām ar invaliditāti, bēgļiem, cilvēkiem ar grūtībām integrēties sabiedrībā un darba tirgū utt. (vakancēs norādītā bruto alga ir aptuveni no 900 līdz 1300 EUR).

Veselības aprūpes iestādēs (slimnīcās, rehabilitācijas centros u.c.) mentora pienākumus bieži veic pieredzējuši vadošie speciālisti, piemēram, vecākās māsas, galvenie ārsti, nodaļu vadītāji u.c. Portālā Algas.lv norādīts, ka vecākās māsas mēnešalga Latvijā ir aptuveni no 952 līdz 2134 EUR, ārsta – no 928 līdz 2999 EUR (nav informācijas, cik veselības aprūpes speciālisti saņem par mentora pienākumu veikšanu).

Izglītības iespējas

Ne augstskolas, ne koledžas, ne citas izglītības iestādes nepiedāvā iegūt kvalifikāciju “mentors”. Mentordarbībai nepieciešamās kompetences var apgūt, mācoties speciālos kursos. Sociālajiem mentoriem mēdz būt speciāli kursi, parasti tos organizē pašvaldībās. Jauniešu atbalsta organizācija Mentor Latvia regulāri apmāca mentorus darbam ar jauniešiem.

Uzņēmējdarbības jomā apgūt  mentoringu var, piemēram, mācoties Rīgas  Tehniskās universitātes kursos “Uzņēmējdarbības mentorings”. Mentoringu var apgūt arī izaugsmes veicinātāju jeb kouču apmācību ietvaros. Šobrīd Latvijā koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c. Vairāk par kouča darbu un izglītības iespējām varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

NIID.LV rīcībā nav informācijas par aktuāliem mentoru kursiem veselības aprūpes jomā. Pirms 2-3 gadiem tika īstenoti kursi māsām un ārstu palīgiem “Ārstniecības personu mentoru sagatavošana”, taču šobrīd veselības aprūpes speciālistu tālākizglītības mājaslapā ir norādīts, ka pieteikšanās kursos nenotiek. Taču mājaslapā ir brīvi pieejams un lejupielādējams metodiskais materiāls, kas izstrādāts šī kursa ietvaros.

Vairākus tiešsaistes kursus mentoringa jomā (gan maksas, gan bezmaksas) var atrast tiešsaistes platformā “Coursera”.

20-03-2024

Labdien! Es vēlos kļūt par juristi. Vai ar Latvijā iegūtu diplomu tiesību zinātnēs var strādāt ārzemēs?

Labdien!

Latvijas Republikā lielākajai daļai juridisko profesiju (piemēram, jurista, prokurora, tiesu izpildītāja, tiesneša, advokāta, notāra u.c.) prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas normatīvajos aktos. Lai strādātu kādā no šīm profesijām Latvijā, parasti ir nepieciešams iegūt bakalaura un maģistra grādu tiesību zinātnēs + jurista profesionālo kvalifikāciju.

Nosūtām Jums programmu sarakstus:

1)Sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē – jāstudē 3-3,5 gadi;

2)Profesionālais maģistrs tiesību zinātnē (ar jurista profesionālās kvalifikācijas ieguvi)  – jāstudē 2-2,5 gadi.

3)Sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē (bez jurista kvalifikācijas ieguves) – jāstudē 1-2 gadi. Latvijā akadēmiskā maģistra programmu izvēlas tie, kuri vēlas strādāt publiskajā vai privātajā sektorā nereglamentētajās profesijās, piemēram, kā juriskonsulti, iepirkumu speciālisti, valsts/ pašvaldību iestāžu speciālisti/ ierēdņi u.c. Pirms uzsākat studijas kādā no šī saraksta programmām, iesakām noskaidrot, vai ar šādu izglītību Jūs varēsiet strādāt izvēlētajā valstī.

Tiesību zinātņu programmās iespējama arī specializācija un/vai padziļināta priekšmetu apguve, piemēram, medicīnas tiesībās, uzņēmējdarbības tiesībās, starptautiskajās/Eiropas tiesībās, krimināltiesībās, diplomātijā, mediācijā utt. (skat. studiju programmu aprakstos).

Papildus jāņem vērā, ka pretendentam uz prokurora, tiesneša, notāra u.c. amatiem ne tikai jāiegūst minētā izglītība un jurista kvalifikācija, bet arī jānostrādā noteikts gadu skaits vai jāizpilda stažēšanās programma. Turklāt jābūt nevainojamai reputācijai, nedrīkst būt sodāmības utt. (konkrētas prasības jāmeklē attiecīgajos likumos – Advokatūras likumā, Prokuratūras likumā u.c.).

Latvijā iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs

Lai ar Latvijā iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju (t.sk. jurista) strādātu ārvalstīs, vispirms ir jānoskaidro, vai šī profesija konkrētajā valstī ir reglamentēta. Saraksts ar reglamentētajām profesijām Eiropas Savienības dalībvalstīs un to kompetentajām institūcijām ir pieejams Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datubāzē. Papildus ieteicams sazināties arī ar konkrētās valsts diplomatzīšanas informācijas centru ENIC/NARIC. Informācijas centri sniedz informāciju arī par diplomatzīšanas procedūru un lēmumus pieņemošajām institūcijām konkrētajā valstī. Tāpat iesakām Jums ENIC/NARIC centrā noskaidrot, vai ar Latvijā iegūtu juridisko izglītību Jūs varat strādāt konkrētajā valstī (ņemot vērā, ka normatīvais regulējums katrā valstī var būtiski atsķirties), vai nepieciešams izpildīt kādas papildu prasības (valodu apguve, papildu kursi tiesību zinātnēs utt.), kādi dokumenti jāsagatavo (t.sk., vai izglītības/ kvalifikācijas dokumentiem nepieciešams notariāls tulkojums).

Ministru Kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumi Nr.520 “Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšanas kārtība” nosaka Latvijas institūcijas, kas izdod dokumentus par personas tiesībām darboties konkrētā profesijā, par darba pieredzi, par disciplinārpārkāpumiem, par administratīvajiem un kriminālsodiem, par bankrota neesamību.

Saskaņā ar šiem noteikumiem

  • izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties nereglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par Latvijā izdotu izglītības dokumentu statusu izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) (maksa EUR 37,59);
  • izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties reglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par to, ka personai nav ierobežotas vai liegtas tiesības darboties šajā profesijā profesionālu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu dēļ, izsniedz institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības (vai Veselības inspekcija atsevišķos gadījumos);
  • izziņas par to, ka personai nav bijuši administratīvie pārkāpumi un kriminālsodāmība, izsniedz Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.

Pirms pieprasīt kādu no minētajām izziņām, uzņemošās valsts kompetentajā iestādē jāpārliecinās, ka šāda izziņa patiešām ir nepieciešama, jo dažādu valstu un dažādu iestāžu prakse mēdz atšķirties.

Vairāk par Latvijas izglītības atzīšanu citās valstīs varat uzzināt AIC mājaslapā.

07-03-2024

Labdien! Šogad pabeigšu 9. klasi. Kāda izglītība ir nepieciešama, lai strādātu bērnudārzā par audzinātāju? Kur šo izglītību var iegūt Latvijā?

Labdien!

Pirmsskolas skolotāja jeb bērnudārza audzinātāja izglītību var iegūt, studējot īsā cikla jeb 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis). Iegūtā izglītība dod tiesības strādāt par skolotāju pirmsskolā un sākumskolas 1.klasē.

Lai iestātos īsā cikla studiju programmā, vispirms ir nepieciešams iegūt vidējo izglītību vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē. Pēc 9. klases par pirmsskolas skolotāju mācīties nevar.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) iespējams uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

23-02-2024

Labdien! Esmu ieguvusi augstāko izglītību finanšu jomā, bet apsveru domu mainīt profesiju. Es vēlētos apgūt teksta korektora amatu un strādāt šajā profesijā. Labprāt mācītos neklātienē, jo klātienes mācības ir grūti savienot ar darbu un ģimenes dzīvi. Kādas būtu iespējas?

Labdien!

Teksta korektora profesija nav iekļauta LR reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to darba devējs pats var noteikt prasības pretendentiem uz korektora vakanci. Visbiežāk darba devēji atkarībā no veicamā darba specifikas norāda, ka vēlas redzēt savā komandā teksta korektoru ar augstāko izglītību filoloģijā/ humanitārajās zinātnēs (prioritāri), vai augstāko izglītību pedagoģijā (latviešu valodas skolotājs), vai tulkošanā, žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, komunikāciju zinātnēs. Tāpat darba devēji var dot priekšroku pretendentam ar izglītību/ pieredzi noteiktā jomā (ja jārediģē teksti, kas saistīti ar šo jomu, jo pretendents labi pārzina nozares terminoloģiju) + teicamām latviešu valodas zināšanām. Iespējams, Jūs varētu apsvērt variantu iegūt sākotnējo pieredzi, rediģējot tekstus finanšu nozarē (piemēram, literārā redaktora - korektora vakance ir publicēta portālā ifinanses.lv).

Reizēm vakancēs pat netiek norādītas prasības pēc noteikta veida izglītības – pretendentam tikai jāpierāda izcilas valodas prasmes: jāveic testa uzdevums – jāizrediģē teksts un/ vai jāuzrāda iepriekš koriģētie darbi.

Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas radniecīgas profesijas, kas saistītas ar tekstu rediģēšanu:

  • Literārais redaktors, kura pienākums ir novērst tekstā gramatiskās, stilistiskās kļūdas, pārbaudīt terminu rakstību, uzraudzīt, lai darbs atbilstu iecerētajam nolūkam, atbilstīgajam literārajam stilam, ieteikt autoram veikt nepieciešamos uzlabojumus (koriģēt, papildināt vai saīsināt tekstu), kā arī saskaņot labojumus ar autoru.
  • Korektors, kura pienākums ir veikt tekstu koriģēšanu, literāro un gramatisko kļūdu labošanu. Korektors veic arī stilistiskus labojumus, kurus pēc tam nepieciešams saskaņot ar autoru.

Nosūtām Jums pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmu sarakstus humanitārajās zinātnēs, pedagoģijā, tulkošanā, žurnālistikā un komunikāciju zinātnēs - atverot katru no sarakstiem, būs redzama informācija, kāds ir studiju īstenošanas veids (pilna/ nepilna laika) un programmu īstenošanas forma (klātiene, neklātiene vai tālmācība):

Bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 3 – 5 gadi:

Profesionālā bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 4 gadi:

Maģistra studiju programma, studiju ilgums 2 gadi (lielākajā daļā sarakstos iekļauto programmu uzņem arī ar bakalaura grādu citās nozarēs, ne tikai humanitārajās zinātnēs – šajā gadījumā pretendentiem jākārto iestājpārbaudījums):

Augstskolās ir iespēja ne tikai apgūt pilnu studiju programmu, bet var arī apmeklēt atsevišķus studiju kursus klausītāja statusā, iegūstot kredītpunktus (KP) un augstskolas izsniegtu izziņu par kursu noklausīšanos (iegūtos KP vēlāk var pielīdzināt, stājoties studiju programmā). Vairāk par iespējām varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi. Piemēram, Latvijas Universitātē var pieteikties uz vairākiem studiju kursiem literārajā rediģēšanā, Rīgas Stradiņa universitātē – uz kursu Stilistika un rediģēšana (īsteno arī nepilna laika studiju formā) u.c. Vairāk par iespējām apmeklēt studiju kursus klausītāja statusā varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi.

Tāpat ir iespēja mācīties neformālās izglītības programmās – piemēram, LU Open Minded piedāvā tālmācības formā apgūt kursu “Pareiza un moderna rakstu valoda – korektora padomi”.

Papildu informācija

  • Par korektora darbu papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas);
  • Tulkošanas birojs un mācību centrs “Skrivanek” ir publicējis skaidrojumu par korektora un literārā redaktora darbu “Kas ir teksta korektūra un kad to izmantot”;
  • Literatūras un kultūras interneta žurnāls Punctum ir publicējis rakstu sēriju - intervijas ar autoriem, tulkotājiem, literārajiem redaktoriem: piemēram, intervija ar grāmatu redaktori Sigitu Kušneri.
14-02-2024

Labdien! Interesējos par izglītības iespējām kiberdrošībā. Ir iegūts bakalaurs humanitārajās zinātnēs (3 gadi) un apgūta lietveža profesionālā kvalifikācija. Kāds būtu optimālākais ceļš, lai es varētu pretendēt uz kiberdrošības speciālista amatu?

Labdien!

Kiberdrošības speciālista profesija nav iekļauta LR reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to darba devējs pats var noteikt prasības pretendentiem uz kiberdrošības speciālista vakanci. Visbiežāk darba devēji atkarībā no veicamā darba specifikas norāda, ka vēlas redzēt savā komandā kiberdrošības speciālistu ar augstāko izglītību nozarē: informācijas tehnoloģijās, datorzinātnēs, programmēšanā, datu drošībā, datorsistēmās un datortīklos, datorinženierijā, sistēmu analīzē u.c. Tāpat ir vēlams pastāvīgi mācīties kursos, iegūt papildu sertifikātus, kā arī apmeklēt seminārus, konferences un citus pasākumus. Ņemot vērā straujo nozares attīstību un mainīgumu, būtiska ir arī prasme un vēlme nepārtraukti sekot līdzi jaunumiem un turpināt mācīties visa mūža garumā.

Kiberdrošības nozarē pastāv iespēja arī specializēties noteiktās jomās, piemēram, mākoņu drošībā, ielaušanās testēšanā, datu inženierijā, datu šifrēšanā, datu programmēšanā, drošības pārvaldībā utt.

Izglītības ieguves iespējas

Personām ar vidējo izglītību:

  • Īsā cikla jeb 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma “Drošība un personas datu aizsardzība” – īsteno Juridiskā koledža (JK); jāstudē 2,1 – 2,5 gadi, iegūst drošības speciālista kvalifikāciju (piedāvā arī studijas tālmācības formā);
  • Profesionālā bakalaura programma “Informācijas tehnoloģijas” ar iespēju specializēties kiberdrošībā un programmēšanā – īsteno Vidzemes Augstskola (ViA), jāstudē 4-5 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu informācijas tehnoloģijās un programmēšanas inženiera kvalifikāciju (piedāvā arī e-studijas).

Personām ar augstāko izglītību:

  • Maģistra programma “Kiberdrošības inženierija” – īsteno Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), jāstudē 2 gadi, iegūst inženierzinātņu maģistra grādu kiberdrošībā. Lai iestātos, nepieciešams bakalaura vai profesionālā bakalaura grāds inženierzinātnēs vai datorzinātnēs;
  • Profesionālā maģistra programma “Kiberdrošības inženierija” – īsteno ViA, jāstudē 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu kiberdrošības inženierijā. Lai iestātos, nepieciešams profesionālā bakalaura grāds, 2. līmeņa profesionālā vai tam pielīdzināma augstākā izglītība informācijas tehnoloģijās vai informācijas un komunikācijās tehnoloģijās vai tām pielīdzināmā jomā, pilna laika studijās pabeidzot vismaz četrus gadus ilgu studiju programmu.
  • Profesionālā maģistra programma “Kiberdrošības pārvaldība” – īsteno Banku augstskola (BA), jāstudē 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadīšanā, un informācijas drošības vadītāja kvalifikāciju. Lai iestātos, nepieciešams bakalaura profesionālais grāds vai bakalaura akadēmiskais grāds, vai profesionālā kvalifikācija, kura iegūta, pabeidzot vismaz četru gadu studiju programmu (nav obligāta prasība, ka bakalaura grādam jābūt iegūtam IT nozarē – tādējādi, lai precizētu, vai Jūs varat iestāties un studēt šajā programmā ar vai bez papildu nosacījumu izpildes, Jums jāsazinās ar programmas direktori).

Nosūtām Jums arī programmu sarakstus IT un datorzinātņu nozarē (t.sk. programmēšana, datu drošība, datorsistēmas un datortīkli, datorinženierija, sistēmu analīze u.c.): pēc vidējās izglītības ieguves - SARAKSTS; pēc augstākās izglītības ieguves - SARAKSTS.

Augstskolās un koledžās ir iespēja arī apgūt atsevišķus studiju kursus klausītāja statusā (piemēram, kiberdrošībā, datu drošībā, programmēšanā u.c.), iegūstot kredītpunktus, kurus pēc tam var ieskaitīt, uzsākot studijas. Par šo iespēju jāinteresējas konkrētajā izglītības iestādē. Tāpat ir iespēja mācīties kiberdrošības kursos, piemēram, JK piedāvā vairākus kursus kiberdrošībā: “Ievads kiberdrošībā”, “Organizācijas kiberdrošība” u.c., savukārt RTU īsteno kursus “Kiberdrošības pamati, ētiskās uzlaušanas (Ethical Hacking) un mākslīgā intelekta pielietošanas uzņēmuma IT infrastruktūras aizsardzībā”. Kursus kiberdrošības jomā īsteno arī pieaugušo izglītības iestādes, piemēram, Baltijas Datoru akadēmija, Mācību centrs Dialogs AB, Rīgas Programmēšanas skola u.c. Ir pieejams arī bezmaksas kiberdrošības kurss iniciatīvas DigitalSkillUp ietvaros (jāmaksā tikai par sertifikātu).

Papildu informācija:

29-01-2024

Labdien! Man  ir 58 gadi un es vēlētos strādāt par kinologu. Kā man rīkoties, lai apgūtu šo profesiju?

Labdien!

Kinologi jeb speciālisti mācībā par suņiem var strādāt

1)valsts dienestā ar dienesta suņiem - muitā, robežsardzē, Nacionālajos bruņotajos spēkos, Ieslodzījuma vietu pārvaldē vai policijā;

2)privātajā sektorā - suņu audzētavās, suņu sporta skolās vai klubos, zooveikalos u.c.

Attiecīgi arī kinologa profesiju var apgūt divos veidos.

1)Kinologus valsts dienestam apmāca Valsts robežsardzes koledžas (VRK) Kinoloģijas dienests un Valsts policijas koledžas (VPK) Kinoloģijas nodaļa, kurās var apgūt licencētas profesionālās pilnveides un neformālās kinologu izglītības programmas. Šajās programmās var mācīties tikai valsts amatpersonas – attiecīgo dienestu darbinieki vai studējošie.

2)Privātajā sektorā kinologus apmāca profesionālajā organizācijā - Latvijas kinoloģiskajā federācijā (LKF), kas īsteno pieaugušo neformālās izglītības programmas kinoloģijā: “Kinoloģijas pamati”; “Suņu ekspertu ievadkurss”, “Labturības prasības suņu turēšanai un audzēšanai” un “Ringa darbinieku kursi” (pēdējās 3 – tikai LKF biedriem). LKF ir lielākā suņkopības organizācija Latvijā, kura apvieno 36 suņu mīļotāju klubus, un tā nodarbojas ar šķirnes suņu audzēšanu, izstāžu, sporta sacensību organizāciju, suņu apmācību, ar darbības profilu saistītu kursu organizāciju.

Tādējādi, ja neesat valsts amatpersonas statusā un nestrādājat attiecīgajos dienestos, Jūs varat mācīties tikai privātajā sektorā organizētajos kinologu kursos. Lai uzzinātu vairāk par iespējām apgūt kinoloģijas mācību programmu un/vai kļūt par LKF biedru, iesakām Jums sazināties ar LKF pārstāvjiem, kontaktinformācija pieejama šajā saitē.

Papildu informācija

Par kinologa darbu ar dienesta suņiem (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule:

20-01-2024

Labdien! Vēlos mācīties par aktieri. Kura skola piedāvā šādu iespēju?

Labdien!

  • Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu pēc vidusskolas "Teātra māksla", kurā var iegūt aktiera profesionālo kvalifikāciju  - jāmācās 2 gadi, valsts budžeta finansējums. 2024./2025. gadā uzņemšana šajā programmā nav plānota.
  • LKA Latvijas Kultūras koledža piedāvā īsā cikla (1.līmeņa) programmas “Mākslas institūciju pārvaldība” ietvaros studēt apakšprogrammā “Pasākumu, teātra režija un aktiera māksla”, kurā var apgūt arī aktiermeistarības pamatus un studiju gados sevi pilnveidot radošā jomā, darbojoties kā dramatiskā teātra aktierim vai izrāžu režisoram.
  • Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmā “Dramatiskā teātra aktiera māksla” uzņemšana plānota 2025./26. studiju gadā, vairāk par programmu varat izlasīt ŠEIT.
  • Pieaugušo neformālās izglītības programmu “Dramatiskā teātra muzikālā aktiera kurss” piedāvā apgūt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Tālākizglītības nodaļa, vairāk par programmu un uzņemšanas prasībām varat izlasīt ŠEIT.
  • Aktiermākslu var apgūt arī, mācoties kursos. Šādus kursus piedāvā, piemēram, “Pūces akadēmija”, “Rīgas aktieru studija”, Teātris “Skatuve” u.c.
25-11-2023

Labdien! Kur var mācīties vai studēt par aktieri pēc vidusskolas?

Labdien!

  • Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskola īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu pēc vidusskolas "Teātra māksla",  kurā var iegūt aktiera profesionālo kvalifikāciju - jāmācās 2 gadi, valsts budžeta finansējums. 2024./2025. gadā uzņemšana šajā programmā nav plānota.
  • LKA Latvijas Kultūras koledža piedāvā īsā cikla (1.līmeņa) programmas “Mākslas institūciju pārvaldība” ietvaros studēt apakšprogrammā “Pasākumu, teātra režija un aktiera māksla”, kurā var apgūt arī aktiermeistarības pamatus un studiju gados sevi pilnveidot radošā jomā, darbojoties kā dramatiskā teātra aktierim vai izrāžu režisoram.
  • Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura studiju programmā “Dramatiskā teātra aktiera māksla” uzņemšana plānota 2025./26. studiju gadā, vairāk par programmu varat izlasīt ŠEIT.
  • Pieaugušo neformālās izglītības programmu “Dramatiskā teātra muzikālā aktiera kurss” piedāvā apgūt Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Tālākizglītības nodaļa, vairāk par programmu un uzņemšanas prasībām varat izlasīt ŠEIT.
  • Aktiermākslu var apgūt arī, mācoties kursos. Šādus kursus piedāvā, piemēram, “Pūces akadēmija”, “Rīgas aktieru studija”, Teātris “Skatuve” u.c.
16-11-2023

Labdien! Mācos 9.klasē. Vēlos pēc vidusskolas mācīties par neirologu. Kuru vidusskolu programmas man būtu piemērotākas? Dzīvoju Mārupē. Paldies!

Labdien!

Neirologs ir ārsts, kurš specializējies nervu, galvas un muguras smadzeņu, to apvalku un asinsvadu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Neirologs palīdz izprast nervu sistēmas traucējumu cēloni, nosaka nervu bojājumu pakāpi un meklē labākos risinājumus ārstēšanai – tā var būt gan medikamentoza terapija, gan speciāli vingrojumi un fizioterapija, gan masāžas, gan ķirurģija.

Lai kļūtu par neirologu, vispirms ir jāiegūst ārsta grāds (garā cikla programma - studiju ilgums 6 gadi). Ārsta grādu var iegūt, studējot medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) vai Latvijas Universitātē (LU). Savukārt neirologa pamatspecialitāti var apgūt 4 gadu laikā rezidentūras programmā RSU. Tādējādi pēc vidējās izglītības ieguves kopumā jāstudē 10 gadi.

Lai iestātos garā cikla medicīnas programmās pēc vidusskolas, gan LU, gan RSU uzņemšanas prasībās norāda, ka uzņemšanas konkursa kritērijs ir centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumi latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, kā arī ķīmijā vai bioloģijā (LU norāda kā vienu no variantiem arī CE fizikā). Detalizēti uzņemšanas kritēriji, konkursa nosacījumi un aprēķina formulas ir aprakstītas katras augstskolas uzņemšanas noteikumos.

Tādējādi, ja Jūs plānojat studēt un veidot savu turpmāko karjeru medicīnas nozarē, iesakām:

1)Izvēlēties vidusskolas programmu, kas piedāvā apgūt medicīnas priekšmetu un padziļināti īsteno bioloģijas un/vai ķīmijas priekšmetu. Šobrīd Latvijā diemžēl nav tāda interneta resursa, kurā būtu vienkopus atrodama un atlasāma informācija par visas Latvijas skolu plānotajiem pamatkursiem, padziļinātajiem un specializētajiem kursiem vidusskolās pēc jaunā mācību satura. Taču ir apkopota informācija par Mārupei tuvas pašvaldības - Rīgas valstspilsētas skolām. Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) ir izveidojis Rīgas skolu karti ar padziļināto kursu piedāvājumu. Kartē var redzēt visu Rīgas vidusskolu un ģimnāziju īstenotos padziļinātos kursus, specializētos kursus un  padziļināto kursu komplektus. Karte ir pieejama šajā saitē. Lapas kreisajā pusē zem katra padziļinātā kursa nosaukuma ir atrodams skolu saraksts, kas īsteno konkrēto padziļināto kursu (piemēram, bioloģijā un/ vai ķīmijā).

Diemžēl mūsu rīcībā nav informācijas, kas ļautu Jums ieteikt piemērotākās skolas. Iespējams, piemērotas skolas izvēlē Jums var palīdzēt skolu reitingi: Ata Kronvalda fonda veidotais skolu reitings vai Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitings. Tāpat ieteikumus Rīgas skolu izvēlē var sniegt RD IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas speciālisti, kontaktinformācija pieejama šajā saitē. Par iespējām citās pašvaldībās varat interesēties tuvākajās (izvēlētajās) skolās un/ vai pašvaldību izglītības pārvaldēs.

2)Censties pēc iespējas labāk nokārtot visus nepieciešamos CE priekšmetos, kas kalpo kā uzņemšanas konkursa kritērijs medicīnas programmās, piemēram, bez obligātajiem CE nokārtot arī CE augstākajā līmenī bioloģijā un/vai ķīmijā.

3)Jauniešiem, kuri nopietni interesējas par medicīnu un vēlas studēt šajā nozarē, ir iespēja paralēli mācībām vidusskolā apmeklēt speciālus ievirzes kursus: Jauno mediķu akadēmiju vai citus skolēniem paredzētus pasākumus Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) vai Jauno mediķu skolu Latvijas Universitātē (LU). RSU arī sadarbojas ar divām Rīgas vidusskolām – Rīgas 41.vidusskolu un Rīgas Klasisko ģimnāziju, kurās vidusskolas klasēs īsteno vieslekcijas, dažādas nodarbības, kā arī palīdz sagatavoties iestājpārbaudījumiem.

4)Papildus par dažādām veselības aprūpes nozares profesijām (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; profesionāļa ieteikumi; attēlu galerija; mācību iespējas), varat uzzināt, apmeklējot vietni „Profesiju Pasaule”.

5)Par sagatavošanas kursiem un citiem resursiem, kas palīdzēs sekmīgāk sagatavoties CE un iestājpārbaudījumu kārtošanai, lasiet šajā NIID.LV rakstā.

Vēlam veiksmi mācībās un karjeras mērķu īstenošanā!

17-10-2023

Labdien! Vēlētos apgūt psihologa amatu. Kādas ir iespējas to izdarīt neklātienē? Man ir maģistra grāds citā specialitātē, RTU. Strādāju.

Labdien!

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina:

  • augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā;
  • reģistrācija psihologu reģistrā;
  • psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Augstākās izglītības ieguve psiholoģijā

Nosūtām Jums sarakstu ar bakalaura studiju programmām psiholoģijā, kurās var apgūt psiholoģiju nepilnā laikā vai nepilna laika klātienē: programmu saraksts. Iesakām Jums sazināties ar izglītības iestādēm par studiju procesa organizēšanu, jo, piemēram, Latvijas Universitātē nepilna laika klātienes studijas nozīmē, ka klātienē studijas notiek divas pilnas dienas nedēļā (ceturtdien un sestdien).

Lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā: saraksts ar profesionālā maģistra programmām psiholoģijā. Lai noskaidrotu, kā tiek organizēts studiju process psiholoģijas maģistra programmās, iesakām sazināties ar attiecīgajām izglītības iestādēm, jo, kaut arī programmu aprakstos norādīts, ka studijas notiek klātienē, iespējams, ka lekcijas / nodarbības notiek, piemēram, vakaros vai brīvdienās.

Psihologu reģistrācija un sertifikācija

Pēc profesionālā maģistra grāda psiholoģijā un psihologa kvalifikācijas ieguves ir jāreģistrējas psihologu reģistrā.

Lai iegūtu psihologa sertifikātu, personai ir jāveic psihologa profesionālā darbība psihologa–pārrauga pārraudzībā kādā no psihologa profesionālās darbības jomām vismaz vienu gadu ar darba noslogojumu vismaz 500 stundas gadā (līdz pieteikuma iesniegšanai sertifikācijai).

Ja Jūs interesē darbs tieši klīniskās un veselības psiholoģijas jomā, tad Jūsu pārraugam jābūt sertificētam klīniskās un veselības psiholoģijas jomā.

Vairāk par psihologu reģistrācijas un sertifikācijas kārtību varat skatīt Psihologu likumā un Psihologu noteikumos, kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājas lapā https://www.ikvd.gov.lv/lv/psihologiem.

1 2 3 4 5
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 49