Labdien!

Laboranta profesiju var apgūt, studējot akreditētā īsā cikla (pirmā līmeņa) augstākās izglītības programmā „Biomedicīnas laborants”. Programmu īsteno tikai viena izglītības iestāde – Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža Jūrmalā, Bulduros, Vidus prospektā 38. Studijas notiek par valsts budžeta līdzekļiem, jāstudē 2 gadi.

Papildus par biomedicīnas laboranta profesiju (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Reiterterapijas metodē personas sertificē Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienība (LĀPPOS). Par nosacījumiem un maksu sertifikāta ieguvei, lūdzu sazināties ar asociāciju. Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienība (LĀPPOS) E-pasts: lappos@lappos.lv, T: +371 28612047.

Labdien!

Lai mācītos par stjuarti, vispirms ir nepieciešams iegūt vidējo izglītību. Stjuartes profesiju personas ar vidējo izglītību no 18 gadu vecuma var apgūt, mācoties aviokompānijas "airBaltic" apmācību centrā.

Ar stjuarta un citām aviācijas nozares profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties  vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Detektīva profesija Latvijā ir reglamentēta - tas nozīmē, ka prasības izglītībai un kvalifikācijai ir noteiktas likumos. Lai strādātu par detektīvu, Valsts policijā ir jāsaņem sertifikāts.

Detektīvdarbības likums nosaka, ka saņemt detektīva sertifikātu un strādāt šajā jomā var persona, kurai ir

1) augstākā izglītība tiesību zinātnēs, vai

2) vismaz 5 gadu darba pieredze tiesībaizsardzības iestādēs (tiesa, prokuratūra, policija, izmeklēšanas iestādes, valsts drošības iestādes).

Latvijā nav nevienas izglītības iestādes, kurā var iegūt profesionālo kvalifikāciju “detektīvs”. Tuvākā detektīva profesijai ir izmeklētāja profesija, kuru apgūst, studējot Valsts policijas koledžā (VPK). Otrs ceļš ir studēt tiesību zinātnes (vēlams ar specializāciju kriminālistikā / operatīvās darbības teorijā u.c.). Lai studētu policijas darbu vai tiesību zinātnes, vispirms ir jāiegūst vidējā izglītība.

Profesionālās vidējās izglītības iestādes nepiedāvā apgūt tiesībzinātnes vai policijas darbu pēc 9.klases. Tādējādi vienīgā iespēja mācīties policijas darba pamatus jau vidusskolas laikā ir atrast kādu no vispārējās vidējās izglītības iestādēm, kura īsteno mācību jomu „Policijas darba pamati” (vai “Valsts aizsardzības mācība”) specializēto priekšmetu sarakstā.  Tāpat vidusskolas laikā pievērsiet uzmanību arī tādu priekšmetu apguvei kā psiholoģija, politika un tiesības, medicīna, svešvalodas, bioloģija, ķīmija, sports un veselība, antropoloģija u.c.

Šobrīd Latvijā diemžēl nav tāda interneta resursa, kurā būtu vienkopus atrodama un atlasāma informācija par visas Latvijas skolu plānotajiem pamatkursiem, padziļinātajiem un specializētajiem kursiem vidusskolās pēc jaunā mācību satura. Pēc NIID.LV rīcībā esošās informācijas policijas darba pamatus var apgūt, piemēram, Rīgas Jāņa Poruka vidusskolā, Rīgas 28. vidusskolā, Priekules vidusskolā, Valmieras 5. vidusskolā, Pumpuru vidusskolā, u.c. skolās.

Ir izveidota Rīgas skolu karte, kurā var atrast informāciju par Rīgas vidusskolu īstenotajiem pamatkursiem, padziļinātajiem un specializētajiem kursiem. Karte pieejama šajā saitē. Visas Rīgas skolas (un to īstenoto programmu aprakstus) var atrast arī Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta uzturētajā izglītības iestāžu katalogā.

Papildu informācija
Par policijas izmeklētāja un citām valsts un pašvaldības policijas profesijām papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas).

Labdien!

Muzejpedagoga profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā – t.i., prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nav noteiktas likumdošanā. Līdz ar to prasības pretendentiem uz muzejpedagoga vakanci nosaka darba devējs. Profesiju klasifikatorā muzejpedagoga profesija ir iekļauta grupā 2621 “Arhīvisti un muzeju vecākie speciālisti ".

Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam nepieciešama augstākā izglītība pedagoģijā (piemēram, var norādīt, ka vēlama ir vēstures skolotāja kvalifikācija), vēsturē vai arheoloģijā, muzeoloģijā, kulturoloģijā, bibliotēkzinātnē, citās humanitārajās vai sociālajās zinātnēs. Var būt iegūta izglītība arī muzeja profila jomā, piemēram, mākslas muzeja darbiniekiem noder padziļinātas zināšanas mākslās, dabas muzeja – dabaszinībās, jūrniecības muzeja – jūrniecības jomā utt. Tāpat noderīgas ir kompetences/ darba pieredze pedagoģiskajā darbā, muzeju darbā (vairāki muzejpedagogi ir uzsākuši savu karjeru muzejā citos amatos, piemēram, kā krājuma glabātāji, izstāžu kuratori, projektu vadītāji u.c.), kā arī labas komunikācijas, prezentācijas, dokumentu pārvaldības, datora un citu multimediālo iekārtu lietošanas prasmes. Arī svešvalodu zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību.

Līdz ar to gan Jūsu iegūtā izglītība varētu atbilst muzejpedagoga amata kandidātam izvirzītajām prasībām. Taču ir jāprecizē, kādas ir prasības katrai konkrētajai muzejpedagoga vakancei.

Izglītības iespējas

Iegūt tieši muzejpedagoga kvalifikāciju šobrīd neviena izglītības iestāde nepiedāvā. Muzeju darbiniekiem nepieciešamās kompetences var iegūt, studējot Latvijas Kultūras akadēmijas īstenotajā maģistra programmā “Kultūras mantojuma pārvaldība un komunikācija” (uzņem ar bakalaura grādu jebkurā zinātnes nozarē, t.sk.  pedagoģijā; nepieciešamas angļu valodas prasmes). Var arī studēt citā jomā un nepieciešamās kompetences muzeju jomā apgūt kursos, piemēram, mācoties profesionālās pilnveides programmā “Muzeju darbības pamati”.

Noderīgi resursi

• Izsmeļošu informāciju par muzejpedagoga un citām muzeju darbinieku profesijām (darba apstākļi, profesijas apraksts, attēlu galerija, izglītības iespējas) Jūs varat uzzināt, apmeklējot vietni “Profesiju Pasaule”;
• Par muzejpedagoga profesiju bibliotēkā (t.sk. kāda ir vēlamā izglītība un kvalifikācija; kādām personības iezīmēm jāpiemīt; kā uzsākt darbu muzejā  utt.) Jūs varat uzzināt, noskatoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) cikla “Pielaiko profesiju” ietvaros veidoto videosižetu;
• Latvijas Muzeju biedrības veidotajā vietnē muzeji.lv ir pieejama noderīga informācija par dažādiem muzejiem, to darbību, pasākumiem, aktuālajām vakancēm u.c.;
• Muzejpedagoga virtuālā prakses vieta portālā prakse.lv;
• Pastāv iespēja arī sazināties ar muzejiem par iespēju iziet praksi vai brīvprātīgo darbu kādā muzejā / muzeja pasākumā, tādējādi gūstot pieredzi, piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Labdien!

Jā, māsas palīga profesijas apguvi projekta “Mācības pieaugušajiem” ietvaros var apvienot ar darbu, jo šis projekts ir paredzēts tieši strādājošiem vai pašnodarbinātiem cilvēkiem. Nosūtām Jums programmu SARAKSTU, kurās var apgūt māsas palīga profesiju. Programmas apjoms ir 960 stundas (~52 nedēļas), no kurām lielākā daļa ir praktiskās mācības un prakse medicīnas iestādēs. Līdzmaksājums par programmas apguvi ir 195,20 EUR. Nodarbinātām personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām mācības ir bez maksas.

Mācības tiks organizētas jauktā formā: pārsvarā klātienē (darbdienu vakaros un brīvdienās), taču atsevišķas nodarbības var notikt attālināti. Precīzākai informācijai iesakām Jums sazināties ar izvēlētās koledžas speciālistiem (kontaktinformāciju meklējiet katras programmas aprakstā vai, ja tā nav norādīta, tad izglītības iestādes mājaslapā).

Pieteikties mācībām var līdz 31.augustam.

Māsas palīga profesiju var apgūt, arī mācoties valsts budžeta finansētās arodizglītības programmās. Zināšanai nosūtām Jums programmu sarakstus:

“Māszinības” - Arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības;

“Māszinības” - Arodizglītība pēc pamatizglītības no 18 gadu vecuma.

Programmas tiek īstenotas par valsts budžeta līdzekļiem. Teorijas apguve notiek darbdienās klātienes formā koledžu telpās (var būt arī daļēji attālinātas mācības), savukārt praktiskās mācības un praksi var apgūt slimnīcās vai citās veselības aprūpes iestādēs (t.sk. reģionālajās slimnīcās), ar kurām konkrētajai koledžai ir noslēgts sadarbības līgums. Šogad uzņemšana medicīnas koledžās valsts budžeta finansētajās programmās jau ir noslēgusies.

Labdien!

Advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības. Advokāts ir tiesu sistēmai piederīga persona, kas savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Pēc uzņemšanas zvērinātu advokātu skaitā zvērināts advokāts Augstākās Tiesas priekšsēdētājam nodod zvērestu.

Kādas ir izglītības prasības advokātam

Prasības zvērināta advokāta un advokāta palīga kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei noteiktas Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Tajā teikts, ka par zvērinātu advokātu var kļūt persona no 25 gadu vecuma, LR pilsonis ar nevainojamu reputāciju, kura saņēmusi valsts atzītu otrā līmeņa augstākās izglītības diplomu tiesību zinātnēs un ieguvusi jurista kvalifikāciju, kā arī ieguvusi darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem: vismaz 3 gadus - tiesneša amatā, vai vismaz 5 gadus -  prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu, vai vismaz 7 gadus - augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā.

Par izglītības iespējām

Tātad, lai kļūtu par advokātu, vispirms ir jāpabeidz vidusskola, pēc tam jāstudē tiesību zinātņu bakalaura programmā. Pēc bakalaura programmas absolvēšanas jāstudē profesionālā maģistra programmā un jāiegūst un jurista kvalifikācija. Kopā (bakalaurs + maģistratūra) pilna laika studijās jāmācās vismaz 5 gadi + jāiegūst darba pieredze + jānokārto advokāta eksāmens (jāiegūst sertifikāts). 

Papildu informācija

Vairāk par zvērināta advokāta un citām profesijām tieslietu un jurisprudences jomā (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; intervija ar profesijas pārstāvi; attēlu galerija; mācību iespējas) var izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Nosūtām Jums pamatstudiju (bakalaura) programmu sarakstus, kurās ar apgūt diplomātiju:

• Tiesības un diplomātija – īsteno Rīgas Juridiskā augstskola (RJA), jāstudē 3 gadi, studijas tikai par maksu.               
• Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija – īsteno Latvijas Universitāte (LU), jāstudē 4 gadi, pieejamas gan valsts budžeta, gan maksas vietas.

Kompetences diplomātijā var iegūt arī, studējot arī tādās programmās, kā, piemēram, Politikas zinātne (LU, 3 gadi, valsts budžets vai maksas), Eiropas studijas (Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA), 3 gadi, tikai par maksu) vai Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas (Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), 3 gadi, RSU budžeta vietas vai par maksu).

Pārsvarā visas šīs programmas ir vairāk vērstas uz diplomātiju Eiropas valstu, Eiropas Savienības/ NATO valstu ietvaros.

Padziļinātas zināšanas par Austrumu valstīm (Ķīnu, Japānu, Koreju, Taivānu u.c.), to valodām, kultūru (t.sk. pamatzināšanas diplomātijā) var iegūt,  studējot LU: programmā Āzijas studijas  (jāstudē 3 gadi, valsts budžeta vai maksas vietas) vai jaunajā programmā Austrumu - Rietumu starpkultūru studijas (jāstudē 3 gadi, tikai maksas vietas). Jūs varat, piemēram, pamatstudiju līmenī apgūt kādu no šīm austrumu studiju bakalaura programmām, bet padziļinātas kompetences diplomātijā pēc tam iegūt kādā no maģistra programmām.

Labdien!

Izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības pretendentiem uz bāriņtiesu priekšsēdētāja,  bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amatiem ir noteiktas Bāriņtiesu likumā.

Likuma 10. pants nosaka, ka par bāriņtiesas priekšsēdētāju un bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieku var būt Latvijas Republikas pilsonis vai nepilsonis vismaz 30 gadu vecumā ar nevainojamu reputāciju un valsts valodas prasmēm augstākajā līmenī. Pretendentam uz bāriņtiesas priekšsēdētāja vai vietnieka amatu jābūt augstākajai izglītībai vismaz maģistra līmenī pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā + 5 gadu darba pieredzei attiecīgajās jomās vai bāriņtiesas darbā. 

Savukārt par bāriņtiesas locekli var būt LR  pilsonis vai nepilsonis vismaz 30 gadu vecumā ar nevainojamu reputāciju un valsts valodas prasmēm augstākajā līmenī. Pretendentam uz bāriņtiesas locekļa amatu jābūt augstākajai izglītībai vismaz bakalaura līmenī pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, izglītības vadībā vai sabiedrības vadībā + 3 gadu darba pieredzei attiecīgajās jomās vai bāriņtiesas darbā. 

Papildus minētajām prasībām ikvienam bāriņtiesas darbiniekam ir jāapgūst mācību programma vismaz 150 stundu apjomā par bāriņtiesas funkcijām, uzdevumiem, kompetenci, darba organizāciju, dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.984 “Noteikumi par bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa mācību programmas saturu un apmācības kārtību” noteiktajai kārtībai. Programma jāapgūst pirms stāšanās darbā vai 6 mēnešu laikā pēc darba tiesisko attiecību nodibināšanas, neieskaitot pārbaudes laiku. Papildus tam bāriņtiesas darbiniekiem ik pēc pieciem gadiem jāpilnveido zināšanas, apgūstot atsevišķas mācību programmas tēmas, kuru apjoms ir 24 akadēmiskās stundas.

Tādējādi, lai varētu pretendēt uz darbu bāriņtiesā kādā no pašvaldībām, Jums jāveic šādi soļi:

1)vispirms ir jāapgūst bakalaura programma kādā no Bāriņtiesu likumā noteiktajām tematiskajām jomām. Zināšanai nosūtām Jums bakalaura/ profesionālā bakalaura/ augstākās profesionālās izglītības programmu sarakstus pedagoģijā, psiholoģijā, medicīnā, sociālajā darbā vai tiesību zinātnē, vai izglītības vadībā / sabiedrības vadībā. NIID.LV lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc veida, tematiskās jomas detalizēti, norises vietas, budžeta/ maksas iespējām u.c. kritērijiem.

2)Pēc pamatstudiju programmas beigšanas Jums ir vismaz 3 gadi jāstrādā iegūtajā profesijā vai citā jomā no nosauktā saraksta.

3)Sasniedzot 30 gadu vecumu, Jūs varat pretendēt uz bāriņtiesas locekļa amatu.

4)Savukārt, lai kļūtu par bāriņtiesas priekšsēdētāju vai bāriņtiesas vietnieku, izglītība jāturpina maģistra līmenī kādā no attiecīgajām jomām, un kopumā jāiegūst 5 gadu darba stāžs. Paralēli Jums jāapgūst bāriņtiesu darbinieku apmācības programma.

5) ik pēc 5 gadiem jāapgūst bāriņtiesas darbinieku profesionālās pilnveides programma vismaz 24 stundu apjomā.

Labdien!

Jēdzieni „mentors” un „mentordarbība”, „mentorings” visbiežāk tiek lietoti uzņēmējdarbības jomā, taču to lieto arī izglītības, audzināšanas, karjeras atbalsta, sociālo pakalpojumu, brīvprātīgo darba u.c. jomās. Parasti ar mentordarbību saprot sistemātiski veidotas attiecības, kas balstītas uz ilglaicīgu un brīvprātīgu atbalstu starp pieredzes bagātu personu, kura dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos un otru personu, kura ir gatava un vēlas gūt pieredzi no šīs apmaiņas un bagātināt savu personību un/ vai profesionalitāti. Tātad tas ir individuāls atbalsts, kuru viena persona sniedz otrai personai.

Latvijā mentora profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to tā neparedz obligātu sertifikāciju vai akreditāciju. Nav arī tādas biedrības vai asociācijas, kas sertificē vai akreditē mentorus. Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas mentoru profesijas: skolotājs mentors (sniedz atbalstu jaunajiem skolotājiem, pedagoģijas studentiem, vada pedagoģiskās prakses utt.) un sociālais mentors (sniedz atbalstu personām ar invaliditāti, ar grūtībām integrēties sabiedrībā un darba tirgū utt.).

Uzņēmējdarbības jomā mentoringa jomā aktīvi darbojas vairākas programmas, piemēram, REA „Mentoru klubs”, biedrība „Līdere” – vairāk informācijas šajā saitē. Biznesa augstskolā Turība biznesa inkubatora paspārnē darbojas Mentoru asociācija, kas atbalsta studentus, kuri jau ir spēruši vai tikai plāno spert pirmos soļus biznesā.

Izglītības iespējas

Ne augstskolas, ne koledžas, ne citas izglītības iestādes nepiedāvā iegūt kvalifikāciju „mentors”. Mentordarbībai nepieciešamās kompetences var apgūt, mācoties speciālos kursos. Sociālajiem mentoriem mēdz būt speciāli kursi, parasti tos organizē pašvaldībās. Jauniešu atbalsta organizācija Mentor Latvia regulāri apmāca mentorus darbam ar jauniešiem.

Uzņēmējdarbības jomā mentoringu var apgūt, piemēram, izaugsmes veicinātāju jeb kouču apmācību ietvaros. Šobrīd Latvijā koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c. Vairāk par kouča darbu un izglītības iespējām varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Ja vēlaties precizēt informāciju vai uzdot papildu jautājumus, droši rakstiet!