Digitālais asistents

E-konsultācijas
e-konsult_3_287.jpg

Izsmeļošas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā. Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta.  Jautājumus un atbildes var meklēt pēc atslēgas vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta. E-konsultācijām ir informatīvs raksturs. 

NIID.LV tiek publicētas tikai atbildes, kas sniegtas pēdējo divu kalendāro gadu laikā. Atbildes tiek regulāri aktualizētas.

Fizisko personu dati un personiska rakstura informācija, kas ietverta iesniedzēja jautājumā un atbildē, publiski pieejamajā versijā netiek ievietota. Personu datu apstrāde tiek īstenota atbilstoši VIAA fizisko personu datu un privātuma politikai. Par personu datu apstrādi NIID.LV mājaslapā vari lasīt šeit.

Uzdot jaunu jautājumu!

Iepriekšējā
5 6 7 8 9 10 11 12 13
Nākamā
Rezultāti : 81 - 90 no 258
04-04-2023

Labdien! Kādi soļi būtu veicami, lai neformālās izglītības iestāde varētu mainīt statusu un akreditēt izglītības iestādi un programmas?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) juriskonsulti reģistru jautājumos Agnesi Lasmani, kura informēja, kādi soļi Jums turpmāk veicami, lai veiktu grozījumus izglītības iestādes reģistrācijas datos (t.sk. statusa maiņu no neformālās izglītības iestādes uz profesionālo izglītības iestādi) un uzsāktu īstenot profesionālās izglītības (profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības) programmas, kuras ir jālicencē un jāakreditē, lai varētu par to apguvi izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu.

1)Vispirms ir jāsagatavo izglītības iestādes dibinātāja izdots lēmums vai kopsapulces protokols (piemēram, valdes lēmums vai sapulces protokols, biedru sapulces protokols u.tml.) par izglītības iestādes statusa maiņu.

2)IKVD jāiesniedz iesniegums, kuram jāpievieno dibinātāja lēmums un citi dokumenti, kas apliecina iestādes atbilstību jaunajam statusam. Informācija par grozījumu veikšanas kārtību ir pieejama IKVD mājaslapā.

3) IKVD veic arī profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu licencēšanu un akreditāciju, kā arī profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju. Tāpat IKVD organizē arī izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu vienlaikus ar akreditāciju reizi sešos gados*.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar A.Lasmani, t. 67367202, 26130806, e-pasts: agnese.lasmane@ikvd.gov.lv.

*Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” un MK noteikumiem Nr.541 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”.

03-04-2023

Labdien! Vai 50 gadu vecumā var iestāties augstskolā un studēt, piemēram, psiholoģiju?

Labdien!

Studijām augstskolās nekādi vecuma ierobežojumi nav noteikti – personas ar pabeigtu vidējo izglītību var uzsākt studijas jebkurā vecumā. Augstskolu likuma 46. pants paredz, ka, stājoties pamatstudiju programmās, kā pamats uzņemšanas prasībām ir centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti. Visu vecumu studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz CE rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, ārvalstu studentus u.c.  Personām, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam, CE rezultāti parasti var tikt aizstāti ar gada vērtējumiem konkrētos priekšmetos.

Nosūtām Jums sarakstu ar bakalaura studiju programmām, kurās var apgūt psiholoģiju pēc vidusskolas beigšanas: SARAKSTS. Pilna laika studijās ir jāmācās 3 gadi, nepilna laika – 3,5 gadi. Programmu beidzot, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā. Lai iestātos, personas, kas vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam, konkursā piedalās ar atestāta vērtējumiem latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā, kā arī citiem gada vērtējumiem, ja tādi noteikti konkrētās augstskolas uzņemšanas noteikumos. Precīzu informāciju meklējiet augstskolas mājaslapā – programmu aprakstos un/vai uzņemšanas noteikumos. Jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar augstskolas uzņemšanas komisijas speciālistiem.

Vēršam uzmanību, ka, lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā “Psiholoģija”, kuru absolvējot, iegūst maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Tātad kopā jāstudē aptuveni 5 gadi.

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu un sociālā darba jomas profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.

28-03-2023

Labdien! Mācos 10. klasē, taču vēlos iestāties Ogres tehnikumā. Vai var iestāties tehnikumā 1. kursa beigās?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Ogres tehnikuma Uzņemšanas komisijas pārstāvi, kura informēja, ka var pāriet no vispārizglītojošās vidusskolas uz mācībām tehnikumā arī mācību gada laikā, ja kursā ir brīvas vietas. Tomēr speciāliste iesaka Jums labāk pabeigt 10.klasi, saņemt visus gada vērtējumus un tikai tad iesniegt dokumentus tehnikumā, jo gada beigās Jums būs sarežģīti iekļauties mācību procesā.

Tehnikums salīdzinās apgūtos priekšmetus un pieņems lēmumu, no kura kursa/ semestra Jums būs jāuzsāk mācības un kādi priekšmeti būs papildus jāapgūst. Visticamāk, ka jāsāk būs tik un tā no 1. kursa, jo mācību programmas vispārizglītojošajās un profesionālajās skolās būtiski atšķiras.

Informācijas precizēšanai iesakām Jums sazināties ar Ogres Tehnikuma speciālistiem pa tālruni  26612354 vai e-pastu ovt@ovt.lv.

 

27-03-2023

Labdien! Kur Latvijā var mācīties pēc 12. klases mākslas/ animācijas/ komiksu veidošanas jomā?

Labdien!

Pēc 12. klases izglītību mākslas un dizaina jomā var iegūt, studējot Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) bakalaura programmas “Māksla” kādā no apakšprogrammām. Programmā jāstudē 4 gadi pilna laika studijās, ir pieejamas tikai budžeta vietas.

Apakšprogrammas “Kustība.Attēls.Skaņa” ietvaros var iemācīties gan mākslas teoriju un vēsturi, gan zīmēšanu dažādos žanros, gan animāciju veidošanu. Studenti padziļināti apgūst animācijas veidošanu dažādās tehnikās (klasiskā, 2D digitālā, 3D, stop motion animācija), zīmēšanu, režiju, kompozīciju, videomontāžu, skaņas apstrādi un producēšanu u.c. priekšmetus. Detalizēts apgūstamo priekšmetu apraksts ir pieejams šajā saitē. Studenti iemācās profesionāli strādāt jebkurā animācijas tehnikā - vai tas būtu ar zīmuli uz papīra (t.sk. komiksu “iedzīvināšana”), vai datortehnika, vai leļļu, vai trīsdimensionālā datoranimācija.

Savukārt dažādas zīmēšanas tehnikas (t.sk. komiksu zīmēšanu) var padziļināti apgūt, studējot apakšprogrammās “Glezniecība” vai “Grafika”. Ar visu programmu lekciju sarakstiem Jūs varat iepazīties, lejupielādējot tos šajā saitē.

Lai iestātos LMA bakalaura programmā “Māksla”, ir nepieciešama vidējā izglītība, nokārtoti centralizētie eksāmeni latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu, franču) un matemātikā. Visās apakšprogrammās ir jākārto iestājpārbaudījumi. Iestājpārbaudījuma uzdevumus apakšprogrammā “Kustība.Attēls.Skaņa” Jūs varat aplūkot šajā saitē.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar LMA Uzņemšanas komisijas speciālistiem, kontaktinformācija pieejama šajā saitē.

23-03-2023

Labdien! Esmu nokavējis darbu augšuplādi VISC vietnē eksāmenam latviešu valodā. Vai man tagad dalība eksāmenā ir liegta? Eksāmens paredzēts 15.maijā.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) uzturētās Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmas (VPS) Lietotāju atbalsta dienesta speciālisti, kura informēja, ka vēl šīs nedēļas laikā (līdz 26. martam ieskaitot) Jūs varat augšupielādēt eksāmenu kārtošanai nepieciešamos darbus.

Detalizēta informācija par VPS lietošanu un eksāmenu norisēm atrodami atbalsta dienesta tīmekļa vietnē.

Papildu jautājumu gadījumā par VPS lietošanu Jūs varat sazināties ar Lietotāju atbalsta dienesta speciālistiem pa tālruni 66051908 vai e-pastu atbalsts@visc.gov.lv.

21-03-2023

Labdien! Vēlos studēt attālināti tiesību zinātnes. Interesējos par iespējām divās augstskolās - Biznesa Augstskolā Turība un Ekonomikas un kultūras augstskolā. Abas piedāvā apgūt šo programmu tālmācībā. Gribētu uzzināt, vai tā ir akadēmiskā vai profesionālā programma?

Labdien!

Tiesību zinātņu jomā personas ar vidējo izglītību var studēt divu veidu programmās:

1)Īsā cikla jeb 1.līmeņa (koledžas) augstākās profesionālās izglītības programmās – jāstudē 2-2,5 gadi, iegūst jurista palīga profesionālo kvalifikāciju: programmu SARAKSTS;

2)Akadēmiskā bakalaura programmās – jāstudē 3-3,5 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, neiegūst kvalifikāciju:  SARAKSTS. Tālmācībā akadēmiskā bakalaura programmu “Tiesību zinātnes” īsteno divas augstskolas: Biznesa augstskola Turība un Ekonomikas un kultūras augstskola. Tātad abas jūsu izvēlētās programmas ir akadēmiskās bakalaura programmas.

Pirms vairākiem gadiem augstskolas īstenoja arī profesionālā bakalaura programmas, kuras beidzot, absolventi ieguva profesionālā bakalaura grādu tiesību zinātnēs un juriskonsulta kvalifikāciju, taču tika veiktas izmaiņas, kā Latvijā iegūst izglītību tiesību zinātņu jomā, kā rezultātā šobrīd Latvijā bakalaura līmenī tiek īstenotas tikai akadēmiskā bakalaura programmas.

Noskaidrot studiju programmas veidu (t.sk., uzzināt, vai  programma ir profesionālā vai akadēmiskā) var Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras (AIKA) oficiālajā vietnē - e-platformā, NIID.LV datubāzē un augstskolu mājaslapās – Uzņemšanas noteikumos un programmu aprakstos.

Zināšanai informējam, ka lielākajā daļā juridisko profesiju (piemēram, ja vēlaties būt prokurore, tiesu izpildītāja, tiesnese, advokāte, notāre u.c.) pēc bakalaura studijām nepieciešams arī pabeigt maģistrantūru un iegūt jurista profesionālo kvalifikāciju. Jurista kvalifikāciju iegūst, studējot profesionālā maģistra programmās. Tādējādi kopā (bakalaurs + maģistrs) jāstudē vismaz 5 gadi. Sākot ar 2021. gadu, visiem topošajiem juristiem jākārto arī vienotais valsts juristu kvalifikācijas eksāmens.

Savukārt, ja nav mērķa pretendēt uz amatiem, kuros obligāta prasība ir iegūta jurista kvalifikācija, pēc bakalaura grāda ieguves var uzsākt darba gaitas vai studēt akadēmiskā maģistra programmā.

Papildu informācija

Par jurista un citām juridiskajām profesijām (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) papildus varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

14-03-2023

Labdien! Vēlos noskaidrot, kādā veidā pēc 1.līmeņa augstākās izglītības iegūšanas (koledžas) var turpināt studijas, lai iegūtu bakalaura līmeņa augstāko izglītību? Kā tiek saskaņots iepriekš apgūtais saturs? Vai no jauna jāiestājas konkursa kārtībā? Cik ilgi jāstudē? Paldies!

Labdien!

Ja pēc īsā cikla (1.līmeņa jeb koledžas) augstākās izglītības iegūšanas reflektants stājas bakalaura, profesionālā bakalaura vai augstākās profesionālās izglītības 1.cikla programmā tajā pašā vai radnieciskā tematiskajā jomā, tad viņu var uzņemt nevis pirmajā kursā/ semestrī, bet vēlākos studiju posmos (piemēram, 2. vai 3. kursā), pielīdzinot koledžā apgūtos kredītpunktus (KP).

Uzņemšana studijām vēlākos posmos notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”, MK noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un pašas augstskolas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātai kārtībai par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu.

Pielīdzināšanas process vienmēr ir individuāls – tiek izvērtēti apgūtie priekšmeti, to saturs un apjoms u.c. kritēriji. Augstskola salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros, ja nepieciešams, kārtojami papildu pārbaudījumi. Jo vairāk priekšmetu abās programmās sakrīt, jo lielāka iespēja, ka tiksiet uzņemta vēlākā studiju posmā. Ja Jūs plānojat turpināt izglītību tajā pašā augstskolā/ fakultātē, kurā pabeidzāt 1. līmeņa programmu, tad pastāv lielāka iespēja, ka abu programmu saturs būs saskaņots un tajās būs vairāk kopīgu priekšmetu. Dažreiz augstskolas pat norāda, ka pēc konkrētās 1. līmeņa studiju programmas absolvēšanas var stāties bakalaura programmas 3. kursā. Piemēram, Latvijas Universitātes programmas “Pirmsskolas skolotājs” aprakstā ir norādīts, ka 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas absolventiem iespējams iegūt bakalaura grādu izglītībā, turpinot apgūt profesionālās bakalaura studiju programmas “Sākumizglītības skolotājs” saturu, sākot ar 3.studiju gadu. Tātad abas programmas jau ir izstrādātas tā, lai var secīgi turpināt izglītību, nesākot no 1. kursa. Ekonomikas un kultūras augstskola piedāvā koledžu absolventiem iestāties līdzīgas tematikas bakalaura programmu 3. kursā, iekļaujot adaptācijas periodu un studējot pēc individuāla plāna utt. Lēmumu par KP ieskaitīšanu un uzņemšanu vēlākos posmos pieņem augstskolas rektors vai viņa pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz studiju programmas direktora ieteikumu.

Vēršam uzmanību, ka augstskola var arī atteikt uzņemšanu vēlākos posmos – piemēram, ja kursā nav brīvu vietu.

Stājoties uz vēlākiem kursiem, vispārējā uzņemšanas konkursā parasti nav jāpiedalās, jo Jūs nepretendējat uz studiju vietu 1. kursā. Parasti ir jāuzrāda gan 1. līmeņa augstākās izglītības diploms, gan vidējo izglītību apliecinoši dokumenti (ar pielikumiem), gan citi dokumenti atbilstoši augstskolas uzņemšanas noteikumos norādītajam.

Lai precizētu informāciju par uzņemšanu vēlākos studiju posmos, t.sk. par iesniedzamajiem dokumentiem, iesakām Jums 1) iepazīties ar konkrētās augstskolas izstrādātajiem Uzņemšanas noteikumiem un kārtību uzņemšanai vēlākos posmos (šie dokumenti parasti ir publicēti augstskolu mājaslapās), 2) sazināties ar izvēlētās studiju programmas direktoru vai metodiķi un/vai uzņemšanas komisijas pārstāvi.

Izglītības iespējas pēc 1. līmeņa studiju programmas absolvēšanas

Ar iegūtu īsā cikla (1. līmeņa jeb koledžas) augstāko izglītību var turpināt studijas kādā no pamatstudiju (1. cikla) programmām:

1)Bakalaura studiju programmās, kuras kopumā ilgst 3 līdz 4 gadus. Studijas beidzot, iegūst bakalaura grādu noteiktā zinātnes nozarē (neiegūst kvalifikāciju);

2)Profesionālā bakalaura studiju programmās - ilgst 4 līdz 5 gadus. Studijas beidzot, iegūst profesionālā bakalaura grādu noteiktā zinātnes nozarē un 5 līmeņa profesionālo kvalifikāciju (tātad iegūst gan grādu, gan kvalifikāciju);

3)Profesionālajās studiju programmās pēc vidējās izglītības - ilgst 4 līdz 5 gadus. Studijas beidzot, iegūst 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju (neiegūst grādu). Šobrīd tiek īstenota tikai viena šāda programma.

4)Pēc koledžas var mācīties arī profesionālā bakalaura vai profesionālajās studiju programmās pēc koledžas (jāstudē no 1 līdz 2,5 gadiem, atsevišķos gadījumos, piemēram, kuģniecības nozarē, studijas ilgst pat līdz 6 gadiem). Šīs programmas ir īpaši izveidotas kā turpinājums 1. līmeņa profesionālajām studiju programmām.

Pēc visu minēto programmu absolvēšanas var turpināt studijas maģistrantūrā vai augstākās profesionālās izglītības programmās.

13-03-2023

Labdien! Man ir iegūts bakalaura grāds uzņēmējdarbības vadībā. Vēlos strādāt par bērnudārza audzinātāju. Vai ir citas iespējas, izņemot bakalaura studiju programmas pedagoģijā? Paldies.

Labdien!

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.569  “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (5. punkts) prasības pirmsskolas pedagoga (bērnudārza audzinātāja) izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šādas:

  • augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;
  • augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;
  • augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;
  • maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;
  • pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

Tā kā Jūsu iepriekš iegūtā augstākā izglītība nav pedagoģijā, tad ar kursiem vien nepietiks, lai strādātu par pirmsskolas pedagogu. Jūs varat iegūt pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju:

1)studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā „Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis). Iegūtā izglītība dod tiesības strādāt par skolotāju pirmsskolā un sākumskolas 1.klasē. Nosūtām Jums programmu SARAKSTU;

2)iegūstot maģistra grādu izglītībā, studējot izglītības zinātņu maģistra programmā. Maģistra programmas “Izglītības zinātne” apakšprogrammā “Pedagoģija” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija. Lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam obligāti jābūt saistītam ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet strādāt par pirmsskolas skolotāju jau uzreiz pēc studiju uzsākšanas.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

09-03-2023

Labdien! Tuvojas 9. klases eksāmeni, un ir satraukums par eksāmenu rezultātiem. Ja visi mācību priekšmeti ir sekmīgi, bet gadās, ka vienu eksāmenu nenokārto, vai skolēns saņem apliecību par pamatskolas beigšanu?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietnieci vispārējās izglītības jomā Ilzi Seipuli. Speciāliste skaidroja, ka, lai saņemtu apliecību par vispārējo pamatizglītību, sākot ar 2022./23. mācību gadu, visi 9. klases valsts pārbaudījumi būs jānokārto sekmīgi, t.i., jāsaņem tajos vismaz 10%.

Šobrīd Vispārējās izglītības likuma 39.panta trešajā daļā ir noteikts, ka par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi skolēnam izsniedz liecību, ja:

1)nav iegūts vērtējums (saņemts n/v) kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem;

2)vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā ir zemāks par 4 ballēm. Vērtējums mācību priekšmetā gadā un vērtējums valsts pārbaudījumā tajā pašā mācību priekšmetā uzskatāms par vienu vērtējumu (tātad līdz šim mācību gadam varēja būt viens nesekmīgs vērtējums gadā un/vai valsts pārbaudījumā).

Taču saistībā ar to, ka 9.klasē, sākot ar 2023. gadu, tiks kārtoti centralizētie eksāmeni (CE),  kuros vērtējumi tiks izteikti procentos nevis ballēs (katrā eksāmenā, lai tas būtu nokārtots, 2023. gadā jāsaņem vismaz 10%*), ir sagatavoti grozījumi Vispārējās izglītības likumā, kuri šobrīd ir starpinstitūciju saskaņošanā un stāsies spēkā šī mācību gada laikā.

Sagatavotie grozījumi paredz 39. panta “Dokumenti par pamatizglītības programmas apguvi” trešo daļu izteikt šādā redakcijā:

(3) Par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izglītojamajam izsniedz liecību, ja:

1) nav iegūts vērtējums gadā kādā no pamatizglītības programmā paredzētajiem mācību priekšmetiem;

2) nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem, izņemot, ja izglītojamais Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atbrīvots no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem;

3) vērtējums divos vai vairākos pamatizglītības programmā paredzētajos mācību priekšmetos gadā ir zemāks par četrām ballēm.

Līdz ar to, ja skolēns kādā no eksāmeniem saņems mazāk par 10%, tad pamatizglītība nebūs iegūta un apliecību par vispārējo pamatizglītību viņš nevarēs saņemt. Taču joprojām paliks spēkā nosacījums, ka, pamatskolu beidzot, vienā priekšmetā gada vērtējums drīkstēs būt zemāks par 4 ballēm.

* Prasības attiecībā uz CE, lai tos uzskatītu par nokārtotiem, jau ir noteiktas, 17.05.2022. valdībā apstiprinot grozījumus MK 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Grozījumi paredz, ka 2024. gadā CE, lai tie būtu nokārtoti,  būs jāiegūst 15%, savukārt 2025. gadā - 20%.

05-03-2023

Labdien! Mēs palīdzam ukraiņu bēgļu ģimenei, kura šobrīd dzīvo Latvijā. Meitai būtu jābeidz 9.klase, tas nozīmē, ka jākārto eksāmeni. Vai un kādu atbalstu viņa saņems eksāmenos? Ko darīt, ja viņa latviešu valodas eksāmenā neiegūst 10%?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāju Kasparu Špūli, kurš informēja, ka Ukrainas civiliedzīvotāji arī šajā mācību gadā varēs nekārtot noteiktos valsts pārbaudes darbus gan 9., gan 12. klasē, mācību gadu pabeidzot ar liecību - to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi  Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas 14. februārī tika  atbalstīti valdībā.

Tādējādi, ja meitene no Ukrainas nekārtos 9. klases valsts pārbaudījumus vai nesaņems vērtējumu kādā no tiem (t.i., saņems mazāk par 10%), viņa saņems liecību. Taču viņai būs pienākums atkārtoti mācīties 9. klasē, jo Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta. Vēršam uzmanību, ka nākamajā mācību gadā visos eksāmenos būs jāiegūst vismaz 15%.

Ukrainas jauniešiem, beidzot 9. klasi, tāpat kā Latvijas jauniešiem, būs jākārto trīs centralizētie eksāmeni: latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā.  Latviešu valodas eksāmenā skolēniem no Ukrainas tiks dots ilgāks sagatavošanās laiks, savukārt matemātikas eksāmenu viņi varēs kārtot ukraiņu valodā. Svešvalodas eksāmenā atbalsta pasākumi nav paredzēti.

Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat sazināties ar K.Špūli, t. 60001606, e-pasts: kaspars.spule@visc.gov.lv.

Papildu informācija

  • Par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem (t.sk. izglītības jomā, latviešu valodas apguvē u.c.) varat izlasīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā.
  • Informācijas apkopojumu par profesionālās izglītības iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem (t.sk. pēc 9. klases) skatiet NIID.LV sagatavotajā materiālā.
  • Aktuālo informāciju par valsts pārbaudes darbiem 2022./23. gadā, pārbaudes darbu paraugus, norises laikus, atbalsta pasākumus u.c. varat skatīt VISC mājaslapā.
Iepriekšējā
5 6 7 8 9 10 11 12 13
Nākamā
Rezultāti : 81 - 90 no 258