Labdien!

Augstskolu likuma 46.panta 3.daļā ir noteikts, ka pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūta vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām.

Tādējādi, ja vidējā izglītība iegūta līdz 2004. gadam, augstskola var neprasīt uzrādīt CE rezultātus. Parasti CE vērtējumus var aizstāt ar gada vērtējumiem noteiktos mācību priekšmetos. Ja nepieciešamie vērtējumi vidusskolas atestātā ir izteikti 5 ballu sistēmā, tie tiek pielīdzināti 10 ballēm atbilstoši augstskolas izstrādātam algoritmam. Kārtība, kādā studiju programmā uzņem personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, ir detalizēti aprakstīta katras augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumos.

Neatkarīgi no vidusskolas absolvēšanas gada visi reflektanti piedalās atklātā un vienlīdzīgā konkursā uz studiju vietām, t.sk. var pretendēt uz budžeta vietām (ja tādas konkrētajā programmā tiek piedāvātas) un stipendijām.

Precīzai informācijai iesakām Jums 1) rūpīgi iepazīties ar izvēlētās augstskolas vai koledžas uzņemšanas noteikumiem; 2) sazināties ar uzņemšanas komisijas pārstāvi.

Papildu informācija

Personām, kuras jau ieguvušas vidējo izglītību (saņemts vidusskolas atestāts vai diploms par vidējo profesionālo izglītību), bet nav kārtojušas kādu no CE vai vēlas uzlabot tā rezultātu (piemēram, lai uzlabotu savus rezultātus, pretendējot uz budžeta vietām), katru gadu ir iespēja pieteikties CE kārtošanai četrās augstskolās. Vairāk par šo iespēju lasiet NIID.LV rakstā. Raksts katru gadu tiek aktualizēts.

Labdien!

Psiholoģijas tematiskajā jomā maģistra līmenī var studēt tikai profesionālā maģistra programmās “Psiholoģija”, kurās iegūst profesionālā maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Lai iestātos kādā no šīm programmām, ir nepieciešams iepriekš iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība (vai tai pielīdzināma augstākā izglītība) psiholoģijā. Tātad ar iegūtu augstāko izglītību sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā šajās programmās iestāties nevar. Ja vēlaties studēt psiholoģiju un strādāt par psihologu, vispirms ir jāstudē psiholoģijas bakalaura programmā.

Psihologa profesija ir reglamentēta (prasības izglītībai un profesionālai kvalifikācijai ir noteiktas likumā). Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kurā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts kādā darbības jomām prasības izglītībai un profesionālai kvalifikācijai. 

Ar iegūtu augstāko izglītību (tādu, kas dod tiesības studēt maģistrantūrā) sociālajā darbā un sociālajā pedagoģijā ir iespēja turpināt studijas plaša spektra sociālo, humanitāro un izglītības zinātņu jomas maģistra un citās augstākā līmeņa studiju programmās citās jomās - piemēram, sociālajā darbā/ karitatīvajā sociālajā darbā, sociālās uzņēmējdarbības vadībā, sabiedrības vadībā, skolvadībā, projektu vadībā, izglītības zinātnēs, karjeras konsultēšanā, bibliotēkzinātnēs, supervīzijā, diplomātijā/ starptautiskajās attiecībās, komunikāciju zinātnēs, politikas zinātnē, socioloģijā/ antropoloģijā, teoloģijā, filozofijā, vēsturē, kultūras jomā u.c.).

Precīzu informāciju par uzņemšanas prasībām (t.sk. papildprasībām, ja tādas ir – iestājpārbaudījumiem, darba pieredzi noteiktā jomā u.c.) skatiet izvēlētās augstskolas uzņemšanas  noteikumos vai katras programmas aprakstā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu un sociālā darba jomas profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Latvijā neviena augstskola neīsteno studiju programmu “Etoloģija”, taču pastāv iespēja apgūt teorētiskas un praktiskas kompetences etoloģijā (zooloģijas nozarē, kas pēta dzīvnieku uzvedību un izturēšanos, parasti dabiskos apstākļos), studējot bioloģiju, ar vai bez specializācijas zooloģijā. Savukārt ārzemēs etoloģijas studiju programma pamatā tiek īstenota maģistra līmenī (piemēram, programmas var meklēt kādā no starptautiskajiem studiju katalogiem, piemēram, Study.eu, Findmasters.com u.c.).

Bakalaura studiju programmu “Bioloģija” (jāstudē 3 gadi pilna laika studijās; valsts budžets vai par maksu; iegūst dabaszinātņu bakalaura grādu bioloģijā) Latvijā īsteno divas augstskolas: Latvijas Universitāte (LU) un Daugavpils Universitāte (DU). Gan LU, gan DU īstenotās programmas ietvaros ir iespēja apgūt etoloģijas priekšmetu. Tāpat Jūs varat veikt padziļinātu pētniecību etoloģijas nozarē, rakstīt kursa darbu un/vai bakalaura darbu etoloģijā.

Abās augstskolās pastāv arī iespēja apmeklēt konkrētu studiju kursu klausītāja statusā, apmeklējot lekcijas kopā ar studentiem, kārtojot pārbaudījumus un rezultātā iegūstot izziņu par apgūtiem kredītpunktiem šajā priekšmetā.

Iesakām Jums detalizētai informācijai sazināties pasniedzējām, kuras īsteno etoloģijas priekšmetu abās universitātēs:

• LU Zooloģijas un dzīvnieku ekoloģijas katedras asociēto profesori, dr.habil.biol. Tatjanu Zorenko, kontaktinformācija pieejama šajā saitē;
• DU vadošo pētnieci Tatjanu Kramu, dr.biol., kontaktinformācija šajā saitē.

Labdien!

Ar iegūtu pirmā līmeņa (jeb koledžas) augstāko izglītību var turpināt studijas kādā no pamatstudiju programmām:

1)Bakalaura studiju programmās, kuras kopumā ilgst 3 līdz 4 gadus. Studijas beidzot, iegūst bakalaura grādu noteiktā zinātnes nozarē (neiegūst kvalifikāciju);

2)Profesionālā bakalaura studiju programmās - ilgst 4 līdz 5 gadus. Studijas beidzot, iegūst profesionālā bakalaura grādu noteiktā zinātnes nozarē un 5 līmeņa profesionālo kvalifikāciju (tātad iegūst gan grādu, gan kvalifikāciju);

3)Profesionālajās studiju programmās pēc vidējās izglītības - ilgst 4 līdz 5 gadus. Studijas beidzot, iegūst 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju (neiegūst grādu). Šajā studijās var iegūta dažādas inženiera, uzņēmējdarbības vadības, ekonomista un juridiskās kvalifikācijas.

Pēc visu šo programmu absolvēšanas var turpināt studijas maģistrantūrā vai augstākās profesionālās izglītības programmās.

Augstākās izglītības iestādēs  pastāv iespēja izglītības pielīdzināšanas rezultātā pretendēt uz studiju uzsākšanu vēlākos posmos. Piemēram, ja pēc koledžas beigšanas reflektants stājas bakalaura, profesionālā bakalaura vai augstākās profesionālās izglītības programmā radnieciskā tematiskajā jomā, tad viņu var uzņemt nevis pirmajā, bet otrajā vai trešajā kursā, pielīdzinot koledžā apgūtos kredītpunktus.

Pēc koledžas var mācīties arī profesionālā bakalaura vai profesionālās studiju programmas pēc koledžas (jāstudē no 1 līdz 2,5 gadiem, atsevišķos gadījumos, piemēram, kuģniecības nozarē, studijas ilgst pat līdz 6 gadiem). Šīs programmas ir īpaši izveidotas kā turpinājums pirmā līmeņa profesionālajām studiju programmām.

Labdien!

Pēc akadēmiskā bakalaura programmas apguves tiek piešķirts akadēmiskais bakalaura grāds, pēc profesionālā bakalaura programmas apguves – profesionālā bakalaura grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija. Augstskolu likuma 3. panta 2.punkts nosaka, ka pēc akadēmiskās studiju programmas apguves tiek piešķirts akadēmiskais grāds, bet pēc profesionālās studiju programmas apguves tiek iegūta profesionālā kvalifikācija vai profesionālā kvalifikācija un attiecīga līmeņa profesionālais grāds.

Attiecīgi bakalaura (akadēmiskā bakalaura) studiju programmās iegūst bakalaura grādu noteiktā zinātnes nozarē, bet neiegūst profesionālo kvalifikāciju. Savukārt profesionālā bakalaura studiju programmās iegūst profesionālā bakalaura grādu noteiktā zinātnes nozarē + piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības jēdziens ir plašāks un attiecas gan uz pamatstudiju, gan augstākā līmeņa studiju programmām. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 512 “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” 2. punktam otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju iegūst, apgūstot šādas otrā līmeņa profesionālās studiju programmas:

• profesionālās bakalaura studiju programmas (iegūst profesionālā bakalaura grādu + kvalifikāciju);
• profesionālās maģistra studiju programmas (iegūst profesionālā maģistra grādu + kvalifikāciju, vai tikai profesionālā maģistra grādu);
• profesionālās studiju programmas, kuras īsteno pēc vidējās izglītības apguves (iegūst tikai kvalifikāciju, izņemot īpašas “garā cikla”  - sešgadīgās programmas, kurās iegūst, piemēram, ārsta vai zobārsta grādu vai veterinārārsta kvalifikāciju);
• profesionālās studiju programmas, kuras īsteno pēc akadēmiskās (bakalaura vai maģistra) izglītības vai pirmā (koledžas), vai otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības apguves, jeb “īsās” profesionālās programmas (iegūst kvalifikāciju, neiegūst grādu) Šajā programmu grupā ietilpst arī medicīnas rezidentūra ārsta speciālista kvalifikācijas ieguvei, programmas priekšmetu skolotāja kvalifikācijas ieguvei u.c.

Tādējādi, īsumā rezumējot: bakalaura programmās iegūst bakalaura grādu, savukārt otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās – piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju un/vai profesionālā bakalaura/ profesionālā maģistra/ ārsta vai zobārsta grādu.

Labdien!

Ar iegūtu bakalaura/ profesionālā bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā Jums ir dažādas iespējas turpināt izglītības ieguvi maģistrantūrā gan Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (JVLMA), gan citās augstskolās. Taču vispirms Jums jāveic šādi soļi: 1)jāsaprot, kādā jomā Jūs vēlaties turpināt izglītību – tajā pašā, līdzīgā vai pavisam atšķirīgā; 2) jānoskaidro, kādi ir vispārīgie un specifiskie uzņemšanas nosacījumi programmās, kurās Jūs vēlaties studēt. Uzņemšanas prasības un kritērijus augstākā līmeņa studiju programmās var noskaidrot katras augstskolas Uzņemšanas noteikumos - meklējiet tos izvēlētās augstskolas mājaslapā vai NIID.lv augstākās izglītības – augstākā līmeņa studiju programmu sarakstos (katras programmas aprakstā).

Nosūtām Jums informāciju par dažām iespējām turpināt izglītības ieguvi maģistrantūrā pēc mūzikas pedagoģijas programmas absolvēšanas:

1)Mūzikas pedagoģijā, izvēloties attiecīgu apakšprogrammu JVLMA īstenotajā maģistra programmā “Mūzika”  vai profesionālā maģistra programmā “Mūzika un skatuves māksla” (2 gadi pilna laika studijās), vai Daugavpils Universitātes īstenotajā programmā “Mūzika” (1,5 - 2 gadi pilna laika studijās);

2)Izglītības zinātnē – a) maģistra studiju programmā “Izglītības zinātnes”. Programmas ietvaros studentiem ir iespēja specializēties piecos virzienos: “Dažādība un iekļaušanās izglītībā”, “Mācīšana un mācīšanās lietpratībai”, “Cilvēka uzvedība un izglītība” un “Izglītības vadība” (1,3 gadi pilna laika studijās), kā arī programmas garajā modulī “Pedagoģija” (2 gadi pilna laika studijās), kurā var iestāties reflektanti ar vai bez iepriekš iegūtas augstākās izglītības pedagoģijas jomā. Programmu izstrādājušas un īsteno četras Latvijas augstskolas -  Latvijas Universitāte (uzņem Rīgā un filiālēs), Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija; b) maģistra studiju programmā “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” (2 gadi pilna laika studijās), kuru īsteno Latvijas Universitāte (Rīgā);

3)Mūzikas terapijā – Liepājas Universitātes īstenotajā profesionālā maģistra programmā “Mūzikas terapija” (3 gadi nepilna laika studijās) vai Rīgas Stradiņa universitātes īstenotajā profesionālā maģistra programmā “Mākslas terapija” ar specializāciju mūzikas terapijā (2,5 gadi pilna laika studijās);

4)Uzņēmējdarbības un vadības jomā, kur Jūs varat izvēlēties gan skolvadības (izglītības vadības), gan citu specializāciju – piemēram, projektu vadību, cilvēkresursu vadību;

5)Radošo industriju un kultūras vadības jomā u.c.

Par izglītības, kultūras un mākslas u.c. nozaru profesijām (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; intervija ar profesijas pārstāvi; attēlu galerija; mācību iespējas) papildus Jūs varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Jūs varat studiju laikā izmantot akadēmisko atvaļinājumu. Augstskolu likuma 50. pants nosaka, ka studējošajam ir tiesības noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas. Students ir tiesīgs uz laiku pārtraukt studijas (izmantot akadēmisko atvaļinājumu), saglabājot studējošā statusu. Studiju pārtraukšanas kārtību reglamentē katras konkrētās augstskolas iekšējais dokuments - Senāta apstiprināta studiju pārtraukšanas kārtība, kas nosaka, kādos gadījumos studentam ir tiesības ņemt akadēmisko atvaļinājumu (piemēram, slimības vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ), cik ilgi un cik reizes var izmanot akadēmisko atvaļinājumu, kādi ir finansiālie nosacījumi mācību pārtraukuma laikā utt.

Tādējādi par akadēmiskā atvaļinājuma izmantošanas nosacījumiem Jums ir jāinteresējas savā augstskolā.

Tāpat Jūs varat paralēli studijām vienā augstskolā iesniegt dokumentus un studēt citā augstākās vai profesionālās izglītības iestādē (t.sk. saglabājot studējošā statusu akadēmiskā atvaļinājuma laikā), ja atbilstat uzņemšanas prasībām un tiekat galā ar mācību slodzi abās. Taču jāievēro, ka par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus var studēt tikai vienā studiju programmā – tātad otrā programmā Jūs drīkstat studēt tikai par maksu. Jūs varat paralēli studēt arī divās maksas programmās.

Labdien!

Biroja administratora profesiju  piedāvā apgūt Biznesa vadības koledža (BVK) pirmā līmeņa profesionālajā augstākās izglītības programmā “Iestāžu darba organizācija un vadība”.

Telefonsarunā BVK pārstāve informēja, ka studijas tiks īstenotas tikai tālmācībā, jo koledža nākamajā studiju gadā vairs neīstenos studijas neklātienes formā. Tā kā BVK ir privātā izglītības iestāde, tā pati ir tiesīga noteikt maksas apmēru par izglītības ieguvi.

BVK piedāvā dalīt studiju maksu, kā arī piedāvā dažādas studiju maksas atlaides. Plašāku informāciju par BVK studiju maksas atlaidēm varat skatīt: https://www.bvk.lv/studiju-maksas-atlaides/.

Labdien!

Telefonsarunā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) bakalaura studiju programmas “Policijas darbs” vadītājs Doc. Valdis Voins informēja, ka šobrīd programmā “Policijas darbs” uzņem tikai pēc Valsts policijas koledžas absolvēšanas, tas ir, ar iegūtu 1. līmeņa profesionālo augstāko izglītību (ar speciālista policijas darbā, vidējā komandējošā sastāva policista vai Valsts policijas jaunākā virsnieka kvalifikāciju).
Papildu informāciju par uzņemšanas prasībām RSU programmā varat skatīt RSU mājas lapā:  https://www.rsu.lv/studiju-programma/policijas-darbs. Jautājumu gadījumā varat sazināties ar RSU Juridisko fakultāti:  T. 67409218, e-pasts: jf@rsu.lv.

Labdien!

NIID.LV tiek iekļauta informācija par izglītības programmu ieguves veidu (pilna laika, nepilna laika) un izglītības ieguves formu (klātiene, neklātiene, tālmācība). Informāciju par katras izglītības programmas studiju norises grafiku (kurās dienās un no cikiem līdz cikiem notiek studijas) NIID.LV diemžēl neapkopo. Taču lielākoties studiju norises grafiks ir norādīts izglītības programmu mājas lapās, uz kurām saites ir NIID.LV programmu aprakstos.

Sarakstu ar NIID.LV apkopoto informāciju par maģistra izglītības programmām tematiskajās jomās - ekonomika, finanses un vadība varat skatīt ŠEIT. Šo pašu sarakstu “Iestāžu skatā” varat skatīt ŠEIT. Informāciju par precīzu studiju norises grafiku Jūs varat uzzināt katras izglītības programmas mājas lapā vai sazinoties ar attiecīgo izglītības iestādi.

Piemēram, minētājā sarakstā ir Banku augstskolas izglītības programma Finanšu vadība - mājas lapā, kas iekļauta šīs programmas aprakstā, norādīts precīzs studiju norises grafiks (2x mēnesī, piektdienās no 18:00 līdz 21:10, sestdienās, svētdienās no plkst. 9:00 līdz 17:40.).