Labdien!

Jēdziens “akadēmiskā izziņa” tiek attiecināts tikai uz augstāko izglītību. Šis dokuments tiek sagatavots atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.203 “Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība” 13. punktā noteiktajiem kritērijiem. Akadēmiskā izziņa ir pēc studējošā pieprasījuma augstskolas sagatavots dokuments, kurā tiek uzrādīta visa informācija par studiju programmu, apgūtajiem studiju kursiem (kredītpunktiem), pasniedzējiem, iegūtajiem vērtējumiem utt. Parasti akadēmiskā izziņa ir nepieciešama, uzsākot studijas citā augstskolā un/ vai studiju programmā, lai pielīdzinātu apgūtos kredītpunktus un iestātos vēlākos posmos.

Vispārējā un profesionālajā vidējā izglītībā tiek lietoti jēdzieni “sekmju izraksts” vai “sekmju izziņa” (atbilstoši MK noteikumiem Nr.913 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” un Nr.451 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti”. Sekmju izziņu izsniedz personai, kura izpildījusi akreditētas profesionālās izglītības programmā noteiktās prasības, lai varētu kārtot kvalifikācijas eksāmenus, bet nav tos nokārtojusi. Savukārt sekmju izrakstu izsniedz personai, kas pabeigusi vispārējās vai profesionālās izglītības programmu, un to pievieno izglītības dokumentam (diplomam, atestātam u.c.).

Tā kā neesat pabeidzis profesionālās izglītības programmu, tad, visticamāk, izglītības turpināšanai Jums ir nepieciešama sekmju izziņa (paraugu skatiet šeit). Sekmju izziņu var saņemt profesionālās izglītības iestādē, kurā iepriekš mācījāties. Ja skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītības dokumentus izsniedz tās tiesību pārņēmējs (piemēram, ja profesionālā vidusskola ir pievienota tehnikumam un tagad ir tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vieta, tad jāgriežas šajā tehnikumā). Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta visa pieejamā informācija dokumenta sagatavošanai. Dokumenta oriģinālu, arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapā.

Labdien!

Gan ārsta palīgs, gan māsa Latvijā ir reglamentētas profesijas. Reglamentēta ir profesija, kurai likumā “Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” ir noteiktas prasības izglītībai un profesionālai kvalifikācijai. 

Līdz ar to, lai strādātu Latvijā par ārsta palīgu vai māsu ar ārvalstīs iegūtu diplomu, ir nepieciešams veikt kvalifikācijas atzīšanu. Ārvalstīs (t.sk. Baltkrievijā) iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), kurā jāiesniedz šādi dokumenti:

• Iesniegums (veidlapa pieejama šeit) profesionālās kvalifikācijas atzīšanai; 
• Personu apliecinoša dokumenta kopija; 
• Izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti (diplomi un to pielikumi (sekmju izraksti)); 
• Dokumenti no izcelsmes valsts par tiesībām strādāt profesijā konkrētajā valstī (sertifikāti, licences, reģistrācija u.c., ja ir); 
• Izziņa par darba pieredzi ārvalstīs (ja ir); 
• Ārstiem, veterinārārstiem, farmaceitiem, medmāsām, vecmātēm, zobārstiem, arhitektiem – izziņa no izcelsmes valsts par labu reputāciju un disciplinārpārkāpumu neesamību.

Dokumentiem ir nepieciešams tulkojums latviešu valodā (notāra apstiprinājums tulka parakstam nav nepieciešams). 

Maksa par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir 240 EUR.

Uz personām, kuras vēlas praktizēt savā profesijā Latvijā attiecas arī valsts (latviešu) valodas zināšanu prasības, kas ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr. 733 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”. Māsām un ārstu palīgiem latviešu valoda ir jāzina C1 līmenī.

Detalizēta informācija par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu ir pieejama AIC mājaslapā. Ja vēlaties precizēt informāciju vai uzdot papildu jautājumus, iesakām Jums sazināties ar AIC speciālistiem pa e-pastu prof@aic.lv vai aic@aic.lv.

Labdien!

Lai noskaidrotu informāciju par nozaudētu izglītības dokumentu (t.sk. sekmju izrakstu), kā arī, lai saņemtu tā dublikātu, vispirms ir jāvēršas tajā skolā, kurā mācījāties. Ja konkrētā skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu/ sākumskolu, dokuments vispirms jāmeklē tajā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu, arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas struktūrvienību kontaktinformācija” un “Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija”. Tāpat iespējams vērsties LNA administrācijā, tālruņi uzziņām: 29572978 vai 27018616.

Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu LNA mājaslapā.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Latvijas fizioterapeitu asociācijas (LFA) pārstāvi, kura informēja, ka, lai uzsāktu strādāt par fizioterapeiti, Jums jāveic šādi soļi:

1)Vispirms ir jāiegūst vai jāatjauno ārstniecības personas statuss. Ja iepriekš esat reģistrējusies Ārstniecības personu reģistrā, taču neesat pārliecināta, ka šis statuss joprojām ir spēkā (reģistrācijas termiņš Reģistrā ir pieci gadi), jūs par to varat pārliecināties, ievadot savu uzvārdu Veselības inspekcijas (VI) uzturētajā Ārstniecības personu reģistrā;

2)Ja neesat reģistrēta, tad Jums ir jāreģistrējas Ārstniecības personu reģistrā. Vēršam uzmanību, ka personām, kas medicīniskās izglītības diplomu ir ieguvušas vairāk kā pirms pieciem gadiem, papildus jāiesniedz dokuments par sekmīgi nokārtotu profesionālās atbilstības pārbaudi. Profesionālās atbilstības pārbaudi fizioterapeitiem veic Rīgas Stradiņa universitāte. Vairāk informācijas par reģistrāciju atradīsiet šajā saitē.

3)Ja Jums nepieciešams atjaunot reģistru, tad jāiesniedz VI iesniegums/veidlapa „Iesniegums pārreģistrācijai vai reģistra atjaunošanai” un tam klāt pievienotas apliecinošu dokumentu kopijas par profesionālo zināšanu vai prasmju apguvi vai pilnveidi pēdējo piecu gadu laikā vismaz 150 akadēmisko stundu apjomā. Papildu informācija par reģistra atjaunošanu atrodama šajā saitē.

4)Pēc reģistrācijas Ārstniecības personu reģistrā Jūs varat sākt strādāt sertificēta fizioterapeita vadībā;

5)Lai sāktu praktizēt patstāvīgi, Jums ir jāiegūst fizioterapeita sertifikāts. Detalizēta informācija par sertifikāciju (normatīvais regulējums, iesniedzamie dokumenti, sertifikācijas kārtība u.c.) ir pieejama LFA mājaslapā.

Ja vēlaties uzdot papildu jautājumus vai precizēt informāciju, Jūs varat sazināties ar LFA pārstāvjiem, kontaktinformācija pieejama šajā saitē.

Labdien!

Lai turpinātu izglītību, vispirms ir nepieciešams atrast vai atjaunot iepriekšējo izglītību apliecinošus dokumentus (piemēram, pamatizglītības apliecību, vidusskolas atestātu, liecības, sekmju izrakstus u.c.). Ja izglītības dokumenti ir nozaudēti, nozagti, iznīcināti vai neatjaunojami bojāti, tad ir iespējams saņemt to dublikātu.

Vispirms ir jāvēršas tajās skolās, kurās persona ir mācījusies. Ja konkrētā skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu, dokuments vispirms jāmeklē šajā pamatskolā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas arhīvi” un “Zonālie arhīvi”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams gan tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu LNA mājaslapā, gan klātienē.

Papildus informāciju var saņemt, sazinoties ar LNA darbiniekiem pa tālruņiem: 27018616 vai 29572978, vai e-pastu: LNA-izzinas@arhivi.gov.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.

Labdien!

Ja sekmju izraksts Jums nepieciešams, lai turpinātu izglītību - piemēram, iestātos arodizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības programmās, tad vispirms iesakām Jums griezties izvēlētajā skolā un precizēt, kādi dokumenti ir jāiesniedz. Stājoties vidējās pakāpes izglītības programmās, obligāti jāuzrāda apliecība par pamatizglītību, taču ne visās skolās/ programmās ir obligāti nepieciešams uzrādīt sekmju izrakstu. Ja tomēr sekmju izraksts ir jāuzrāda (piemēram, piedaloties konkursā ar pamatizglītības vērtējumiem), tad Jums jānoskaidro, vai pietiks ar iepriekšējās skolas izsniegto izziņu. Katrā skolā ir sava pieeja, un katrs gadījums tiek izskatīts individuāli.

Lai noskaidrotu informāciju par nozaudētu izglītības dokumentu, kā arī, lai saņemtu tā dublikātu, vispirms ir jāvēršas tajā skolā, kurā mācījāties. Ja konkrētā skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu/ sākumskolu, dokuments vispirms jāmeklē tajā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas struktūrvienību kontaktinformācija” un “Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija”. Tāpat iespējams vērsties LNA administrācijā, tālruņi uzziņām: 29572978 vai 27018616.

Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu gan LNA mājaslapā, gan portālā www.latvija.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.

Labdien!

Vidusskolas klasēs ar nesekmīgu vērtējumu uz nākamo klasi nepārceļ. To nosaka valstī spēkā esošais normatīvais regulējums. Ar nesekmīgu gada vērtējumu kādā no priekšmetiem (ne vairāk kā divos) skolēnu var tikai tad, ja viņš 1) jau mācās neklātienes vai tālmācības programmā, vai 2) pāriet no klātienes programmas uz neklātienes vai tālmācības programmu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” 10.punkts). Šādā gadījumā pašizglītības veidā skolēnam jāapgūst nenokārtotie mācību priekšmeti un līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām jānokārto pēcpārbaudījumi.

Tāpat uz otru gadu vidusskolas posmā var palikt tikai īpašos izņēmuma gadījumos - ja attaisnotu kavējumu (slimības lapa var būt attaisnojošs dokuments) dēļ nav iespējams saņemt gada vērtējumu.

Tādējādi klātienes programmā neviena skola nevar pārcelt 12. klasē ar diviem nesekmīgiem vērtējumiem. Visām skolām ir jāievēro valstī noteiktais normatīvais regulējums, tāpat skolas iekšējie normatīvie akti (vērtēšanas kārtība, pārcelšanas kārtība nākamajā klasē u.c.) jāizstrādā, pamatojoties uz valsts normatīvajiem aktiem.

Līdz 2011. gadam valstī bija spēkā citi noteikumi, saskaņā ar kuriem vidusskolu varēja pabeigt ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumos. Šobrīd ir spēkā prasība, ka pēc 12.klases visiem gada un valsts pārbaudījumu  vērtējumiem jābūt sekmīgiem.  Izglītojamajam izsniedz liecību (nevis atestātu par vispārējo vidējo izglītību), ja nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem, vai tas ir nesekmīgs (Vispārējās izglītības likuma 48.panta 4. daļa).

Labdien!

Par vienoto valsts jurista kvalifikācijas eksāmenu

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes prodekāni, asociēto profesori Anniju Kārkliņu, kura skaidroja, ka atbilstoši Ministru Kabineta noteikumu Nr. 46 “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība” 2. punktam Valsts vienotais eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa, un tas ir obligāts profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā. Lai iegūtu jurista profesionālo kvalifikāciju, eksāmens būs jākārto studentiem pēc maģistra darba aizstāvēšanas. Kvalifikācijas eksāmenā pārbauda studējošā zināšanas un prasmes vairākās tiesību jomās un tas tiek organizēts divās daļās – teorētiskā daļa un praktiskā daļa. Eksāmens obligāti jākārto tikai tiem, kuri patlaban studē vai nākotnē studēs profesionālā maģistra studiju programmās.

Eksāmens nav obligāti jākārto juristiem, kas jau ir ieguvuši jurista kvalifikāciju atbilstoši tobrīd spēkā esošajai kārtībai, tātad Jūsu iepriekš iegūtā jurista kvalifikācija ir spēkā. Taču ir tādas juridiskās profesijas (piemēram, advokāts, prokurors, notārs u.c.), kur bez jurista kvalifikācijas likumi prasa arī, lai personai būtu maģistra grāds. Tas jāskatās katrā speciālajā likumā. Piemēram, prasības advokāta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai noteiktas Advokatūras likumā, prokurora un prokurora palīga amatam nepieciešamās prasības ir noteiktas Prokuratūras likumā utt. Gan advokātam, gan prokuroram bez jurista profesionālās kvalifikācijas nepieciešams arī maģistra (vai doktora) grāds tiesību zinātnēs.

A.Kārkliņa skaidroja, ka maģistra grādu var iegūt arī, studējot akadēmiskajās tiesībzinātņu maģistra programmās (iegūst grādu, bet neiegūst jurista kvalifikāciju), un tajās nav jākārto valsts eksāmens, jo tās nav profesionālās programmas.

Tādējādi, ja izvēlēsieties turpināt studijas profesionālā maģistra programmā, Jums būs jākārto vienotais valsts jurista kvalifikācijas eksāmens. Savukārt, ja studēsiet akadēmiskā maģistra programmā, eksāmens Jums jākārto nebūs.

Zināšanai nosūtām Jums programmu sarakstus:

• Akadēmiskā maģistra studiju programmas tiesību zinātnēs (jāstudē 1-2 gadi pilna laika studijās): SARAKSTS;
• Profesionālā maģistra studiju programmas tiesību zinātnēs (jāstudē 1,5-2 gadi pilna laika studijās): SARAKSTS.

Par kredītpunktu pielīdzināšanu

Augstākās izglītības iestādēs  pastāv iespēja izglītības pielīdzināšanas rezultātā (atzīstot kredītpunktus) pretendēt uz studiju uzsākšanu vēlākos posmos (uzsākot vai turpinot studijas augstskolas programmā līdzīgā tematiskajā jomā) vai studēt pēc individuāla plāna. Tāpat pastāv iespēja vērsties ar iesniegumu par iepriekšējā izglītībā un/vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu augstskolas īstenotā studiju programmā vai tās daļā, piešķirot attiecīgus kredītpunktus (maksas pakalpojums). To nosaka Augstskolu likuma 59. 3 pants un Ministru kabineta noteikumi Nr.505, kas nosaka ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju, kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus.

Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat sazināties ar asoc.prof. A.Kārkliņu, e-pasts  annija.karklina@lu.lv.

Labdien!

Jūsu ģimene var brīvi izlemt, vai meita turpinās izglītības ieguvi tālmācībā Maskavas skolā, vai arī iestāsies kādā no Latvijas skolām. Ja viņa tuvākajā laikā plāno pabeigt pamatizglītības ieguvi (neesat minējis, kurā izglītības posmā viņa šobrīd mācās, kā arī, vai viņai ir kaut minimālas latviešu valodas zināšanas), tad būtu ieteicams pamatizglītību pabeigt ierastajā vidē, saņemt izglītības dokumentu un pēc tam plānot turpmāko izglītības ieguvi. Pārceļoties uz Latviju, būs nepieciešams laiks, lai adaptētos jaunajā vidē, iepazītos ar jauno skolu un pamazām apgūtu latviešu valodu.

Par piemērotas skolas atrašanu Latvijā

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tīmekļvietnē detalizēti, soli pa solim, sniegts skaidrojums, ko darīt vecākiem, kuri ar bērniem gatavojas pārcelties uz dzīvi Latvijā. Pirmais ieteikums ir jau savlaicīgi sākt interesēties par nākamo izglītības iestādi un nosacījumiem, lai bērns pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos jaunajos apstākļos un izglītības sistēmā.

Pirmais solis, ko vajadzētu veikt - sazinieties ar konkrētās pilsētas/novada izglītības speciālistu un izrunājiet visus interesējošos jautājumus. Novadu, pilsētu izglītības speciālistu kontaktinformācija pieejama IZM mājaslapā. Piemēram, lai saņemtu konsultāciju un palīdzību piemērotākās izglītības iestādes atrašanā Rīgā, Jūs varat sazināties ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) speciālistiem. Tālruņi saziņai: 67181306 vai 29468969., e-pasts: iksd@riga.lv. Speciālisti varēs arī sniegt padomus, kurā skolā ir uzkrāta pozitīva pieredze, uzņemot skolēnus no citām valstīm. Informācija par Rīgas skolu mikrorajoniem un skolām ir pieejama skolu katalogā. Visas Latvijas skolas var atrast interaktīvajā skolu kartē. Iespējams, skolas izvēlē Jums var palīdzēt arī Ata Kronvalda fonda veidotais skolu reitings.

Kad esat atraduši piemērotu skolu, iesakām Jums sazināties ar skolas vadību un noskaidrot, kādas ir bērna uzņemšanas iespējas (t.sk., kurā klasē meita varēs turpināt izglītību, ņemot vērā, ka Krievijas izglītības sistēma atšķiras no Latvijas izglītības sistēmas), kādi dokumenti būs jāsagatavo, kādi vēl papildus pasākumi vecākiem būtu jāveic utt.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 591 “Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi” nosaka, ka skolēniem, kuri iepriekš nav mācījušies Latvijā, atbalsts tiek sniegts 1 – 3  mācību gadu garumā, t.sk., palīdzība latviešu valodas, Latvijas vēstures u.c. mācību priekšmetu apguvē.

Par iespēju apmeklēt mākslas skolu

Jūsu pameita var apmeklēt mākslas skolu Latvijā, arī tad, ja viņa paralēli iegūst pamatizglītību vai vidējo izglītību tālmācībā Maskavas skolā. Tomēr jāņem vērā, ka mācības valsts finansētajās mākslas skolās (ar vecāku līdzmaksājumu) notiek latviešu valodā. Lai iestātos mākslas skolā, parasti ir jāsagatavo šādi dokumenti:

• dzimšanas apliecības vai pases kopija (uzrādot oriģinālu),
• izziņa par veselības stāvokli,
• iesniegums,
• iepriekšējā mākslas skolā apgūtie priekšmeti – izziņa no Maskavas skolas u.c..

Stājoties mākslas skolā, parasti jākārto arī iestājpārbaudījumi: pārrunas, zīmēšana, kompozīcija utt. Precīzākai informācijai (vai skola ir gatava meitu uzņemt, kādi dokumenti jāsagatavo, vai ir nepieciešams tulkojums izziņai no Maskavas skolas u.c.) iesakām sazināties ar izvēlēto skolu.

Nosūtām Jums profesionālās ievirzes programmu sarakstu vizuāli plastiskajā mākslā: SARAKSTS. Lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc norises vietas, programmas veida, iestādes veida u.c. kritērijiem. Katras programmas aprakstā atradīsiet arī skolas kontaktinformāciju.

Mākslas skolu kontaktinformāciju var meklēt arī Latvijas Kultūras datu portālā.

Iemaņas mākslā Jūsu meita var nostiprināt arī interešu izglītībā jeb pulciņos. Informāciju par mākslas pulciņiem var meklēt, piemēram, katalogā e-pulciņi (pieejami arī pulciņi krievu valodā), Rīgas Domes interešu izglītības programmu katalogā u.c. Var sameklēt arī kādu privātprakses pedagogu, kas varētu mācīt meitu individuāli. Privātskolotājus var sameklēt oficiālajā privātprakses pedagogu reģistrā, portālā Mana privātstunda, sludinājumu portālos, piemēram, ss.com (izvēloties pedagogu sludinājumu portālos, nav garantēta mācību kvalitāte).

Papildu informācija:

·         Mācīties Latvijā: informācija diasporai, infografikas un pieredzes stāsti (NIID.lv sadarbībā ar Euroguidance Latvia sagatavots materiāls):: http://www.niid.lv/macities_latvija_disp

·         Kur mācīties latviešu valodu tiešsaistē;
·         Pēc mācībām ārzemēs atkal Latvijas skolas solā; 
·         Vecāku pieredze: bērna adaptācija Latvijas skolu vidē pēc atgriešanās no ārzemēm. 

Labdien!

Lai noskaidrotu informāciju par nozaudētu (neizņemtu, sabojātu utt.) izglītības dokumentu, kā arī, lai saņemtu tā dublikātu, vispirms ir jāvēršas tajā skolā, kurā mācījāties. Ja konkrētā skola (vakarskola) ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu/ sākumskolu, dokuments vispirms jāmeklē tajā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas struktūrvienību kontaktinformācija” un “Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija”. Tāpat iespējams vērsties LNA administrācijā, tālruņi uzziņām: 29572978 vai 27018616.

Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu gan LNA mājaslapā, gan portālā www.latvija.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.