Labdien!

Lai turpinātu izglītību, vispirms ir nepieciešams atrast vai atjaunot iepriekšējo izglītību apliecinošus dokumentus (piemēram, pamatizglītības apliecību, vidusskolas atestātu, liecības, sekmju izrakstus u.c.). Ja izglītības dokumenti ir nozaudēti, nozagti, iznīcināti vai neatjaunojami bojāti, tad ir iespējams saņemt to dublikātu.

Vispirms ir jāvēršas tajās skolās, kurās persona ir mācījusies. Ja konkrētā skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu, dokuments vispirms jāmeklē šajā pamatskolā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas arhīvi” un “Zonālie arhīvi”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams gan tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu LNA mājaslapā, gan klātienē.

Papildus informāciju var saņemt, sazinoties ar LNA darbiniekiem pa tālruņiem: 27018616 vai 29572978, vai e-pastu: LNA-izzinas@arhivi.gov.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.

Labdien!

Ja sekmju izraksts Jums nepieciešams, lai turpinātu izglītību - piemēram, iestātos arodizglītības, vispārējās vidējās vai profesionālās vidējās izglītības programmās, tad vispirms iesakām Jums griezties izvēlētajā skolā un precizēt, kādi dokumenti ir jāiesniedz. Stājoties vidējās pakāpes izglītības programmās, obligāti jāuzrāda apliecība par pamatizglītību, taču ne visās skolās/ programmās ir obligāti nepieciešams uzrādīt sekmju izrakstu. Ja tomēr sekmju izraksts ir jāuzrāda (piemēram, piedaloties konkursā ar pamatizglītības vērtējumiem), tad Jums jānoskaidro, vai pietiks ar iepriekšējās skolas izsniegto izziņu. Katrā skolā ir sava pieeja, un katrs gadījums tiek izskatīts individuāli.

Lai noskaidrotu informāciju par nozaudētu izglītības dokumentu, kā arī, lai saņemtu tā dublikātu, vispirms ir jāvēršas tajā skolā, kurā mācījāties. Ja konkrētā skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu/ sākumskolu, dokuments vispirms jāmeklē tajā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas struktūrvienību kontaktinformācija” un “Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija”. Tāpat iespējams vērsties LNA administrācijā, tālruņi uzziņām: 29572978 vai 27018616.

Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu gan LNA mājaslapā, gan portālā www.latvija.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.

Labdien!

Vidusskolas klasēs ar nesekmīgu vērtējumu uz nākamo klasi nepārceļ. To nosaka valstī spēkā esošais normatīvais regulējums. Ar nesekmīgu gada vērtējumu kādā no priekšmetiem (ne vairāk kā divos) skolēnu var tikai tad, ja viņš 1) jau mācās neklātienes vai tālmācības programmā, vai 2) pāriet no klātienes programmas uz neklātienes vai tālmācības programmu (Ministru kabineta noteikumu Nr. 591 “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi” 10.punkts). Šādā gadījumā pašizglītības veidā skolēnam jāapgūst nenokārtotie mācību priekšmeti un līdz attiecīgā mācību gada pirmā semestra beigām jānokārto pēcpārbaudījumi.

Tāpat uz otru gadu vidusskolas posmā var palikt tikai īpašos izņēmuma gadījumos - ja attaisnotu kavējumu (slimības lapa var būt attaisnojošs dokuments) dēļ nav iespējams saņemt gada vērtējumu.

Tādējādi klātienes programmā neviena skola nevar pārcelt 12. klasē ar diviem nesekmīgiem vērtējumiem. Visām skolām ir jāievēro valstī noteiktais normatīvais regulējums, tāpat skolas iekšējie normatīvie akti (vērtēšanas kārtība, pārcelšanas kārtība nākamajā klasē u.c.) jāizstrādā, pamatojoties uz valsts normatīvajiem aktiem.

Līdz 2011. gadam valstī bija spēkā citi noteikumi, saskaņā ar kuriem vidusskolu varēja pabeigt ar diviem nepietiekamiem vērtējumiem mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumos. Šobrīd ir spēkā prasība, ka pēc 12.klases visiem gada un valsts pārbaudījumu  vērtējumiem jābūt sekmīgiem.  Izglītojamajam izsniedz liecību (nevis atestātu par vispārējo vidējo izglītību), ja nav iegūts vērtējums kādā no mācību priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem, vai tas ir nesekmīgs (Vispārējās izglītības likuma 48.panta 4. daļa).

Labdien!

Par vienoto valsts jurista kvalifikācijas eksāmenu

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes prodekāni, asociēto profesori Anniju Kārkliņu, kura skaidroja, ka atbilstoši Ministru Kabineta noteikumu Nr. 46 “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība” 2. punktam Valsts vienotais eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa, un tas ir obligāts profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā. Lai iegūtu jurista profesionālo kvalifikāciju, eksāmens būs jākārto studentiem pēc maģistra darba aizstāvēšanas. Kvalifikācijas eksāmenā pārbauda studējošā zināšanas un prasmes vairākās tiesību jomās un tas tiek organizēts divās daļās – teorētiskā daļa un praktiskā daļa. Eksāmens obligāti jākārto tikai tiem, kuri patlaban studē vai nākotnē studēs profesionālā maģistra studiju programmās.

Eksāmens nav obligāti jākārto juristiem, kas jau ir ieguvuši jurista kvalifikāciju atbilstoši tobrīd spēkā esošajai kārtībai, tātad Jūsu iepriekš iegūtā jurista kvalifikācija ir spēkā. Taču ir tādas juridiskās profesijas (piemēram, advokāts, prokurors, notārs u.c.), kur bez jurista kvalifikācijas likumi prasa arī, lai personai būtu maģistra grāds. Tas jāskatās katrā speciālajā likumā. Piemēram, prasības advokāta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai noteiktas Advokatūras likumā, prokurora un prokurora palīga amatam nepieciešamās prasības ir noteiktas Prokuratūras likumā utt. Gan advokātam, gan prokuroram bez jurista profesionālās kvalifikācijas nepieciešams arī maģistra (vai doktora) grāds tiesību zinātnēs.

A.Kārkliņa skaidroja, ka maģistra grādu var iegūt arī, studējot akadēmiskajās tiesībzinātņu maģistra programmās (iegūst grādu, bet neiegūst jurista kvalifikāciju), un tajās nav jākārto valsts eksāmens, jo tās nav profesionālās programmas.

Tādējādi, ja izvēlēsieties turpināt studijas profesionālā maģistra programmā, Jums būs jākārto vienotais valsts jurista kvalifikācijas eksāmens. Savukārt, ja studēsiet akadēmiskā maģistra programmā, eksāmens Jums jākārto nebūs.

Zināšanai nosūtām Jums programmu sarakstus:

• Akadēmiskā maģistra studiju programmas tiesību zinātnēs (jāstudē 1-2 gadi pilna laika studijās): SARAKSTS;
• Profesionālā maģistra studiju programmas tiesību zinātnēs (jāstudē 1,5-2 gadi pilna laika studijās): SARAKSTS.

Par kredītpunktu pielīdzināšanu

Augstākās izglītības iestādēs  pastāv iespēja izglītības pielīdzināšanas rezultātā (atzīstot kredītpunktus) pretendēt uz studiju uzsākšanu vēlākos posmos (uzsākot vai turpinot studijas augstskolas programmā līdzīgā tematiskajā jomā) vai studēt pēc individuāla plāna. Tāpat pastāv iespēja vērsties ar iesniegumu par iepriekšējā izglītībā un/vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu augstskolas īstenotā studiju programmā vai tās daļā, piešķirot attiecīgus kredītpunktus (maksas pakalpojums). To nosaka Augstskolu likuma 59. 3 pants un Ministru kabineta noteikumi Nr.505, kas nosaka ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju, kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus.

Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat sazināties ar asoc.prof. A.Kārkliņu, e-pasts  annija.karklina@lu.lv.

Labdien!

Jūsu ģimene var brīvi izlemt, vai meita turpinās izglītības ieguvi tālmācībā Maskavas skolā, vai arī iestāsies kādā no Latvijas skolām. Ja viņa tuvākajā laikā plāno pabeigt pamatizglītības ieguvi (neesat minējis, kurā izglītības posmā viņa šobrīd mācās, kā arī, vai viņai ir kaut minimālas latviešu valodas zināšanas), tad būtu ieteicams pamatizglītību pabeigt ierastajā vidē, saņemt izglītības dokumentu un pēc tam plānot turpmāko izglītības ieguvi. Pārceļoties uz Latviju, būs nepieciešams laiks, lai adaptētos jaunajā vidē, iepazītos ar jauno skolu un pamazām apgūtu latviešu valodu.

Par piemērotas skolas atrašanu Latvijā

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) tīmekļvietnē detalizēti, soli pa solim, sniegts skaidrojums, ko darīt vecākiem, kuri ar bērniem gatavojas pārcelties uz dzīvi Latvijā. Pirmais ieteikums ir jau savlaicīgi sākt interesēties par nākamo izglītības iestādi un nosacījumiem, lai bērns pēc iespējas veiksmīgāk iekļautos jaunajos apstākļos un izglītības sistēmā.

Pirmais solis, ko vajadzētu veikt - sazinieties ar konkrētās pilsētas/novada izglītības speciālistu un izrunājiet visus interesējošos jautājumus. Novadu, pilsētu izglītības speciālistu kontaktinformācija pieejama IZM mājaslapā. Piemēram, lai saņemtu konsultāciju un palīdzību piemērotākās izglītības iestādes atrašanā Rīgā, Jūs varat sazināties ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (IKSD) speciālistiem. Tālruņi saziņai: 67181306 vai 29468969., e-pasts: iksd@riga.lv. Speciālisti varēs arī sniegt padomus, kurā skolā ir uzkrāta pozitīva pieredze, uzņemot skolēnus no citām valstīm. Informācija par Rīgas skolu mikrorajoniem un skolām ir pieejama skolu katalogā. Visas Latvijas skolas var atrast interaktīvajā skolu kartē. Iespējams, skolas izvēlē Jums var palīdzēt arī Ata Kronvalda fonda veidotais skolu reitings.

Kad esat atraduši piemērotu skolu, iesakām Jums sazināties ar skolas vadību un noskaidrot, kādas ir bērna uzņemšanas iespējas (t.sk., kurā klasē meita varēs turpināt izglītību, ņemot vērā, ka Krievijas izglītības sistēma atšķiras no Latvijas izglītības sistēmas), kādi dokumenti būs jāsagatavo, kādi vēl papildus pasākumi vecākiem būtu jāveic utt.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 591 “Noteikumi par kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātajām prasībām pārcelšanai uz nākamo klasi” nosaka, ka skolēniem, kuri iepriekš nav mācījušies Latvijā, atbalsts tiek sniegts 1 – 3  mācību gadu garumā, t.sk., palīdzība latviešu valodas, Latvijas vēstures u.c. mācību priekšmetu apguvē.

Par iespēju apmeklēt mākslas skolu

Jūsu pameita var apmeklēt mākslas skolu Latvijā, arī tad, ja viņa paralēli iegūst pamatizglītību vai vidējo izglītību tālmācībā Maskavas skolā. Tomēr jāņem vērā, ka mācības valsts finansētajās mākslas skolās (ar vecāku līdzmaksājumu) notiek latviešu valodā. Lai iestātos mākslas skolā, parasti ir jāsagatavo šādi dokumenti:

• dzimšanas apliecības vai pases kopija (uzrādot oriģinālu),
• izziņa par veselības stāvokli,
• iesniegums,
• iepriekšējā mākslas skolā apgūtie priekšmeti – izziņa no Maskavas skolas u.c..

Stājoties mākslas skolā, parasti jākārto arī iestājpārbaudījumi: pārrunas, zīmēšana, kompozīcija utt. Precīzākai informācijai (vai skola ir gatava meitu uzņemt, kādi dokumenti jāsagatavo, vai ir nepieciešams tulkojums izziņai no Maskavas skolas u.c.) iesakām sazināties ar izvēlēto skolu.

Nosūtām Jums profesionālās ievirzes programmu sarakstu vizuāli plastiskajā mākslā: SARAKSTS. Lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc norises vietas, programmas veida, iestādes veida u.c. kritērijiem. Katras programmas aprakstā atradīsiet arī skolas kontaktinformāciju.

Mākslas skolu kontaktinformāciju var meklēt arī Latvijas Kultūras datu portālā.

Iemaņas mākslā Jūsu meita var nostiprināt arī interešu izglītībā jeb pulciņos. Informāciju par mākslas pulciņiem var meklēt, piemēram, katalogā e-pulciņi (pieejami arī pulciņi krievu valodā), Rīgas Domes interešu izglītības programmu katalogā u.c. Var sameklēt arī kādu privātprakses pedagogu, kas varētu mācīt meitu individuāli. Privātskolotājus var sameklēt oficiālajā privātprakses pedagogu reģistrā, portālā Mana privātstunda, sludinājumu portālos, piemēram, ss.com (izvēloties pedagogu sludinājumu portālos, nav garantēta mācību kvalitāte).

Papildu informācija:

·         Mācīties Latvijā: informācija diasporai, infografikas un pieredzes stāsti (NIID.lv sadarbībā ar Euroguidance Latvia sagatavots materiāls):: http://www.niid.lv/macities_latvija_disp

·         Kur mācīties latviešu valodu tiešsaistē;
·         Pēc mācībām ārzemēs atkal Latvijas skolas solā; 
·         Vecāku pieredze: bērna adaptācija Latvijas skolu vidē pēc atgriešanās no ārzemēm. 

Labdien!

Lai noskaidrotu informāciju par nozaudētu (neizņemtu, sabojātu utt.) izglītības dokumentu, kā arī, lai saņemtu tā dublikātu, vispirms ir jāvēršas tajā skolā, kurā mācījāties. Ja konkrētā skola (vakarskola) ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu/ sākumskolu, dokuments vispirms jāmeklē tajā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas struktūrvienību kontaktinformācija” un “Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija”. Tāpat iespējams vērsties LNA administrācijā, tālruņi uzziņām: 29572978 vai 27018616.

Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu gan LNA mājaslapā, gan portālā www.latvija.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri. Speciāliste skaidroja, ka pārmaiņas koledžu tipoloģijā to darbību pēc būtības neietekmēs un tās turpinās piedāvāt pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas, kas turpmāk tiks dēvētas par īsā cikla augstākās izglītības programmām. Tāpat kā līdz šim, koledžu absolventi varēs uzsākt darba gaitas vai turpināt studijas augstskolās, turklāt tiks saglabāta iespēja pārskaitīt iegūtos kredītpunktus uz augstskolu pamatstudiju programmām.

Tādējādi, pabeidzot koledžu, Jūs atbilstoši noslēgtajam studiju līgumam saņemsiet diplomu par profesionālo augstāko, nevis profesionālo vidējo  izglītību.

Izmaiņas koledžu piederībā saistāmas ar plānoto augstākās izglītības reformu, kas paredz klasificēt augstskolas trīs grupās: zinātņu universitātes, mākslas augstskolas un citas augstskolas. Koledžas nebūtu piederīgas nevienai no tām, jo viena no prasībām, kas izvirzīta visām augstskolām, ir akadēmisko grādu piešķiršana. Koledžas piešķir profesionālo kvalifikāciju, bet nepiešķir grādu.

Labdien!

Seksologa profesija Latvijā ir reglamentēta, t.i., izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības ir noteiktas normatīvajos aktos. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 268 „Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” 353. punktā noteiktajam seksologs, seksopatologs ir ārsta papildspecialitāte. Seksologa, seksopatologa papildspecialitāti var iegūt ārsts, kurš rezidentūrā ieguvis kādu no minētajām pamatspecialitātēm: psihiatrs, neirologs, ginekologs, dzemdību speciālists, urologs, ģimenes (vispārējās prakses) ārsts, internists, pediatrs, geriatrs, tiesu medicīnas eksperts, dermatologs, venerologs, psihoterapeits un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Rezidentūras ilgums papildspecialitātē ir 2 gadi. Rezidentūras laikā tiek iegūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas bāzes seksoloģijā, seksopatoloģijā, seksoloģiskajā konsultēšanā, izmeklēšanā, diferenciāl­diagnostikā, multimodālā un integratīvā, ambulatorā un klīniskā terapijā, ekspertīzē, komunikācijā ar pāri, ģimeni, dažāda vecuma un dzimuma indivīdiem, par iespējām izglītošanas un rehabilitācijas jomās, par preventīviem pasākumiem seksuālās dzīves kvalitātes jomā, kā arī dzimumaudzināšanā.

Tādējādi, lai kļūtu par seksologu, seksopatologu, kopumā ir jāstudē 10 – 12 gadi.

Noteikumos Nr.268 (355. – 356.p.) arī ir detalizēti noteiktas ārsta seksologa, seksopatologa darbam nepieciešamās kompetences un daba jomas. Tāpat informāciju par seksologa darba pienākumiem varat atrast Latvijas ārstu seksologu biedrības (LĀSB) mājaslapā.

Lai noskaidrotu, kādas ir iespējas apgūt seksologa, seksopatologa papildspecialitāti, sazinājāmies ar LĀSB valdes locekli, dr.Artūru Vāveri. Speciālists skaidroja, ka Latvijā līdz šim tiešām neviena no universitātēm nepiedāvāja rezidentūrā apgūt šo kvalifikāciju. Latvijas ārsti, kas vēlējās apgūt seksologa papildspecialitāti, devās mācīties uz Franciju, Krieviju vai Lietuvu. Taču tieši šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir iesniegusi akreditācijai nepieciešamos dokumentus, lai iekļautu seksologa, seksopatologa papildspecialitāti rezidentūras programmā. Tādējādi ļoti iespējams, ka jau 2021.gada rudenī RSU uzņems rezidentus ar atbilstošu ārsta speciālista pamatspecialitāti seksologa, seksopatologa papildspecialitātē. Jūs varat sekot līdzi informācijai RSU vai LĀSB tīmekļa vietnēs.

Zināšanai informējam, ka ārvalstīs, tostarp Krievijā, iegūtu diplomu un profesionālās kvalifikācijas reglamentētās profesijās (ārsta profesija ir reglamentēta) atzīšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), kurš veic ekspertīzi un nosaka, kādam Latvijas izglītības līmenim atbilst ārvalstīs  iegūtā izglītība. Krievijā izsniegtie izglītības dokumenti tiek izvērtēti tikpat rūpīgi kā citās valstīs izsniegtie. Atzinuma sagatavošanas procesā AIC sazinās ar augstskolu, kurā iegūta izglītība, kā arī nepieciešamības gadījumā ar atbildīgajām valsts institūcijām. Mēdz būt gadījumi, kad AIC ekspertīzei tiek iesniegti viltoti dokumenti; tāpat var būt situācijas, kad citā valstī iegūtās kvalifikācijas līmenis neatbilst Latvijā noteiktajam līmenim vai programma nav bijusi akreditēta. Zināšanai nosūtām Jums AIC sagatavoto materiālu ar praktiskiem piemēriem, kā notiek diplomatzīšanas process un ar kādām grūtībām AIC sastopas šajā procesā.

Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat sazināties ar LĀSB pārstāvjiem, sertificētiem ārstiem seksologiem, seksopatologiem: kontaktinformācija šajā saitē.

Labdien!

Ja izglītības dokumenti ir nozaudēti, nozagti, iznīcināti vai neatjaunojami bojāti, tad ir iespējams saņemt to dublikātu.

Vispirms ir jāvēršas tajā skolā (profesionālās izglītības iestādē), kurā mācījāties. Ja konkrētā skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Kurš tas ir, var noskaidrot Izglītības un zinātnes ministrijā. Piemēram, ja profesionālā vidusskola tikusi reorganizēta un/vai pievienota citai izglītības iestādei, dokuments vispirms jāmeklē šajā izglītības iestādē. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista.

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to.

Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Arhīvs izsniegs izziņu, kurā būs norādīta nepieciešamā informācija, lai varētu sagatavot izglītības dokumenta dublikātu. Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas struktūrvienību kontaktinformācija” un “Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija”. Tāpat iespējams vērsties LNA administrācijā, tālrunis uzziņām: 20014824 vai 29572978.

Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu gan LNA mājaslapā, gan portālā www.latvija.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.

Labdien!

Ārstniecības personu reģistrā reģistrētām māsām ir divas iespējas iegūt sertifikātu, kas ļauj patstāvīgi strādāt par fizikālās terapijas māsu:

1)Apmācību un sertifikāciju fizikālās terapijas metodē ikvienai reģistrētai ārstniecības personai (māsām, ārstu palīgiem, masieriem, fizioterapeitiem, ārstiem) veic Latvijas Fizikālās medicīnas asociācija (LFMA). Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar LFMA speciālisti Silviju Jorķi, kura informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 943 (4.p.) sertifikācija vai resertifikācija apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē tiek veikta tikai pēc sertifikāta saņemšanas pamatspecialitātē. Reģitrētas, bet nesertificētas māsas var LFMA apgūt fizikālās terapijas speciālistu apmācības programmu (288 stundu apjomā), saņemt apliecību par metodes apguvi un strādāt sertificēta fizikālās terapijas speciālista uzraudzībā, taču pieteikties sertifikācijai nevar, tāpat nevar patstāvīgi praktizēt šajā specialitātē.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar S.Jorķi pa tālruni 29510148 vai e-pastu s.jorke@inbox.lv.

2) Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsas papildspecialitāti atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 268  (p.552 – 558)„ Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu”  var iegūt bērnu aprūpes māsa, internās aprūpes māsa, ķirurģiskās aprūpes māsa, anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsa, garīgās veselības aprūpes māsa un ambulatorās aprūpes māsa. Tātad, lai sertificētos, vispirms obligāti jābūt apgūtai kādai no māsas pamatspecialitātēm un iegūtam atbilstošam sertifikātam. Sertifikāciju veic Latvijas Māsu asociācijas Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas māsu sertifikācijas komisija, tālrunis uzziņām: 29120168, e-pasts: ilva.arsauska@nrc.lv.

Zināšanai informējam, ka no 2022.gada stāsies spēkā izmaiņas māsu sertifikācijas kārtībā (ja līdz tam laikam valdībā tiks apstiprināts attiecīgais likumprojekts). Viena no galvenajām plānotajām izmaiņām būs atteikšanās no sertifikācijas procesa, kuru tagad aizvietos ar pārreģistrāciju. Tā paredzēs vienkāršotāku kvalifikācijas ieguvi gan jau izglītību ieguvušajām, gan jau strādājošajām māsām, gadījumos kad būs nepieciešams atjaunot savu kvalifikāciju. Reformas rezultātā māsas, kuras ir apguvušas attiecīgo profesiju, tiks reģistrētas kā vispārējas aprūpes māsas, kas turpmāk ļaus vieglāk mainīt specializāciju. Lai mainītu specializāciju, būs pieejami ES fondu finansēti tālākizglītības kursi 3-6 mēnešu garumā. Vairāk informācijas – LMA mājaslapā.