Labdien!

Latvijā un pasaulē šobrīd ir liels pieprasījums pēc kiberdrošības speciālistiem un vadītājiem gan civilajā, gan militārajā sektorā. Arī darba tirgus prognozes rāda, ka ar gadiem šis pieprasījums tikai pieaugs. Darba devēji vakancēs visbiežāk norāda, ka kiberdrošības speciālista / vadītāja amata kandidātam nepieciešama augstākā izglītība informācijas tehnoloģiju, kiberdrošības, informācijas drošības pārvaldības vai vadības jomā. Ja plānojat veidot nākotnē attīstīt kiberdrošības lektora akadēmisko karjeru, tad Jums būs jāiegūst maģistra vai doktora grāds attiecīgajā nozarē.

Nosūtām Jums augstākās izglītības programmu sarakstus kiberdrošības jomā:

• Otrā cikla (akadēmiskā vai profesionālā maģistra – 7.Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmenis): SARAKSTS.

Piemēram, LU Banku augstskolas īstenotajā profesionālā maģistra programmā “Kiberdrošības pārvaldība” (iegūst profesionālā maģistra grādu uzņēmumu un organizācijas vadīšanā un informācijas drošības vadītāja profesionālo kvalifikāciju) uzņem arī ar pirmā cikla augstāko izglītību vai tai pielīdzināmu augstāko izglītību sociālajās zinātnēs (t.sk. ekonomikā). Ar iepriekš iegūtu bakalaura grādu ekonomikā un 1 gadu profesionālo pieredzi informācijas tehnoloģijas jomā var iestāties arī Transporta un sakaru institūta īstenotajā maģistra programmā “Informācijas sistēmu vadība” (apakšprogrammā “Kiberdrošības operācijas”). Pārējās programmās uzņem ar pirmā cikla augstāko izglītību kiberdrošībā, datorzinātnē, IT jomā u.c., taču Jūs varat sazināties ar attiecīgās studiju programmas direktoru un precizēt, vai ir kādas iespējas iestāties ar Jūsu iepriekš iegūto izglītību un / vai profesionālo pieredzi.

• • Pirmā cikla (profesionālā bakalaura) studiju programma “Informācijas tehnoloģijas” (6.LKI - apakšprogramma “Kiberdrošība un programmēšana”).
  • Īsā cikla augstākās profesionālās izglītības programmas – 5.LKI: SARAKSTS.

Augstākās izglītības programmās pastāv iespēja iestāties vēlākos posmos vai studēt pēc individuāla plāna, attiecīgi samazinot studiju maksu. Vēlākos posmos parasti uzņem, ja iepriekš apgūta tādas pašas vai līdzīgas jomas studiju programma un sakrīt liela daļa apgūto priekšmetu (katra augstskola lēmumu pieņem individuāli). Pielīdzināt var ne tikai iepriekšējās studijās apgūtos līdzīgos priekšmetus, bet arī formālajā, neformālajā izglītībā un darba pieredzē iegūtās kompetences. Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšana notiek atbilstoši Augstskolu likuma 59.³ pantam, Ministru kabineta noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un pašas augstskolas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātai kārtībai (nolikumam) par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu.

Prasības pasniedzēju izglītībai

Prasības augstskolu docētāju izglītībai nosaka Augstskolu likums (IV nodaļa). Piemēram, lektoram vai asistentam nepieciešams maģistra vai doktora grāds attiecīgajā jomā; profesoram, asociētajam profesoram, docentam – doktora grāds.

Savukārt prasības vispārējās vai profesionālās izglītības pedagogu izglītībai un kvalifikācijai noteiktas Ministru Kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”. Piemēram, ja Jūs vēlētos strādāt par kiberdrošības pasniedzēju tehnikumā vai vadīt interešu izglītības programmu kiberdrošībā, Jums papildus iegūtajai izglītībai būtu jāapgūst 72h profesionālās pilnveides programma “Pedagoģiskās darbības pamati” (ar sertifikāta ieguvi).

Pieaugušo neformālās izglītības programmu (kursu) pasniedzējiem prasības normatīvajos aktos nav noteiktas – lēmumu pieņem darba devējs.

Labdien!

Ikvienam nodarbinātam vai pašnodarbinātam pieaugušam cilvēkam ir iespēja saņemt ES fondu un valsts finansējumu izglītības ieguvei dažādās nozarēs, tostarp būvniecībā. Interesentiem tiek piedāvāta iespēja gan apgūt jaunu profesiju, gan papildināt esošās prasmes, gan novērtēt profesionālo kompetenci un iegūt kvalifikāciju par praksē apgūtajām zināšanām, gan saņemt stipendijas un karjeras atbalstu. Dalībniekiem mācībām jānodrošina tikai neliels līdzmaksājums – atkarībā no programmas veida tas ir 5%, 10% vai 30% apmērā. Personām no trūcīgām vai maznodrošinātām mājsaimniecībām, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu mācības ir bez maksas.

Informāciju par iespējām, t.sk. par pieteikšanos izglītības programmām, līdzmaksājuma apmēru, norises vietu, izglītības īstenotājiem u.c. Jūs varat noskaidrot platformā “Stars”.

Izglītības programmu sarakstu var atrast programmu katalogā. Jums jāizvēlas sadaļa “Izvērstā meklēšana” - Mācību nozare, tad no piedāvātajām nozarēm izvēlieties Būvniecības un nekustamā īpašuma pārvaldības nozari. Programmu sarakstā redzams, ka var pieteikties, piemēram, apdares darbu tehniķa vai sausbūves tehniķa kvalifikācijas ieguvei. Tāpat var apgūt atsevišķus moduļus, piemēram, būvdarbu dokumentācijas sagatavošanu, grīdu izbūvi, mūrēšanu u.c. Kurzemē šobrīd neviena programma būvniecības nozarē netiek piedāvāta. Tuvākā pilsēta Kurzemes reģionam, kurā var apgūt apdares darbu tehniķa profesiju, ir Jelgava (mācības notiek sestdienās Jelgavas tehnikumā). Daļa moduļu tiek īstenota arī attālinātā formā.

Kad esat atradusi piemērotu programmu, Jums jāveic šādi soļi:

1. 1. Jāreģistrējas platformā “Stars”;
   2. Jāpiesakās izvēlētajai programmai, izmantojot elektronisko anketu programmas aprakstā.

Papildu informācija par pieteikšanos mācībām ir pieejama platformā Stars.

Labdien!

Kinologa profesiju var apgūt divos veidos.

1)Kinologus valsts dienestam apmāca Valsts robežsardzes koledžas (VRK) Kinoloģijas dienests un Valsts policijas koledžas (VPK) Kinoloģijas nodaļa, kurās var apgūt licencētas profesionālās pilnveides un neformālās kinologu izglītības programmas. Šajās programmās var mācīties tikai valsts amatpersonas – attiecīgo dienestu darbinieki vai studējošie.

2)Privātajā sektorā kinologus apmāca profesionālajā organizācijā - Latvijas kinoloģiskajā federācijā (LKF), kas īsteno pieaugušo neformālās izglītības programmas kinoloģijā: “Kinoloģijas pamati”.

Ja neesat valsts amatpersonas statusā un nestrādājat attiecīgajos dienestos, Jūs varat mācīties tikai privātajā sektorā organizētajos kinologu kursos. Lai uzzinātu vairāk par iespējām apgūt kinoloģijas mācību programmu un/vai kļūt par LKF biedru, iesakām Jums sazināties ar LKF.

Vairāk par kinologa un inspektora – kinologa profesijām (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule”.

Labdien!

Par tramvaja vadītāja (TRAM) kategorijas transportlīdzekļa vadītāju mācību programmām (kursiem) Jūs varat interesēties:

• RP SIA "Rīgas satiksme" (t. 67104751; personals@rigassatiksme.lv);
• autoskolās, kas īsteno TRAM kategorijas mācību programmas. Minētās autoskolas var atrast Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā: https://e.csdd.lv/autoskolas/. Sarakstā jāmeklē autoskola, kurai kolonnā “Kategorija” norādīts “TRAM”.

Piemēram, CSDD sarakstā ir iekļauta autoskola SIA “Real Proff” (t. 26531000), kuras mājaslapā https://realproff.lv/lv/autoskola/tram norādīts, ka tā sadarbībā ar RP SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Liepājas Tramvajs” un AS “Daugavpils Satiksme” piedāvā tramvaju vadītāju kursus.

Labdien!

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Liepājas filiālē māsas palīgus nesagatavo. Māsas palīga profesionālo kvalifikāciju var iegūt 3 medicīnas koledžās (Daugavpilī un Rīgā):

1. DU Daugavpils medicīnas koledžā;
2. LU Rīgas 1. medicīnas koledžā;
3. RSU Sarkanā Krusta medicīnas koledžā.

Nosūtām Jums sarakstus ar izglītības programmām, kurās var apgūt māsas palīga profesiju:

• Arodizglītība pēc pamatizglītības un 17 vai 18 g.v. (1 gads, valsts budžets);
• Arodizglītība pēc vidējās izglītības (1 gads, valsts budžets);
• Profesionālā tālākizglītība (960 ak.stundas (aptuveni 10 mēneši), maksas programma).

Vēl ir iespēja iegūt māsas palīga kvalifikāciju, mācoties profesionālās tālākizglītības programmās (arī Daugavpilī un Rīgā) ar ES fondu līdzfinansējumu. Mācības ir piemērotas strādājošiem cilvēkiem – tās notiek vakaros un brīvdienās. Vairāk par šo iespēju lasiet platformā Stars.

Papildus par māsas palīga profesiju (apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Jautājumā neesat norādījis, kāda ir Jūsu iepriekš iegūtā izglītība, tāpēc sniedzam vispārēju informāciju par prasībām, lai iegūtu B kategorijas (sporta trenera) sertifikātu.

Sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un prasības, kādām jāatbilst sporta speciālistam, lai iegūtu tiesības strādāt sporta jomā, nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām”.

Sporta speciālistu sertifikāciju veic Latvijas Sporta federāciju padomes Sporta speciālistu sertifikācijas komisija (turpmāk - komisija).

Komisija B kategorijas sertifikātu piešķir personai, kura atbilst 4 nosacījumiem:

1. Ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību sportā.
   Šim nosacījumam ir  izņēmuma gadījums -  Sporta speciālists, kuram piešķirts C kategorijas sertifikāts, pēc diviem gadiem (skaitot no dienas, kad stājies spēkā lēmums par iepriekšējās kategorijas sertifikāta piešķiršanu) var pretendēt uz B kategorijas sertifikāta iegūšanu, ja viņam ir augstākā izglītība un viņa audzēkņi šajā laikā startējuši Latvijas izlases komandas sastāvā un uzrādījuši rezultātus, kas atbilst augsta līmeņa rezultātu noteikšanas kritērijiem;
2. Pēdējos piecus gadus strādājusi par sporta treneri;
3. Saņēmusi attiecīgās atzītās sporta federācijas vai – ja attiecīgajā sporta veidā (darbības jomā) nav atzītas sporta federācijas – Latvijas Sporta federāciju padomes atzinumu par atbilstību B kategorijas sporta speciālistam noteiktajām prasībām;
4. Pēdējo piecu gadu laikā apguvusi vai vadījusi sporta trenera darbam atbilstošas tālākizglītības programmas ne mazāk kā 60 stundu apjomā.
   (MK noteikumu Nr.77 18.punkts)

Zināšanai nosūtām sarakstu ar izglītības programmām, kurās var iegūt augstāko pedagoģisko izglītību sportā.

Īsā cikla studiju programmas (5.LKI, 1. līmeņa augstākā izglītība):

• Latvijas Universitāte “Sporta treneris” (5 LKI) – studiju ilgums 2 gadi (pilna laika); 2,5 gadi (nepilna laika).  Vairāk par programmu LU mājas lapā www.lu.lv/studijas/studiju-programmas/isa-cikla-studijas/sporta-treneris-riga-un-filiales. Vēršam uzmanību, ka šajā programmā šobrīd tiek piedāvātas tikai noteiktas specializācijas: basketbols, futbols, teniss, volejbols, vispārējā fiziskā sagatavotība.
• Rīgas Stradiņa universitātes programmā “Sporta un izglītības speciālists”. Programmu beidzot, iegūst vienu no kvalifikācijām (5.PKL): Skolotājs (ar specializāciju pirmsskolas pedagoģijā) vai Sporta treneris (LR atzīto sporta federāciju norādītajos sporta veidos). Programmas ilgums 2 gadi. Pirmajā studiju gadā mācības notiek ceturtdienās (attālināti) un piektdienās (klātienē), savukārt otrajā gadā – otrdienās un trešdienās (klātienē). Vairāk par programmu RSU mājas lapā: https://www.rsu.lv/studiju-programma/sporta-un-izglitibas-specialists-sporta-veida-treneris.

Profesionālā bakalaura studiju programma:

• Rīgas Stradiņa universitātes studiju programma “Sporta zinātne”, Studiju ilgums 4 gadi (pilna laika), 4,5 gadi (nepilna laika), absolvējot iegūst kvalifikāciju “Izglītības un sporta darba speciālists (6. LKI)”. Vienīgā studiju programma Latvijā, kura piedāvā iegūt pēc izvēles divas no trim iespējamām kvalifikācijām: sporta veida vecākais treneris; sporta skolotājs; vadītājs sporta jomā.
  Vairāk par programmu RSU mājas lapā: https://www.rsu.lv/studiju-programma/sporta-zinatne.  

Atbildes gatavošanas procesā sazinājāmies ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP). LSFP pārstāvis ieteica, ka, lai saņemtu precīzu atbildi, kāda papildu izglītība nepieciešama tieši Jūsu gadījumā B kategorijas (sporta trenera) sertifikāta saņemšanai, Jums ir iespēja nosūtīt e-pastu LSFP (lsfp@lsfp.lv; sertifikacija@lsfp.lv), norādot savu iepriekš iegūto izglītību, darba pieredzi un interesējošos jautājumus.

Papildu informācija

• Sporta speciālistu (treneru) sertifikācijas dokumentu iesniegšanas kārtība: https://lsfp.lv/sertifikacija/sertifikacijas-kartiba.
• LSFP iesniedzamie dokumenti sporta treneru sertifikācijai: https://lsfp.lv/sertifikacija/dokumenti.

Labdien!

Valsts ugunsdrošības uzraudzību objektos veic amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, tas ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vecākie inspektori.

Jautājumā neesat norādījis, kāda ir Jūsu iepriekš iegūtā izglītība, tāpēc sniedzam Jums vispārīgu informāciju par izglītības prasībām ugunsdrošības uzraudzības inspektoram.

Amatam nepieciešamo izglītību iegūst augstākās izglītības pakāpē, studējot  ugunsdrošības un ugunsdzēsības 1.līmeņa augstākās izglītības programmā. Veiksmīgi pabeidzot studijas, iegūst ugunsdrošības un civilās aizsardzības tehniķa kvalifikāciju. Vairāk par izglītības programmu un uzņemšanas prasībām Jūs varat uzzināt Nacionālā izglītības iespēju datu bāzē un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas mājas lapā. 

Atbildes gatavošanas procesā sazinājāmies ar VUGD Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļu. VUGD pārstāve informēja, ka, lai sniegtu precīzu atbildi, kāds izglītības ieguves ceļš būtu Jūsu gadījumā, lai kļūtu par ugunsdrošības uzraudzības inspektoru, kā arī uzzinātu par darba iespējām, Jums jāsazinās ar VUGD pasts@vugd.gov.lv (t.67075824), obligāti norādot savu iepriekš iegūto izglītību.

Labdien!

Atbildes gatavošanas procesā sazinājāmies ar Latvijas Jūras administrācijas Jūrnieku reģistru (turpmāk - Jūrnieku reģistrs), kurš sertificē jūrniekus, tostarp kuģu pavārus.

Jūrnieku reģistra pārstāvis informēja, ka šobrīd tiek izstrādāti grozījumi normatīvajā regulējumā, kas nosaka prasības, lai strādātu par kuģa pavāru.  Tāpēc, lai sniegtu precīzu atbildi par sertifikācijas procesu tieši Jūsu gadījumā (ņemot vērā izglītību, pieredzi u.c.), Jūrnieku reģistra pārstāvis ieteica Jums personīgi sazināties ar Jūrnieku reģistru (t.67099419; 67099401 e-pasts: seafarer@lja.lv.).

Zināšanai informējam, ka prasības kuģu pavāru sertifikācijai ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu “Jūrnieku sertificēšanas noteikumi” 13., 53. pantā un 9. pielikumā.

Labdien!

Prasības, lai strādātu par transportlīdzekļu tehnisko ekspertu, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos Nr.251 “Transportlīdzekļu tehniskās ekspertīzes un tehnisko ekspertu sertificēšanas noteikumi”. Noteikumu 4.punktā ir uzskaitītas izglītības, darba pieredzes u.c. prasmes, lai varētu pretendēt uz sertifikāta saņemšanu un kārtot sertificēšanas pārbaudījumu.

Izglītības prasības, lai pretendētu uz sertifikāta iegūšanu ir -  a)profesionālā vidējā vai profesionālā augstākā izglītība, kas saistīta ar sauszemes transportlīdzekļiem, vai b)profesionālā vidējā vai augstākā izglītība un eksperta darba stāžs, ne mazāk kā trīs gadi. Tātad, lai pretendētu uz sertifikāta saņemšanu, Jūsu izglītībai jāatbilst vienam no diviem minētajiem nosacījumiem.

Noteikumos ir minēta arī prasība darba pieredzei – a)tehniskajā ekspertīzē — ne mazāk kā gads vai b)ar sauszemes transportlīdzekļiem saistītā inženierdarbā — ne mazāk kā pieci gadi.
Transportlīdzekļu tehnisko ekspertu sertifikāciju veic Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB). Iesakām Jums sazināties ar LTAB (67114300; ltab@ltab.lv ) saistībā ar Jūsu darba pieredzes jomu, vai tā atbilst noteikumos prasītajai darba pieredzei.

Vairāk informāciju par transportlīdzekļu tehnisko ekspertu sertifikāciju varat skatīt šeit: https://www.ltab.lv/autovaditajiem/ka-klut-par-ekspertu/ un https://www.ltab.lv/apdrosinatajiem/informacija-ekspertiem/.

Labdien!

Prasības darba aizsardzības speciālista izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas Ministru Kabineta noteikumu Nr.749 “Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” II daļā.  Tajā noteikts, ka darba aizsardzības speciālists vai darba devējs, ja viņš pats veic darba aizsardzības speciālista pienākumus, iegūst vienu no šādiem zināšanu līmeņiem darba aizsardzības jomā:

• augstākā līmeņa zināšanas (augstākā izglītība), ko apgūst īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmās vai pirmā vai otrā cikla augstākās izglītības studiju programmās;
• pamatlīmeņa zināšanas, kuras apgūst licencētā profesionālās pilnveides izglītības programmā vismaz 60 stundu apjomā.

Noteiktos komercdarbības veidos (piemēram, būvniecībā) papildus pamatlīmeņa zināšanām ir jāapgūst arī specializētās zināšanas 40 stundu apjomā.

Līdz ar to Jums, lai strādātu par darba aizsardzības speciālistu, papildus iegūtajai vidējai profesionālajai izglītībai ir jāapgūst vismaz pamatlīmeņa zināšanas 60 stundu apjomā + specializētās zināšanas 40 stundu apjomā, ja plānojat strādāt, piemēram, būvniecības jomā.

Darba aizsardzības pamatlīmeņa zināšanu profesionālās pilnveides programmas 60 stundu apjomā īsteno, piemēram, Mācību centrs “Liepa”, Mācību centrs SA, Profesionālās tālākizglītības centrs “Drošība” u.c.

Par darba aizsardzības speciālistu apmācību, kā arī kvalifikācijas prasībām dažāda veida uzņēmumos varat uzzināt Valsts Darba inspekcijas mājaslapā.

Papildu informācija

Vairāk par darba aizsardzības speciālista profesiju (apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) varat uzzināt, apmeklējot vietni Profesiju Pasaule.