Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri, kura skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.569  “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (5. punkts) prasības pirmsskolas pedagoga (bērnudārza audzinātāja) izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šādas:

• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;
• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;
• augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;
• maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;
• pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

Tādējādi, ja, mācoties Rīgas Pedagoģiskajā skolā, esat ieguvusi pirmsskolas vai sākumskolas skolotāja kvalifikāciju, tad Jūsu iegūtā izglītība (augstākā izglītība + pirmsskolas vai sākumskolas skolotāja kvalifikācija) atbilst MK noteikumu prasībām un Jūs varat strādāt par pirmsskolas skolotāju bez papildu nosacījumu izpildes. Taču, ja Jums nav pieredzes pirmsskolas skolotāja darbā vai šī pieredze iegūta sen, aspeciāliste iesaka Jums papildus apgūt mūsdienu prasībām atbilstošu pirmsskolas saturu un didaktiku:

1)apgūstot atsevišķu studiju kursu klausītāja statusā pirmsskolas saturā un didaktikā kādā no augstskolām, kas īsteno īsā cikla (1.līmeņa jeb koledžas) programmu “Pirmsskolas skolotājs” (piemēram, Latvijas Universitātē Rīgā vai filiālēs – informāciju, kā pieteikties klausītāju kursiem un lekciju sarakstu atradīsiet šajā saitē);

2)mācoties kādā no pedagogu profesionālās pilnveides programmām vismaz 72 h apjomā (īsteno tikai augstskolas). Nosūtām Jums programmu sarakstu: SARAKSTS. NIID.LV sarakstam ir informatīvs raksturs, tādēļ iesakām Jums sazināties ar izvēlēto augstskolu, lai precizētu, kad plānots īstenot konkrēto programmu.

Papildu informācija:

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē “Profesiju Pasaule”.

Labdien!

Ņemot vērā, ka jautājumā nav norādīta informācija, kāda tieši izglītība ir personai, kura vēlas īstenot interešu izglītību skolēniem, sniedzam vispārēju informāciju, kāds normatīvais akts nosaka prasības interešu izglītības pedagogam.

Normatīvajos aktos nav noteikta prasība, ka personai ir jābūt iegūtai izglītībai tieši tajā jomā, kurā vēlas īstenot interešu izglītību, taču personai, kura vēlas strādāt par interešu izglītības pedagogu, ir jāatbilst MK noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6. un 7. punktā minētajām izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasībām.

Papildus jau nosūtītajai informācijai, vēlos vērst uzmanību, ka MK noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 14.punkts nosaka, ka noteikumu 6. punktā minētās prasības profesionālās un interešu izglītības pedagogam attiecībā uz pedagoģisko izglītību nav attiecināmas uz pedagogu, kura darba slodze izglītības iestādē ir mazāka par 360 darba stundām gadā.

Ja plānojat pasniegt interešu izglītības programmu sporta jomā (aerobika vai ritmika) jaunāko klašu skolēniem, vēršu uzmanību, ka prasības sporta speciālistam, kurš īsteno sporta interešu izglītības programmu ir norādītas MK noteikumu Nr. 77 “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” 13. pantā  - “Sporta speciālistam, kurš īsteno sporta interešu izglītības programmu, nepieciešama augstākā pedagoģiskā izglītība sportā vai C kategorijas sertifikāts. Sporta speciālistam, kurš īsteno sporta interešu izglītības programmu prāta sporta veidā, nepieciešams C kategorijas sertifikāts vai augstākā pedagoģiskā izglītība, vai augstākā izglītība un sertifikāts par apgūtu pedagogu profesionālās pilnveides B programmu.”

Ja Jums ir jautājumi par interešu izglītības pedagogam nepieciešamo izglītību, aicinām sazināties ar jautājumā kompetento iestādi - Izglītības kvalitātes valsts dienestu ikvd@ikvd.gov.lv; 67222504; 67507837

Labdien!

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.569  “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (5. punkts) prasības pirmsskolas pedagoga (bērnudārza audzinātāja) izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šādas:

• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;
• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;
• augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā;
• maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;
• pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

Tā kā Jūsu iepriekš iegūtā augstākā izglītība nav pedagoģijā, tad ar kursiem vien nepietiks, lai strādātu par pirmsskolas pedagogu. Jūs varat iegūt pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju:

1)studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā „Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis). Iegūtā izglītība dod tiesības strādāt par skolotāju pirmsskolā un sākumskolas 1.klasē. Nosūtām Jums programmu SARAKSTU;

2)iegūstot maģistra grādu izglītībā, studējot izglītības zinātņu maģistra programmā. Maģistra programmas “Izglītības zinātne” apakšprogrammā “Pedagoģija” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija. Lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam obligāti jābūt saistītam ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet strādāt par pirmsskolas skolotāju jau uzreiz pēc studiju uzsākšanas.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri. Speciāliste skaidroja, ka prasības sākumizglītības pedagoga izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas Ministru kabineta 11.09.2018. noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 2.2. apakšpunktā, kurš nosaka, ka  sākumizglītības skolotājam nepieciešama augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumskolas vai sākumizglītības skolotāja vai pamatizglītības skolotāja kvalifikācija, pamatizglītības 1. klasē – arī pirmsskolas skolotāja kvalifikācija vai apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā vismaz 72 stundu apjomā.

Tādējādi Jūsu iegūtā izglītība ļauj strādāt bez papildu nosacījumu izpildes sākumskolas 1. klasē. Savukārt, lai strādātu par sākumskolas skolotāju arī citās klašu grupās (no 2. līdz 6. klasei), Jums papildus jāapgūst pedagogu profesionālās pilnveides programma ar sertifikāta ieguvi vai studiju modulis sākumizglītības saturā un didaktikā vismaz 4 kredītpunktu (KP) vai 160 h apjomā. Pilnveides kursus šobrīd neviena augstskola nepiedāvā, taču ir iespējami vairāki risinājumi, kā Jūs varat kļūt par sākumizglītības skolotāju, nestudējot visus 4 gadus:

1)Jūs varat apgūt studiju moduli/ kursu klausītāja statusā, iegūstot attiecīgus KP, mācoties kādā no augstskolām, kas īsteno profesionālā bakalaura programmu “Sākumizglītības skolotājs”;

2)Jūs varat strādāt par sākumizglītības skolotāju arī tad, ja  iepriekšējo studiju/ mācību laikā jau ir apgūti priekšmeti sākumizglītības saturā un/vai didaktikā, vai attiecīgi studiju kursi apgūti augstskolās klausītāja statusā. Šādā gadījumā Jums būtu nepieciešams iepriekš apgūtos KP atzīt augstskolā, kas īsteno sākumizglītības skolotāja programmu.

3)Jūs varat arī interesēties par iespēju iestāties sākumizglītības skolotāja profesionālā bakalaura programmas vēlākos posmos (piemēram, studēt, sākot ar 3.- 4. vai augstāku semestri, vai pēc individuāla plāna, attiecīgi samazinot studiju maksu);

4)Ar iegūtu 2. līmeņa augstāko izglītību pedagoģijā Jūs varat arī papildus iegūt maģistra grādu izglītībā, studējot Izglītības zinātņu maģistra programmā. Lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam ir jābūt saistītam ar sākumskolas izglītības saturu un didaktiku.

Tādējādi iesakām Jums sazināties ar kādu no augstskolām, kas īsteno profesionālā bakalaura programmu “Sākumizglītības skolotājs”, un precizēt savas iespējas. Nosūtām Jums studiju programmu SARAKSTU.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar B.Bašķeri, tālrunis 67047835, e-pasts baiba.baskere@izm.gov.lv.

Papildu informācija
Par sākumskolas skolotāja profesiju papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas).

Labdien!

Prasības profesionālās un interešu izglītības pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6. punktā, kurš cita starpā nosaka, ka par profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt arī persona, kurai ir trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija* un augstākā pedagoģiskā izglītība vai apgūta šo noteikumu pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma vismaz 72 stundu apjomā.

Tādējādi, ja Jums ir iegūta vidējā profesionālā izglītība, tad, lai strādātu par profesionālās izglītības skolotāju (piemēram, strādātu par pasniedzēju un mācītu profesionālos priekšmetus tehnikumos u.c. profesionālās izglītības iestādēs) un/vai interešu izglītības skolotāju (piemēram, vadītu pulciņus, meistarklases bērniem un jauniešiem), Jums ir papildus jāapgūst augstākās izglītības programma pedagoģijā vai pedagogu profesionālās pilnveides programma vismaz 72 h apjomā. Minētie noteikumi neattiecas uz pieaugušo izglītību, taču darba devējs var dot priekšroku pretendentam ar pedagoģisko izglītību. Tāpat pedagoģiskā izglītība noderēs, ja vēlēsieties strādāt kā privātprakses pedagogs sertificētā privātpraksē ar bērniem, jauniešiem vai pieaugušajiem (interešu izglītības pedagogi bieži īsteno tieši šādu pedagoģiskās darbības formu).

Ātrākais ceļš būtu apgūt pedagogu profesionālās pilnveides programmu. Šādas programmas ir tiesīgas izstrādāt un īstenot tikai augstskolas, kuras īsteno studiju programmas pedagoģijā. Pēc programmas apguves tiek izsniegts pedagoga sertifikāts. Jums jāizvēlas pilnveides programma, kura domāta topošajiem skolotājiem bez iegūtas pedagoģiskās izglītības, piemēram, “Pedagoģiskās darbības pamati”. Nosūtām Jums programmu sarakstu: SARAKSTS. NIID.LV sarakstam ir informatīvs raksturs – iesakām Jums sazināties ar izvēlēto augstskolu un precizēt, kādas ir iespējas mācīties šajās programmās.

Nosūtām Jums arī sarakstu ar pamatstudiju programmām pedagoģijā: SARAKSTS. Lapas kreisajā pusē Jūs varat atlasīt programmas pēc veida, iegūstamās kvalifikācijas, norises vietas u.c. kritērijiem. Šobrīd neviena augstskola nepiedāvā iegūt kvalifikāciju “Profesionālās izglītības skolotājs”, taču Jūs varat iegūt augstāko izglītību jebkurā no pedagoģijas programmām.

Atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet strādāt par skolotāju, kā tikko uzsāksiet mācības vai studijas.

Papildu informācija
Par profesionālās izglītības skolotāja un citām pedagogu profesijām papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas).

*Atbilstoši grozījumiem Profesionālās izglītības likumā (Pārejas noteikumu 29. un 30.p.), sākot ar 2022. gada 1. augustu, trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri, kura informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu  Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 10.p. noteiktajām prasībām par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu (KP) jeb 160 stundu apjomā.

B.Bašķere informēja, ka Latvijas Universitātē (LU) ir izstrādāta un jau tiek īstenota pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma sociālajā pedagoģijā 160 stundu apjomā, pēc kuras apguves pedagogi (personas ar augstāko pedagoģisko izglītību) saņems sociālā pedagoga kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, kas dos tiesības strādāt par sociālo pedagogu. 2022. gada sākumā pedagogi varēja pieteikties programmas apguvei par valsts budžeta līdzekļiem, šobrīd diemžēl pieteikšanās ir noslēgusies (informācija par valsts budžeta finansētajām pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmām tiek regulāri publicēta IZM mājaslapā).

Sazinoties ar LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra vadītāju Ritu Ābeli, noskaidrojām, ka 2022./2023. mācību gadā papildus tiks komplektētas maksas grupas sociālo pedagogu apmācībai. Precīzs pieteikšanās laiks vēl nav zināms, taču informācija tiks publicēta LU mājaslapā, līdz ar to iesakām Jums sekot līdzi LU pedagoģiskās izglītības centra jaunumiem.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši 2022./23. gada augstskolu uzņemšanas plāniem sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju nevar iegūt nevienā no augstskolām. Savukārt sociālā darbinieka kvalifikāciju var iegūt:

• Profesionālā bakalaura programmās (jāstudē 4 gadi): SARAKSTS;
• Profesionālā maģistra programmās (jāstudē 1,5 vai 2 gadi atbilstoši iepriekš iegūtajai izglītībai): SARAKSTS;
• Profesionālās augstākās izglītības programmā pēc koledžas (jāstudē 2 gadi): SARAKSTS.

Ja programmā „Sociālais darbs” ir iekļauts sociālās pedagoģijas studiju kurss vismaz 4 KP apjomā, tad ar šo izglītību ir pietiekami, lai varētu strādāt par sociālo pedagogu. Savukārt, ja programmas  saturā nav sociālās pedagoģijas priekšmeta,  tad kā alternatīva varētu būt apgūta studiju programmas daļa (studiju kurss) sociālajā pedagoģijā 4 KP apjomā. T.i., paralēli studijām var apmeklēt, piemēram,  LU sociālās pedagoģijas studiju kursus klausītāja statusā, kārtot pārbaudījumus, saņemt novērtējumu un LU apstiprinātu izziņu par sociālās pedagoģijas kursa veiksmīgu apguvi.

Labdien!

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Ministru kabineta noteikumiem Nr.569  “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (5. punkts) prasības pirmsskolas pedagoga izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šādas:

• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un pirmsskolas skolotāja kvalifikācija;
• augstākā pedagoģiskā vai augstākā izglītība un sākumizglītības skolotāja kvalifikācija;
• augstākā izglītība pedagoģijā un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma pirmsskolas saturā un didaktikā (vismaz 72 h, ar sertifikāta ieguvi, īsteno tikai augstskolas);
• maģistra vai doktora grāds izglītībā vai pedagoģijā un tā iegūšanai izstrādātais zinātniskais darbs ir saistīts ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku;
• pedagoģiskā izglītība un mūzikas skolotāja kvalifikācija pirmsskolas mūzikas skolotājam vai sporta skolotāja kvalifikācija pirmsskolas sporta skolotājam.

Tā kā Jūsu iepriekš iegūtā augstākā izglītība nav pedagoģijā, tad ar kursiem vien nepietiks, lai strādātu par pirmsskolas pedagogu. Jūs varat iegūt pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju,

1)studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā „Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis, atbilst 5. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras kvalifikācijas līmenim). Nosūtām Jums programmu SARAKSTU;

2)iegūstot maģistra grādu izglītībā, studējot izglītības zinātņu maģistra programmā. Maģistra programmas “Izglītības zinātne” apakšprogrammā “Pedagoģija” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija. Lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam obligāti jābūt saistītam ar pirmsskolas izglītības saturu un didaktiku.

Atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varēsiet paralēli studijām strādāt par pirmsskolas skolotāju.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) varat uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Ir vairāki varianti, kā Jūs varat īstenot savu sapni un kļūt par dejas pedagogu*, mācoties licencētās/ akreditētās programmās un rezultātā iegūstot valsts atzītus izglītības dokumentus.

1)Jūs varat iegūt deju skolotāja kvalifikāciju, studējot Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) piedāvātajās programmās:

• Īsā cikla (1. līmeņa jeb koledžas) programmā “Mūzikas, dejas un mākslas profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotājs”: jāstudē 2 gadi, pieejamas valsts budžeta vietas; programmu beidzot, iegūst skolotāja kvalifikāciju izvēlētajā specializācijā (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL), atbilst 5. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (LKI)), kas dod tiesības strādāt par profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotāju, t.sk. vadīt deju pulciņus gan izglītības iestādēs, gan ārpus tām;
• Profesionālā bakalaura programmā “Mūzikas, teātra mākslas, dejas, vizuālās mākslas skolotājs” : jāstudē 4 gadi; pēc koledžas programmas apguves uzņem vēlākos studiju posmos, pielīdzinot apgūtos priekšmetus; pieejamas budžeta vietas; programmu beidzot, iegūst profesionālā bakalaura grādu un skolotāja kvalifikāciju izvēlētajā specializācijā (5. PKL, atbilst 6. LKI), kas dod tiesības strādāt par profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotāju.

2)Jūs varat iegūt deju kolektīva vadītāja (5. PKL, atbilst 6. LKI) profesionālo kvalifikāciju, studējot Latvijas Kultūras koledžas īstenotajā programmā “Laikmetīgā deja” četrās dažādās specializācijās pēc izvēles:

• Laikmetīgā deja - Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju džeza dejā;
• Laikmetīgā deja - Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju hip-hop kultūras dejā;
• Laikmetīgā deja - Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju laikmetīgajā dejā;
• Laikmetīgā deja - Deju kolektīva vadītājs ar specializāciju latviešu dejā.

Programmas ietvaros tiek apgūts arī pedagoģijas modulis, kas ļauj strādāt par dejas pedagogu, vadīt deju pulciņus, kursus, meistarklases utt.

3)Jūs varat studēt Latvijas Kultūras akadēmijas bakalaura programmā “Laikmetīgās dejas māksla” (uzņemšana plānota 2024./25. gadā): neiegūst kvalifikāciju, bet iegūst humanitāro zinātņu bakalaura grādu laikmetīgās dejas mākslā. Programmas ietvaros ir iespēja apgūt izvēles kursu pedagoģijā, kas ļauj strādāt par dejas pedagogu, vadīt deju pulciņus, kursus, meistarklases utt.

4)Jūs varat arī studēt JVLMA profesionālā bakalaura programmā “Horeogrāfija”, iegūstot profesionālā bakalaura grādu horeogrāfijā un horeogrāfa (5. PKL, atbilst 6. LKI) kvalifikāciju. Arī šīs programmas ietvaros tiek apgūts pedagoģijas modulis, kas ļauj strādāt par dejas pedagogu.

5)Ja vēlaties kļūt par sporta deju pedagogu**, tad var mācīties Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas īstenotajā profesionālā bakalaura programmā “Sporta zinātne”, iegūstot profesionālā bakalaura grādu sporta zinātnē un izglītības un sporta darba speciālista (5. PKL, atbilst 6. LKI) kvalifikāciju attiecīgajā specializācijā.

*Ja vēlaties strādāt skolā vai pirmsskolas izglītības iestādē – piemēram, par profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes vai interešu izglītības (pulciņu) skolotāju, vai veidot savu pedagoga privātpraksi, tad izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” izvirzītajām prasībām. Minētie noteikumi neattiecas uz pieaugušo izglītību, taču darba devējs par pieprasīt, lai pretendentam uz deju pedagoga vakanci būtu attiecīga izglītība.

**Sporta deju pedagogu izglītībai un kvalifikācijai jāatbilst Noteikumos Nr.569 un Sporta likumā izvirzītajām prasībām.

Papildu resursi

• Vairāk par deju nozari, dažādiem pasākumiem, meistarklasēm utt. var uzzināt, apmeklējot biedrības “Latvijas dejas informācijas centrs” vai Latvijas Mūsdienu dejas asociācijas mājaslapas;
• Par horeogrāfa profesiju var uzzināt, apmeklējot vietni “Profesiju Pasaule” (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas).

Labdien!

Pedagoga sertifikātu var iegūt, mācoties pedagogu profesionālās pilnveides programmās vismaz 72 stundu apjomā. Šādas programmas, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 21.3 punktā noteiktajam, piedāvā augstskolas, kuras īsteno studiju programmas pedagoģijā.

Jums jāizvēlas pilnveides programma, kura domāta topošajiem skolotājiem bez iegūtas pedagoģiskās izglītības, piemēram, “Pedagoģiskās darbības pamati”. Nosūtām Jums programmu sarakstu: SARAKSTS. NIID.LV sarakstam ir informatīvs raksturs – iesakām Jums sazināties ar izvēlēto augstskolu un precizēt, kādas ir iespējas mācīties šajās programmās.

Pedagoga sertifikāts personām ar augstāko izglītību citās jomās (kas nav pedagoģija) dod iespēju strādāt kā pedagogam, t.sk. interešu izglītības pedagogam pirmsskolā vai skolā (vadīt pulciņus), arī darboties kā ārpusskolas interešu izglītības pedagogam.

Lai īstenotu savu izstrādāto autorprogrammu ārpusskolas nodarbībās, Jums ir jāsaņem arī pedagoga privātprakses sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Sertifikāts tiek izsniegts uz 3 gadiem ar iespēju to pagarināt.

Pēc privātprakses sertifikāta saņemšanas jāsaņem licence programmas īstenošanai pašvaldībā, kurā programma tiks īstenota (maksas pakalpojums). Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanu” ir norādīts, ka, lai saņemtu licenci programmas īstenošanai, ir jāvēršas ar iesniegumu u.c. noteikumos norādītajiem dokumentiem (t.sk. programmas paraugu, Veselības inspekcijas atzinumu par telpu atbilstību u.c.) Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisijā. Papildu jautājumu gadījumā Jūs varat sazināties ar RD IKSD Licencēšanas komisijas speciālistiem, kontakti saziņai pieejami šeit. Ja vēlaties īstenot programmu citā pašvaldībā, tad Jums jāsazinās ar attiecīgās pašvaldības izglītības (licencēšanas komisijas) speciālistiem.

Lai nodarbotos ar privātpraksi, saimnieciskajai darbībai jābūt reģistrētai Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri, kura informēja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu  Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” jaunākajā redakcijā (ar grozījumiem 24.11.2020) izvirzītajām prasībām (10.p.) par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu (KP) jeb 160 stundu apjomā.

B.Bašķere informēja, ka šobrīd Latvijas Universitātē (LU) tiek izstrādāta un saskaņota profesionālās pilnveides programma sociālajā pedagoģijā 160 stundu apjomā, pēc kuras apguves pedagogi (personas ar augstāko pedagoģisko izglītību) saņems sociālā pedagoga kvalifikāciju apliecinošu sertifikātu, kas dos tiesības strādāt par sociālo pedagogu. Plānots, ka vairāk informācijas par šo iespēju būs 2022. gada janvārī – februārī. Iesakām Jums sekot līdzi jaunumiem LU mājaslapā.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši 2022./23. gada augstskolu uzņemšanas plāniem sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju nevar iegūt nevienā no augstskolām. Savukārt sociālā darbinieka kvalifikāciju var iegūt:

• Profesionālā bakalaura programmās (jāstudē 4 gadi): SARAKSTS;
• Profesionālā maģistra programmās (jāstudē 1,5 vai 2 gadi atbilstoši iepriekš iegūtajai izglītībai): SARAKSTS;
• Profesionālās augstākās izglītības programmā pēc koledžas (jāstudē 2 gadi): SARAKSTS.

Ja programmā „Sociālais darbs” ir iekļauts sociālās pedagoģijas studiju kurss vismaz 4 KP apjomā, tad ar šo izglītību ir pietiekami, lai varētu strādāt par sociālo pedagogu. Savukārt, ja programmas  saturā nav sociālās pedagoģijas priekšmeta,  tad kā alternatīva varētu būt apgūta studiju programmas daļa (studiju kurss) sociālajā pedagoģijā 4 KP apjomā. T.i., paralēli studijām var apmeklēt, piemēram,  LU sociālās pedagoģijas studiju kursus klausītāja statusā, kārtot pārbaudījumus, saņemt novērtējumu un LU apstiprinātu izziņu par sociālās pedagoģijas kursa veiksmīgu apguvi.

Augstākās izglītības iestādēs (uzsākot vai turpinot studijas augstskolas programmā līdzīgā tematiskajā jomā) pastāv iespēja izglītības pielīdzināšanas rezultātā pretendēt uz studiju uzsākšanu vēlākos posmos. Tāpat pastāv iespēja vērsties ar iesniegumu par iepriekšējā izglītībā un/vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu augstskolas īstenotā studiju programmā vai tās daļā, piešķirot attiecīgus kredītpunktus (maksas pakalpojums). To nosaka Augstskolu likuma 59. 3 pants un MK noteikumi Nr.505, kas nosaka ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju, kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus. Savukārt katrā augstskolā jābūt izstrādātiem arī iekšējiem noteikumiem, kas balstās uz minētajiem likumdošanas aktiem.