Digitālais asistents

E-konsultācijas
Izsmeļošas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā.

Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta. Jautājumu un atbildes var meklēt pēc interesējošā vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta.

Uzdot jaunu jautājumu!

Meklēšanas filtri
1 2
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 16
16-04-2021

Labdien! Vai, pabeidzot mūzikas vidusskolu un apgūstot pedagogu pilnveides programmu, es varēšu strādāt pat instrumenta spēles skolotāju mūzikas skolā?

Labdien!

Jā, ar vidējo profesionālo izglītību mūzikā, papildus apgūstot pedagogu profesionālās pilnveides programmu vismaz 72 stundu apjomā, Jūs varēsiet strādāt par instrumenta spēles skolotāju mūzikas skolā.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.569 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 6.2. punktam par profesionālās un interešu izglītības pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kurai ir trešā līmeņa profesionālā kvalifikācija un apgūta profesionālās kompetences pilnveides programma, kuras apjoms ir vismaz 72 stundas un pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu pedagoģijā.

Jums jāizvēlas pilnveides programma, kura domāta topošajiem skolotājiem bez iegūtas pedagoģiskās izglītības, piemēram, “Pedagoģiskās darbības pamati”. Jūs varat mācīties arī, piemēram, Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija (JVLMA) īstenotajā 72 h programmā, kas domāta tieši mūzikas/ mākslas/ deju profesionālās ievirzes skolotājiem ar augstāko vai vidējo profesionālo izglītību bez pedagoģiskās izglītības „Pedagoģiskās darbības pamati mūzikas, dejas un mākslas nozarēs”.

Zināšanai informējam, ka 2021./22.gadā JVLMA uzsāks īstenot jaunu 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmu „Mūzikas, dejas un mākslas profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotājs”, kurā paredzētas arī specializācijas dažādu instrumentu spēlē. Uzņemšanas prasības un iestājpārbaudījumu saturu skatiet šajā saitē. Pēc 1.līmeņa programmas beigšanas var paaugstināt kvalifikāciju un paplašināt karjeras iespējas, turpinot studijas profesionālā bakalaura programmā, vai strādāt par mūzikas skolotāju mūzikas skolās, vadīt pulciņus, meistarklases utt.

15-04-2021

Labdien! Man ir tādi jautājumi. Es vēlos sākt savu pedagoga privātpraksi, lai palīdzētu skolēniem, kuri netiek galā ar skolas fizikas mācību programmu, nodarbības notiks individuāli un attālināti. Vai tā tiks uzskatīta par interešu izglītību? Vai man ir jāsaņem licence no pašvaldības, ja nodarbības notiks attālināti? Ja nodarbības notiks attālināti, vai man ir nepieciešams atzinums no Veselības inspekcijas par telpu atbilstību, lai iegūtu licenci? Paldies!

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar IKVD Licencēšanas un reģistru departamenta vecāko eksperti Airu Aiju Krūmiņu, kura informēja, ka, lai uzsāktu darbību privātpraksē, Jums ir jāveic šādi soļi:

1) jāsaņem pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāts tiek izsniegts bez maksas MK noteikumos Nr. 682 “Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā derīguma termiņu vai anulē to” noteiktajā kārtībā. Sertifikāts apliecina, ka persona ir ieguvusi pedagoga privātprakses uzsākšanas tiesības pedagoga izstrādātās programmas (piemēram fizikas privātskolotājam tā varētu būt programma “Atbalsts fizikas apguvei bērniem un pusaudžiem”  vai līdzīga) īstenošanai privātpraksē. Speciāliste skaidroja, ka licences pašvaldībās izsniedz vai nu interešu, vai pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenošanai (to paredz pašvaldību saistošie noteikumi), līdz ar to arī IKVD adresētajā iesniegumā (paraugs) būtu ieteicams norādīt, ka plānojat īstenot tieši interešu izglītības programmu.

2)Jāsaņem licence interešu vai neformālās izglītības programmas īstenošanai. Licences izsniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā plānots programmu īstenot. Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanu” teikts, ka, lai saņemtu licenci programmas īstenošanai, ir jāvēršas ar iesniegumu u.c. noteikumos norādītajiem dokumentiem (t.sk. programmas paraugu, Veselības inspekcijas (VI) atzinumu par telpu atbilstību, pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju u.c.) Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisijā. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem VI atzinums par vietas un telpu atbilstību noteiktām sanitārajām prasībām nav jāiesniedz tikai gadījumos, kad izglītības programmu plānots īstenot izglītības iestādes telpās. Diemžēl noteikumos nav atrunāta programmas īstenošanas kārtība attālinātā formā, līdz ar to VI atzinums būs jāsaņem, ja neplānojat programmas īstenošanu izglītības iestādes telpās. Taču Jūs varat sazināties ar RD IKSD Licencēšanas komisijas speciālistiem un precizēt šo informāciju, kontakti saziņai pieejami šeit.

Ja vēlaties īstenot programmu citā pašvaldībā, tad Jums jāsazinās ar attiecīgās pašvaldības izglītības (licencēšanas komisijas) speciālistiem.

3)Jāreģistrē saimnieciskā darbība Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Papildus par pedagoga privātprakses uzsākšanu (soli pa solim) Jūs varat izlasīt IKVD sagatavotajā bukletā “Privātprakses pedagogs”. Jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar IKVD speciālistiem pa tālruņiem 67507832 vai 28394970.

21-03-2021

Labdien! Vai ar profesionālā bakalaura grādu psiholoģijā var strādāt par psiholoģijas skolotāju, ja apgūst profesionālās pilnveides kursu pedagoģijā 72 stundu apjomā?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri. Speciāliste skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 2.3. punktam Jūs varat strādāt par psiholoģijas skolotāju pēc pedagogu profesionālās pilnveides programmas apguves vismaz 72 stundu apjomā. Jums jāizvēlas programma, kura domāta personām bez pedagoģiskās izglītības, piemēram, “Pedagoģiskās darbības pamati”. NIID.LV sarakstam ir informatīvs raksturs, tādēļ iesakām Jums sazināties ar izvēlēto augstskolu, lai precizētu, kad plānots īstenot konkrēto programmu.

Tāpat noteikumu Nr.569 2.3. punkts nosaka, ka par vispārējās izglītības pedagogu var strādāt arī persona ar augstāko izglītību mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozarē, ja augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz divu kredītpunktu jeb vismaz 72 stundu apjomā. Tādējādi, ja profesionālā bakalaura programmas ietvaros esat apguvusi attiecīgo studiju programmas daļu pedagoģijā, Jūs varat strādāt par psiholoģijas skolotāju bez papildu izglītības ieguves.

Ja vēlaties precizēt informāciju vai uzdot papildu jautājumus, iesakām Jums sazināties ar B.Bašķeri, tālrunis 67047835, e-pasts baiba.baskere@izm.gov.lv.

07-03-2021

Labdien!  Kas jādara pedagogam karjeras konsultantam, lai varētu veidot savu privātpraksi?

Labdien!

Saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 16.punktā noteikto pedagogs (t.sk. pedagogs karjeras konsultants) ir fiziska persona, kurai ir Izglītības likumā vai citā izglītību reglamentējošā likumā* noteiktā izglītība un profesionālā kvalifikācija un kura piedalās izglītības programmas īstenošanā izglītības iestādē vai sertificētā privātpraksē.

Lai uzsāktu darbību privātpraksē, ir jāveic šādi soļi:

1)Jāsaņem licence interešu vai neformālās izglītības programmas īstenošanai. Licences izsniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā plānots programmu īstenot. Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanu” teikts, ka, lai saņemtu licenci programmas īstenošanai, ir jāvēršas ar iesniegumu u.c. noteikumos norādītajiem dokumentiem (t.sk. programmas paraugu, Veselības inspekcijas atzinumu par telpu atbilstību, pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju u.c.) Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisijā. RD IKSD Licencēšanas komisijas kontakti saziņai pieejami šeit. Ja vēlaties īstenot programmu citā pašvaldībā, tad Jums jāsazinās ar attiecīgās pašvaldības izglītības (licencēšanas komisijas) speciālistiem.

2) jāsaņem pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāts Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāts tiek izsniegts bez maksas MK noteikumos Nr. 682 “Kārtība, kādā izsniedz sertifikātu pedagoga privātprakses uzsākšanai, pagarina tā derīguma termiņu vai anulē to” noteiktajā kārtībā. Sertifikāts apliecina, ka persona ir ieguvusi pedagoga privātprakses uzsākšanas tiesības pedagoga izstrādātās programmas (piemēram pedagogam karjeras konsultantam tā varētu būt programma “Profesionālās karjeras izaugsme”  vai līdzīga) īstenošanai privātpraksē.

3)Jāreģistrē saimnieciskā darbība Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Papildus par pedagoga privātpraksi Jūs varat izlasīt IKVD sagatavotajā bukletā “Privātprakses pedagogs”. Jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar IKVD speciālistiem pa tālruņiem 67507832 vai 28394970.

*Atbilstoši  Ministru kabineta noteikumos Nr.569 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 11. punktā noteiktajām prasībām  par pedagogu karjeras konsultantu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

  • augstākā izglītība un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma pedagoģijā (vismaz 72 stundu apjomā) + profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants";
  • augstākā pedagoģiskā izglītība un karjeras konsultanta kvalifikācija vai profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants".
20-12-2020

Labdien! Es vēlētos noskaidrot, kas šobrīd ir tiesīgi strādāt par sociālajiem pedagogiem? Ja nav kvalifikācijas "sociālais pedagogs" un ir iegūts bakalaurs sociālo zinātņu jomā, vai var kļūt par sociālo pedagogu, piemēram, mācoties maģistratūrā sociālo darbu? Ja pareizi saprotu, jābūt apgūtiem 4 KP sociālajā pedagoģijā. Ja programmā tādu nav, vai ir iespējams to apgūt atsevišķi (piemēram, kā klausītājs) un iegūt tiesības strādāt par sociālo pedagogu?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri. Speciāliste skaidroja, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu  Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” jaunākajā redakcijā (ar grozījumiem 24.11.2020) izvirzītajām prasībām (10.p.) par sociālo pedagogu ir tiesīga strādāt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību un sociālā pedagoga kvalifikāciju vai augstāko izglītību un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu (KP) jeb 160 stundu apjomā.

Tātad, ja Jūsu izvēlētajā profesionālā maģistra programmā „Sociālais darbs” ir iekļauts sociālās pedagoģijas studiju kurss vismaz 4 KP apjomā, tad ar šo izglītību būs pietiekami, lai Jūs varētu strādāt par sociālo pedagogu. Savukārt, ja programmas  saturā nav sociālās pedagoģijas priekšmeta,  tad kā alternatīva varētu būt apgūta studiju programmas daļa (studiju kurss) sociālajā pedagoģijā 4 KP apjomā. T.i., Jūs varētu paralēli apmeklēt, piemēram,  LU sociālās pedagoģijas studiju kursus klausītāja statusā, kārtot pārbaudījumus, saņemt novērtējumu un LU apstiprinātu izziņu par sociālās pedagoģijas kursa veiksmīgu apguvi.

Detalizētai informācijai pat klausītāju kursu apmeklēšanas iespējām sazinieties ar LU Studentu servisu (t. 67034444, e-pasts studentu.serviss@lu.lv), savukārt par pedagogu profesionālās pilnveides un pārkvalifikācijas iespējām – ar Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra direktora vietnieci Ritu Ābeli (t. 67034825, e-pasts rita.abele@lu.lv).

Zināšanai nosūtām Jums profesionālā maģistra programmu „Sociālais darbs” sarakstu (ar bakalaura grādu sociālajās zinātnēs jāstudē ~2 gadi, programmu beidzot, iegūst  profesionālā maģistra grādu sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju): SARAKSTS.

17-12-2020

Labdien! Man ir augstākā izglītība uzņēmējdarbības vadībā. Vai es varēšu strādāt par skolotāju palīgu skolā pēc "Pedagoģiskās darbības pamatu" kursa pabeigšanas? Vai varu vadīt angļu valodas pulciņu bērnudārzā?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri, kura informēja, ka Jūs bez papildu izglītības ieguves varat strādāt par skolotāja palīgu pirmsskolā. Savukārt, lai strādātu par skolotāja palīgu skolā, ir nepieciešams iegūt skolotāja (pedagoga) izglītību, t.i., skolotāja palīgam ir nepieciešams iegūt tādu pašu izglītību kā skolotājam.

Pēc pedagogu profesionālās pilnveides programmas Pedagoģiskās darbības pamati” apguves iegūst pedagoga sertifikātu, kas personām ar augstāko izglītību mācību priekšmetam atbilstošā jomā ļauj strādāt skolā par priekšmeta (-u) skolotāju (vai attiecīgi skolotāja palīgu). Sertifikāts dod iespēju arī strādāt kā interešu izglītības pedagogam pirmsskolā vai skolā (vadīt pulciņus), vai reģistrēt skolotāja privātpraksi.

Taču plašākas iespējas strādāt skolotāja vai skolotāja palīga amatā ir personām, kuras ieguvušas augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja kvalifikāciju. Skolotāja kvalifikāciju personas ar augstāko izglītību mācību priekšmetiem atbilstošās nozarēs visātrāk var iegūt, studējot 2.līmeņa augstākās izglītības programmā “Skolotājs”, (augstskolā jāstudē 1 gads, pēc tam 1 gada laikā profesiju apgūst darba vidē, strādājot skolās). 2020. gadā ir uzsākta jauna skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” īstenošana, kura ietvaros dažādu jomu profesionāļiem ar augstāko izglītību ir iespēja kļūt par skolotājiem. Mācības projektā ir bez maksas. Projektu īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte un Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Iespējamo misijuŠobrīd ir uzsākta topošo skolotāju uzņemšana studijām nākamajā mācību gadā, kas tiks īstenotas, sākot ar aprīli. Ja Jūs ir ieinteresējusi šī iespēja, informācijas precizēšanai varat sazināties ar projekta koordinatoriem (tālrunis 25634222; e-pasts: info@macitspeks.lv).

Ja vēlaties precizēt informāciju vai uzdot papildu jautājumus, iesakām Jums sazināties ar B.Bašķeri, tālrunis 67047835, e-pasts baiba.baskere@izm.gov.lv.

12-10-2020

Labdien! Vai policijas darbinieks ar augstāko juridisko izglītību un ilgstošu darba pieredzi Valsts policijas vadošos amatos drīkst vidusskolas klasēm mācīt kriminālistiku un ieroču mācību, ja viņam nav pedagoģiskās izglītības?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri. Speciāliste skaidroja, ka persona ar augstāko juridisko izglītību var mācīt vidusskolas klasēm Jūsu jautājumā minētos priekšmetus, ja tiek ievēroti divi nosacījumi:

1)Studiju laikā persona ir apguvusi attiecīgos priekšmetus (kriminālistiku, ieroču mācību utt.);

2)Papildus ir iegūta pedagoģiskā izglītība. Saskaņā ar Izglītības likuma 49. panta 2. daļu pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina diploms par augstāko pedagoģisko izglītību vai attiecīgs sertifikāts. Ātrākais ceļš būtu apgūt pedagogu profesionālās pilnveides programmu vismaz 72 stundu apjomā un saņemt pedagoga sertifikātu. (tā dēvētā “B programma”, Ministru kabineta noteikumos Nr.569 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību šis jēdziens vairs netiek lietots). Jāizvēlas programma, kura domāta personām bez pedagoģiskās izglītības, piemēram, “Pedagoģiskās darbības pamati”.

Tāpat persona ar iegūtu augstāko izglītību var iegūt pedagoģisko izglītību, studējot augstākās izglītības programmās, piemēram:

1)2.līmeņa augstākās izglītības programmā “Skolotājs”, (augstskolā jāstudē 1 gads, pēc tam 1 gada laikā profesiju apgūst darba vidē, strādājot skolās). 2020. gadā ir uzsākta jauna skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” īstenošana, kura ietvaros dažādu jomu profesionāļiem ar augstāko izglītību ir iespēja kļūt par skolotājiem. Mācības projektā ir bez maksas. Projektu īsteno Latvijas Universitāte, Liepājas Universitāte,  un Daugavpils Universitāte sadarbībā ar Iespējamo misiju. Pirmā uzņemšana jau ir noslēgusies, taču tiek plānots, ka jau 2020.gada rudenī (oktobrī – novembrī) tiks uzsākta jauna kampaņa topošo skolotāju uzņemšanai nākamajā mācību gadā, kas tiks īstenota, sākot ar aprīli. Informācijas precizēšanai varat sazināties ar projekta koordinatoriem (tālrunis 25634222; e-pasts: info@macitspeks.lv).

2) Iegūt maģistra grādu izglītībā, studējot izglītības zinātņu/ pedagoģijas maģistra programmā. 2020. gadā četrās augstskolās ir uzsākta uzņemšana jaunā maģistra programmā “Izglītības zinātne”, kuras apakšprogrammā “Pedagoģija” (jāstudē 2 gadi; gan valsts budžets, gan par maksu) var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija (lai atbilstu noteikumu Nr.569 prasībām, maģistra grāda iegūšanai izstrādātajam zinātniskajam darbam obligāti jābūt saistītam ar mācāmo priekšmetu saturu un didaktiku).

Atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to strādāt par skolotāju var jau studiju laikā.

Zināšanai informējam, ka minētās prasības attiecībā uz pedagoģisko izglītību nav attiecināmas uz interešu vai profesionālās izglītības skolotāju, kura darba slodze izglītības iestādē ir mazāka par 360 darba stundām gadā.

Ja vēlaties precizēt informāciju vai uzdot papildu jautājumus, iesakām Jums sazināties ar B.Bašķeri, tālrunis 67047835, e-pasts baiba.baskere@izm.gov.lv.

02-09-2020

Labdien! Plānoju studēt pedagoģiju akadēmiskā maģistra programmā. Kur pēc absolvēšanas reāli var strādāt ar akadēmisko maģistra grādu pedagoģijā? Paldies!

Labdien!

Atvainojiet, ka e-konsultanta prombūtnes dēļ kavējās atbildes sagatavošana.

Jūsu turpmākās karjeras iespējas pēc maģistra grāda ieguves pedagoģijā (vai izglītības zinātnēs) lielā mērā ir atkarīgas no tā, 1) kādā jomā ir iegūts bakalaura grāds (jautājumā neesat minējusi); 2) kādā pedagoģijas/ izglītības apakšnozarē/ tēmā plānojat specializēties un izstrādāt zinātnisko darbu.. Piemēram, ja Jūs iepriekš esat studējusi pedagoģiju, tad Jums būs iespēja padziļināt esošās zināšanas, attīstīt pētniecības prasmes un/vai apgūt jaunus moduļus vai specializācijas, līdz ar to paplašināt darbības sfēru. Piemēram, var specializēties izglītības vadībā un kļūt par izglītības jomas vadītāju (skolas direktoru, mācību pārzini, metodiķi utt.); var specializēties pieaugušo izglītībā, augstskolu pedagoģijā, skolas vai pirmsskolas pedagoģijā, konkrēta mācību priekšmeta didaktikā un metodikā, interešu izglītībā, karjeras izglītībā, iekļaujošajā izglītībā utt. – iespējas ir ļoti daudzveidīgas. Atkarībā no apgūtās specializācijas absolventi strādā izglītības iestādēs (skolās, augstskolās, koledžās, profesionālās vai pieaugušo izglītības centros, mūzikas/ sporta/ mākslas skolās, interešu izglītības centros, karjeras un konsultāciju centros, valsts pārvaldes/ pašvaldību institūcijās izglītības nozarē, zinātniskajās institūcijās utt.

Ja Jūsu iegūtā izglītība nav pedagoģijā, tad Jūs varat specializēties, piemēram,  apgūtās jomas pedagoģijā un didaktikā, un iegūt tiesības mācīt šo priekšmetu kādā no izglītības iestādēm (atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr.569 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” noteiktajām prasībām), tāpat varat apgūt izglītības vadību u.c.

Tāpat Jūs varat turpināt izglītību doktorantūrā, padziļinot pētnieciskās prasmes un/ vai izvēloties zinātnieka/ pētnieka/ augstskolu docētāja karjeru.

 

Nosūtām Jums pedagoģijas/ izglītības zinātņu maģistra programmu SARAKSTU. Atverot katru no programmām, sadaļā “Programmas apraksts” ir sniegta detalizēta informācija par darba iespējām pēc katras specializācijas/ moduļa apguves.

11-08-2020

Labdien! Esmu ieguvusi profesionālā bakalaura un maģistra grādu tiesību zinātnēs, man ir pieredze jurista darbā, kā arī vadošā amatā tieslietu jomā. Taču vēlos mainīt darbības sfēru un strādāt par pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju. Kāda papildu izglītība un profesionālā pieredze ir nepieciešama, lai sasniegtu šo mērķi?

Labdien!

Prasības izglītības iestādes vadītāja izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas Izglītības likumā (30.p.) un Ministru kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (13.p.). Atbilstoši noteikumiem par izglītības iestādes vadītāju, vadītāja vietnieku un izglītības metodiķi ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība atbilst vienai no šādām prasībām:

-          augstākā pedagoģiskā izglītība;

-          augstākā un pedagoģiskā izglītība vai augstākās izglītības studiju programmas ietvaros apgūti ar pedagoģiju saistīti studiju kursi vismaz divu kredītpunktu jeb 80 stundu apjomā;

-          augstākā izglītība un persona iegūst pedagoģisko izglītību vai apgūst profesionālās kompetences programmu pedagoģijā (vismaz 72 stundu apjomā, saņemot sertifikātu).

Tā kā Jūsu iegūtā izglītība nav pedagoģijā, tad ir divi varianti, kā Jūs varētu iegūt tiesības strādāt par pirmsskolas izglītības iestādes (PII) vadītāju.

-          Ātrākais ceļš būtu apgūt tā dēvēto “B programmu” pedagoģijā (MK noteikumos Nr.569 šis jēdziens vairs netiek lietots) vismaz 72 stundu apjomā (piemēram, “Pirmsskolas izglītības saturs un didaktika”, “Pedagoģiskās darbības pamati” vai “Pedagoģija”) un saņemt pedagoga sertifikātu. NIID.lv sarakstiem ir informatīvs raksturs, līdz ar to iesakām sazināties ar  izglītības iestādi un noskaidrot, vai attiecīgā programma joprojām tiek īstenota.

-          Uzsākt studijas pedagoģijas augstākās izglītības programmā (1.līmeņaprofesionālā bakalaura vai izglītības zinātņu/ pedagoģijas maģistra). Zināšanai informējam, ka  2020. gadā Latvijas Universitātē (Rīgā un filiālēs), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā un Liepājas Universitātē ir uzsākta uzņemšana jaunā maģistra programmā “Izglītības zinātne” (programma ir licencēta visās augstskolās), kuras apakšprogrammā “Pedagoģija”, “Cilvēku uzvedība un izglītība” vai “Izglītības vadība” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura/ maģistra grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija.

Atbilstoši Izglītības likuma 48.p. 1. daļai strādāt par pedagogu ir tiesības arī personai, kura apgūst pedagoģisko izglītību. Līdz ar to Jūs varat strādāt izglītības vadībā jau mācību/ studiju laikā, apgūstot atbilstošo programmu pedagoģijā.

Iespējams, ir vēl kādi citi risinājumi. Lai saņemtu precīzu informāciju par Jūsu izglītības atbilstību, t.sk. par nepieciešamo papildu izglītības apguvi, iesakām Jums sazināties ar zinošu un kompetentu speciālisti - Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri pa tālruni 67047835 vai e-pastu: baiba.baskere@izm.gov.lv.

Gan privātās, gan valsts/pašvaldības izglītības iestādes vadītāju amatā ieceļ tās dibinātājs. Pašvaldības izglītības iestāžu vadītājus (t.sk. PII vadītājus) ieceļ attiecīgā pašvaldība, izvēloties pretendentus konkursa kārtībā atbilstoši MK noteikumos Nr.496 “Kārtība un vērtēšanas nosacījumi valsts un pašvaldību izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju amatu pretendentu atlasei” noteiktajai kārtībai, rūpīgi izvērtējot pretendentu atbilstību: izglītību, kvalifikāciju, profesionālo pieredzi, motivāciju strādāt šajā amatā u.c. kritērijus,​

31-07-2020

Labdien, interesējos par sociālo pedagoģiju. Vai Jūs, lūdzu, varētu palīdzēt saprast, kāpēc vairs netiek sagatavoti sociālie pedagogi, kāds tam ir pamatojums un kur ir pieejama informācija par izmaiņām? Kādi ir nākotnes plāni šīs profesijas vietā?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietnieci pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baibu Bašķeri. Speciāliste skaidroja, ka sociālā pedagoga profesija turpinās pastāvēt arī nākotnē, taču turpmāk sociālie pedagogi tiks sagatavoti sociālā darbinieka augstākās izglītības programmas (bakalaura/ maģistra) ietvaros, apgūstot studiju moduli sociālajā pedagoģijā vismaz 4 kredītpunktu jeb 160 stundu apjomā. Darbam derīgi būs arī iepriekš iegūtie diplomi ar sociālā pedagoga kvalifikāciju.

Minētās izmaiņas ir iekļautas Grozījumos Ministru kabineta 2018.gada 11.septembra noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālā kompetences pilnveides kārtību”, kuru projekts šobrīd ir nodots publiskajai apspriešanai.

Zināšanai informējam, ka 2020./21. gadā sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju vēl var iegūt vienā augstskolā - studējot Liepājas Universitātes profesionālā maģistra programmā KARJERAS KONSULTANTS (uzņem pilna un nepilna laika studijās). Programmai ir trīs specializācijas:

- karjeras konsultants un sociālais pedagogs;
- karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists;
- karjeras konsultants un skolotājs mentors.​

Ja vēlaties precizēt informāciju vai uzdot papildu jautājumus, iesakām Jums sazināties ar B.Bašķeri, tālrunis 67047835, e-pasts baiba.baskere@izm.gov.lv.

1 2
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 16