Labdien!

Pedagogu profesionālās pilnveides programmu "Pedagoģiskā procesa raksturīgākās iezīmes darbā ar pirmsskolas vecuma bērniem, kuriem ir speciālās vajadzības" (72 h, mācības notiek attālināti) īsteno Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centrs (PPIC).

LU mājaslapā ir norādīts, ka mācību pieteikumus var iesniegt līdz 01.12.2024. (vai līdz grupas nokomplektēšanai).

Lai precizētu, vai Jūsu pieteikums ir saņemts, kad plānots uzsākt mācības u.c. nianses, iesakām Jums sazināties ar PPIC speciālistiem, kontaktinformācija pieejama šajā saitē.

Labdien!

Kredītpunktus (KP) var piešķirt tikai augstskolas vai koledžas, taču arī vidējās izglītības pakāpē ir izveidota neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšanas sistēma.

1.Neformālās izglītības atzīšana 2.-4. līmenī atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai (LKI) (vidējās izglītības pakāpē)

01.05.2023. ir stājušies spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr.70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos”, kas paredz iespēju iestāties profesionālo izglītības programmu vēlākos mācību posmos.

• Noteikumi attiecas uz visām profesionālās izglītības programmām, izņemot profesionālās pilnveides un profesionālās augstākās izglītības programmas.
• Kompetenci var atzīt izglītības turpināšanai tā paša vai zemāka LKI līmeņa profesionālās izglītības programmā; tā paša līmeņa kvalifikācijas specializācijas ieguvei, tā paša līmeņa saistītās profesionālās kvalifikācijas ieguvei u.c.
• Var atzīt gan formālās, gan neformālās izglītības vai profesionālās darbības rezultātā iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences, kā arī ārvalstīs sasniegtos mācīšanās rezultātus (nepieciešams uzrādīt apliecinošus dokumentus).
• Ja nav dokumentāra apliecinājuma par gala vērtējumiem, kompetences atzīšanas komisija var noteikt pārbaudījumus personas kompetences atzīšanai.

Kopš 2011.gada profesionālajā izglītībā darbojas ārpus formālās izglītības iegūtās kompetences atzīšanas sistēma, kuras ietvaros ikviens, kurš ir apguvis kādu profesiju darba vidē, neformālajās mācībās vai citur ārpus formālās izglītības sistēmas, var iegūt kvalifikāciju, nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kādā no Latvijas akreditētajām profesionālajām skolām vai eksaminācijas centriem, kuriem ir noslēgts deleģējuma līgums ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) par eksaminēšanu noteiktās profesijās. Šobrīd Saeimā pieņemšanas stadijā ir jauns MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci un tās ietvaros sniegtais maksas pakalpojumu cenrādis” (iepriekšējie MK noteikumi ir zaudējuši spēku).

2.Neformālās izglītības atzīšana 5.-7. LKI līmenī (augstākās izglītības pakāpē)

Augstākās izglītības iestādēs (augstskolās un koledžās) uzņemšana studijām vēlākos posmos, kā arī kredītpunktu (KP), studiju priekšmetu vai moduļu atzīšana notiek atbilstoši Augstskolu likuma 59.³ pantam, Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”, MK noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un pašas augstskolas / koledžas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātai kārtībai (nolikumam) par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu. Šis dokuments parasti ir publiski pieejams augstskolas vai koledžas mājaslapā.

• Neformālās un ikdienas mācīšanās rezultātu atzīšana un KP piešķiršana ir iespējama tikai akreditētās studiju programmās.
• Augstskola salīdzina iepriekšējās studijās un/ vai neformālajā izglītībā apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros, ja nepieciešams, kārtojami papildu pārbaudījumi.
• Lai varētu atzīt iepriekšējā formālajā vai neformālajā izglītībā (kas nav augstākā izglītība) un profesionālajā pieredzē sasniegtos rezultātus, tiem 1) jābūt pierādāmiem (jāiesniedz attiecīgie dokumenti, piemēram, kursu beigšanas apliecība, izziņa no darba devēja u.c.); 2) prasmēm un kompetencēm jāatbilst studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī sasniedzamajiem studiju rezultātiem, lai par tām varētu piešķirt attiecīgus KP.
• Lēmumu par KP ieskaitīšanu un uzņemšanu vēlākos posmos pieņem augstskolas rektors vai viņa pilnvarota amatpersona, pamatojoties uz studiju programmas direktora ieteikumu.

3.Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide

Par pedagogu profesionālās pilnveides programmu apguvi KP nepiešķir. Taču to var ieskaitīt ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas procesā (sk.2.punktu), iesniedzot augstskolai iesniegumu, kuram pievieno programmas apguvi apliecinošu dokumentu.

Un otrādi – augstskola piešķir KP, ja pedagogs ir apguvis augstākās izglītības programmas daļu (kursu, moduli), nokārtojis pārbaudījumu un saņēmis par to apliecinošu dokumentu no augstskolas. Ja pedagogs studiju kursu ir apguvis, piemēram, iepriekšējos gados, kad KP vēl netika piešķirti, un viņam nepieciešams apliecinājums (piemēram, lai atbilstu MK noteikumu Nr.569 prasībām), tad jāvēršas augstskolā, kurā studiju kurss ir apgūts.

Tātad abos gadījumos ir jāvēršas augstskolā.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide tiek īstenota saskaņā ar MK noteikumiem Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (III daļa):

Programmas, kuras apjoms ir vismaz 72 h un pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu speciālajā izglītībā, pirmsskolas saturā un didaktikā, pedagogu karjeras konsultanta sertifikātu vai tiesības īstenot profesionālās izglītības mācību priekšmeta moduli, izstrādā un īsteno tikai augstskolas, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas (saskaņo ar IZM);

Programmas, kuras apjoms ir vismaz 160 h un pēc kuras apguves pedagogs iegūst cita mācību priekšmeta skolotāja sertifikātu, izstrādā un tikai augstskolas, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas (saskaņo ar IZM);

Programmas (tēmas noteiktas 18.p.), pēc kuras apguves pedagogs iegūst apliecību (programmas ilgums nav noteikts, visbiežāk no 8 līdz 36 h), izstrādā un īsteno pašvaldības vai privātās izglītības iestādes, pedagogu profesionālās nevalstiskās organizācijas (saskaņo ar pašvaldību, kuras teritorijā programma tiek īstenota), kā arī ministriju padotības iestādes vai pašvaldību iestādes, kam ir tiesības šādas programmas īstenot, un augstskolas, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas (nav jāsaskaņo).

Pedagogiem 3 gadu laikā jāapgūst vismaz 36 h profesionālā pilnveide (līdz 12 h var ieskaitīt par dalību semināros, konferencēs, neformālajā izglītībā u.c., saskaņojot ar skolas direktoru).