Labdien!

Gadījumā, ja ir saņemts oficiāls atbrīvojums no valsts pārbaudījumu kārtošanas vispārizglītojošajos priekšmetos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tad, turpinot mācības tehnikumā 4. kursā un sekmīgi pabeidzot profesionālās vidējās izglītības programmu, Jūs saņemsiet diplomu par profesionālo vidējo izglītību*, kas dos tiesības turpināt mācības arī nākamajā izglītības pakāpē (t.sk. studēt augstskolā vai koledžā).

Sekmīgi nokārtojot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, Jūs saņemsiet arī profesionālās kvalifikācijas apliecību. 

Ja ir saņemts atbrīvojums no valsts pārbaudījumu kārtošanas vispārizglītojošajos priekšmetos, tad sertifikātu par nokārtotiem centralizētajiem eksāmeniem neizsniedz, bet diploma pielikumā - sekmju izrakstā attiecīgajā ailē norāda "atbrīvots” vai “atbrīvota".

Atbrīvojumu atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 6. panta 8. punktā noteiktajam* var saņemt arī no profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanas. Taču vēršam uzmanību, ka minētais punkts var tikt piemērots tikai ļoti īpašos gadījumos – piemēram, tad, ja jaunieša veselībai nodarīts neatgriezenisks kaitējums, kas neļaus turpmāk strādāt profesijā (piemēram, pianistam nopietnas rokas traumas gadījumā). Šādā gadījumā izglītojamais saņem diplomu, kurā norādīts, ka programma ir apgūta, bet nav iegūta kvalifikācija.

Dokumenti par daļēju profesionālās izglītības programmas apguvi

Savukārt par daļēju profesionālās izglītības programmas apguvi (piemēram, neturpinot mācības tehnikumā pēc 3.kursa) var saņemt tehnikuma izsniegtu izziņu par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi, apliecību par moduļa (vai vairāku moduļu) apguvi un profesionālās kvalifikācijas apliecību, ja programmas apguves laikā ir kārtots kāds profesionālās kvalifikācijas eksāmens (zemāka profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikācijā). Minētie dokumenti nedod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības iestādēs, taču dod iespēju apgūtās prasmes izmantot darba tirgū vai iestāties profesionālās izglītības programmās vēlākos posmos.

Vēršam uzmanību, ka, mācoties tehnikumā (arī tad, ja mācību laikā ir sekmīgi nokārtoti visi nepieciešamie CE vai ja ir saņemts atbrīvojums no tiem), vispārējo vidējo izglītību apliecinošu dokumentu saņemt nevar. Vispārējās vidējās izglītības atestātu saņem, tikai pabeidzot vispārējās vidējās izglītības programmu.

* Profesionālās izglītības likumā (6.pants) ir noteikts, ka

• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību un profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis profesionālās izglītības programmu un nokārtojis valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus (CE + profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, t.sk., arī tad, ja saņēmis atbrīvojumu no CE vispārizglītojošajos priekšmetos);
• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu un nokārtojis CE (t.sk., ja saņēmis atbrīvojumu no CE vispārizglītojošajos priekšmetos), bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Labdien!

Murjāņu sporta ģimnāzijas mājaslapā ir norādīts, ka izglītojamos 10. klasē uzņem, pamatojoties uz iegūtajiem vērtējumiem (%) centralizētajos eksāmenos (CE), kā arī vidējo vērtējumu sekmju izrakstā. Visiem vērtējumiem, 9. klasi beidzot, gan CE, gan sekmju izrakstā ir jābūt sekmīgiem – katrā no CE 2023./2024. mācību gadā ir jāsaņem vismaz 15%, savukārt mācību priekšmetos jāsaņem vismaz 4 balles (gandrīz viduvēji). Jo augstāki vērtējumi, jo lielākas iespējas izturēt konkursu.

Stājoties Murjāņu sporta ģimnāzijā, tikpat svarīgs kritērijs kā sekmes ir talanti (sasniegumi) sportā un veselības stāvoklis.  Pretendentiem ir jānokārto kompleksais iestājpārbaudījums izvēlētajā sporta veidā – kontrolnormatīvi. Ja kontrolnormatīvi ir sekmīgi nokārtoti, tad pretendentam jādodas uz medicīnisko pārbaudi Veselības punktā, kur tiek veikta veselības un antropometrisko rādītāju izvērtēšana un  medicīnas dokumentu iesniegšana.

Tāpat iespējas iestāties Murjāņu sporta ģimnāzijā ir atkarīgas no tā, cik ir pretendentu konkrētajā mācību gadā (iepriekšējā gadā bija aptuveni 2-3 pretendenti uz 1 mācību vietu - atkarībā no izvēlētā sporta veida).

Tādējādi iesakām:

1)iegūt pēc iespējas augstākus vērtējumus mācību priekšmetos un CE;

2)gatavoties iestājpārbaudījumiem – stiprināt veselību, trenēties izvēlētajā sporta veidā;

3)lai iepazītos ar skolas vidi un mācību iespējām, pedagogiem, jauniešiem, iesakām apmeklēt pasākumus Murjāņu sporta ģimnāzijā, piemēram, atvērto durvju dienu. 2024. gadā atvērto durvju diena tiek plānota pavasara brīvdienās – iesakām sekot līdzi informācijai ģimnāzijas mājaslapā un/vai sociālajos medijos.

Papildu informācija

Ja ir sarežģīti izlemt, kur mācīties tālāk, tad profesijas un skolas izvēlē, pārdomāta un izsvērta lēmuma pieņemšanā varētu palīdzēt konsultēšanās ar profesionālu karjeras konsultantu. Ja skolā ir karjeras konsultants, tad iesakām pieteikties uz individuālu konsultāciju. Par iespējām saņemt karjeras konsultācijas esam apkopojuši informāciju rakstā “Karjeras konsultācijas un citi atbalsta resursi jauniešiem”.

Veikt pārdomātu izvēli var palīdzēt arī dažādi noderīgi internetā pieejami resursi, piemēram:

• NIID.LV karjeras izvēles testi. Piemēram, veicot testu “Interešu laboratorija”, rezultātā pie katras tematiskās jomas var aplūkot sarakstu ar profesionālās izglītības programmām pēc 9.klases, savukārt “Spēju detektora” un “Karjeras iespēju diagnostikas” rezultātos būs norādītas atbilstošas ieteicamās profesijas;
• NIID.LV infografikas par karjeras izvēli, kā arī infografikas par profesionālās izglītības iespējām pēc 9. klases;
• Vietne “Profesiju Pasaule”, kurā var izzināt dažādas profesijas, nozares un darba vietas, kā arī noskaidrot mācību iespējas katrā profesijā;
• Portālā Prakse.lv var apmeklēt virtuālās prakses vietas un uzzināt daudz noderīgas informācijas par profesijām un izglītības iespējām. Tāpat vietnē var aplūkot darba devēju ieteiktāko izglītības iestāžu TOPu.

Labdien!

Stipendiju piešķiršanas kārtību profesionālās izglītības iestādēs regulē Izglītības likums (14.panta 23.punkts), Ministru Kabineta 24.08.2004. noteikumi Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” un pašas izglītības iestādes iekšējais dokuments – stipendiju piešķiršanas kārtība, kas izstrādāta atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem.

Tāpat, izstrādājot stipendiju piešķiršanas kārtību, izglītības iestādei ir jāievēro arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais un apstiprinātais rīkojums “Vadlīnijas stipendiju piešķiršanai profesionālās izglītības programmu izglītojamiem”, kurā detalizēti un ar piemēriem skaidrotas normatīvajos aktos noteiktās prasības stipendijas (minimālās, paaugstinātās un vienreizējās) piešķiršanai  profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu audzēkņiem. Vadlīnijām ir ieteikuma raksturs, tās izmantojamas, gan lemjot par stipendijas piešķiršanu, gan  izstrādājot izglītības iestādes iekšējos normatīvos aktus.

MK noteikumos Nr.740 ir noteikts, ka budžeta grupu audzēkņi stipendiju saņem no izglītības iestādes stipendiju fonda, kuru izveido no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Profesionālās izglītības iestādes stipendiju fondu izveido, paredzot katram izglītojamam vidēji ne mazāk kā 20 EUR mēnesī.

Stipendiju fondu sadala, paredzot no stipendiju fonda ne vairāk kā 5% vienreizēju stipendiju piešķiršanai, un atlikušo daļu - minimālās un paaugstinātās stipendijas piešķiršanai atbilstoši izglītības iestādes nolikumā par stipendiju piešķiršanu noteiktajiem kritērijiem.

No izglītības iestādes stipendiju fonda var piešķirt minimālo (15 EUR mēnesī), paaugstināto (ne vairāk kā 150 EUR mēnesī) - paaugstinātās stipendijas precīzu apmēru nosaka izglītības iestāde, un vienreizējo stipendiju (ne vairāk kā 150 EUR). Ikmēneša stipendijas apmēru izglītojamam nosaka katru mēnesi atbilstoši iepriekšējā mēnesī uzrādītajiem mācību rezultātiem, apmeklējumam (t.sk. neattaisnoto kavējumu skaitam), aktivitātei profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē - precīzi kritēriji noteikti MK noteikumos Nr. 740.

Minimālās stipendijas apmērs ir 15 EUR mēnesī, un to piešķir, uzsākot (vai atsākot) mācības līdz brīdim, kamēr netiek noteikts cits stipendijas apmērs. Minimālo stipendiju turpina saņemt audzēkņi, kuri

1)Ne vairāk kā vienā vispārizglītojošajā mācību priekšmetā ir saņēmuši vērtējumu, zemāku par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai apzīmējumu „nav vērtējuma”;

2) jebkurā profesionālo kompetenču modulī, profesionālajā mācību priekšmetā vai mūžizglītības kompetenču modulī mēneša vidējā, semestra vai galīgajā vērtējumā ir saņēmuši vērtējumu, zemāku par 5 ballēm (viduvēji) vai apzīmējumu "nav vērtējuma";

3) nav neattaisnoti kavējuši vairāk par 8 stundām mēnesī;

4) ir saņēmuši ne vairāk kā vienu rakstisku brīdinājumu vai rājienu par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumiem attiecīgajā mēnesī.

Minimālo stipendiju nesaņem tie audzēkņi, kuriem ir zemāki vērtējumi par minētajiem, 9 vai vairāk neattaisnoti kavējumi vai vairāk par 1 rakstisku brīdinājumu vai rājienu (tātad šie audzēkņi nesaņem neko).

Paaugstināto stipendiju, kas nepārsniedz 150 EUR mēnesī (izglītības iestāde pati nosaka precīzu stipendijas apmēru), saņem tie audzēkņi, kuri

1)Nevienā vispārizglītojošajā mācību priekšmetā nav saņēmuši vērtējumu, zemāku par 4 ballēm (gandrīz viduvēji) vai apzīmējumu „nav vērtējuma”;

2) jebkurā profesionālo kompetenču modulī, profesionālajā mācību priekšmetā vai mūžizglītības kompetenču modulī mēneša vidējā, semestra vai galīgajā vērtējumā nav saņēmuši vērtējumu, zemāku par 5 ballēm (viduvēji) vai apzīmējumu "nav vērtējuma";

3) nav izteikts rakstisks brīdinājums vai rājiens par iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu;

4) ir bijis aktīvs profesionālās izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, t.sk. piedalījies mācību priekšmetu olimpiādēs, profesionālajos konkursos, sporta sacensībās u.c. pasākumos.

Pilngadīgie bez vecāku gādības palikušie izglītojamie vai bāreņi paaugstinātu ikmēneša stipendiju divu minimālo stipendiju apmērā saņem, sākot no pirmā mācību mēneša. Turpmāk stipendija tiek piešķirta pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pārējiem audzēkņiem.

Vienreizēju stipendiju, kas nepārsniedz 150 EUR, piešķir, lai segtu profesionālās izglītības iegūšanai nepieciešamos izdevumus, piemēram, trūcīgām vai maznodrošinātām personām u.c.

Valsts finansētās profesionālās izglītības programmās stipendiju fonds tiek aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta 02.10.2007. noteikumiem Nr.655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”, kuros noteikta stipendiju aprēķināšanas formula uz 1 audzēkni (1.pielikums):

Stipendija uz vienu izglītojamo (gadā) = (vidējais stipendijas apmērs mēnesī atbilstoši normatīvajiem aktiem par stipendijām) x 12.

Atbilstoši minētajiem noteikumiem katrai izglītības iestādei tiek aprēķināts vidējais stipendiātu skaits, ņemot vērā, ka stipendijas (minimālās, paaugstinātās, vienreizējās) saņēmēju skaits katru mēnesi ir mainīgs lielums. Ik mēnesi mainās izglītojamo mācību rezultāti, iesaiste izglītības iestādes sabiedriskajā dzīvē, izglītojamo skaits, kas piedalās mācību priekšmetu olimpiādēs, profesionālajos konkursos, sporta sacensībās un citos pasākumos valstī un ārpus valsts robežām. Ievērojot minēto, izglītības iestāde nosaka paaugstinātas stipendijas piešķiršanas konkrētu apmēru.

Kopsavilkumā, atbildot uz Jūsu iesniegtajiem jautājumiem:

1)Valsts (vai pašvaldība) piešķir līdzekļus katras izglītības iestādes stipendiju fondam vienādi, pamatojoties uz audzēkņu skaitu un paredzot katram audzēknim vidēji ne mazāk kā 20 EUR mēnesī;

2)Kritērijus stipendiju piešķiršanai (t.sk. prasības vērtējumiem gan vispārizglītojošajos, gan profesionālajos priekšmetos) nosaka valsts (MK noteikumi Nr. 740) – tātad visām skolām šie noteikumi ir vienādi, taču skola pati var noteikt paaugstinātās stipendijas konkrēto apmēru, t.sk. to, no kādiem kritērijiem veidojas konkrētā audzēkņa stipendijas apmērs (sekmju līmenis + sabiedriskās aktivitātes + panākumi olimpiādēs u.c.).

Labdien!

Neirologs ir ārsts, kurš specializējies nervu, galvas un muguras smadzeņu, to apvalku un asinsvadu slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē. Neirologs palīdz izprast nervu sistēmas traucējumu cēloni, nosaka nervu bojājumu pakāpi un meklē labākos risinājumus ārstēšanai – tā var būt gan medikamentoza terapija, gan speciāli vingrojumi un fizioterapija, gan masāžas, gan ķirurģija.

Lai kļūtu par neirologu, vispirms ir jāiegūst ārsta grāds (garā cikla programma - studiju ilgums 6 gadi). Ārsta grādu var iegūt, studējot medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) vai Latvijas Universitātē (LU). Savukārt neirologa pamatspecialitāti var apgūt 4 gadu laikā rezidentūras programmā RSU. Tādējādi pēc vidējās izglītības ieguves kopumā jāstudē 10 gadi.

Lai iestātos garā cikla medicīnas programmās pēc vidusskolas, gan LU, gan RSU uzņemšanas prasībās norāda, ka uzņemšanas konkursa kritērijs ir centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumi latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā, kā arī ķīmijā vai bioloģijā (LU norāda kā vienu no variantiem arī CE fizikā). Detalizēti uzņemšanas kritēriji, konkursa nosacījumi un aprēķina formulas ir aprakstītas katras augstskolas uzņemšanas noteikumos.

Tādējādi, ja Jūs plānojat studēt un veidot savu turpmāko karjeru medicīnas nozarē, iesakām:

1)Izvēlēties vidusskolas programmu, kas piedāvā apgūt medicīnas priekšmetu un padziļināti īsteno bioloģijas un/vai ķīmijas priekšmetu. Šobrīd Latvijā diemžēl nav tāda interneta resursa, kurā būtu vienkopus atrodama un atlasāma informācija par visas Latvijas skolu plānotajiem pamatkursiem, padziļinātajiem un specializētajiem kursiem vidusskolās pēc jaunā mācību satura. Taču ir apkopota informācija par Mārupei tuvas pašvaldības - Rīgas valstspilsētas skolām. Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) ir izveidojis Rīgas skolu karti ar padziļināto kursu piedāvājumu. Kartē var redzēt visu Rīgas vidusskolu un ģimnāziju īstenotos padziļinātos kursus, specializētos kursus un  padziļināto kursu komplektus. Karte ir pieejama šajā saitē. Lapas kreisajā pusē zem katra padziļinātā kursa nosaukuma ir atrodams skolu saraksts, kas īsteno konkrēto padziļināto kursu (piemēram, bioloģijā un/ vai ķīmijā).

Diemžēl mūsu rīcībā nav informācijas, kas ļautu Jums ieteikt piemērotākās skolas. Iespējams, piemērotas skolas izvēlē Jums var palīdzēt skolu reitingi: Ata Kronvalda fonda veidotais skolu reitings vai Draudzīgā aicinājuma fonda skolu reitings. Tāpat ieteikumus Rīgas skolu izvēlē var sniegt RD IKSD Vispārējās izglītības skolu nodaļas speciālisti, kontaktinformācija pieejama šajā saitē. Par iespējām citās pašvaldībās varat interesēties tuvākajās (izvēlētajās) skolās un/ vai pašvaldību izglītības pārvaldēs.

2)Censties pēc iespējas labāk nokārtot visus nepieciešamos CE priekšmetos, kas kalpo kā uzņemšanas konkursa kritērijs medicīnas programmās, piemēram, bez obligātajiem CE nokārtot arī CE augstākajā līmenī bioloģijā un/vai ķīmijā.

3)Jauniešiem, kuri nopietni interesējas par medicīnu un vēlas studēt šajā nozarē, ir iespēja paralēli mācībām vidusskolā apmeklēt speciālus ievirzes kursus: Jauno mediķu akadēmiju vai citus skolēniem paredzētus pasākumus Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) vai Jauno mediķu skolu Latvijas Universitātē (LU). RSU arī sadarbojas ar divām Rīgas vidusskolām – Rīgas 41.vidusskolu un Rīgas Klasisko ģimnāziju, kurās vidusskolas klasēs īsteno vieslekcijas, dažādas nodarbības, kā arī palīdz sagatavoties iestājpārbaudījumiem.

4)Papildus par dažādām veselības aprūpes nozares profesijām (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; profesionāļa ieteikumi; attēlu galerija; mācību iespējas), varat uzzināt, apmeklējot vietni „Profesiju Pasaule”.

5)Par sagatavošanas kursiem un citiem resursiem, kas palīdzēs sekmīgāk sagatavoties CE un iestājpārbaudījumu kārtošanai, lasiet šajā NIID.LV rakstā.

Vēlam veiksmi mācībās un karjeras mērķu īstenošanā!

Labdien!

Gatavojot atbildi, sazinājāmies ar Valsts izglītības satura centra (VISC) Metodiskā atbalsta departamenta Pedagogu profesionālā atbalsta nodaļas vadītāja vietnieci Sarmīti Valaini, kura skaidroja, ka Jūsu iegūtās izglītības statuss ir nepabeigta vidējā profesionālā izglītība, līdz ar to šobrīd Jums nevar izsniegt diplomu par profesionālo vidējo izglītību. Lai saņemtu diplomu, ir jāpabeidz programmas apguve.

Lai to izdarītu, Jums pēc pārtraukuma jāatgriežas izglītības iestādē,  jāapgūst iztrūkstošie mācību kursi/ moduļi un jākārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens.

Profesionālā izglītības likuma 6.panta 8. daļā ir noteikts, ka diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu un nokārtojis centralizētos eksāmenus, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Tādējādi diplomu Jūs saņemsiet arī tad, ja nenokārtosiet kvalifikācijas eksāmenu, taču eksāmens ir jākārto, tāpat ir jāizpilda visi nosacījumi, kas ļauj kārtot šo eksāmenu (sekmīgi jāapgūst praktiskie priekšmeti, jāiziet prakse utt.).

Savukārt Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnijā noteikumu Nr. 332 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu” 21.punkts nosaka, ka profesionālās vidējās izglītības programmas pilnu apguvi noslēdz valsts pārbaudījumi:

21.1. profesionālās kvalifikācijas eksāmens;

21.2. valsts pārbaudes darbs latviešu valodā vismaz optimālajā mācību satura apguves līmenī, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves;

21.3. valsts pārbaudes darbs svešvalodā (angļu, vācu vai franču) vismaz optimālajā (B2) mācību satura apguves līmenī, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves;

21.4. valsts pārbaudes darbs matemātikā vismaz vispārīgajā mācību satura apguves līmenī, bet ne zemākā, kā noteikts atbilstošajā izglītības programmas saturā, ja mācības tiek uzsāktas pēc pamatizglītības ieguves.

Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumi Nr. 70 “Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos” paredz iespēju pēc pārtraukuma atgriezties izglītības iestādē un apgūt iztrūkstošos mācību kursus (t.sk. pēc individuāla plāna), kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un iegūt diplomu par  profesionālo vidējo izglītību.

Vēl viena iespēja Jums būtu iestāties vispārējās vidējās izglītības programmā un, sekmīgi pabeidzot to, saņemt vispārējās vidējās izglītības ieguvi apliecinošu dokumentu (atestātu). Taču jārēķinās, ka profesionālās vidējās izglītības programma būtiski atšķiras no vispārizglītojošās vidusskolas programmas. Līdz ar to Jums būtu 1)jāapgūst visi tie priekšmeti, kuri ir iekļauti konkrētās programmas mācību plānā un kuri nav apgūti profesionālās izglītības programmā; 2)jānokārto vismaz divi CE augstākajā līmenī, kā to paredz vispārējās vidējās izglītības standarts.

Labdien!

Jā, augstskolas var pielīdzināt ne tikai ārvalstu augstskolā apgūtu studiju programmu, bet arī atsevišķus kredītpunktus (studiju priekšmetus vai moduļus).

Kredītpunktu pielīdzināšana un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšana notiek atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem - Augstskolu likuma 59.³ pantam, Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”, noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”, kā arī pašas augstskolas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātam iekšējam normatīvajam dokumentam par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu. Augstskolas iekšējā normatīvajā dokumentā ir detalizētāk noteikts, kādas ir prasības un kādi dokumenti jāiesniedz, lai tie tiktu pielīdzināti. Šīs prasības katrā augstskolā var būt atšķirīgas.

Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) iekšējā normatīvā dokumenta «Par citās augstskolās un studiju programmās apgūto studiju kursu atzīšanas kārtību» 1.5. punkts nosaka, ka RTU pieņem atzīšanai Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūras 5., 6., 7. un 8. līmenim atbilstošu ārzemju augstskolu studiju programmās apgūtus kursus, ja par šīm augstskolām Latvijas Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) ir sniedzis atzinumu, ka tās ir atzītas savā valstī. Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) telefonsarunā norādīja: ja studiju kursi ir apgūti akreditētā augstskolā/ studiju programmā kādā no ES valstīm, tad AIC atzinums nav nepieciešams, savukārt, ja studiju kursi apgūti ārpus ES, tad ir nepieciešams saņemt AIC atzinumu.

Tādējādi informācijas precizēšanai iesakām Jums sazināties ar konkrēto augstskolu, kurā vēlaties iesniegt dokumentus pielīdzināšanai, un noskaidrot, kāda ir ārvalstīs iegūtu kredītpunktu pielīdzināšanas kārtība, t.sk., vai ir nepieciešams saņemt AIC atzinumu, ja izglītība iegūta akreditētā ES augstskolā.

Labdien!

Iepriekš iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtību nosaka Ministru Kabineta 2023.gada 21. februārī pieņemtie noteikumi Nr. 71 “Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība”. Atbilstoši noteikumu 2.p., diplomu pielīdzināšanu mūsdienu izglītības sistēmai veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC).

Detalizētu informāciju par iepriekš iegūto diplomu pielīdzināšanas kārtību skatiet AIC mājaslapā.

Labdien!

Nosūtām profesionālās vidējās izglītības programmu sarakstus, kurās var apgūt IT nozares profesijas pēc 9. klases:

• Programmēšanas tehniķis;
• Datorsistēmu tehniķis.

Par dažādām IT nozares profesijām, t.sk. par mācību iespējām šajās profesijās, vairāk var uzzināt, apmeklējot vietni Profesiju Pasaule.

Profesiju un izglītības iestāžu saraksti ir pieejami arī interaktīvās infografikās par profesionālās izglītības iespējām 2023./24. mācību gadā 17 nozarēs, t.sk. Elektronikas un IKT nozarē (infografikas katru gadu tiks aktualizētas).

Labdien!

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina:

• augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā;
• reģistrācija psihologu reģistrā;
• psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Augstākās izglītības ieguve psiholoģijā

Nosūtām Jums sarakstu ar bakalaura studiju programmām psiholoģijā, kurās var apgūt psiholoģiju nepilnā laikā vai nepilna laika klātienē: programmu saraksts. Iesakām Jums sazināties ar izglītības iestādēm par studiju procesa organizēšanu, jo, piemēram, Latvijas Universitātē nepilna laika klātienes studijas nozīmē, ka klātienē studijas notiek divas pilnas dienas nedēļā (ceturtdien un sestdien).

Lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā: saraksts ar profesionālā maģistra programmām psiholoģijā. Lai noskaidrotu, kā tiek organizēts studiju process psiholoģijas maģistra programmās, iesakām sazināties ar attiecīgajām izglītības iestādēm, jo, kaut arī programmu aprakstos norādīts, ka studijas notiek klātienē, iespējams, ka lekcijas / nodarbības notiek, piemēram, vakaros vai brīvdienās.

Psihologu reģistrācija un sertifikācija

Pēc profesionālā maģistra grāda psiholoģijā un psihologa kvalifikācijas ieguves ir jāreģistrējas psihologu reģistrā.

Lai iegūtu psihologa sertifikātu, personai ir jāveic psihologa profesionālā darbība psihologa–pārrauga pārraudzībā kādā no psihologa profesionālās darbības jomām vismaz vienu gadu ar darba noslogojumu vismaz 500 stundas gadā (līdz pieteikuma iesniegšanai sertifikācijai).

Ja Jūs interesē darbs tieši klīniskās un veselības psiholoģijas jomā, tad Jūsu pārraugam jābūt sertificētam klīniskās un veselības psiholoģijas jomā.

Vairāk par psihologu reģistrācijas un sertifikācijas kārtību varat skatīt Psihologu likumā un Psihologu noteikumos, kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājas lapā https://www.ikvd.gov.lv/lv/psihologiem.