Digitālais asistents

E-konsultācijas
Izsmeļošas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā.

Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta. Jautājumu un atbildes var meklēt pēc interesējošā vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta.

Uzdot jaunu jautājumu!

Meklēšanas filtri
1 2 3 4 5
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 61
29-06-2020

Labdien! Vai kādā no Latvijas augstskolām 2020./2021. gadā tiek īstenota maģistra studiju programma, pēc kuras absolvēšanas tiek iegūta sociālā pedagoga vai sociālā darbinieka kvalifikācija (interesē neklātienes mācības)? Paldies!

Labdien!

Nosūtām Jums profesionālā maģistra programmu SARAKSTU, kurās var iegūt sociālā darbinieka/ karitatīvā sociālās darbinieka profesionālo kvalifikāciju.Neklātienē (sesiju formā - 1 nedēļu mēnesī, iespējamas arī e-studijas) programmu īsteno viena augstskola - LATVIJAS KRISTĪGĀ AKADĒMIJA.

Sociālā pedagoga profesionālo kvalifikāciju var iegūt, studējot Liepājas Universitātes profesionālā maģistra programmā KARJERAS KONSULTANTS (uzņemšana 2020./21. gadā pilna un nepilna laika studijās). Programmai ir trīs specializācijas:

- karjeras konsultants un sociālais pedagogs;
- karjeras konsultants un jaunatnes lietu speciālists;
- karjeras konsultants un skolotājs mentors.​

19-06-2020

Labdien! Vai, studējot 6 gadus garajā programmā "Medicīna", vēlākajos kursos ir iespējams pāriet uz citām programmām, nesākot tās no paša sākuma? Piemēram, 3. gadā pāriet uz māszinībām, fizioterapiju, ārsta palīgiem vai vecmātēm?

Labdien!

Jūs varat pāriet uz citu augstākās izglītības iestādi un/ vai studiju programmu tajā pašā vai citā augstskolā. Normatīvajos aktos pāreja no vienas augstākās izglītības iestādes uz citu vai arī citu studiju programmu tajā pašā vai citā augstskolā vai koledžā ir definēta kā studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos. Ministru kabineta noteikumi Nr. 932 “Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos” paredz, ka studijas augstskolā vai koledžā vēlākos studiju posmos atļauts uzsākt tā paša vai zemāka līmeņa studiju programmā. Līdz ar to Jūs varat pāriet uz citu bakalaura vai profesionālo pamatstudiju programmu, tāpat Jūs varat iestāties 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības (koledžas) programmas vēlākajos posmos, veicot iepriekš apgūto priekšmetu (kredītpunktu) pielīdzināšanu  (ar nosacījumu, ja abās programmās ir sakritīgi priekšmeti, piemēram, medicīnā, anatomijā, fizioloģijā u.c.)

Lai pārietu uz citu studiju programmu vai augstskolu, ir jādodas uz izvēlēto augstskolu ar iesniegumu par reģistrāciju studijām. Iesniegumam jāpievieno izziņa par iepriekšējā studiju programmā apgūtajiem kredītpunktiem.

Augstskola salīdzina apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Priekšmetus ieskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai kredītpunktu skaits iepriekš apgūtajā attiecīgajā priekšmetā ir lielāks, savukārt papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktus.

Jāņem vērā, ka augstākās izglītības iestāde var atteikt studiju sākšanu, ja attiecīgajā studiju programmā nav brīvu vietu. Tāpat, pārejot uz citu augstākās izglītības iestādi, students zaudē savu budžeta vietu, bet jaunajā augstskolā vai programmā uz budžeta vietu būs jāpretendē no jauna, vispārējā kārtībā.

Katrai augstskolai ir izstrādāta studiju uzsākšanas kārtība vēlākos posmos (augstskolas iekšējais dokuments).

Papildu informācija:

30-04-2020

Labdien! Mani interesē sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē un juriskonsulta kvalifikācijas iegūšana. Šobrīd esmu ieguvusi bakalaura un maģistra grādu ekonomikā. Kādi kritēriji tiek ņemti vērā uzņemšanā, ja vēlos pieteikties studijām tiesību zinātnē? Vai pastāv iespēja mācīties saīsinātu kursu, ja jau ir iepriekš apgūta, piemēram, Civiltiesību vispārīgā daļa, Saistību tiesības, Konstitucionālās tiesības, Admi­nistratīvās tiesības, Krimināltiesības?

Labdien!

Pārmaiņas augstākajā izglītībā tiesību zinātņu jomā

Lai paaugstinātu un vienādotu prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai un ieviestu valstī vienotu juristu kvalifikācijas eksāmenu, 2015. gadā tika uzsākta tiesību zinātņu jomas izglītības reforma. Tā paredzēja arī pārtraukt īstenot studiju programmas juriskonsultu sagatavošanai un vairs nepiedāvāt juriskonsulta profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Līdz ar to šobrīd neviena augstskola vairs neuzņem profesionālā bakalaura programmās, pēc kuru apguves varēja iegūt profesionālā bakalaura grādu tiesību zinātnēs un juriskonsulta profesionālo kvalifikāciju. Visas šīs programmas pakāpeniski tika pārvaidotas par akadēmiskā bakalaura programmām tiesību zinātnē. Pabeidzot akadēmiskā bakalaura programmu tiesību zinātnēs, absolvents iegūst tiesības turpināt izglītību tiesību zinātņu profesionālā maģistra studiju programmā, lai iegūtu profesionālā maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, vai izvēlēties studēt akadēmiskā maģistra programmā (piemēram, ja nav mērķa pretendēt uz amatiem, kuros obligāta prasība ir iegūta jurista kvalifikācija - advokāta, tiesneša, notāra u.c.).

Izglītības iespējas tiesību zinātnēs

Nosūtām Jums akadēmiskā bakalaura studiju programmu sarakstu tiesību zinātnēs (studiju ilgums – 3- 3,5 gadi): saite

Ar iegūtu akadēmisko izglītību tiesību zinātnē absolvents var pretendēt uz darbu valsts un pašvaldību iestādēs, privātajās un starptautiskajās organizācijās, policijā u.c., t.sk.juriskonsulta amatā.

Profesionālā maģistra programmu saraksts tiesību zinātnēs (jāstudē 1,5 – 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu un jurista kvalifikāciju): saite Akadēmiskā maģistra programmu saraksts tiesību zinātnēs (jāstudē 1 – 2 gadi, iegūst akadēmiskā maģistra grādu, neiegūst profesionālo kvalifikāciju): saite 

Uzņemšanas prasības

Lai iestātos akadēmiskā bakalaura programmās, parasti prasība ir vidējā izglītība, centralizētie eksāmeni (CE) latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā vai starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments svešvalodā (personas, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam, visbiežāk konkursā piedalās ar gada vērtējumiem šajos priekšmetos), taču šīs prasības var katrai augstskolai atšķirties, tādēļ iesakām Jums vispirms iepazīties ar konkrētās augstskolas Uzņemšanas noteikumiem.

Stājoties akadēmiskā vai profesionālā maģistra programmās, ir jābūt iepriekš iegūtam akadēmiskā vai profesionālā bakalaura grādam (vai tam pielīdzinātai izglītībai) tiesību zinātņu jomā.

Iepriekšējās studijās apgūto kredītpunktu pielīdzināšana

Kredītpunktu pielīdzināšana katrā augstākās izglītības iestādē notiek atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”. Atbilstoši šiem noteikumiem katra augstskola vai koledža izstrādā savus iekšējos noteikumus (nolikumu), kuros detalizēti aprakstīta kārtība, kā notiek iepriekšējo studiju rezultātu atzīšana un kredītpunktu pielīdzināšana. Augstskola salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros kārtojami papildu pārbaudījumi. Priekšmetus ieskaita, ja to apjoms kredītpunktos abās salīdzināmajās studiju programmās ir vienāds vai kredītpunktu skaits iepriekš apgūtajā attiecīgajā priekšmetā ir lielāks, savukārt papildus kārtojamo priekšmetu kopapjoms nedrīkst pārsniegt 20 kredītpunktus.

Jārēķinās, ka var būt gadījumi, kad augstskola nepielīdzina kādus studiju kursus. Augstskola ir atbildīga par to, ka, izsniedzot diplomu par noteiktas studiju programmas apguvi, ir apgūts studiju programmas saturs. Piemēram, praksē ir situācijas, kad vienā augstskolā kāds priekšmets ir apgūts kā C daļas priekšmets, kas pasniegts vispārīgi, bet citas augstskolas studiju programmā tas var būt ir A daļas priekšmets un pasniegts ļoti specifiski un detalizēti.

Tādējādi, lai precizētu informāciju par kredītpunktu pielīdzināšanas iespēju, iesakām Jums griezties pie izvēlētās studiju programmas direktora.

13-02-2020

Labdien! Esmu ieguvusi profesionālā bakalaura grādu personāla vadībā. Vēlos iegūt karjeras konsultanta maģistra grādu. Kādas iespējas man būtu iegūt karjeras konsultanta kvalifikāciju? Kuras augstskolas piedāvā šādu iespēju? Ja man nav iegūta pedagoģiskā izglītība, vai varu stāties maģistru programmā kā karjeras konsultants, arī bez pieredzes konsultēšanā? Kādas prasības ir izvirzītas šādiem amatiem , lai cilvēks vaŗetu strādāt par karjeras konsultantu?

Labdien!

Karjeras konsultanta profesija nav iekļauta Latvijas Republikas (LR) reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to darba devējs pats var noteikt izglītības prasības personai, kura pretendē uz šo amatu. Savukārt prasības pedagoga karjeras konsultanta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai noteiktas normatīvajos aktos.

Karjeras konsultanta profesijai, saskaņā ar standartu, noteikts 5. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Profesionālo kvalifikāciju var iegūt, studējot profesionālā maģistra programmās karjeras konsultēšanā - jāstudē 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu izglītības zinātnē un karjeras konsultanta (+ jaunatnes lietu speciālista, vai skolotāja mentora, vai sociālā pedagoga) kvalifikāciju. Programmu īsteno četras augstskolas: Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Daugavpils Universitāte (DU), Liepājas Universitāte (LiepU) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA). Personām, kuras ieguvušas augstāko izglītību citā jomā (nevis pedagoģijā vai psiholoģijā), ir jābūt vismaz 2 gadu pieredzei konsultēšanā (tas var arī būt darbs, piemēram, valsts iestādēs, ja ir bijusi saistība ar konsultāciju sniegšanu, konsultēšanu utt.). DU var iestāties arī ar 1 gada darba pieredzi karjeras konsultēšanā un/vai darbā ar jaunatni.

Savukārt prasības pedagoga karjeras konsultanta izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai noteiktas MK noteikumu Nr.569 „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” 11. punktā:

Par pedagogu - karjeras konsultantu ir tiesīga strādāt persona, kuras izglītība un profesionālā kvalifikācija atbilst vienai no šādām prasībām:

-  augstākā izglītība un profesionālās kompetences pilnveides programma pedagoģijā,  un profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants" (tā dēvētās “B programmas”, jaunajos MK noteikumos šis jēdziens vairs netiek lietots), vai

-  augstākā pedagoģiskā izglītība un karjeras konsultanta kvalifikācija vai profesionālās kompetences pilnveides programma "Pedagogs – karjeras konsultants".

Tādējādi, lai varētu strādāt par pedagogu karjeras konsultantu, Jums papildus Jūsu jau iegūtajai izglītībai jāapgūst divas pedagogu profesionālās pilnveides programmas vismaz 72 stundu apjomā, pēc kuru apguves izsniedz pedagoga sertifikātu: “Pedagoģiskās darbības pamati” vai “Pedagoģija” (izvēlieties programmas, kas domātas personām bez pedagoģiskās izglītības) + “Pedagogs – karjeras konsultants”.

20-01-2020

Labdien! Man ir iegūts akadēmiskais bakalaura grāds psiholoģijā un otrā līmeņa profesionālā izglītība (kvalifikācija "sociālais darbinieks ar specializāciju sociālajā pedagoģijā"). Tagad vēlos iegūt maģistra grādu. Kādas ir iespējas ar manu iegūto izglītību?

Labdien!

Ar Jūsu iegūto izglītību ir plašas iespējas turpināt studijas maģistrantūrā dažādās jomās. Daži piemēri, kur Jūs varētu studēt (programmu saraksti):

Psiholoģijas jomā

1)Profesionālā maģistra programmas psiholoģijā – jāstudē 2-3 gadi, programmu beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu psiholoģijā un psihologa / izglītības psihologa kvalifikāciju (5.profesionālās kvalifikācijas limenis (PKL)).

Specializācija vienā no virzieniem:

- klīniskā psiholoģija;
- izglītības (skolu) psiholoģija;
- organizāciju psiholoģija;
- juridiskā psiholoģija;

- veselības psiholoģija.

Programmas absolventi atbilstoši Psihologu likumā noteiktajam var sertificēties un strādāt atbilstoši specializācijai par psihologiem privātpraksēs, atbalsta centros, izglītības iestādēs u.c.

2)Maģistra programma psiholoģijā - jāstudē 2 gadi, programmu beidzot, iegūst sociālo zinātņu maģistra grādu psiholoģijā ar specializāciju sociālajā psiholoģijā (bez kvalifikācijas). Šo programmu parasti izvēlas tie, kas vēlas nodarboties ar pētniecību, zinātni, strādāt par konsultantiem dažādās tiesībsargājošās iestādēs u.c.

Pedagoģijas jomā

1)Profesionālā maģistra programma izglītībā -  jāstudē 1- 2,5 gadi, programmu beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu izglītībā un sociālā pedagoga, sociālo zinību skolotāja, vispārējās izglītības skolotāja (ar specializāciju sociālo zinību skolotājs, psiholoģijas skolotājs u.c.) kvalifikāciju (5. PKL).

2)Profesionālā maģistra programma skolas/ speciālajā pedagoģijā -  jāstudē 1,3 - 2,5 gadi, programmu beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu izglītībā/speciālajā pedagoģijā un speciālās izglītības skolotāja, skolotāja logopēda, surdopedagoga kvalifikāciju (5. PKL). Vēršam uzmanību, ka dažās no šīm programmām personas bez pedagoģiskās izglītības uzņem ar papildu nosacījumiem, piemēram, pēc B programmas “Pedagoģiskās darbības pamati” apguves.

3) Maģistra programma pedagoģijā - jāstudē 1,3 - 2 gadi, programmu beidzot, iegūst maģistra grādu pedagoģijā/ izglītības zinātnē.

Sociālā darba jomā

Profesionālā maģistra programmas sociālajā darbā - jāstudē 1-2 gadi, programmu beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu sociālajā darbā/ karitatīvajā (kristīgajā) sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju (5. PKL). Tā kā Jums šī kvalifikācija jau ir iegūta, tad, iespējams, Jūs īsākā laika posmā varat iegūt tikai profesionālā maģistra grādu šajā nozarē.

Antropoloģijas jomā

Maģistra programma antropoloģijā - jāstudē 2 gadi, programmu beidzot, iegūst sociālo zinātņu maģistra grādu antropoloģijā/ sociālajā antropoloģijā (bez kvalifikācijas).

Starpnozaru programmas

1)Profesionālā maģistra programmas supervīzijā - jāstudē 2 gadi, programmu beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu pedagoģijā/ sociālajā darbā/ vadībzinībās un supervizora / konsultanta pārrauga kvalifikāciju (5. PKL).

2)Profesionālā maģistra programmas biznesa psiholoģijā/ cilvēkresursu (personāla) vadībā - jāstudē 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu uzņēmuma vadībā/personālvadībā un uzņēmuma vadītāja/ personāla vadītāja kvalifikāciju (5. PKL).

3)Profesionālā maģistra programmas karjeras konsultēšanā - jāstudē 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu izglītības zinātnē un karjeras konsultanta (+ jauantnes lietu speciālista, vai skolotāja mentora, vai sociālā pedagoga) kvalifikāciju (5. PKL).

 

Vēl ar Jūsu iegūto izglītību var studēt citu jomu maģistra programmās, piemēram, socioloģijā, veselības komunikācijā, žurnālistikā un komunikācijā, ekonomikā, diplomātijā un Eiropas studijās, uzņēmēdarbībā un biznesa vadībā, projektu vadībā u.c.

07-01-2020

Labdien! Vēlos uzsākt studijas kultūras menedžmenta jomā neklātienē vai tālmācībā. Vai ir ziemas uzņemšana šajās programmās? "Alberta koledžā" uzņēma septembrī, bet vai uzņem ari ziemā? Vai kāda cita augstskola uzņem ziemā kultūras menedžmanta programmās?

Jautājums iesūtīts: 01-01-2020
Jana (29 gadi), janabarkane@inbox.lv, Izglītība: Bakalaurs pirmskolas sākumskolas skolotāja

Velētos iegūtkultūras menedžmenta izglītību ( e vidē) neklātienē...vai ir arī ziemas uzņemšana?. Alberta koledžā uzņēma septembrī,bet vai uzņem ari ziemā? ( Vai kādā cita augstskola) Paldies

 

Labdien!

Alberta koledžā ziemas uzņemšana netiek organizēta. Nākamā uzņemšana koledžā plānota 2020. gada vasarā  no 1. jūlija.

Zināšanai informējam, ka 2019./2020. gada ziemas uzņemšanas sarakstā iekļautas divas profesionālā bakalaura programmas kultūras vadībā, kuras īsteno:

  • Ekonomikas un kultūras augstskola (uzņem tikai personas ar 1. līmeņa vai augstāku izglītību studiju uzsākšanai vēlākos posmos). Programmu beidzot, iegūst profesionālā bakalaura grādu kultūras vadībā un kultūras iestādes vadītāja kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL)).
  • Baltijas Starptautiskā akadēmija (uzņem arī personas ar vidējo izglītību). Programmu beidzot, iegūst profesionālā bakalaura grādu kultūras uzņēmējdarbībā un kultūras projektu vadītāja kvalifikāciju (5. PKL).

Abas programmas tiek īstenotas gan pilna laika klātienes, gan nepilna laika neklātienes formā, studijas tālmācībā netiek piedāvātas.

Vairāk informācijas par ziemas uzņemšanu augstākās izglītības iestādēs skatiet NIID.lv rakstā: http://niid.lv/ziemas_augstaka.

Papildu informācija

  • Saraksts ar 1. līmeņa augstākās izglītības (koledžas) programmām kultūras menedžera (4.PKL) kvalifikācijas ieguvei;
  • Saraksts ar profesionālā bakalaura programmām kultūras vadības jomā;
  • Saraksts ar akadēmiskā bakalaura programmām kultūras/ kultūras vadības jomā.
18-12-2019

Labdien! Vēlos studēt moderno valodu un biznesa studijas Latvijas Universitātē. Kādas ir darba iespējas ar bakalaura grādu humanitārajās zinatnēs, absolvējot šo programmu? Paldies!

Labdien!

Mācoties Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes starpdisciplinārajā bakalaura programmā “Moderno valodu un biznesa studijas”, studenti iegūst zināšanas, prasmes un kompetences svešvalodās (angļu un spāņu, vai itāļu, vācu, franču, spāņu, zviedru, norvēģu), tulkošanā, valodniecībā, lietišķajā valodniecībā, dažādu valstu kultūrā, biznesā/ uzņēmējdarbībā, ekonomikā, vadībzinātnē, tirgvedībā, personālvadībā u.c. Līdz ar to absolventiem paveras plašas karjeras iespējas: viņi var strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu uzņēmumos gan valsts, gan privātajā sektorā. Daži piemēri, kādos amatos var strādāt pēc programmas absolvēšanas:

  • Tulki, tulkotāji, referenti (programmas ietvaros iegūst padziļinātas zināšanas biznesa, finanšu, juridiskajā angļu valodā, kā arī pamatzināšanas trešajā svešvalodā)
  • Organizāciju vadītāji/ vadītāju asistenti/ speciālisti;
  • Mārketinga vadītāji/ vadītāju asistenti/ speciālisti;
  • Projektu (t.sk. starptautisku) vadītāji/ vadītāju asistenti/ speciālisti;
  • Pasniedzēji (valodu centros u.c.);
  • Finanšu/ banku sektora darbinieki;
  • Vēstniecību darbinieki;
  • Valsts iestāžu darbinieki;
  • Uzņēmēji, komersanti;
  • Kā arī daudz citu amatu un profesiju, kur nepieciešama vairāku valodu un biznesa vadības / ekonomikas zināšanu integrēšana.
26-09-2019

Labdien! Pabeidzu Paula Stradiņa medicīnas koledžu, esmu skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā. Vai ir iespēja studēt tālāk, lai iegūtu bakalaura grādu skaistumkopšanā?

Labdien!

Ja interesējaties par iespēju turpināt izglītību skaistumkopšanas nozarē, tad Latvijas izglītības sistēmā ne bakalaura, ne augstākā izglītības pakāpē izglītības programmas netiek piedāvātas. Piemēram, Skaistumkopšanas nozares struktūrā iekļauto profesiju kartē ir redzams, ka Jūsu iegūtā kvalifikācija – 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa (PKL) profesija “Skaistumkopšanas speciālists kosmetoloģijā” -  ir augstākā izglītības pakāpe, ko var šajā jomā iegūt.

Ir vairāki varianti, kā turpināt izglītību/ profesionālo karjeru skaistumkopšanā.

1) Pastāv iespēja studēt medicīnu un kļūt par ārstu kosmetologu. Kopumā jāmācās vismaz 10 gadi:

a)Vispirms 6 gadu studijās profesionālajā studiju programmā pēc vidējās izglītības jāiegūst ārsta grāds Latvijas Universitātes (LU) programmā “Ārstniecība” vai Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) programmā “Medicīna”. Šajās programmās arī ar iegūtu 4.PKL profesionālo kvalifikāciju veselības aprūpes jomā studijas būs jāuzsāk no 1. kursa 1. semestra.

b)Tālāk ar iegūtu ārsta grādu jāiestājas rezidentūrā.  Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” (338. – 342. p.) Ārsts kosmetologs ir ārsta papildspecialitāte, kuru var iegūt ģimenes (vispārējās prakses) ārsts, plastikas ķirurgs, ginekologs, dzemdību speciālists, mutes, sejas un žokļu ķirurgs, dermatologs, venerologs un fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Tātad vispirms rezidentūrā (LU vai RSU) jāapgūst kāda no minētajām specialitātēm (visbiežāk topošie ārsti kosmetologi izvēlas dermatologa specialitāti), un pēc tam – kosmetologa papildspecialitāte.

2) Ar apgūtu 1. līmeņa izglītību skaistumkopšanas nozarē  Jums ir iespēja pielīdzināt iegūtos kredītpunktus un studēt veselības aprūpes tematisko jomu 1.līmeņa augstākās izglītības programmās pēc individuāli sastādīta studiju plāna (ar nosacījumu, ja abās programmās ir sakritīgi priekšmeti: medicīnā, anatomijā, fizioloģijā u.c.). Par konkrētām iespējām Jums jāinteresējas izvēlētajā augstskolā vai koledžā.

3) Var strādāt skaistumkopšanas nozarē un paralēli profesionāli pilnveidoties - apgūt dažādas metodes vai moduļus profesionālās pilnveides programmās vai kursos. NIID.lv pieaugušo izglītības programmu sarakstiem ir informatīvs raksturs, tādēļ iesakām Jums sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi, lai noskaidrotu, vai programma joprojām tiek īstenota, kāds ir maksas apjoms u.c.

Papildu informācija

Par vairākām skaistumkopšanas nozares profesijām papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas): http://www.profesijupasaule.lv/skaistumkopsanas-un-fitnesa-centrs.​

20-09-2019

Labdien! Man ir 49 gadi, un beidzot esmu izlēmusi, kādu profesiju vēlos apgūt. Man patīk un padodas žurnālista darbs. Vēlos rakstīt par sociāliem jautājumiem, par to, kas notiek sabiedrībā. Vai manā vecumā var apgūt šo profesiju neklātienē (ja nav iespējas, tad klātienē)? Esmu apguvusi vairākus interešu izglītības kursus, man ir labas angļu un krievu valodas zināšanas, nedaudz zinu arī spāņu un itāļu valodas.

Labdien!

Studijām augstskolā (gan pilna, gan nepilna laika) nekādi vecuma ierobežojumi nav noteikti. Augstskolu likuma 46. pants paredz, ka, stājoties pamatstudiju programmās, kā pamats uzņemšanas prasībām ir centralizēto eksāmenu (CE) rezultāti. studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz CE rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, ārvalstu studentus u.c.  Uzņemšanu studiju programmās regulē katras augstskolas uzņemšanas noteikumi. Vēršam uzmanību, ka katrai augstskolai var atšķirties uzņemšanas nosacījumi personām, kuras vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam. Visbiežāk CE rezultāti var tikt aizstāti ar gada vērtējumiem konkrētos priekšmetos.

Tie, kas vēlas kļūt par žurnālistiem, parasti studē žurnālistiku vai tai tuvas nozares – komunikāciju zinātni, sabiedriskās attiecības, filoloģiju u.c., un tad, uzsākot darba gaitas, specializējas kādā jomā – sociālajos jautājumos, modē, ekonomikā, sportā, medicīnā, pētnieciskajā žurnālistikā, multimediju darbā, mūsdienās arī kopīraitinga un sociālo tīklu jomā utt. Mūsdienās arvien vairāk popularitāti iegūst blogu rakstīšana - arī tas ir veids, kā jaunie un topošie žurnālisti var parādīt savu radošumu un talantu.

Valodu zināšanas un pieredze tekstu veidošanā noteikti ir liela priekšrocība, izvēloties karjeru žurnālistikā. Piemēram, portālu ziņu redaktoriem un žurnālistiem ir jāprot tulkot/ adaptēt tekstus no ārvalstu avotiem, tāpat izmantot šo informāciju, veidojot oriģinālrakstus, intervējot ārvalstu pārstāvjus, dodoties komandējumos u.c.

Nosūtām Jums sarakstu ar pamatstudiju programmām žurnālistikā.

1.Vidzemes augstskolā (ViA) - Profesionālā bakalaura programma “Mediju studijas un žurnālistika” (pilna laika dienas studijas, jāstudē 4 gadi). Iegūst profesionālā bakalaura grādu mediju studijās un žurnālista kvalifikāciju. Studiju programmas ietvaros māca arī dažādu nozaru žurnālistiku. http://www.niid.lv/niid_search/program/931.

2.Biznesa augstskolā “Turība” (BAT) – profesionālā bakalaura programma “Žurnālistika un mediji” (pilna/ nepilna laika dienas/ vakara/ neklātienes studijas, jāstudē 4 – 4,3 gadi). Iegūst profesionālā bakalaura grādu mediju studijās un žurnālista kvalifikāciju: http://www.niid.lv/niid_search/program/19732.

3.Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) – akadēmiskā bakalaura programma “Žurnālistika” (pilna laika dienas studijas, jāstudē 3 gadi). Iegūst Sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē. Programmā paredzēta specializācija dažādos žurnālistikas virzienos. http://www.niid.lv/niid_search/program/522.

4.Latvijas Universitātē (LU) – akadēmiskā bakalaura programma “Komunikācijas zinātne”  ar specializāciju žurnālistikā (pilna/ nepilna laika dienas/ neklātienes studijas, jāstudē 3 – 3,5 gadi). Iegūst Sociālo zinātņu bakalaura grādu komunikācijas zinātnē.  http://www.niid.lv/niid_search/program/365.

Papildu iespējas

Zināšanai informējam, ka lielākā daļa augstskolu piedāvā arī apgūt atsevišķus studiju kursus esošo studiju programmu ietvaros klausītāja statusā, krājot kredītpunktus, kurus pēc tam var ieskaitīt, uzsākot studijas augstskolā. Šī ir laba iespēja tiem, kuri šaubās, vai patiks studijas konkrētajā augstskolā un programmā. Piemēram, RSU ikviens var pieteikties Atvērtajā universitātē, tāpat LU klausītāju kursos. Par iespējām apgūt atsevišķus studiju kursus varat interesēties izvēlētajā augstskolā, kas īsteno programmas minētajos virzienos.

Noderīga informācija

18-09-2019

Labdien! Vai Latvijā kāda augstākā mācību iestāde piedāvā tālmācības studijas pedagoģijā /skolotāju izglītībā ārzemēs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem? Ja jā, vai šī iegūtā tālmācības izglītība Latvijā tiek atzīta Norvēģijā? Jau iepriekš pateicos par atbildi.

Labdien, Elīza!

Sākot ar 2019./20. mācību gadu, neviena augstskola neuzņem studiju programmā skolotāja kvalifikācijas ieguvei tālmācības formā. Iepriekš šādu programmu īstenoja Liepājas Universitāte (LiepU) sadarbībā ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu (vēlāk - Latvijas universitāti). Sazinoties ar LiepU Pedagoģijas un sociālā darba fakultātes dekāni L.Pavītolu, noskaidrojām, ka programmu plānots slēgt.

Ja būs kādas izmaiņas, informēsim Jūs.

1 2 3 4 5
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 61