Digitālais asistents

E-konsultācijas
Izsmeļošas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā.

Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta. Jautājumu un atbildes var meklēt pēc interesējošā vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta.

Uzdot jaunu jautājumu!

Meklēšanas filtri
1 2 3 4
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 34
30-06-2020

Labdien! Gribēju uzzināt, kā es varētu saņemt liecību, kuru neesmu izņēmusi no skolas (pirms 8 gadiem)? Skola ir likvidēta.

Labdien!

Ja skola ir likvidēta vai reorganizēta, tad izglītību apliecinošie dokumenti nonāk glabāšanā pie tās tiesību pārņēmēja. Piemēram, ja vidusskola tikusi reorganizēta par pamatskolu, dokuments vispirms jāmeklē šajā pamatskolā. Ja nav zināms, vai skolai ir tiesību pārņēmējs, jāgriežas attiecīgās pašvaldības izglītības pārvaldē vai pie pašvaldības izglītības speciālista. 

Ja izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācija saskaņā ar Arhīvu likumu nonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs izsniegs to. Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē, pabeidzis to un saņēmis atestātu (vai liecību), nepieciešamības gadījumā ir iespējams saņemt arī sekmju izrakstu.

Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai interesenti var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapas sadaļā “Rīgas struktūrvienību kontaktinformācija” un “Teritoriālo struktūrvienību kontaktinformācija”. Tāpat iespējams vērsties LNA administrācijā, tālrunis uzziņām: 20014824 vai 29572978. 

Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”.

Kārtība, kādā veicama arhīva izziņu pieprasīšana, atrodama mājaslapas sadaļā “Arhīva izziņas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu gan LNA mājaslapā, gan portālā www.latvija.lv.

Plašāku informāciju par to, kā rīkoties izglītības dokumenta nozaudēšanas gadījumā, lūdzam skatīt LV portāla 24.02.2020. skaidrojumā “Ja aizmirsts vai nozaudēts izglītības dokuments”.​

29-06-2020

Labdien! Vai ir iespēja saņemt profesionālās vidējās izglītības diplomu, ja profesionālajā mācību priekšmetā eksāmena atzīme ir 3, bet priekšmeta atzīme ir 4?

Labdien!

Nosakot gala vērtējumu vispārizglītojošajos vai profesionālajos mācību priekšmetos, parasti tiek ņemti vērā semestru vērtējumi/ gada vērtējums un eksāmena vērtējums. Katrā profesionālās izglītības iestādē ir jābūt izstrādātai mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai (skolas iekšējais dokuments), kurā ir detalizēti aprakstītas mācību sasniegumu vērtēšanas vadlīnijas. Tādējādi mēs nevaram izvērtēt, kāds galīgais vērtējums tiks izlikts Jūsu aprakstītajā situācijā. Ja kādā no priekšmetiem galīgais vērtējums ir nepietiekams (no 1 līdz 3 10 ballu skalā), bet profesionālās kvalifikācijas eksāmens ir nokārtots (saņemtas 5 vai vairāk balles), tad izglītojamais saņem profesionālās kvalifikācijas apliecību. Lai saņemtu diplomu, ir individuāli jāvienojas ar skolas vadību par nepietiekamā vērtējuma labošanu un jānokārto nesekmīgais priekšmets.

Savukārt, ja nav nokārtots centralizētais profesionālās kvalifikācijas eksāmens, tad audzēknis nesaņem diplomu, bet sekmju izziņu, un nākamajā gadā var atkārtoti pieteikties kvalifikācijas eksāmena kārtošanai.

Zināšanai informējam, ka atbilstoši Profesionālās izglītības likumā (6.p.2.d.) noteiktajam, valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu izsniedz izglītojamajam, kurš apguvis akreditētu profesionālās izglītības programmu un nokārtojis profesionālās kvalifikācijas un citus valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos noslēguma pārbaudījumus. Standartā noteikts, ka profesionālās vidējās izglītības programma ir pilnībā apgūta, ja izglītojamais

1) Ir saņēmis galīgo vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "gandrīz viduvēji – 4", vai "ieskaitīts" visos programmas mācību priekšmetos un moduļos, praktiskajās mācībās un kvalifikācijas praksē; 2)ir nokārtojis profesionālās vidējās izglītības programmas valsts noslēguma pārbaudījumus – eksāmenus mācību priekšmetos, saņēmis tajos vērtējumu un nokārtojis profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un saņēmis tajā vērtējumu – atzīmi, ne zemāku par "viduvēji – 5".​

12-06-2020

Sveicināti! Vai cilvēks, kuram ir vidējā profesionālā izglitība, var universitāti pabeigt atrāk? Vai var ieskaitīt tehnikumā apgūtos priekšmetus?

Labdien!

Profesionālās izglītības programmā iegūto izglītību nevar pielīdzināt augstākas izglītības pakāpes izglītībai, jo pielīdzināšanu var veikt vienas izglītības pakāpes ietvaros. Taču augstākās izglītības iestādēs pastāv iespēja vērsties ar iesniegumu par iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču atzīšanu augstskolas īstenotā studiju programmā vai tās daļā, piešķirot attiecīgus kredītpunktus (maksas pakalpojums). To nosaka Augstskolu likuma 59. 3 pants un Ministru kabineta noteikumi Nr.505, kas nosaka ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto zināšanu, prasmju, kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegto studiju rezultātu atzīšanas kārtību un kritērijus. Savukārt katrā augstskolā jābūt izstrādātiem arī iekšējiem noteikumiem, kas balstās uz minētajiem likumdošanas aktiem (piemēram, atzīšanas kārtība Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē u.c.). Par šo iespēju Jums jāinteresējas augstskolā, sazinoties ar izvēlētās studiju programmas direktoru.

11-06-2020

Labdien! Vai bērns drīkst neapmeklēt 9. klases izlaidumu? Vai kādā likumā ir noteikts, kad viņš drīkst saņemt dokumentus - pirms vai pēc izlaiduma?

Labdien!

Skolu izlaidumu norises un dokumentu izsniegšanas kārtību neregulē neviens ārējais normatīvais akts, tā ir skolas kompetence. Izlaiduma apmeklēšana nav obligāta. Pamatizglītības dokumentus skolas 2020. gadā var izsniegt, sākot ar 12. jūniju.

Tādējādi iesakām Jums sazināties ar meitas skolas vadības vai kancelejas pārstāvi, lai vienotos par dokumentu saņemšanas laiku.

01-06-2020

Labdien! Vai pēc augstākās izglītības programmas sekmīgas pabeigšanas un pārbaudījumu nokārtošanas ir iespējams pēc paša vēlēšanās anulēt man piešķirto diplomu par augstāko izglītību?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulti Nadeždu Mazuri, kura informēja, ka saskaņā ar Arhīva likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" noteikto, dokumentus par izglītojamo personu, tajā skaitā studējošā lietas, augstskolas un koledžas glabā 75 gadus, pēc tam lietas tiek nodotas glabāšanai arhīvā. Augstskola atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajiem kritērijiem izsniedz diplomu, kas apliecina augstākās izglītības iegūšanu, un saskaņā ar Augstskolu likuma 46. panta 7.punktu studējošā lietai jāpievieno arī augstskolas vai koledžas izsniegto izglītības dokumentu (diplomu) kopijas vai noraksti un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas. Līdz ar to informācijas uzglabāšana par Jūsu iegūto augstāko izglītību, t.sk. izglītības dokumentiem, ir obligāta. Jūs varat, piemēram, fiziski iznīcināt saņemto izglītības dokumentu vai neuzrādīt to darba devējam vai citai izglītības iestādei, ja kaut kādu iemeslu dēļ nevēlaties to darīt, taču anulēt augstskolā vai arhīvā glabātos dokumentus pēc paša vēlēšanās nav iespējams. Jūs varat arī atteikties no diploma saņemšanas, ja tāda ir Jūsu izvēle. Diploms tiks uzglabāts, un Jūs varēsiet to saņemt arī pēc daudziem gadiem, ja pārdomāsiet.

Ja Jums vēl ir papildu jautājumi vai vēlaties precizēt informāciju, iesakām Jums sazināties ar IZM juriskonsulti N.Mazuri, tālrunis saziņai: 67047940, e-pasts: nadezda.mazure@izm.gov.lv.​

17-04-2020

Labdien! Vai vidusskolas atestāts atšķiras no tehnikuma atestāta?

Labdien!

Pabeidzot vispārējās vidējās izglītības programmu vidusskolā, ģimnāzijā vai citā izglītības iestādē (jākārto vidusskolas centralizētie eksāmeni (CE), jāmācās 3 gadi), skolēns saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību. Savukārt, pabeidzot profesionālās vidējās izglītības programmu tehnikumā vai citā profesionālās izglītības iestādē (jākārto gan kvalifikācijas eksāmens, gan CE, jāmācās 4 gadi), audzēknis iegūst 3. līmeņa profesionālo kvalifikāciju un pilnu vidējo izglītību, un saņem diplomu par vidējo profesionālo izglītību.

Gan atestāts par vispārējo vidējo izglītību, gan diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē. Studenti tiek uzņemti augstskolās un koledžās atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz CE rezultātiem. Obligāto CE priekšmeti tiek apgūti pilnā apjomā gan vispārējās, gan profesionālās izglītības programmās.

Vispārizglītojošo mācību priekšmetu veidi, skaits un apjoms profesionālās vidējās izglītības programmās atšķiras no vispārējās vidējās izglītības programmas standarta prasībām. Piemēram, profesionālajā skolā fizikas un ķīmijas vietā var būt dabaszinību priekšmets utt. Profesionālās izglītības iestādēs tiek apgūtas praktiskās mācības un izieta prakse uzņēmumos, kas ļauj pēc skolas absolvēšanas uzreiz uzsākt darba gaitas apgūtajā profesijā. Vispārējās vidējās izglītības programmā prakse nav iekļauta.

Tehnikumos var apgūt ne tikai profesionālās vidējās izglītības, bet arī arodizglītības programmas. Pabeidzot arodizglītības programmu (jāmācās 3 gadi), audzēkņi iegūst 2. līmeņa profesionālo kvalifikāciju un saņem atestātu par arodizglītību. Lai iegūtu atestātu, jākārto kvalifikācijas eksāmens. Arodizglītības programmā apgūst arī vidējās izglītības priekšmetus, taču centralizētie eksāmeni nav jākārto. Atestāts par arodizglītību nedod tiesības stāties augstskolās vai koledžās.

Dokumentu paraugus, kādus izsniedz pēc vispārējās vai profesionālās izglītības apguves, skatiet Ministru kabineta noteikumos:

-          Atestāts par vispārējo vidējo izglītību 

-          Diploms par profesionālo vidējo izglītību 

-          Atestāts par arodizglītību ​

13-03-2020

Labdien! Kāds profesionālās kvalifikācijas līmenis ir akadēmiskajam bakalaura grādam? Pēc vidusskolas beigšanas trīs gadus studēju akadēmiskā bakalaura programmā. Vai ir iespējams, ka man nav nekādas kvalifikācijas?

Labdien!

Apgūstot akadēmisko studiju programmu, profesionālā kvalifikācija netiek piešķirta. Taču kvalifikācijas jēdziens Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) un Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) kontekstā ir paplašinājies un vairs neaptver tikai profesionālās kvalifikācijas līmeni (PKL). Kvalifikāciju ietvarstruktūras kontekstā kvalifikācija ir izglītības dokuments, kas apliecina mācību vai studiju laikā apgūtās zināšanas, prasmes un kompetences, un piešķir tās ieguvējam tiesības uz tālāko izglītību un/vai darbu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumā par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (2008.gada aprīlis) ietvertajām definīcijām kvalifikācija ir "oficiāls vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts, ko iegūst, kad kompetenta struktūra konstatē, ka indivīds ir sasniedzis mācīšanās rezultātus atbilstoši konkrētiem standartiem”.

Līdz ar to LKI un EKI kontekstā termins "kvalifikācija" ir attiecināms uz visiem izglītības veidiem (profesionālo, vispārējo un akadēmisko izglītību), visās izglītības pakāpēs (pamata, vidējā, augstākā izglītība, tālākizglītība) un visās izglītības formās (formālā, neformālā un ikdienas izglītība). Tāpēc Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā ir iekļautas ne tikai profesionālās izglītības, bet arī vispārējās un akadēmiskās augstākās izglītības kvalifikācijas.

LKI līmeņi ir nostiprināti Latvijas izglītības klasifikācijā.

Vairāk par kvalifikācijas jēdzienu un kvalifikāciju līmeņiem, t.sk. akadēmiskajā izglītībā, lasiet Latvijas kvalifikāciju datubāzes tīmekļvietnē.

27-09-2019

Labdien! Mana māsa strādā Apvienotajā Karalistē koledžā "National Star" ar bērniem, kam ir īpašas vajadzības. Viņa savā brīvajā laikā vēlētos braukt uz Latviju un vadīt nodarbības / pulciņus īpašajiem bērniem šeit. Vai viņai nepieciešama kāda papildu izglītība, lai to darītu? Paldies!

Labdien!

NIID.LV e-konsultāciju sistēmā esam saņēmuši divus Jūsu iesūtītos jautājumus par vienu tēmu, tādēļ nosūtām Jums vienu kopīgu atbildi.

Pulciņi, darbošanās dažādos kolektīvos un meistarklasēs, radošās darbnīcas, interešu klubiņi, nometnes u.c. bērniem paredzētas izglītojošas darbošanās formas parasti tiek attiecinātas uz interešu izglītību. Izglītības likuma 1.pantā termins "interešu izglītība" definēts kā "personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības". Interešu izglītība ir neformālās izglītības sastāvdaļa, un tradicionāli Latvijā tā tiek attiecināta uz bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 25 gadiem.

Izglītības likuma 47. pants nosaka, ka:

  • Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.
  • Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā.

Ir trīs varianti, kā Latvijā var oficiāli īstenot interešu (vai neformālās) izglītības programmas:

1) Īstenot interešu vai neformālās izglītības programmas jau esošā (reģistrētā) izglītības iestādē (pirmsskolā, skolā, interešu centrā, biedrībā u.c.), vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) bez maksas reģistrēt izglītības iestādi un īstenot programmas bez licences saņemšanas. Vairāk par izglītības iestādes reģistrāciju varat skatīt šeit: http://www.ikvd.gov.lv/izglitibas-iestazu-registrs/.

2) Nereģistrēt izglītības iestādi IKVD, bet kā juridiskai vai fiziskai persona saņemt pašvaldībā licenci interešu vai pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai. Licences izsniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā plānots programmu īstenot. Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanu” teikts, ka, lai saņemtu licenci interešu programmas īstenošanai, ir jāvēršas ar iesniegumu u.c. noteikumos norādītajiem dokumentiem (t.sk. programmas paraugu, Veselības inspekcijas atzinumu par telpu atbilstību, pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju u.c.) Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisijā. RD IKSD Licencēšanas komisijas kontakti saziņai: http://izglitiba.riga.lv/lv/izglitiba/licences.

3) IKVD saņemt pedagoga privātprakses sertifikātu un uzsākt programmas īstenošanu privātpraksē. Ja vēlaties īstenot savu programmu privātpraksē (kā privātprakses pedagogs), Jums jālicencē programma (sk.2.p.) un jāsaņem pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāts IKVD. Plašāku informāciju varat skatīt IKVD mājaslapā:  http://www.ikvd.gov.lv/pedagoga-privatprakse/. Kā mūs informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta, tieši šis variants ir piemērotākais interešu izglītības programmu īstenošanai.

Par interešu izglītības pedagogam nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju

Ja persona vēlas sniegt interešu izglītības pakalpojumus bērniem un jauniešiem izglītības iestādē vai privātpraksē, tad iegūtajai izglītībai un kvalifikācijai jāatbilst MK noteikumos Nr.569 (stājušies spēkā 14.09.2018.) „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” izvirzītajām prasībām interešu izglītības pedagogam (skat.6. punktu). Savā jautājumā neesat minējusi, kāda ir Jūsu māsas iegūtā izglītība. Ja viņai ir augstākā ar pedagoģiju nesaistītā jomā iegūta izglītība vai 3. līmeņa profesionālā kvalifikācija (vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirta amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim),  tad papildus iegūtajai izglītībai jāapgūst pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programma vismaz 72 stundu apjomā (iepriekš šīs programmas dēvēja par B programmām), pēc kuras apguves pedagogs iegūst sertifikātu. Sarakstus ar pedagogu profesionālās pilnveides programmām Jūs varat skatīt:

  • NIID.LV apkopotajā sarakstā: https://bit.ly/2qM8qkr. Lapas kreisajā pusē var atlasīt programmas pēc dažādiem kritērijiem: norises vietas, maksas/ budžeta u.c. Jums jāatrod programma pedagoģiskās darbības pamatu apguvē, pirmsskolas pedagoģijā, iekļaujošajā izglītībā utt. NIID.lv sarakstam ir informatīvs raksturs, līdz ar to iesakām sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi un noskaidrot, vai attiecīgā programma šobrīd tiek īstenota (plānota).
  • IZM mājaslapā (programmas ar valsts budžeta finansējumu): https://www.izm.gov.lv/lv/pedagogiem/pedagogu-profesionala-pilnveide. Abi saraksti tiek regulāri atjaunoti.

NB! Minētās prasības nav attiecināmas uz interešu izglītības pedagogu, kura darba slodze izglītības iestādē ir mazāka par 360 darba stundām gadā.

Vairāk par interešu izglītību (programmu paraugi, metodiskie materiāli, normatīvie akti u.c.) varat izlasīt VISC mājaslapā sadaļā “Interešu izglītība”: https://visc.gov.lv/intizglitiba/info.shtml.

Jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar A.Aukšmukstu, tālrunis saziņai: 67350957, e-pasts: astra.auksmuksta@visc.gov.lv.

Papildu informācija

LV portālā 14.11.2013. ievietotais raksts “Interešu izglītība – vērtība bērna nākotnei”: www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/259114-interesu-izglitiba-vertiba-berna-nakotnei.

18-09-2019

Labdien! Vai, stājoties tehnikumā, kur nav kredītpunktu sistēmas, var pielīdzināt kursus no augstākās izglītības ar kredītpunktu sistēmu? Kurā likumā es varētu atrast skaidru atbildi uz šo jautājumu?

Labdien!

Augstākās izglītības pakāpē iegūtu izglītību nevar pielīdzināt profesionālajai izglītībai, jo pielīdzināšanu var veikt tikai vienas izglītības pakāpes ietvaros. Latvijā nav tāda likumdošanas akta, kurā šāda iespēja tiktu reglamentēta.

Papildu informācija

Profesionālās izglītības likums (6.p.) paredz, ka profesionālās izglītības programmu var apgūt arī pašizglītības formā, kā arī iegūt profesionālās kvalifikācijas apliecību, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu. Tādējādi, ja Jums jau ir zināšanas (tostarp iegūtas, studējot attiecīgās nozares augstākās izglītības programmā) un/vai pieredze nozarē, tad visātrākais ceļš, kā iegūt valsts atzītu profesionālās kvalifikācijas apliecību profesijā (1., 2. vai 3. profesionālās kvalifikācijas līmenis), ir ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenču novērtēšana, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu.

Informāciju par profesionālās kvalifikācijas eksāmenu kārtošanu (tostarp attiecīgos likumdošanas aktus) meklējiet NIID.lv rakstā vai IKVD mājaslapā. Aktualizēto izglītības iestāžu un profesiju sarakstu atradīsiet IKVD uzturētajā sarakstā – Excel tabulā (22.01.2019. versija).

Kopš 2017. gada strādājošie un pašnodarbinātie vecumā no 25 gadiem var saņemt būtisku finansiālu atbalstu – izdevumu kompensāciju 90% apmērā no ES fonda un valsts budžeta līdzekļiem par profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtošanu. Persona, kurai ir piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās personas statuss, var saņemt izdevumu kompensāciju 100% apmērā. Vairāk informācijas par šo iespēju: http://www.macibaspieaugusajiem.lv/kompetences-novertesana.

13-09-2019

Labdien! Vai es varu labprātīgi anulēt savu diplomu par augstāko izglītību?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulti Nadeždu Mazuri, kura informēja, ka saskaņā ar Arhīva likumā un Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" noteikto, dokumentus par izglītojamo personu, tajā skaitā studējošā lietas, augstskolas un koledžas glabā 75 gadus, pēc tam lietas tiek nodotas glabāšanai arhīvā. Augstskola atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajiem kritērijiem izsniedz diplomu, kas apliecina augstākās izglītības iegūšanu, un saskaņā ar Augstskolu likuma 46. panta 7.punktu studējošā lietai jāpievieno arī augstskolas vai koledžas izsniegto izglītības dokumentu (diplomu) kopijas vai noraksti un izsniegto akadēmisko izziņu kopijas. Līdz ar to informācijas uzglabāšana par Jūsu iegūto augstāko izglītību, t.sk. izglītības dokumentiem, ir obligāta. Jūs varat, piemēram, fiziski iznīcināt saņemto izglītības dokumentu vai neuzrādīt to darba devējam vai citai izglītības iestādei, ja kaut kādu iemeslu dēļ nevēlaties to darīt, taču anulēt augstskolā vai arhīvā glabātos dokumentus nav iespējams.

Ja Jums vēl ir papildu jautājumi vai vēlaties precizēt informāciju, iesakām Jums sazināties ar IZM juriskonsulti N.Mazuri, tālrunis saziņai: 67047940, e-pasts: nadezda.mazure@izm.gov.lv.

1 2 3 4
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 34