Digitālais asistents

E-konsultācijas
Izsmeļošas atbildes par izglītības iespējām Latvijā saņemsi, uzdodot jautājumu e-konsultantam. Atbildi uz jautājumu saņemsi uz savu norādīto e-pastu. Atbilde kopā ar jautājumu var tikt publicēta e-konsultāciju sadaļā.

Pirms uzdot jaunu jautājumu, pārliecinies, vai tevi interesējošā atbilde jau nav šeit publicēta. Jautājumu un atbildes var meklēt pēc interesējošā vārda un/vai atšķirot pēc jautājuma tematiskās grupas.

NIID.LV patur tiesības neatbildēt uz jautājumiem, kas nav tās kompetencē vai tādiem, uz kuriem atbilde jau ir sniegta.

Uzdot jaunu jautājumu!

Meklēšanas filtri
1 2
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 20
13-05-2019

Labdien! Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai vadītu bērniem meistarklases?

Labdien!

Meistarklases, darbošanās pulciņos un kolektīvos, radošās darbnīcas, interešu klubiņi, nometnes u.c. bērniem paredzētas izglītojošas darbošanās formas parasti tiek attiecinātas uz interešu izglītību. Izglītības likuma 1.pantā termins "interešu izglītība" definēts kā "personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības". Interešu izglītība ir neformālās izglītības sastāvdaļa, un tradicionāli Latvijā tā tiek attiecināta uz bērniem un jauniešiem vecumā no 3 līdz 25 gadiem.

Izglītības likuma 47. pants nosaka, ka:

  • Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot interešu izglītības programmas bez licences saņemšanas.
  • Interešu izglītības programmas ir tiesīgas īstenot arī citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, pēc attiecīgas licences saņemšanas pašvaldībā.

Ir trīs varianti, kā Jūs varat oficiāli īstenot interešu (vai pieaugušo neformālās izglītības) programmas:

1) Īstenot interešu vai neformālās izglītības programmas jau esošā (reģistrētā) izglītības iestādē (pirmskolā, skolā, pieaugušo mācību centrā u.c.), vai Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD) bez maksas reģistrēt izglītības iestādi un īstenot programmas bez licences saņemšanas. Vairāk par izglītības iestādes reģistrāciju varat skatīt šeit: http://www.ikvd.gov.lv/izglitibas-iestazu-registrs/.

2) Nereģistrēt izglītības iestādi IKVD, bet kā juridiskai vai fiziskai persona saņemt pašvaldībā licenci interešu vai pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai. Licences izsniedz tā pašvaldība, kuras teritorijā plānots programmu īstenot. Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanu” teikts, ka, lai saņemtu licenci interešu programmas īstenošanai, ir jāvēršas ar iesniegumu u.c. noteikumos norādītajiem dokumentiem (t.sk. programmas paraugu, Veselības inspekcijas atzinumu par telpu atbilstību, pedagoģisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju u.c.) Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta (RD IKSD) Interešu un pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas komisijā. RD IKSD Licencēšanas komisijas kontakti saziņai: http://izglitiba.riga.lv/lv/izglitiba/licences.

3) IKVD saņemt pedagoga privātprakses sertifikātu un uzsākt programmas īstenošanu privātpraksē. Ja vēlaties īstenot savu programmu privātpraksē (kā privātprakses pedagogs), Jums jālicencē programma un jāsaņem pedagoga privātprakses uzsākšanas sertifikāts IKVD. Plašāku informāciju varat skatīt IKVD mājaslapā:  http://www.ikvd.gov.lv/pedagoga-privatprakse/

Zināšanai informējam, ka, ja persona vēlas sniegt interešu izglītības pakalpojumus bērniem un jauniešiem izglītības iestādē, tad iegūtajai izglītībai un kvalifikācijai jāatbilst MK noteikumos Nr.569 (stājušies spēkā 14.09.2018.) „Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” izvirzītajām prasībām interešu izglītības pedagogam.

Papildus par interešu izglītību (programmu paraugi, metodiskie materiāli, normatīvie akti u.c.) varat izlasīt Valsts izglītības satura centra (VISC) mājaslapā sadaļā “Interešu izglītība”: https://visc.gov.lv/intizglitiba/info.shtml. Jautājumu gadījumā iesakām sazināties ar VISC Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas speciālistiem, tālrunis: 67228987.

11-02-2019

Labdien! Mans dēls pameta skolu devītajā klasē Latvijā un pabeidza mācīties Anglijā, kur ieguva GCSE (General Certificate of Secondary Education) izglītību. Šogad dēls pabeigs koledžu ar ICT(Information Technology) Extended Diploma. Atgriežoties Latvijā, kādas būtu studēšanas iespējas? Vai šo izglītību var pielīdzināt Latvijas izglītības sistēmai?

Labdien!

Dažādu valstu kvalifikāciju sistēmu salīdzinājumu iespējams veikt EKI/Ploteus Izglītības iespēju un kvalifikāciju portālā “Learning Opportunities and Qualifications in Europe”. Saitē redzams Latvijas un Anglijas/Ziemeļīrijas kvalifikāciju salīdzinājums: https://ec.europa.eu/ploteus/en/compare?field_location_selection_tid%5B%5D=454&field_location_selection_tid%5B%5D=471.

Ārvalstīs iepriekš iegūto izglītību Latvijas izglītības sistēmai pielīdzina Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), vairāk informācijas par izglītības dokumentu atzīšanu varat skatīt AIC mājaslapā: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutu-izglitibas-dokumentu-akademiska-atzisana-latvija. Viena mēneša laikā AIC veic izglītības dokumentu ekspertīzi un sagatavo izziņu. Lēmumu par izglītības turpināšanu augstākās izglītības pakāpē, pamatojoties uz AIC izsniegto izziņu, pieņem augstskola. Ja rodas jautājumi, iesakām sazināties ar AIC speciālistiem (t. 67225155,  aic@aic.lv).

06-02-2019

Labdien! Kāda vērtība ir Latvijas Amatniecības Kameras meistara diplomiem? Mājaslapā izlasīju, ka tur var kārtot eksāmenu ar formālo un neformālo izglītību un iegūt pietuvinātā amata diplomu. Vai tie ir pielīdzināmi profesionālas kvalifikācijas diplomiem?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā konsultējāmies ar Latvijas Amatniecības kameras (LAK) speciālisti Diānu Karašu, kura skaidroja, ka Latvijā pastāv divas paralēlas profesionālās (amatu) izglītības iegūšanas sistēmas – profesionālā izglītība (tiek īstenota valsts, pašvaldību un privātajās profesionālās izglītības iestādēs) un LAK organizētā amatizglītība. LAK jau daudzus gadus aktīvi strādā, lai amatniecības izglītība un kvalifikācijas tiktu oficiāli pielīdzinātas profesionālajā izglītībā iegūstamajām kvalifikācijām. Jau šobrīd amatnieku kvalifikācijas līmeņi atbilstoši LAK rekomendācijām par līmeņu pielīdzināšanu profesionālās kvalifikācijas līmeņiem ir iekļauti arī nozaru profesiju kartēs. Piemēram, Skaistumkopšanas nozares struktūrā iekļauto profesiju kartē ir redzams, kuri profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst amatu zeļļa, meistara, akadēmiski izglītota meistara līmenim.

Latvijas Republikas likums “Par amatniecību” (02.02.1993) un Ministru kabineta noteikumi Nr.762 (14.07.2009.) “Par amatiem, kuros profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību” nosaka to profesionālo darbību sarakstu, kas uzskatāmas par amatniecību (sk. pielikumu). Attiecīgajām profesionālajām organizācijām ir dotas tiesības piešķirt amatnieku kvalifikācijas pretendentiem, kas ieguvuši katram amatam atbilstošo izglītību un izturējuši pārbaudījumus. Likums “Par amatniecību” nosaka 4 profesionālās kvalifikācijas līmeņus: amata zellis, amatnieks, amata meistars, akadēmiski izglītots amata meistars.

Kvalifikācijas “amata zellis” un “amata meistars” LAK piešķir kandidātiem pēc izglītības programmas apguves un profesionālās kvalifikācijas pārbaudes. Par amata meistaru kļūst persona, kas izturējusi amata meistara pārbaudi amatapmācības un pārbaudes programmā paredzētajā apjomā un saņēmusi amata meistara diplomu. Amata meistars, kas ieguvis atbilstošu augstāko izglītību, uzskatāms par akadēmiski izglītotu amata meistaru.

D.Karaša informēja, ka amatnieku diplomi ir līdzvērtīgi profesionālajā izglītībā iegūtajiem dokumentiem un tiek atzīti gan Latvijas, gan ārvalstu darba tirgū. Ļoti bieži uz amatnieka diplomu pretendē personas, kuras jau ir apguvušas kādu profesionālās izglītības programmu, taču par amatnieku var kļūt arī ar pašizglītības vai darba vidē apgūtām prasmēm.

Ja Jums rodas papildu jautājumi vai vēlaties precizēt informāciju, iesakām Jums sazināties ar D.Karašu pa tālruni 67213007 vai e-pastu diana@lak.lv.

11-12-2018

Labdien! Aizbraucu no Latvijas, kad man bija tikai 12 gadi. Esmu Anglijā pabeigusi skolu un koledžu, ieguvusi tiesas sekretāres kvalifikāciju un šobrīd strādāju firmā par sekretāri testamentu daļā. Mans jautājums ir šāds: cik reāli man būtu atgriezties un iegūt darbu šajā jomā arī Latvijā? Tālāko nākotni domāju saistīt vai nu ar tieši testamentiem/notāro daļu vai virzīt savas mācības uz krimināllietu sektoru. Kas būtu jāmācās, lai tiktu tālāk un vai Anglijas izglītība man derētu arī Latvijā? Vai ir iespējams kaut kur tālmācībā iegūt latviešu valodas sertifikātu (vai ir kādi kursi, kur var uzlabot latviešu valodas zināšanas)?

Labdien!

Par ārvalstīs iegūta izglītības dokumenta atzīšanu Latvijā

Lai turpinātu izglītības ieguvi vai strādātu reglamentētā profesijā Latvijā, Jums jāveic iepriekš ārvalstīs iegūtā izglītības dokumenta atzīšana.  To veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Vairāk informācijas par izglītības dokumentu atzīšanu varat skatīt AIC mājaslapā: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutu-izglitibas-dokumentu-akademiska-atzisana-latvija.

Lai precizētu informāciju, iesakām Jums personīgi sazināties ar AIC speciālistiem (tālrunis: 67225155, e-pasts: aic@aic.lv).

Par juridiskajām profesijām Latvijā

Lielākā daļa juridisko profesiju (amatu) Latvijā ir reglamentētas, t.i., tajās  strādājošajiem izglītības un profesionālās kvalifikācijas prasības nosaka likumdošana.

Piemēram, prokurora un prokurora palīga amatam nepieciešamās prasības ir noteiktas Prokuratūras likumā. Atbilstoši šā likuma 33. panta 4. punktā noteiktajam, par prokuroru var iecelt personu, kura ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu. Savukārt (48. pants) par prokurora palīgu var būt persona, kura uzsākusi studijas augstākās izglītības mācību iestādē jurista kvalifikācijas iegūšanai vai ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē (4.līmeņa profesionālo kvalifikāciju) vai citu augstāko izglītību (5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju).

Prasības zvērināta advokāta un advokāta palīga kvalifikācijai un profesionālajai pieredzei noteiktas Latvijas Republikas Advokatūras likumā. Tiesneša vai tiesneša palīga izglītību reglamentē likums Par tiesu varu, zvērināta notāra un notāra palīga – Notariāta likums u.c.

Tiesnesim jābūt augstākajai profesionālajai vai akadēmiskajai izglītībai (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikācijai, kā arī maģistra vai doktora grādam, savukārt par tiesneša palīgu var būt perona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība (nav detalizēti norādīts, kāda). Tiesas sēžu sekretāram speciālas izglītības prasības netiek izvirzītas. Notāram nepieciešama augstākā juridiskā izglītība un jurista kvalifikācija, pēc tam noteiktu laiku (no 2-7 gadi) jāstrādā kādā no juridiskajām profesijām - notāra palīga, tiesneša, advokāta, tiesu izpildītāja vai citā (precīzāk skatiet jau minētajā likumā), tad jānokārto zvērinātu notāru eksāmens, un tikai pēc tam var pretendēt uz zvērināta notāra amatu. Personām, kas kārto notāru eksāmenu, ir nepieciešams arī maģistra grāds tiesību zinātnē, kā arī iepriekšēja darba pieredze jurista amatā. Notāra palīgam vispirms jāiegūst augstākā juridiskā izglītība un jurista kvalifikācija, pēc tam 2 gadi jāstrādā zvērināta notāra vadībā.

Papildus jāņem vērā, ka pretendentam uz prokurora, tiesneša, notāra u.c. amatiem ne tikai jāiegūst minētā izglītība, bet arī jānostrādā noteikts gadu skaits vai jāizpilda stažēšanās programma un jānokārto eksāmens Turklāt jābūt nevainojamai reputācijai, nedrīkst būt sodāmības utt. (konkrētas prasības skat.minētajos likumos).

Par izglītības iespējām juridiskajās profesijās

Ja vēlaties būt juriste (vai prokurore, tiesu izpildītāja, tiesnese, advokāte, notāre – profesijas, kurās sākotnēji nepieciešama jurista kvalifikācija, pēc tam jāiegūst attiecīgais sertifikāts), - jārēķinās, ka pēc pamatstudijām vajadzēs arī pabeigt maģistrantūru un iegūt jurista profesionālo kvalifikāciju. Kopā (bakalaurs + maģistratūra) jāstudē 5-6 gadi. Juriskonsultam (bieži tieši juriskonsulta izglītību izvēlas valsts un pašvaldības iestādēs strādājošie) jāstudē 4-4,5 gadi profesionālā bakalaura programmā, bet jurista palīgs studē 2-2,5 gadus koledžas programmās. Tiesību zinātņu programmās iespējama arī specializācija un/vai padziļināta priekšmetu apguve, piemēram, medicīnas tiesībās, uzņēmējdarbības tiesībās, starptautiskajās/Eiropas tiesībās, krimināltiesībās, privāttiesībās, diplomātijā, mediācijā utt. (skat. studiju programmu aprakstos).

Turklāt jārēķinās, ka pretendentam uz nosauktajiem amatiem ne tikai jāiegūst minētā izglītība, bet arī jānostrādā noteikts gadu skaits vai jāizpilda stažēšanās programma un jānokārto eksāmens (jāiegūst sertifikāts).

Ar iegūtu vidējo izglītību tiesību zinātņu jomā var studēt šādās pamatstudiju programmās:

Pēc pamatstudijām var iestāties profesionālā maģistra programmā tiesību zinātnēs un iegūt jurista profesionālo kvalifikāciju.

Par latviešu valodas apguvi

Tiešsaistē ir pieejami vairāki noderīgi resursi latviešu valodas apguvei.

  • Latviešu valodas aģentūras veidotā platforma “Māci un mācies latviešu valodu” (valodas apguve, spēles, video utt. – visiem zināšanu līmeņiem): http://maciunmacies.valoda.lv/
  • Latviešu valoda ārzemēs – interaktīvā karte. Varbūt Jūs varētu sazināties ar tuvāko skolu un apmeklēt latviešu valodas kursus Anglijā, turklāt ir vērts noskaidrot, vai mācību iestāde izsniedz arī sertifikātu / apliecību par valodas apguvi: http://maciunmacies.valoda.lv/vva/.
  • “Saziņas tilts” – resurss latviešu valodas apguvei tālmācībā. Atbalsts tiem, kuri apgūst latviešu valodu vai cenšas pilnveidot savu valodas prasmju līmeni ar mērķi integrēties Latvijas sabiedrībā: http://www.sazinastilts.lv/
  • “50 languages” – tiešsaistes resurss valodu apguvei, arī latviešu. Pieejami tiešsaistes materiāli, uzdevumi un mobilā aplikācija valodu apguvei: https://www.50languages.com/.
  • Latviešu valodas apguve caur Skype (par maksu): http://languagelifeschool.com/en/land/learn-latvian-language-via-skype/.

Ja vēlaties iegūt arī apliecinājumu par Jūsu iegūtajām valodas zināšanām, Jūs varat pieteikties latviešu valodas prasmes pārbaudei Valsts izglītības satura centrā (VISC): https://visc.gov.lv/valval/info.shtml. Sekmīgi nokārtojot eksāmenu, Jūs saņemsiet apliecību par valsts valodas prasmes līmeni: https://visc.gov.lv/valval/limeni.shtml. Lai precizētu informāciju, Jūs varat sazināties ar VISC speciālistiem pa tālruni 67281232 vai e-pastu visc@visc.gov.lv.

Personām ar pabeigtu vidējo izglītību ir iespēja arī pieteikties centralizētā eksāmena (CE) kārtošanai latviešu valodā. Nokārtojot CE, tiek saņemts sertifikāts, kurā norādīti iegūtie procenti un atbilstība Eiropas valodu prasmes līmenim. Informācija, kā pieteikties CE kārtošanai augstskolās: http://www.niid.lv/CE_augst. Augstskolas rīko arī sagatavošanas kursus eksāmeniem, diemžēl latviešu valodas kursi pieejami tikai klātienē: http://www.niid.lv/sagatavosanas_kursi.

25-10-2018

Sakiet lūdzu, kur var iepazīties ar informāciju par to, kādiem izglītības un kvalifikācijas līmeņiem Latvijā atbilst Anglijā iegūtā izglītība (9 līmeņi), konkrēti interesē Anglijā iegūta "Level 3" līmeņa atbilstība Latvijas izglītības sistēmai.

Labdien!

Dažādu valstu kvalifikāciju sistēmu salīdzinājumu iespējams veikt EKI/Ploteus Izglītības iespēju un kvalifikāciju portālā “Learning Opportunities and Qualifications in Europe”. Saitē redzams Latvijas un Anglijas/Ziemeļīrijas kvalifikāciju salīdzinājums: https://ec.europa.eu/ploteus/en/compare?field_location_selection_tid%5B%5D=454&field_location_selection_tid%5B%5D=471.

Ārvalstīs iepriekš iegūto izglītību Latvijas izglītības sistēmai pielīdzina Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), vairāk informācijas par izglītības dokumentu atzīšanu varat skatīt AIC mājaslapā: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/arvalstis-iegutu-izglitibas-dokumentu-akademiska-atzisana-latvija. Viena mēneša laikā AIC veic izglītības dokumentu ekspertīzi un sagatavo izziņu. Lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē, pamatojoties uz AIC izsniegto izziņu, pieņem Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Ja rodas jautājumi, iesakām sazināties ar AIC speciālistiem (t. 67225155,  aic@aic.lv).

Papildu informācija

20-10-2017

Labdien! Vai es varu pretendēt uz Datu aizsardzības speciālista sertifikātu, ja man augstāka izglītība – profesionālā maģistra grāds Elektronikā un inženiera kvalifikācija elektrozīnātnēs, kā arī pašlaik studēju Daugavpils Universitātē, Darba aizsardzības programmā? Biju apmeklējis neformālas izglītības kursus Kvalitātes vadības sistēmas vadītājs atbilstoši ISO9001 standartam (IQTC mācību centrs + TUV-Reihland) un Informācijas drošības sistēmas vadītājs atbilstoši ISO 27001 standartam (Bureu Veritas). It kā MK noteikumos ir noteikts, ka pretendentam ir “akreditētā augstskolā iegūtā augstākā izglītība tiesību zinātņu, informācijas tehnoloģiju vai līdzīgā jomā” . Kuras jomas tiek uzskatītas par “līdzīgām”?

Labdien!

Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar Datu valsts inspekcijas (DVI) konsultanti, kura informēja, ka pretendentam, kurš vēlas kļūt par datu aizsardzības speciālistu, ir nepieciešama akreditētā augstskolā iegūta augstākā izglītība tiesību zinātņu, informācijas tehnoloģiju (IT) vai līdzīgā jomā.

Iegūtās izglītības atbilstību noteiktai jomai var izvērtēt augstskola, kurā Jūs esat ieguvis diplomu. Tādējādi Jums ir jāvēršas augstskolā, kurā ieguvāt bakalaura vai maģistra grādu, ar lūgumu, lai augstskola izsniedz izziņu, kurā apliecina, ka iegūtā augstākā izglītība ir pielīdzināma, piemēram, IT jomā iegūtai izglītībai.

Pēc tam Jums ir jāiziet apmācības kādā no šajā sarakstā minētajām izglītības iestādēm: http://www.dvi.gov.lv/lv/datu-aizsardziba/specialistu-apmaciba/, pēc kurām Jūs varat kārtot DVI organizēto personas datu aizsardzības speciālista kvalifikācijas pārbaudījumu.

Plašāku informāciju atradīsiet šajā saitē: http://www.dvi.gov.lv/lv/datu-aizsardziba/ka-klut-par-specialistu/.

DVI konsultante arī informēja, ka jaunajā likumprojektā “Personas datu apstrādes likums” būtiskas izmaiņas datu aizsardzības speciālistu kvalifikācijas prasībās nav paredzētas. Skaidrojumu par likumprojektu varat izlasīt šajā saitē: http://www.datuaizsardziba.lv/lv/publikacijas/266-jauns-personas-datu-apstr%C4%81des-likums.

Precīzākai informācija iesakām Jums sazināties ar DVI konsultantiem pa tālruni 67223131.

08-02-2017

Labdien, 1993. gadā absolvēju vidusskolu (12.klases, saņēmu atestātu). Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Latvijas Banku koledžā, kurā tolaik uzņēma tikai ar vidusskolas izglītību. Pēc studiju programmas apgūšanas 2 gadu un 7 mēnešu garumā 1996.gadā nokārtoju visus eksāmenus un saņēmu diplomu, kvalifikācija - banku menedžeris. Kāds ir manas izglītības līmenis/nosaukums pēc mūsdienu izglītības kritērijiem/standartiem?

Labdien!

MK 28.02.2012. noteikumi Nr.142 "Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība" nosaka kārtību, kādā grāds un profesionālā kvalifikācija, kas iepriekš iegūta Latvijā, pabeidzot augstākās izglītības iestādes studiju programmu, pielīdzināma Augstskolu likumā noteiktajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām. Augstākajā izglītībā iegūtu profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Plašāk par iepriekš Latvijā iegūto augstākās izglītības diplomu pielīdzināšanu varat skatīt šeit: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/ieprieks-ieguto-diplomu-pielidzinasana.

Informējam, ka šobrīd nav normatīvā regulējuma, kas noteiktu, kā tiek pielīdzināta iepriekš profesionālā izglītībā iegūta kvalifikācija šī brīža profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, tas ir, 1.,2. vai 3. līmenim. Kaut arī netiek veikta agrāk profesionālajā vidējā izglītībā iegūtās kvalifikācijas oficiāla pielīdzināšana esošajiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem, tas nenozīmē, ka iepriekš iegūtā izglītība ir nederīga. 

Ņemot vērā minēto, būtiski noskaidrot, kāda līmeņa programmā  (augstākās izglītības vai profesionālās izglītības) Jūs mācījāties Latvijas Biznesa koledžā. Skaidrojumu šajā jautājumā Jums varētu sniegt AIC speciālisti. Tāpat, iespējams, Banku augstskola (BA) varētu sniegt informāciju par attiecīgās izglītības programmas līmeni, jo atbilstoši Latvijas Valsts arhīva informācijai BA ar MK rīkojumu ir dibināta 1997.gada 30.decembrī uz Latvijas Banku koledžas un Latvijas Banku akadēmijas bāzes. BA skaidrojums (viedoklis), ja izglītības iestāde to varēs sniegt, nebūs oficiāls atzinums par izglītības pielīdzināšanu.

07-02-2017

Labdien! Esmu ieguvusi masiera profesionālo diplomu ārzemēs. Tagad esmu atgriezusies Latvijā un gribētu turpināt strādāt masiera profesijā. Man ir notāra apstiprināts diploma tulkojums latviešu valodā. Nezinu, kas man turpmāk būtu jādara. Paldies jau iepriekš par atbildi!

Labdien!

Atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā profesija "Masieris" ir reglamentētā profesija un tai ir noteikts 4. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL). Līdz ar to šo profesiju var iegūt, studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā. Tāpat masierim, lai veiktu profesionālo darbību, ir jāsaņem sertifikāts un jāreģistrējas Ārstniecības personu reģistrā. 
Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrāciju veic Veselības inspekcija: http://www.vi.gov.lv/lv/sakums/pakalpojumi/arstniecibas-iestadem-un-personam/arstniecibas-personu-registracija. Savukārt Latvijas Fizikālās medicīnas asociācija veic masieru sertifikāciju, plašāku informāciju varat skatīt šeit: http://www.lfma.lv/lv/sertifikacija (asociācijas kompetentās speciālistes t.29510148, silvija.jorke@stradini.lv).
Iestāde, kas veic ārvalstīs iegūta diploma un / vai profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā ir Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Lai Latvijā strādātu reglamentētajā profesijā "Masieris", Jums būs nepieciešams AIC atzinums par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā. Vairāk par ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā varat skatīt šeit: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana. Jautājumu gadījumā tomēr iesakām atkārtoti sazināties ar AIC.
AIC mājas lapā norādīts, ka MK apstiprinātais profesionālās kvalifikācijas atzīšanas koordinators Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta vecākā eksperte Inese Stūre (t.67047899; inese.sture@izm.gov.lv). Varbūt konsultāciju par rīcību Jūsu situācijā varētu sniegt arī minētā IZM speciāliste.

PAPILDINFORMĀCIJA
Nosūtām zināšanai sarakstu ar izglītības iestādēm, kurās Latvijā var iegūt "Masiera" kvalifikāciju: http://www.niid.lv/niid_search?level_1=&qy=&x=52&y=10&qualification=Masieris%404&page=1.

02-11-2016

Labdien! Meklēju profesionālus projektu vadības kursus, bet saskāros ar vairākām neskaidrībām. Latvijā piedāvā gan akreditētas programmas (kursus), gan it kā starptautiski atzītus, bet Latvijā neakreditētus kursus un tāpēc ir vairāki jautājumi - kur iet mācīties un kāda pēc tam ir mana konkurētspēja Latvijas un starptautiskajā darba tirgū? Ko nozīmē valsts atzīta pilnveides apliecība par akreditētas (projektu vadības) programmas apguvi? Vai valsts atzītā pilnveides apliecība ir konkurētspējīga, atzīta ārpus Latvijas, Eiropas savienībā, ārpus Eiropas savienības, vai tā atbilst starptautiskām prasībām? Vai pilnveides apliecība ir līdzvērtīga, salīdzināma ar, piemēram, Latvijā piedāvāto (atradu internetā) AFW akadēmijas (Vācija) starptautisko sertifikātu (dažviet raksta - diplomu), kuru izsniedz pēc 3-4 mēnešu projektu vadības kursiem? Vai šis AFW akadēmijas sertifikāts (diploms) ir atzīts Latvijā kā valsts atzīts dokuments? Kādas ir manas konkurētspējas darba tirgū ar pilnveides apliecību salīdzinājumā ar kursu sertifikātu, ko piedāvā Latvijā neakreditētā programmā (bet sola izsniegt starptautiski atzītus dokumentus)? Paldies par atbildi!

Labdien!

Prasības izglītībai, kā arī programmai, kurā attiecīgā izglītība ir iegūta, normatīvajos aktos ir noteikta reglamentētajām profesijām (ārstniecības personas, pedagogi, sporta speciālisti, jurists u.c.). Vairāk varat skatīt likumu "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" http://likumi.lv/doc.php?id=26021&cs=f521ff1e.
Ja profesija nav reglamentēta, piemēram, projektu vadītājs, tad darba devējs var noteikt izglītības prasības personai, kura pretendē uz projektu vadītāja amatu.
Līdz ar to arī projektu vadības jomā izglītības iestādes piedāvā programmas gan pieaugušo neformālajā izglītībā (dažādi kursi), gan formālajā izglītībā (piemēram, profesionālās pilnveides programma, augstākās izglītības programmas).

Profesionālās pilnveides programmu var īstenot tikai Izglītības kvalitātes valsts dienesta IKVD Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta izglītības iestāde (Izglītības likuma 24., un 25.pants). Profesionālās pilnveides programmai jābūt IKVD licencei un akreditācijai (valsts atzītai). Par akreditētas profesionālās pilnveides izglītības programmas (160 stundas) apguvi  tiek izsniegta apliecība ar valsts ģerboni saskaņā ar MK 29.11.2005. noteikumos Nr.902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti" norādīto paraugu.
Taču praksē mēdz būt tā, ka izglītības iestādes saņem licenci profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanai, taču programmu neakreditē, līdz ar to iestāde drīkst īstenot programmu, taču nedrīkst izsniegt profesionālās pilnveides apliecību ar valsts ģerboni, tomēr iestāde var izsniegt savu dokumentu (piemēram, sertifikātu) par programmas apguvi. Šādā situācijā no likumdošanas viedokļa ir iegūta neformālā izglītība, jo netiek izsniegts valsts atzīts dokuments.

Savukārt pieaugušo neformālās izglītības programmu (dažāda garuma) var īstenot IKVD Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta izglītības iestāde bez licences vai cita Izglītības iestāžu reģistrā nereģistrēta juridiska / fiziska persona pēc licences saņemšanas pašvaldībā (Izglītības likuma 46.pants). Pieaugušo neformālās izglītības programmas netiek akreditētas un par pieaugušo neformālās izglītības programmas apguvi izglītības iestāde var izsniegt savu dokumentu (apliecību, sertifikātu u. tml.).

Par izglītības atzīšanu.
Lēmumu par Latvijas izglītības dokumentu atzīšanu pieņem to valstu kompetentās iestādes, kurās dokumentus grib izmantot. Ja ar Latvijā iegūtu izglītību vēlas strādāt ārzemēs un darba devējs prasa apstiprinājumu, ka iegūtā izglītība tiek atzīta attiecīgajā valstī, tad var vērsties attiecīgās valsts nacionālajā diplomatzīšanas informācijas centrā ENIC/NARIC (par Eiropas institūcijām: http://www.enic-naric.net/europe-and-north-america.aspx). Plašāku informāciju par Latvijas izglītības dokumentu atzīšana citās valstīs varat skatīt Akadēmiskās informācijas centra mājas lapā: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana/latvijas-izglitibas-dokumentu-atzisana-citas-valstis.
Tātad par to, vai Vācijā un kādā citā valsī AFW akadēmijas sertifikāts tiek atzīts un, vai tā ir formālā vai neformālā izglītība, Jums ir jāinteresējas attiecīgās valsts nacionālajā diplomatzīšanas informācijas centrā. Piemēram, informācijas centri Vācijā http://www.enic-naric.net/germany.aspx.
Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmisko atzīšanu Latvijā un ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Vairāk informāciju varat skatīt šeit: http://www.aic.lv/portal/arvalstu-diplomu-atzisana.
  

Internetā ir atrodama informācija, no kuras secināms, ka izglītības iestāde, balstoties uz AFW akadēmijas piedāvāto programmu (tēmas, metodika) izstrādā un licencē profesionālās pilnveides programmu Latvijā.
Piemēram,
Profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestāde "SIA "LATVIKON"". Mājas lapā iestāde norāda http://www.latvikon.lv/?i=/lv/201005_43578ea75aed9047995447/, ka projektu vadības profesionālās pilnveides programma ir licencēta Latvijā. Ja šī programma būtu arī akreditēta, tad izglītības iestāde varētu izsniegt valsts atzītu dokumentu - profesionālās pilnveides apliecību. Šādā situācijā varētu teikt, ka Latvijā ir valsts atzīta profesionālās pilnveides programma, pēc kuras apguves tiek izsniegta profesionālās pilnveides apliecība un Jūsu minētais sertifikāts.
Atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem, izglītības iestādes mājas lapā minētajai projektu vadības programmai ir izsniegta IKVD licence (Nr. P-4625), taču iestāde programmas īstenošanai akreditāciju nav saņēmusi. Tātad iestāde ir tiesīga īstenot programmu, taču nevar izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu. Iestāde var izsniegt savu izglītības dokumentu, kā arī, iespējams, pamatojoties uz sadarbības līgumu, izsniegt arī AFW akadēmijas sertifikātu.

Kaut arī no Latvijas likumdošanas viedokļa iegūtā izglītība licencētā, bet neakreditētā profesionālās pilnveides programmā ir uzskatāma par neformālo izglītību, tas nenozīmē, ka to neatzīs Latvijas un ārvalstu darba devēji.
Tātad, ja profesija nav reglamentēta, darba devējs nosaka prasības izglītībai, kā arī pieņem lēmumu, vai akceptēt attiecīgu izglītības dokumentu. Būtiska nozīme ir arī tam, kā noteiktā darba devēju vidē tiek vērtēta izglītības iestāde un programma, kuru persona apgūst.

Papildinformācija.
 - Latvijā Profesijas standartā profesijai "Projekta vadītājs" ir noteikts 5.profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL), tas nozīmē, ka kvalifikāciju "Projektu vadītājs" var iegūt tikai augstākās izglītības programmā. Šobrīd Latvijas augstskolas piedāvā iegūt kvalifikāciju "Projekta vadītājs" tikai maģistra programmā:
http://www.niid.lv/niid_search?qualification=Projekta%20vad%C4%ABt%C4%81js%405&qy=projektu&level_1=Profesijas standarts "Projektu vadītājs" - http://www.lm.gov.lv/upload/darba_devejiem/profesiju_standarti.pdf (222 lpp.).

09-09-2016

Labdien! Sakiet, lūdzu, vai ir kāds termiņš, pēc kura vairs nevar pielīdzināt iepriekšējās atzīmes? Piemēram, ja, kopš pēdējā izglītības dokumenta izsniegšanas pagājuši 10 - 15 gadi, vai šīs atzīmes līdzīgos priekšmetos var pielīdzināt tagad?

Labdien!

No jautājumā norādītās informācijas nav saprotams, par kāda līmeņa izglītības - pamatizglītības, vidējās izglītības, profesionālās un tml. - pielīdzināšanu jautājat, tāpēc sniedzam Jums vispārīgu atbildi.
Mācību / studiju priekšmetu vērtējuma atzīšanu var veikt tā izglītības iestāde, kurā vēlas turpināt izglītības ieguvi. Var būt situācijas, kad priekšmetu vērtējumu nevar pielīdzināt, jo 10 - 15 gadu laikā ir notikušas izmaiņas normatīvajā regulējumā, piemēram, noteikumos par pamatizglītības vai vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un programmu paraugiem vai ir notikušas būtiskas izmaiņas studiju programmas saturā. 
Līdz ar to, par mācību / studiju priekšmetu vērtējuma atzīšanas iespējām izvēlētajai izglītības programmai, iesakām Jums vērsties attiecīgajā izglītības iestādē.

1 2
Nākamā
Rezultāti : 1 - 10 no 20