Labdien!

Ātrākais ceļš, lai iegūtu tiesības strādāt par latviešu valodas skolotāju visos izglītības posmos*, ir studēt pirmā cikla (profesionālā bakalaura) programmā “Skolotājs”, izvēloties studiju moduli “Latviešu valodas un literatūras skolotājs” (jāstudē 4 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu pedagogu izglītībā un skolotāja kvalifikāciju). Programmu īsteno trīs universitātes:

• Daugavpils Universitāte (DU);
• Latvijas Universitāte (LU);
• Rīgas Tehniskā universitāte (RTU Liepājā un Rēzeknē).

Programma ir izstrādāta, visām trim universitātēm sadarbojoties, līdz ar to tās saturs, apgūstamie priekšmeti, iegūstamā kvalifikācija, kredītpunkti, prakses apjoms, uzņemšanas prasības, studiju kvalitāte u.c. nianses būtiski neatšķiras. Atšķirties var budžeta vietu skaits, studiju maksas apjoms un pretendentu skaits uz studiju vietām. Jūs varat droši izvēlēties studijas jebkurā no minētajām augstskolām.

Pēc profesionālā bakalaura programmas “Skolotājs” absolvēšanas ir iespēja 2 gadu laikā iegūt skolotāja logopēda kvalifikāciju, studējot LU pirmā cikla profesionālajā studiju programmā “Speciālās izglītības skolotājs vai skolotājs logopēds” (izvēloties apakšprogrammu “Skolotājs logopēds”)**. Tādējādi kopumā 6 gadu laikā Jūs iegūsiet 2 kvalifikācijas, kas pavērs plašas karjeras iespējas. Latviešu valodas skolotāja kompetences arī ļoti noderēs logopēda darbā.

Skolotāja logopēda kvalifikāciju var iegūt, arī uzreiz pēc vidusskolas studējot profesionālā bakalaura programmā “Logopēdija” (jāstudē 4 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu logopēdijā un skolotāja logopēda kvalifikāciju). Programmu īsteno RTU Liepājas akadēmija. Par skolotāju logopēdu (tostarp pirmsskolā un sākumskolā) var strādāt arī ar audiologopēda kvalifikāciju***, kuru var iegūt, studējot Rīgas Stradiņa universitātes īstenotajā profesionālā bakalaura programmā “Audiologopēdija”.

Gan par latviešu valodas skolotāju, gan  skolotāju logopēdu drīkst uzsākt strādāt jau studiju laikā.

Vairāk par audiologopēda un skolotāja logopēda profesijām (darba apraksts, attēlu galerija, mācību iespējas) varat uzzināt, apmeklējot vietni Profesiju Pasaule.

*Prasības vispārizglītojošo priekšmetu skolotāja izglītībai un kvalifikācijai ir noteiktas Ministru Kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (2.punkts).

** Prasības skolotāja logopēda izglītībai un kvalifikācijai ir noteiktas Ministru Kabineta noteikumos Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību” (12.punkts).

*** Ārstniecības  likums (45.¹ pants) nosaka, ka audiologopēds ir ārstniecības persona, kas ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko medicīnisko izglītību un darbojas atbilstoši savai kompetencei ārstniecībā.

Labdien!

Nacionālajā izglītības iespēju datubāzē NIID.LV ir iespēja atlasīt programmas pēc dažādiem kritērijiem, tostarp pēc īstenošanas valodas un budžeta/ maksas iespējām. Lai soli pa solim atlasītu studiju programmas, Jūs varat izmantot NIID.LV Digitālo asistentu:

1)Izvēlieties meklēšanu pēc izglītības programmas veida;

2)Tad izvēlēties sadaļu “Augstākā izglītība”

3)Pēc tam izvēlieties “Augstākā izglītība – pamatstudijas”.

4)Tālāk Jūs varat izvēlēties vai nu visu veidu studiju programmas, vai atlasīt programmas pēc veida.

Veicot šo izvēli, atveras studiju programmu saraksti. Katra saraksta kreisajā pusē ir iespēja atlasīt programmas pēc dažādiem kritērijiem: veida, tematiskās jomas/ jomas detalizēti, iegūstamās kvalifikācijas (ja tāda ir paredzēta), īstenošanas formas, norises vietas, valodas, budžeta u.c.

Valsts budžets un stipendijas ir pieejamas programmās, kuras tiek īstenotas pilna laika klātienē. Vienīgais izņēmums ir tematiskā grupa “Izglītība”, kurā budžeta vietas var tikt piešķirtas arī nepilna laika klātienē.

Piemēram, šajā sarakstā ir atlasītas studiju programmas pēc vidējās izglītības, kuras tiek īstenotas klātienē, latviešu valodā un kurās ir budžeta vietas.

Pārsvarā pilna laika klātienes studijas tiek īstenotas darba dienās no ~9.00 līdz ~16.00, taču mēdz būt arī pēcpusdienās vai atsevišķās nedēļas dienās. Kāda ir studiju organizācija katrā konkrētajā augstskolā un studiju programmā, Jums jānoskaidro, sazinoties ar augstskolu.

Labdien!

Bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” (pilna laika klātienē jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā) uzņem personas ar vidējo izglītību atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumiem: CE latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Augstskolas var uzņemšanas konkursā piešķirt papildu punktus – piemēram, Daugavpils universitāte piešķir papildu punktus par nokārtotu CE bioloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte – par godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs u.c.

Iespējas tikt uzņemtam budžeta vai maksas studiju vietās summējas no vairāku faktoru kopuma:

1)Piešķirto budžeta/ maksas vietu skaita konkrētajā augstskolā/ studiju programmā;

2)Atbilstības uzņemšanas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem (iegūtajiem CE vērtējumiem, papildu punktu piešķiršanas kritērijiem u.c. – aprēķina formula noteikta katras augstskolas uzņemšanas noteikumos un programmu aprakstos). Jo augstākā līmenī nepieciešamie CE ir nokārtoti un jo labāki vērtējumi tajos saņemti, jo lielāka iespēja iestāties izvēlētajā studiju programmā, t.sk. budžeta grupā;

3)Pretendentu skaita uz studiju vietām – t.i., cik liels ir konkurss. Pieteikumu skaitu nav iespējams prognozēt, taču Jūs varat priekšstatam iepazīties ar iepriekšējo gadu statistiku, piemēram:

• Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas statistika;
• Latvijas Universitātes pieteikumu statistika;
• 2024.gada pieteikumu statistika Latvijas augstskolās portālā Latvija.lv.

Tādējādi iesakām Jums 1) sameklēt sev piemērotu augstskolu/ studiju programmu; 2) rūpīgi iepazīties ar augstskolas Uzņemšanas noteikumiem; 3) sazināties ar Uzņemšanas komisiju un precizēt, kādas ir iestājprasības konkrētajā programmā, cik daudz budžeta vietu plānots, par ko tiek piešķirti papildu punkti konkursā u.c. nianses.

Vēršam uzmanību, ka, lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā “Psiholoģija”, kuru absolvējot, iegūst maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Tātad kopumā jāstudē 5 gadi.

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Latvijas Republikā lielākajai daļai juridisko profesiju (piemēram, jurista, prokurora, tiesu izpildītāja, tiesneša, advokāta, notāra u.c.) prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas normatīvajos aktos. Lai strādātu kādā no šīm profesijām Latvijā, parasti ir nepieciešams iegūt bakalaura un maģistra grādu tiesību zinātnēs + jurista profesionālo kvalifikāciju.

Nosūtām Jums programmu sarakstus:

1)Sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē – jāstudē 3-3,5 gadi;

2)Profesionālais maģistrs tiesību zinātnē (ar jurista profesionālās kvalifikācijas ieguvi)  – jāstudē 2-2,5 gadi.

3)Sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē (bez jurista kvalifikācijas ieguves) – jāstudē 1-2 gadi. Latvijā akadēmiskā maģistra programmu izvēlas tie, kuri vēlas strādāt publiskajā vai privātajā sektorā nereglamentētajās profesijās, piemēram, kā juriskonsulti, iepirkumu speciālisti, valsts/ pašvaldību iestāžu speciālisti/ ierēdņi u.c. Pirms uzsākat studijas kādā no šī saraksta programmām, iesakām noskaidrot, vai ar šādu izglītību Jūs varēsiet strādāt izvēlētajā valstī.

Tiesību zinātņu programmās iespējama arī specializācija un/vai padziļināta priekšmetu apguve, piemēram, medicīnas tiesībās, uzņēmējdarbības tiesībās, starptautiskajās/Eiropas tiesībās, krimināltiesībās, diplomātijā, mediācijā utt. (skat. studiju programmu aprakstos).

Papildus jāņem vērā, ka pretendentam uz prokurora, tiesneša, notāra u.c. amatiem ne tikai jāiegūst minētā izglītība un jurista kvalifikācija, bet arī jānostrādā noteikts gadu skaits vai jāizpilda stažēšanās programma. Turklāt jābūt nevainojamai reputācijai, nedrīkst būt sodāmības utt. (konkrētas prasības jāmeklē attiecīgajos likumos – Advokatūras likumā, Prokuratūras likumā u.c.).

Latvijā iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs

Lai ar Latvijā iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju (t.sk. jurista) strādātu ārvalstīs, vispirms ir jānoskaidro, vai šī profesija konkrētajā valstī ir reglamentēta. Saraksts ar reglamentētajām profesijām Eiropas Savienības dalībvalstīs un to kompetentajām institūcijām ir pieejams Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datubāzē. Papildus ieteicams sazināties arī ar konkrētās valsts diplomatzīšanas informācijas centru ENIC/NARIC. Informācijas centri sniedz informāciju arī par diplomatzīšanas procedūru un lēmumus pieņemošajām institūcijām konkrētajā valstī. Tāpat iesakām Jums ENIC/NARIC centrā noskaidrot, vai ar Latvijā iegūtu juridisko izglītību Jūs varat strādāt konkrētajā valstī (ņemot vērā, ka normatīvais regulējums katrā valstī var būtiski atsķirties), vai nepieciešams izpildīt kādas papildu prasības (valodu apguve, papildu kursi tiesību zinātnēs utt.), kādi dokumenti jāsagatavo (t.sk., vai izglītības/ kvalifikācijas dokumentiem nepieciešams notariāls tulkojums).

Ministru Kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumi Nr.520 “Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšanas kārtība” nosaka Latvijas institūcijas, kas izdod dokumentus par personas tiesībām darboties konkrētā profesijā, par darba pieredzi, par disciplinārpārkāpumiem, par administratīvajiem un kriminālsodiem, par bankrota neesamību.

Saskaņā ar šiem noteikumiem

• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties nereglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par Latvijā izdotu izglītības dokumentu statusu izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) (maksa EUR 37,59);
• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties reglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par to, ka personai nav ierobežotas vai liegtas tiesības darboties šajā profesijā profesionālu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu dēļ, izsniedz institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības (vai Veselības inspekcija atsevišķos gadījumos);
• izziņas par to, ka personai nav bijuši administratīvie pārkāpumi un kriminālsodāmība, izsniedz Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.

Pirms pieprasīt kādu no minētajām izziņām, uzņemošās valsts kompetentajā iestādē jāpārliecinās, ka šāda izziņa patiešām ir nepieciešama, jo dažādu valstu un dažādu iestāžu prakse mēdz atšķirties.

Vairāk par Latvijas izglītības atzīšanu citās valstīs varat uzzināt AIC mājaslapā.