Labdien!

Vides un ilgstpējas attīstības speciālista profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju datubāzē, līdz ar to prasības vides un ilgtspējas attīstības eksperta/ speciālista/ vadītāja amata kandidātam var noteikt darba devējs pats. Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam uz šādu vai līdzīgu amatu nepieciešama augstākā izglītība vides zinātnēs, dabaszinātnēs, vides pārvaldībā vai vides inženierzinātnēs.

Savā jautājumā neesat norādījusi, kādā jomā/ pakāpē esat ieguvusi augstāko izglītību. Tādēļ nosūtām Jums augstākās izglītības programmu sarakstus vides zinātnē, vides pārvaldībā, vides aizsardzībā un inženierijā visās pakāpēs. Tieši vides un ilgstpējas attīstības speciālista (inženiera) kvalifikāciju nevienā augstākās izglītības programmā iegūt nevar, taču gandrīz visu minēto programmu saturā tiek padziļināti apgūti gan vides, gan ilgtspējas attīstības studiju kursi.

1)Bakalaura/ profesionālā bakalaura programmu SARAKSTS;

2)Maģistra/ profesionālā maģistra programmu SARAKSTS;

3)Doktora programmu SARAKSTS.

Prakse tradicionāli vairāk tiek īstenota profesionālā bakalaura/ maģistra programmās. Taču precīzu informāciju par praksi, tās apjomu, kā arī par programmas studiju kursiem un to apjomu iesakām noskaidrot, detalizēti izpētot programmu saturu un/ vai sazinoties ar izvēlētās studiju programmas direktoru vai metodiķi.

Ja Jūs interesē ilgspējīgas attīstības jautājumi ne tikai vides, bet arī citās jomās (piemēram, ekonomikas, uzņēmējdarbības, finanšu, IT u.c.) vai plašākā kontekstā, tad iesakām Jums izpētīt augstākās izglītības programmas un to saturu šajās jomās. NIID.LV datubāzē sarakstu kreisajā pusē var izvēlēties augstākās izglītības programmas pēc dažādiem kritērijiem, t.sk. pēc tematiskās jomas/ tematiskās jomas detalizēti. Nosūtām Jums programmu sarakstu, kuru nosaukumā/ saturā ir ietverts ilgtspējas jēdziens.

Augstskolas piedāvā arī iespēju apgūt ne tikai pilnu studiju programmu, bet arī atsevišķus studiju kursus Jūs interesējošā jomā, iegūstot kredītpunktus, kurus var pēc tam atzīt, stājoties studiju programmā. Piemēram, Latvijas Universitātē var apgūt vairākus studiju kursus vides un ilgtspējas attīstības jomā: SARAKSTS. Rīgas Tehniskajā universitātē var apgūt studiju kursu “Matemātiskie modeļi vides un ilgtspējas problēmām”, “Vides ilgtspēja” u.c. kursus. Ventspils Augstskola piedāvā studiju kursu “Civilā aizsardzība un vides ilgtspēja” utt. Par iespēju apgūt atsevišķus studiju kursus Jums jāinteresējas izvēlētajā augstskolā.

Labdien!

Ar iegūtu maģistra grādu tiesību zinātnē (diemžēl neesat norādījusi, vai bakalaura grāds arī ir iegūts tiesību zinātņu jomā) iespējas turpināt studijas ir plašas un daudzveidīgas - Jūs varat studēt vairākās zinātņu nozarēs un tematiskajās jomās, ne tikai tiesību zinātņu jomā.

1)Jūs varat studēt starpnozaru maģistra programmās, kas ir saistītas ar tiesību zinātņu jomu, bet nenodrošina jurista kvalifikācijas ieguvi, piemēram:

• Diplomātija (Latvijas Universitātē);
• Starptautiskā pārvaldība un diplomātija (Rīgas Stradiņa universitātē);
• Politikas zinātne (Latvijas Universitātē);
• Tiesības organizācijas vadībā (Biznesa augstskolā Turība);
• Tiesības un finanses (Rīgas Juridiskajā augstskolā) u.c.

2)Nosūtām Jums maģistra līmeņa programmu sarakstu sociālajās zinātnēs: SARAKSTS.

Vēršam uzmanību, ka atsevišķās programmās uzņem ar bakalaura grādu konkrētā nozarē vai specializācijā. Piemēram, lai studētu psiholoģijas maģistra programmā, ir obligāti jāiegūst bakalaura grāds psiholoģijā. Lai studētu sociālā darba vai karitatīvā sociālā darba maģistra programmā, ir nepieciešams bakalaura grāds vai 1.cikla profesionālā augstākā izglītība sekojošās tematiskajās jomās: mākslas, humanitārā zinātnes un cilvēkrīcības zinātnes, veselības aprūpe, sociālā labklājība, pedagogu izglītība un izglītības zinātnes.

Tādējādi iesakām Jums rūpīgi iepazīties ar uzņemšanas nosacījumiem (pieejami NIID.LV sarakstos katras programmas aprakstā, kā arī augstskolu mājaslapās, augstskolu uzņemšanas noteikumos).

3)Jūs varat studēt un veidot turpmāko karjeru drošības un aizsardzības jomā, izvēloties kādu no atbilstošām maģistra programmām:

• Kiberdrošības pārvaldība (Banku Augstskolā);
• Ekonomiskā drošība (Rīgas Stradiņa universitātē vai Daugavpils Universitātē);
• Darba aizsardzība (Daugavpils Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē vai Latvijas Universitātē);
• Organizācijas drošības vadība (Biznesa Augstskolā Turība).

4)Jūs varat studēt uzņēmējdarbību un vadību (t.sk. personālvadību, biznesa vadību, nekustamā īpašuma vadību, projektu vadību, sporta vadību, tūrisma vadību, loģistiku, publisko pārvaldi u.c.). Nosūtām Jums maģistra līmeņa programmu sarakstu: SARAKSTS.

5)Jūs varat turpināt izglītības ieguvi kādā no komunikācijas nozares programmām (t.sk. žurnālistikā, mediju studijās, bibliotēkzinātnē, sabiedrisko attiecību jomā): programmu SARAKSTS.

6)Jūs varat studēt atsevišķās humanitāro zinātņu programmās, piemēram, “Kultūras un sociālā antropoloģija”, “Sociālā antropoloģija”, “Rakstniecības studijas”, “Vēsture un arheoloģija” u.c.

7)Jūs varat arī mācīties par skolotāju vai pasniedzēju sociālo zinātņu (t.sk. sabiedrības un tiesību) jomā*. Piemēram, maģistra programmas “Izglītības zinātnes” apakšprogrammā “Pedagoģija” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija. Tāpat var studēt profesionālās augstākās izglītības programmā projekta “Mācītspēks” ietvaros (valsts budžets), paralēli strādājot skolā par skolotāju un saņemot algu.

Vēršam uzmanību, ka nosūtītajiem sarakstiem ir informatīvs raksturs – lai noskaidrotu, vai Jūsu iegūtā izglītība (ar vai bez papildu nosacījumu izpildes) atbilst uzņemšanas prasībām konkrētajā programmā, Jums rūpīgi jāiepazīstas ar katras programmas uzņemšanas nosacījumiem un/ vai jāsazinās ar konkrētās augstskolas uzņemšanas komisiju.

*Pedagogu izglītībai un kvalifikācijai ir jāatbilst iegūtajai izglītībai ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”  norādītajām prasībām.

Labdien!

Medicīnas nozarē visas programmas (gan profesionālajā, gan augstākajā izglītībā) tiek īstenotas pēc 12. klases, izņemot veterinārmedicīnas programmas, kurās var iestāties uzreiz pēc 9. klases beigšanas. Medicīnas koledžās vienīgā arodizglītības programma, kurā uzņem ar pamatizglītību (no 18 gadu vecuma), ir “Māszinības”, kurā var iegūt māsas palīga kvalifikāciju.

Savukārt pēc vidējās izglītības ieguves var apgūt dažādas profesijas veselības aprūpes nozarē gan augstākās, gan profesionālās izglītības programmās. Profesionālajā izglītībā pēc vidusskolas var apgūt, piemēram, kosmētiķa, zobu tehniķa vai zobārsta asistenta profesijas (jāmācās  2-2,5 gadi). Savukārt augstākajā izglītībā var iegūt ārsta palīga (feldšera), masiera, podologa, farmaceita asistenta, optometrista asistenta, zobu higiēnista u.c. kvalifikācijas (īsais cikls, jāstudē 2-3 gadi – programmu SARAKSTS), iegūt ārsta, farmaceita vai zobārsta grādu (garais cikls, jāstudē 5-6 gadi – programmu SARAKSTS), vai profesionālā bakalaura studiju programmā iegūt māsas, vecmātes, fizioterapeita vai citu kvalifikāciju (jāstudē 4 gadi – programmu SARAKSTS).

Tādējādi, ja Jūs plānojat mācīties un veidot savu turpmāko karjeru medicīnas nozarē, iesakām vispirms pabeigt vidusskolu. Vēlamies vērst Jūsu uzmanību, ka augstskolu vai koledžu uzņemšanas noteikumos bez vidusskolas atestāta pārsvarā tiek prasīti sekmīgi/ pēc iespējas augstāki vērtējumi ne tikai obligātajos centralizētajos eksāmenos (CE), bet arī, piemēram, ķīmijā un/vai bioloģijā. Iesakām Jums rūpīgi iepazīties ar uzņemšanas nosacījumiem izvēlētajā augstākās izglītības programmā un censties pēc iespējas labāk nokārtot prasītos CE. Jūs varat arī izvēlēties vidusskolu, kurā padziļināti apgūst ķīmiju un/ vai bioloģiju.

Papildu iespējas

• Jauniešiem, kuri nopietni interesējas par medicīnu un vēlas studēt šajā nozarē, ir iespēja paralēli mācībām vidusskolā apmeklēt speciālus ievirzes kursus: Jauno mediķu akadēmiju, Jauno mediķu akadēmijas Farmācijas skolu vai Jauno māsu akadēmiju Rīgas Stradiņa universitātē, vai Jauno mediķu skolu Latvijas Universitātē. RSU arī sadarbojas ar Rīgas Jāņa Šteinhauera vidusskolu, kur vidusskolas klasēs īsteno vieslekcijas, dažādas nodarbības, kā arī palīdz sagatavoties iestājpārbaudījumiem.
• Papildus par dažādām veselības aprūpes nozares profesijām (informācija par profesiju, darba vidi, darba iespējām; intervija ar profesijas pārstāvi; attēlu galerija; mācību iespējas), varat uzzināt, apmeklējot vietni „Profesiju Pasaule”.

Labdien!

Jā, stājoties augstākās izglītības programmās, ir iespēja pielīdzināt gan iepriekšējās studijās apgūtos priekšmetus, gan formālajā un neformālajā izglītībā vai darba vidē iegūtās kompetences. Tāpat pastāv iespēja iestāties tās pašas vai līdzīgas tematikas studiju programmas vēlākos posmos un/vai studēt pēc individuāla plāna (attiecīgi samazinot studiju maksu), pielīdzinot iepriekš iegūtos kredītpunktus (KP).

Uzņemšana studijām vēlākos posmos, kā arī KP atzīšana notiek atbilstoši Augstskolu likuma 59.³ pantam, Ministru kabineta noteikumiem Nr.932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”, noteikumiem Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi” un pašas augstskolas vai koledžas atbilstoši valsts normatīvajiem aktiem izstrādātai kārtībai (nolikumam) par ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu. Šis dokuments parasti ir publiski pieejams augstskolas mājaslapā.

Studijas vēlākos studiju posmos var uzsākt personas, kuras ir apguvušas licencētu vai akreditētu augstākās izglītības studiju programmu vai tās daļu, ko apliecina koledžas vai augstskolas izsniegta akadēmiskā izziņa vai arī diploms un tā pielikums. Lai varētu pielīdzināt KP, augstskolas izveidotai komisijai ir jāiesniedz arī dokumenti, kas apliecina ārpus formālās izglītības apgūto un/vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču rezultātus. Kā viens no apliecinājumiem var būt arī izziņa no darba vietas par profesionālās pieredzes ieguves vietu un laikposmu.

Lēmumu par KP atzīšanu pieņem īpaša augstskolas izveidota atzīšanas komisija. Šis lēmums vienmēr ir individuāls – nav garantijas, ka studiju kurss tiks atzīts. Komisija var papildus noteikt arī pārbaudījumus, lai novērtētu iepriekšējā izglītībā vai pieredzē sasniegtos studiju rezultātus. KP atzīšana ir maksas pakalpojums saskaņā ar augstskolas apstiprinātu cenrādi.

Informācijas precizēšanai iesakām Jums

1)rūpīgi iepazīties ar minētajiem normatīvajiem dokumentiem, t.sk. Jūsu izvēlētās augstskolas iekšējo dokumentu - nolikumu par iepriekšējā izglītībā / profesionālajā pieredzē sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu;

2)sazināties ar augstskolas atbildīgo struktūrvienību vai kontaktpersonu (parasti tiek norādītas augstskolu mājaslapās).

Labdien!

Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 96. punktā ir noteikta no 26.12.2000. līdz 11.10.2022. iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju atbilstība mūsdienu studijās iegūstamajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām:

1) akadēmiskais bakalaura grāds atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam;

2) akadēmiskais maģistra grāds atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam;

3) zinātniskais doktora grāds atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam zinātnes doktora grādam;

4) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst īsā cikla profesionālajai augstākajai izglītībai un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;

5) otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība:

a) piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtai sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtai septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai atbilstoši studiju programmas kodam pēc Latvijas izglītības klasifikācijas otrā klasifikācijas līmeņa,

b) profesionālais bakalaura grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam un sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai,

c) profesionālais maģistra grāds vai profesionālais maģistra grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;

6) profesionālais doktora grāds mākslās atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam profesionālā doktora grādam mākslās.

Tādējādi,

1)ja 2006. gadā esat ieguvusi akadēmiskā maģistra grādu valsts pārvaldē, tad Jums ir otrā cikla augstākā izglītība, savukārt, ja esat ieguvusi profesionālā maģistra grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tad Jūsu iegūtā izglītība atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.

2)ja cilvēks 2017. gadā ir ieguvis profesionālā bakalaura grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tad viņa iegūtā izglītība atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam un sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.

Labdien!

Bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” (pilna laika klātienē jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā) uzņem personas ar vidējo izglītību atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumiem: CE latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Augstskolas var uzņemšanas konkursā piešķirt papildu punktus – piemēram, Daugavpils universitāte piešķir papildu punktus par nokārtotu CE bioloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte – par godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs u.c.

Iespējas tikt uzņemtam budžeta vai maksas studiju vietās summējas no vairāku faktoru kopuma:

1)Piešķirto budžeta/ maksas vietu skaita konkrētajā augstskolā/ studiju programmā;

2)Atbilstības uzņemšanas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem (iegūtajiem CE vērtējumiem, papildu punktu piešķiršanas kritērijiem u.c. – aprēķina formula noteikta katras augstskolas uzņemšanas noteikumos un programmu aprakstos). Jo augstākā līmenī nepieciešamie CE ir nokārtoti un jo labāki vērtējumi tajos saņemti, jo lielāka iespēja iestāties izvēlētajā studiju programmā, t.sk. budžeta grupā;

3)Pretendentu skaita uz studiju vietām – t.i., cik liels ir konkurss. Pieteikumu skaitu nav iespējams prognozēt, taču Jūs varat priekšstatam iepazīties ar iepriekšējo gadu statistiku, piemēram:

• Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas statistika;
• Latvijas Universitātes pieteikumu statistika;
• 2024.gada pieteikumu statistika Latvijas augstskolās portālā Latvija.lv.

Tādējādi iesakām Jums 1) sameklēt sev piemērotu augstskolu/ studiju programmu; 2) rūpīgi iepazīties ar augstskolas Uzņemšanas noteikumiem; 3) sazināties ar Uzņemšanas komisiju un precizēt, kādas ir iestājprasības konkrētajā programmā, cik daudz budžeta vietu plānots, par ko tiek piešķirti papildu punkti konkursā u.c. nianses.

Vēršam uzmanību, ka, lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā “Psiholoģija”, kuru absolvējot, iegūst maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Tātad kopumā jāstudē 5 gadi.

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

NIID.LV neveic izglītības pakāpes un/vai kvalifikācijas līmeņa noteikšanu, un NIID.LV tīmekļa vietnē nav pieejamas arī attiecīgās veidlapas. Izglītības dokumentu izskatīšanu un pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Parasti izglītības dokumentu ekspertīzi veic gadījumos, kad ir nepieciešama

• Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana – lai turpinātu izglītību vai strādātu nereglamentētā profesijā;
• Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana – lai strādātu reglamentētā profesijā (piemēram, arhitekta, būvinženiera, skolotāja, ārsta, māsas, masiera u.c.);
• Iepriekš iegūto diplomu pielīdzināšana – attiecas uz augstāko izglītību, kas iegūta līdz 2000.gada 26.decembrim.

Katrā no minētajām sadaļām ir pieejamas arī iesniegumu veidlapas, kuras var aizpildīt un pēc tam nosūtīt AIC ekspertīzes veikšanai.

Savā jautājumā neesat minējusi, 1) kāda ir Jūsu iegūtā izglītība un kur esat to ieguvusi; 2) kādam nolūkam Jums ir nepieciešama izglītības pakāpes/ kvalifikācijas līmeņa noskaidrošana. Ja, piemēram, Jūs esat iepriekšējos gados pabeigusi akreditētu arodizglītības, vidējās profesionālās izglītības vai tālākizglītības programmu Latvijā un ieguvusi valsts atzītu izglītības dokumentu, kurā norādīts kvalifikācijas līmenis, tad izglītības dokumentu ekspertīzi veikt nav nepieciešams – Jūsu iegūtie izglītības dokumenti ir derīgi gan iesniegšanai darba devējam, gan izglītības turpināšanai.

Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma Pārejas noteikumu 30. punktam, sākot ar 2022. gada 1. augustu, iepriekš iegūtais 2. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL) automātiski atbilst mūsdienu 3.PKL, 3. PKL atbilst 4.PKL, 4.PKL – 5.PKL utt. Tādējādi, ja piemēram, esat ieguvusi iepriekšējos gados 3.PKL kvalifikāciju, tad mūsdienās tā automātiski atbilst 4.PKL, un atzīšanas procedūra nav jāveic.

Vairāk par kvalifikācijas līmeņu atbilstību mūsdienu kvalifikācijas līmeņiem lasiet NIID.LV sagatavotajā materiālā “Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā”.

Labdien!

Mūsdienās medmāsas profesiju vairs nevar apgūt koledžās. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikāciju var iegūt, studējot profesionālā bakalaura programmā “Māszinības” kādā no universitātēm. Jāstudē ir 4 gadi pilna laika klātienē.

Ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju iegūst, studējot koledžā vai universitātē īsā cikla (1. līmeņa) programmā “Ārstniecība”. Jāstudē ir 3 gadi pilna laika klātienē.

Savukārt māsas palīga kvalifikāciju var iegūt, mācoties koledžā arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmā “Māszinības” (uzņem personas ar pamatizglītību vai vidējo izglītību). Šajās programmās jāmācās 1 gads, un programmas arī tiek īstenotas klātienē.

Gandrīz visas programmas veselības aprūpes nozarē tiek īstenotas klātienes formā, taču atsevišķi teorētiskie moduļi var tikt īstenoti arī neklātienes vai tālmācības formā. Lai noskaidrotu, kā tiek organizētas mācības, iesakām Jums sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi.

Zināšanai informējam, ka šobrīd turpinās pieteikšanās mācībām ar ES fondu līdzfinansējumu projektā “Mācības nodarbinātajiem”. Mācībām līdz 20. decembrim var pieteikties nodarbinātie un pašnodarbinātie no 18 gadu vecuma. Veselības un sociālās aprūpes nozarē šobrīd var apgūt māsas palīga vai aprūpētāja profesijas. Mācības tiek organizētas tā, lai strādājoši cilvēki varētu tās apvienot ar darbu. Plānots, ka pēc Jaunā gada būs jauna uzņemšana, kurā tiks piedāvāts lielāks programmu klāsts.

Papildus par māsas palīga, ārsta palīga, māsas un citām veselības aprūpes nozares profesijām (darba apraksts, attēlu galerija, mācību iespējas) varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Atbilstoši “Rīgas Satiksme” mājas lapā norādītajai informācijai, lai strādātu par tramvaja vadītāju, ir noteiktas prasības:

• pamata vai vidējā vispārējā vai profesionālā izglītība; 
• valsts valodas B līmeņa 1. pakāpe vai iegūta izglītība valsts valodā;
• sasniegts 21 gada vecums. 

“Rīgas Satiksme” apmaksā tramvaja vadītāju teorētisko apmācību un sedz izmaksas, kas saistītas ar praktiskās braukšanas apmācību. Apmācību laikā ir iespēja saņemt stipendiju.

Lai iegūtu TRAM kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, apmācības ilgst četrus mēnešus. Pēc veiksmīgas apmācību pabeigšanas, tiek noslēgts darba līgums ar “Rīgas Satiksme” uz nenoteiktu laiku.

Lai uzzinātu vairāk par apmācību un darba iespējām Jūs interesējošā profesijā, lūdzu sazinieties ar "Rīgas satiksme" personāla nodaļu (67104751, personals@rigassatiksme.lv).

Papildu informācija - par tramvaja vadītāja darba ikdienu varat apskatīties mājas lapā “Profesiju pasaule”: https://www.profesijupasaule.lv/tramvaja-vaditajs.

Labdien!

Portālā Latvija.lv ir pieejams e-pakalpojums “Mani dati izglītības reģistros”, kurā ikvienai personai, autorizējoties caur internetbanku, ir iespēja bez maksas izgūt Valsts Izglītības informācijas sistēmā (VIIS) esošajos reģistros pieejamos datus par savu iegūto izglītību. E-pakalpojums atspoguļo datus par vispārējo un profesionālo izglītību kopš 2009./2010. mācību gada, bet par augstskolu un koledžu studentiem un absolventiem - kopš 2018. gada.

Ja uzsākāt studijas pirms 2018. gada, tad, iespējams, datu par Jūsu studijām VIIS sistēmā nebūs. Šādā gadījumā Jūs varat sazināties ar koledžu, kurā uzsākāt studijas. Ja koledža ir likvidēta vai reorganizēta, tad jāvēršas pie tās tiesību pārņēmēja. Gadījumos, kad augstākās izglītības iestāde ir likvidēta un tai nav tiesību pārņēmēja, tad iestādes dokumentācijai saskaņā ar Arhīvu likumu ir jānonāk glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā (LNA). Ja arhīva rīcībā ir meklējamā dokumenta oriģināls, arhīvs to izsniedz, uzrādot personu apliecinošu dokumentu . Ja oriģināla arhīvā nav, interesents var saņemt arhīva izziņu par to, ka viņš ir mācījies konkrētajā izglītības iestādē.

Dokumenta oriģinālu arhīva izziņu vai dokumentu izrakstu saņemšanai var vērsties LNA struktūrvienībās reģionos un Rīgā, to kontaktinformācija pieejama LNA mājaslapā. Iesnieguma veidlapa meklējama LNA mājaslapas sadaļā “Pakalpojumi” – “Pieprasījuma veidlapas”. Pakalpojums pieejams arī tiešsaistē, izmantojot e-pakalpojumu gan LNA mājaslapā, gan portālā www.latvija.lv.

Ja vēlaties tikai precizēt, kurā gadā uzsākāt studijas, nevis atjaunot nozaudētos dokumentus (vai gadījumā, ja studijas īsti neuzsākāt, tikai iesniedzāt dokumentus un/vai noslēdzāt studiju līgumu utt.), tad, iespējams, visvienkāršāk būtu noskaidrot to sarunā, piemēram, ar tuviniekiem, draugiem, klasesbiedriem, kolēģiem vai bijušajiem kursabiedriem, kuri varētu Jums palīdzēt atcerēties iestāšanās gadu.