Labdien!

Prasības sociālā darbinieka (t.sk. darbam ar jauniešiem) izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas  Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Likuma 41. pants nosaka, ka  tiesības veikt sociālo darbu ir personai, kura ir ieguvusi pirmā vai otrā cikla (bakalaura vai maģistra līmeņa) augstāko izglītību sociālajā darbā (vai ir pēdējo kursu students). Līdz ar to psihologs vai jaunatnes lietu speciālists bez papildu izglītības sociālajā darbā nevar veikt sociālo darbu ar jauniešiem.

Sociālā darbinieka profesionālo kvalifikāciju (6. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL)) var iegūt, studējot pirmā cikla (profesionālā bakalaura) programmā “Sociālais darbs” vai “Karitatīvais sociālais darbs”. Ar šo izglītību var strādāt par sociālo darbinieku ar dažādām mērķgrupām, tostarp ar jauniešiem. Ja studiju programmas ietvaros apgūta ar pedagoģiju saistīta studiju programmas daļa vismaz 6 kredītpunktu (160 stundu) apjomā, tad var strādāt arī par sociālo pedagogu. Nosūtām Jums programmu sarakstu, kurās var iegūt sociālā darbinieka kvalifikāciju.

Savukārt, studējot otrā cikla (profesionālā maģistra) programmā sociālā darba jomā, var iegūt vadošā sociālā darbinieka (7.PKL) profesionālo kvalifikāciju. Nosūtām Jums attiecīgo programmu sarakstu. RSU īsteno arī starptautisku akadēmiskā maģistra programmu angļu valodā “Sociālais darbs ar bērniem un jauniešiem” (2026./27.gadā uzņemšana nav plānota).

Labdien!

Tālmācības formā pēc 9.klases tiek īstenotas tikai vispārējās vidējās izglītības programmas. Taču atbilstoši Vispārējās izglītības likumā (53.pants, 1¹ punkts) noteiktajam Izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem (58.kods) un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (59. kods) vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās. Līdz ar to jaunieti, kurš ieguvis speciālo pamatizglītību ar kodu 21015811, vispārējās vidējās izglītības iestādēs uzņemt nevar.

Pilngadīgām un nepilngadīgām personām pēc speciālās pamatizglītības programmu absolvēšanas (t.sk. ar kodu 21015811) ir iespēja apgūt dažādas profesijas, mācoties klātienē profesionālās pamatizglītības programmās speciālās izglītības iestādēs. Mācoties šajās programmās, ir iespēja 2 vai 3 gadu laikā apgūt 2. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesijas. Mācību laikā speciālās izglītības iestādes piedāvā arī dažāda veida atbalstu, piemēram, bezmaksas izmitināšanu, ēdināšanu un sabiedrisko transportu, psihologa, logopēda, karjeras konsultanta, speciālā pedagoga, surdotulka un/vai citu speciālistu atbalstu pēc nepieciešamības u.c.

Vairāk informāciju par speciālo izglītības iestāžu piedāvājumu varat skatīt NIID.LV rakstā “Profesiju apguve pēc speciālās pamatizglītības”.

Pēc speciālās pamatizglītības programmas apguves, izvērtējot profesionālo piemērotību, ir iespēja apgūt profesiju ne tikai speciālās izglītības iestādēs, bet arī citās izglītības iestādēs (tehnikumos, koledžā), taču arī tikai klātienē. Vairāk par to, kur var mācīties un kādu atbalstu var saņemt cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti un dažādiem funkcionāliem traucējumiem (dzirdes, redzes, kustību, garīgās attīstības, jauktiem u.c. traucējumiem) varat izlasīt NIID.LV sagatavotajā materiālā "Profesionālās izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem".

Kad esat izvēlējušies piemērotu izglītības iestādi, iesakām Jums sazināties ar skolu un noskaidrot, 1)vai skola varētu uzņemt bērnu, ņemot vērā viņa speciālās izglītības kodu, pamatizglītībā iegūtos vērtējumus, intereses, personības iezīmes, veselības stāvokli; 2) kad un kādi dokumenti jāiesniedz.

Sociālās integrācijas valsts aģentūra (SIVA) īsteno šādas profesionālās izglītības programmas:

• profesionālā pamatizglītība;
• profesionālā vidējā izglītība;
• profesionālā tālākizglītība;
• profesionālā pilnveide;
• neformālā izglītība.

Kvalifikāciju var iegūt profesionālās pamatizglītības programmās (2. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL)), profesionālās vidējās izglītības programmās (4.PKL) un profesionālās tālākizglītības programmās (2.-4.PKL). 1.PKL programmas SIVA neīsteno. Profesionālās pilnveides un neformālajās programmās kvalifikāciju nepiešķir.

Lai pieteiktos SIVA valsts apmaksātai izglītībai, vispirms ir jāveic profesionālās piemērotības noteikšana.

Labdien!

Pilngadīgām un nepilngadīgām personām pēc speciālās pamatizglītības programmu absolvēšanas (t.sk. ar kodu 21015811) ir iespēja apgūt dažādas profesijas, mācoties profesionālās pamatizglītības programmās speciālās izglītības iestādēs. Mācoties šajās programmās, ir iespēja 2 vai 3 gadu laikā apgūt 2. profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesijas. Mācību laikā speciālās izglītības iestādes piedāvā arī dažāda veida atbalstu, piemēram, bezmaksas izmitināšanu, ēdināšanu un sabiedrisko transportu, psihologa, logopēda, karjeras konsultanta, speciālā pedagoga, surdotulka un/vai citu speciālistu atbalstu pēc nepieciešamības u.c.

Vairāk informāciju par speciālo izglītības iestāžu piedāvājumu varat skatīt NIID.LV rakstā “Profesiju apguve pēc speciālās pamatizglītības”.

Pēc speciālās pamatizglītības programmas apguves, izvērtējot profesionālo piemērotību, ir iespēja apgūt profesiju ne tikai speciālās izglītības iestādēs, bet arī citās izglītības iestādēs (tehnikumos, koledžā). Vairāk par to, kur var mācīties un kādu atbalstu var saņemt cilvēki ar invaliditāti, prognozējamu invaliditāti un dažādiem funkcionāliem traucējumiem (dzirdes, redzes, kustību, garīgās attīstības, jauktiem u.c. traucējumiem) varat izlasīt NIID.LV sagatavotajā materiālā "Profesionālās izglītības iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem".

Kad esat izvēlējušies piemērotu izglītības iestādi, iesakām Jums sazināties ar skolu un noskaidrot, 1)vai skola varētu Jūsu dēlu uzņemt, ņemot vērā viņa speciālās izglītības kodu, pamatizglītībā iegūtos vērtējumus, intereses, personības iezīmes, veselības stāvokli; 2) kad un kādi dokumenti jāiesniedz.

Labdien!

Ar iegūtu maģistra grādu tiesību zinātnē (diemžēl neesat norādījusi, vai bakalaura grāds arī ir iegūts tiesību zinātņu jomā) iespējas turpināt studijas ir plašas un daudzveidīgas - Jūs varat studēt vairākās zinātņu nozarēs un tematiskajās jomās, ne tikai tiesību zinātņu jomā.

1)Jūs varat studēt starpnozaru maģistra programmās, kas ir saistītas ar tiesību zinātņu jomu, bet nenodrošina jurista kvalifikācijas ieguvi, piemēram:

• Diplomātija (Latvijas Universitātē);
• Starptautiskā pārvaldība un diplomātija (Rīgas Stradiņa universitātē);
• Politikas zinātne (Latvijas Universitātē);
• Tiesības organizācijas vadībā (Biznesa augstskolā Turība);
• Tiesības un finanses (Rīgas Juridiskajā augstskolā) u.c.

2)Nosūtām Jums maģistra līmeņa programmu sarakstu sociālajās zinātnēs: SARAKSTS.

Vēršam uzmanību, ka atsevišķās programmās uzņem ar bakalaura grādu konkrētā nozarē vai specializācijā. Piemēram, lai studētu psiholoģijas maģistra programmā, ir obligāti jāiegūst bakalaura grāds psiholoģijā. Lai studētu sociālā darba vai karitatīvā sociālā darba maģistra programmā, ir nepieciešams bakalaura grāds vai 1.cikla profesionālā augstākā izglītība sekojošās tematiskajās jomās: mākslas, humanitārā zinātnes un cilvēkrīcības zinātnes, veselības aprūpe, sociālā labklājība, pedagogu izglītība un izglītības zinātnes.

Tādējādi iesakām Jums rūpīgi iepazīties ar uzņemšanas nosacījumiem (pieejami NIID.LV sarakstos katras programmas aprakstā, kā arī augstskolu mājaslapās, augstskolu uzņemšanas noteikumos).

3)Jūs varat studēt un veidot turpmāko karjeru drošības un aizsardzības jomā, izvēloties kādu no atbilstošām maģistra programmām:

• Kiberdrošības pārvaldība (Banku Augstskolā);
• Ekonomiskā drošība (Rīgas Stradiņa universitātē vai Daugavpils Universitātē);
• Darba aizsardzība (Daugavpils Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē vai Latvijas Universitātē);
• Organizācijas drošības vadība (Biznesa Augstskolā Turība).

4)Jūs varat studēt uzņēmējdarbību un vadību (t.sk. personālvadību, biznesa vadību, nekustamā īpašuma vadību, projektu vadību, sporta vadību, tūrisma vadību, loģistiku, publisko pārvaldi u.c.). Nosūtām Jums maģistra līmeņa programmu sarakstu: SARAKSTS.

5)Jūs varat turpināt izglītības ieguvi kādā no komunikācijas nozares programmām (t.sk. žurnālistikā, mediju studijās, bibliotēkzinātnē, sabiedrisko attiecību jomā): programmu SARAKSTS.

6)Jūs varat studēt atsevišķās humanitāro zinātņu programmās, piemēram, “Kultūras un sociālā antropoloģija”, “Sociālā antropoloģija”, “Rakstniecības studijas”, “Vēsture un arheoloģija” u.c.

7)Jūs varat arī mācīties par skolotāju vai pasniedzēju sociālo zinātņu (t.sk. sabiedrības un tiesību) jomā*. Piemēram, maģistra programmas “Izglītības zinātnes” apakšprogrammā “Pedagoģija” var studēt arī personas ar augstāko izglītību – bakalaura grādu citās nozarēs, kas nav pedagoģija. Tāpat var studēt profesionālās augstākās izglītības programmā projekta “Mācītspēks” ietvaros (valsts budžets), paralēli strādājot skolā par skolotāju un saņemot algu.

Vēršam uzmanību, ka nosūtītajiem sarakstiem ir informatīvs raksturs – lai noskaidrotu, vai Jūsu iegūtā izglītība (ar vai bez papildu nosacījumu izpildes) atbilst uzņemšanas prasībām konkrētajā programmā, Jums rūpīgi jāiepazīstas ar katras programmas uzņemšanas nosacījumiem un/ vai jāsazinās ar konkrētās augstskolas uzņemšanas komisiju.

*Pedagogu izglītībai un kvalifikācijai ir jāatbilst iegūtajai izglītībai ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumu Nr.569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”  norādītajām prasībām.

Labdien!

Bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” (pilna laika klātienē jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā) uzņem personas ar vidējo izglītību atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumiem: CE latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Augstskolas var uzņemšanas konkursā piešķirt papildu punktus – piemēram, Daugavpils universitāte piešķir papildu punktus par nokārtotu CE bioloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte – par godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs u.c.

Iespējas tikt uzņemtam budžeta vai maksas studiju vietās summējas no vairāku faktoru kopuma:

1)Piešķirto budžeta/ maksas vietu skaita konkrētajā augstskolā/ studiju programmā;

2)Atbilstības uzņemšanas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem (iegūtajiem CE vērtējumiem, papildu punktu piešķiršanas kritērijiem u.c. – aprēķina formula noteikta katras augstskolas uzņemšanas noteikumos un programmu aprakstos). Jo augstākā līmenī nepieciešamie CE ir nokārtoti un jo labāki vērtējumi tajos saņemti, jo lielāka iespēja iestāties izvēlētajā studiju programmā, t.sk. budžeta grupā;

3)Pretendentu skaita uz studiju vietām – t.i., cik liels ir konkurss. Pieteikumu skaitu nav iespējams prognozēt, taču Jūs varat priekšstatam iepazīties ar iepriekšējo gadu statistiku, piemēram:

• Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas statistika;
• Latvijas Universitātes pieteikumu statistika;
• 2024.gada pieteikumu statistika Latvijas augstskolās portālā Latvija.lv.

Tādējādi iesakām Jums 1) sameklēt sev piemērotu augstskolu/ studiju programmu; 2) rūpīgi iepazīties ar augstskolas Uzņemšanas noteikumiem; 3) sazināties ar Uzņemšanas komisiju un precizēt, kādas ir iestājprasības konkrētajā programmā, cik daudz budžeta vietu plānots, par ko tiek piešķirti papildu punkti konkursā u.c. nianses.

Vēršam uzmanību, ka, lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā “Psiholoģija”, kuru absolvējot, iegūst maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Tātad kopumā jāstudē 5 gadi.

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Psihologa profesija Latvijas Republikā ir reglamentēta, t.i., prasības psihologa izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas valsts normatīvajos aktos. Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina:

• augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā;
• reģistrācija psihologu reģistrā;
• psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Tādējādi, lai Latvijā varētu strādāt par psihologu, ir jāiegūst augstākā izglītība, kopumā studējot vismaz 5 gadus: jāiegūst bakalaura grāds (3 gadi pilna laika klātienē) ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā (2 gadi pilna laika klātienē).

Pēc profesionālā maģistra grāda psiholoģijā un psihologa kvalifikācijas ieguves ir jāreģistrējas psihologu reģistrā. Lai iegūtu psihologa sertifikātu, personai ir jāveic psihologa profesionālā darbība psihologa–pārrauga pārraudzībā kādā no psihologa profesionālās darbības jomām vismaz vienu gadu ar darba noslogojumu vismaz 500 stundas gadā (līdz pieteikuma iesniegšanai sertifikācijai).

Latvijā par psihologu var sertificēties un strādāt arī personas ar ārvalstīs iegūtu izglītību, taču tai ir jābūt augstākajai izglītībai. Vairāk par iespēju atzīt ārvalstīs iegūtu psihologa kvalifikāciju lasiet šeit.

Tādējādi, ja Jūsu iegūtā izglītība nav augstākā izglītība, tad, lai iegūtu psihologa sertifikātu un strādātu šajā profesijā, visticamāk, Jums būs jāiegūst augstākā izglītība psiholoģijā. Mēs nevaram izvērtēt Jūsu izglītības atbilstību, tādēļ informācijas precizēšanai iesakām Jums sazināties ar Psihologu sertifikācijas padomes speciālistiem, t. 26628855, e-pasts: psihologupadome@ikvd.gov.lv.

Citas iespējas

Ja noskaidrojat, ka Jūsu iegūtā izglītība neatbilst prasībām reglamentētā profesijā, tad Jūs varat apsvērt iespēju strādāt, veicot konsultatīvu darbību, radniecīgā profesijā, kas nav reglamentēta, piemēram, kouča profesijā (papildus apūstot koučinga pamatus neformālās izglītības programmā).

Izaugsmes vecinātājs jeb koučs ir persona, kura, izmantojot katra cilvēka stiprākās puses un talantus, iespējami īsākā laika posmā palīdz klientam sasniegt vislabākos rezultātus biznesā, projektu darbā, uzņēmumā, nodaļā, jebkurā sociālajā struktūrā, kā arī personīgajā dzīvē vai skolā. Koučs var strādāt gan uzņēmumā, kurš piedāvā personīgās izaugsmes konsultācijas, gan korporatīvā uzņēmumā personāla pārvaldē kā personāla speciālists - koučs, gan kā pašnodarbinātā persona vai biznesa konsultants.

Koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c.

Par izaugsmes veicinātāja jeb kouča profesiju (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) Jūs varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.