Izglītības ieguves forma apraksta individuālā darba un kontaktstundu proporciju. Izglītības ieguves formas nosaka Izglītības likuma 8. pants

Klātiene nozīmē, ka lielāka daļa studiju vai mācību darba tiek organizēta kontaktstundu veidā. 

Neklātiene nozīmē, ka lielākā daļa vielas būs jāapgūst pastāvīgi individuālā darba veidā, bet kontaktstundas būs organizētas kā ievadlekcijas vai konsultācijas, lai palīdzētu apgūt zināšanas vai sagatavoties pārbaudes darbiem.

Eksternāts (jeb pašmācība) nozīmē, ka cilvēks mācās pastāvīgi pēc izglītības iestādes izsniegtajiem materiāliem, var saņemt nepieciešamās konsultācijas un uz izglītības iestādi dodas kārtot pārbaudes darbus.  Vairāk par eksternātu zemāk.

NIID.LV datubāzē izmantots šāds izglītības ieguves formu dalījums:

NIID.LV meklēšana piedāvā lietotājam iespēju sašaurināt atrasto ierakstu skaitu, meklēšanas filtrā norādot, ka meklēšana veicama tikai KLĀTIENES (visi veidi), NEKLĀTIENES (visi veidi) vai Tālmācības vai e-studiju programmās, vai EKSTERNĀTA (vai pašmācības) programmās.

Augstskolas klātienes un neklātienes terminus neizmanto vienādi - piemēram programma, kurā studiju process dažādās augstskolās tiek organizēts vienādi (kontaktstundas nedēļas nogalēs), vienā augstskolā var tikt uzskatīta par klātienes programmu, bet citā - par neklātienes. NIID.LV cenšas piemērot vienotu pieeju klātienes un neklātienes terminu lietošanā saskaņā ar tabulā redzamo klasifikāciju.  Tas nozīmē, ka var būt nesaskaņas starp izglītības ieguves formas informāciju augstskolas mājaslapā un NIID.LV datubāzē.

Eksternāts

Programmas apguve eksternātā nozīmē, ka cilvēks mācās pastāvīgi pēc izglītības iestādes izsniegtajiem materiāliem, var saņemt nepieciešamās konsultācijas un uz izglītības iestādi dodas kārtot pārbaudes darbus.

Izglītības likums (8. p) izdala četras izglītības ieguves formas: klātiene, neklātiene (paveids - tālmācība), pašizglītība (t.i., eksternāts, neattiecas uz augstāko izglītību) un izglītība ģimenē. Eksternāts attiecas uz gan uz pamatizglītību, gan vidējās izglītības ieguvi, gan profesionālo izglītību.

Iegūt kvalifikācijas dokumentu eksternāta statusā bieži vien izvēlas profesijā strādājošie, kuriem nav kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Personai, kas vēlas mācīties eksternāta statusā jārēķinās, ka būs jāizpilda visas kvalifikācijas eksāmena kārtošanai nepieciešamās prasības - jāapgūst teorētiskās zināšanas, jānokārto visi nepieciešamie pārbaudījumi, kā arī jāizpilda kvalifikācijas prakses nosacījumi.

Kārtība eksterņa statusa iegūšanai profesionālajās izglītības iestādēs ir šāda: jāraksta iesniegums skolas direktoram, jāuzrāda iepriekšējo izglītību apliecinošs dokuments un pase, kā arī jānorāda kādā programmā vēlies eksterņa statusā mācīties. Skola un eksternis slēdz divpusēju līgumu, kurā paredz nepieciešamo mācību priekšmetu, konsultāciju, praktisko darbu kārtošanas grafiku, sastāda tāmi, paredzot izcenojumus un apmaksas termiņus. Izpildot visas nepieciešamās prasības, pretendents var tikt pielaists kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. Par iespējām mācīties kādā no profesionālās izglītības iestādēm eksternātā ieteicams interesēties skolās individuāli.

Saistītā informācija: Studiju veids