1. Vispārīgais raksturojums

Tiesības uz izglītību

Katram Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices Konfederācijas pilsonim, Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, bezvalstniekam, kuram ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijas Republikā, citas valsts, kas nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices Konfederācijas pilsonis, valstspiederīgajam (turpmāk — trešās valsts valstspiederīgajam) vai bezvalstniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai, personai, kura ir saņēmusi pagaidu aizsardzību Latvijas Republikā ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijā.

Patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.

Izglītības ieguves valoda

Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai vidējo izglītību citā valodā vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā.

Pamatā akadēmiskā (bakalaura, maģistra) un zinātniskā (doktors) grāda ieguvei nepieciešamie darbi izstrādājami un aizstāvami valsts valodā, izņemot likumdošanā paredzētos citus gadījumus.

Kvalifikācijas paaugstināšana un pārkvalificēšanās notiek valsts valodā, ja to finansē no valsts vai pašvaldību budžeta.

Maksa par izglītības ieguvi

Maksu par pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādē sedz no valsts budžeta, pašvaldību budžetiem vai valsts augstskolu budžetiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Privātā izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Augstākās izglītības programmās valsts sedz maksu par izglītības ieguvi noteiktam studiju vietu skaitam saskaņā ar valsts pasūtījumu attiecīgajā mācību gadā, attiecīgie studenti var (iespējams) saņem valsts stipendiju. Pārējām studiju vietām katra augstākās izglītības iestāde var noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Studijām augstākās izglītības programmās jebkurš studējošais var saņemt valsts kredītu. Ārvalstnieks vai bezvalstnieks maksā par izglītības ieguvi saskaņā ar noslēgto līgumu ar attiecīgo izglītības iestādi.

Eiropas Savienības valstu pilsoņiem un viņu bērniem, kas izglītību iegūst Latvijā, maksa par izglītību tiek noteikta un segta tādā pašā kārtībā kā Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

2. Pirmskolas izglītība (ISCED līmenis 0)

Pirmskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās izglītības iestādes. Pirmsskolas izglītības programmu bērni apgūst no 1,5 līdz 7 gadu vecumam. Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības pirmsskolas izglītības programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu saskaņā ar vecāku vēlmēm un ģimenes ārsta vai psihologa atzinumu. Pirmskolas izglītības pamatmērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt sākumskolas posmu pamatizglītībā. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves uzsākšanai ir obligāta. Pirmskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno speciālajās pirmskolas izglītības iestādēs.

3. Pamatizglītība (ISCED līmenis 1 un 2)

Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni 7 gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas ietver arī sākumskolu.

Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību orientāciju veidošanai.

Izglītības iestāžu nosaukumi

Pilnu pamtizglītības programmu īsteno izglītības iestāde, kuras nosaukums ir pamatskola. Pirmo sešu (vai dažos gadījumos četru) klašu jeb pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas var īstenot sākumskola. Arī vidusskolas var īstenot pilnu pamatizglītības programmu. Tāpat pamatizglītību var īsteno arī arodskola, speciālās izglītības iestāde, vakara (maiņu) skola, internātskola, sociālās vai pedagoģiskās korekcijas izglītības iestāde vai klasē, vai citā izglītības iestādē, piemēram, ģimnāzijas, ja tajā īsteno pilnu vai daļu pamatizglītības programmas.

Izglītības rezultātu vērtēšana un izglītību apliecinošie dokumenti

Sākumskolā 1.klasē bērnu apgūtās zināšanas un prasmes tiek vērtētas nevis ar atzīmi, bet aprakstoši. 2.-4.klasē pakāpeniski notiek pāreja uz vērtēšanu 10 ballu skalā: 2.klasē atzīmes sāk likt matemātikā, latviešu valodā, mazākumtautību valodā; 3. klasē – latviešu valodā, matemātikā un angļu valodā. Sākot ar 4.klasi, skolēnu apgūtās zināšanas un prasmes visos mācību priekšmetos tiek vērtētas 10 ballu skalā. Pamatskolu beidzot, skolēni kārto valsts pārbaudes darbus – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un Latvijas vēsturē. Centralizētais eksāmens ir mazākumtautību skolu absolventiem latviešu valodā. Izglītojamie, kas ieguvuši pozitīvu vērtējumu visos pamatizglītības programmas mācību priekšmetos gadā un valsts pārbaudes darbos, saņem apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības programmās. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu vai tas ir nepietiekams kādā no mācību priekšmetiem un/vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība. Liecība dod tiesības iestāties profesionālās pamatizglītības, arodizglītības programmās, vai mācīties atkārtoti 9.klasē.

4. Vidējā izglītība (ISCED līmenis 3)

Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām, bet profesionālās vidējās izglītības programmas ir vairāk orientētas uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi, t.i. ieejai darba tirgū. Uzņemot izglītojamos vidējās pakāpes izglītības programmās, izglītības iestādes ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši pamatizglītības standartam, izņemot mācību priekšmetus, kuros izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu.

VISPĀRĒJĀS VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās izglītības standarts. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir šādos virzienos:

• Vispārizglītojošais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši akcentētiem mācību priekšmetiem;
• Humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;
• Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;
• Profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu profesionālo ievirzi (piem. mākslā, mūzikā, komerczinībās, sportā).

Izglītības iestāžu nosaukumi

Vispārizglītojošās izglītības programmas īsteno vidusskolās vai ģimnāzijās. Vidusskolas ir mācību iestādes, kurās īsteno arī pilnu pamatizglītības programmu. Ģimnāzija pamatā īsteno tikai vispārējās vidējās izglītības programmas, taču tā var īstenot arī daļu no pamatizglītības programmas, sākot no 7.klases. Ģimnāzijām obligāti ir jāpiedāvā vismaz 2-3 izglītības programmu virzieni. Vienas klases skolēni apgūst viena virziena izglītības programmu. Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzija papildus vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas.

Izglītības rezultātu vērtēšana un izglītību apliecinošie dokumenti

Obligāti kārtojamo eksāmenu skaits ir 4 - trīs no tiem kā obligātus nosaka valsts (latviešu valoda, svešvaloda un matemātika), vienu kārtot jāizvēlas pašam skolēnam.

Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu visos vispārējās vidējās izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudījumos, saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir organizēts centralizētais eksāmens, apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts, kurā vērtējumi tiek atspoguļoti procentuāli.

Šie vispārējo vidējo izglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās augstākās pakāpes izglītības programmās. Ja izglītojamais nav ieguvis vai ieguvis nepietiekamu vērtējumu kādā no mācību priekšmetiem vai kādā no valsts pārbaudījumiem, viņam tiek izsniegta liecība. Ja izglītojamais pēc 12.klases vēlas iegūt vai uzlabot gada vērtējumu kādā mācību priekšmetā un par to ir iesniedzis iesniegumu izglītības iestādē, kas īsteno atbilstošu izglītības programmu, izglītojamo uzņem izglītības iestādē kā eksterni. Saņemto gada vērtējumu apliecina eksāmena protokola izraksts

PROFESIONĀLĀ VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA

Profesionālās izglītības uzdevums ir radīt iespējas izglītības iegūšanai ar nepabeigtu pamatizglītību, kad audzēknis paralēli apgūst profesiju un iegūst pamatizglītību, kā arī turpināšanai pēc pamatskolas vai vidusskolas beigšanas, lai apgūtu sākotnējo profesionālo kvalifikāciju, attīstītu spējas profesionālajai tālākizglītībai, iegūtu tiesības izglītības turpināšanai augstākā izglītības pakāpē. Profesionālās izglītības iestādes piedāvā izglītības programmas visos ekonomiskās darbības virzienos.

Labas saskarsmes prasmes un spēja strādāt komandā, vispusīgas zināšanas, spējas sazināties vairākās svešvalodās, prasme izmantot IKT, kā arī auto vadītāja apliecība ir mūsdienu darba tirgus prasība, tādēļ šo prasmju apguve ir iekļauta izglītības programmās. Turklāt profesionālās izglītības apguves laikā tiek pievērsta uzmanība uzņēmības attīstīšanai, vides aizsardzības un starpkultūru jautājumu izpratnei, jauniešu pašattīstībai, kas veicinātu profesionālu attīstību, likumsakarīgu personības virzību un nodarbošanās secīgu maiņu visas darba dzīves garumā Mācību process tiek organizēts tādējādi, ka teorijas apguve klasē mijās ar praktiskajām mācībām skolas darbnīcās, laboratorijās, vēlākajos kursos arī uzņēmumos vai iestādēs.

Profesionālās vidējās izglītības programmas saturu nosaka valsts profesionālās vidējās izglītības standarts un profesijas standarts. Profesionālās vidējās izglītības programmas tiek izstrādātas un īstenotas atbilstoši visiem tautsaimniecības nozaru darbības virzieniem Latvijā.

Profesionālās izglītības iestāžu nosaukumi

• Profesionālā pamatskola (izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās pamatizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt pirmo profesionālās kvalifikācijas līmeni);
• Arodskola (izglītības iestāde, kura īsteno arodizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt otro profesionālās kvalifikācijas līmeni.
• Profesionālā vidusskola (izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni
• Tehnikums (izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni, un kurai ir piešķirts profesionālās izglītības kompetences centra statuss);
• Koledža (izglītības iestāde, kura īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas izglītības) programmas un dod iespēju iegūt ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni.

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības sfērā (atbilst otrajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu (atbilst trešajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana (atbilst ceturtajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu (atbilst piektajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim);

Profesionālās izglītības programmas un iestāšanās nosacījumi

Profesionālās pamatizglītības un arodizglītības programmās persona tiek uzņemta bez iepriekšējās izglītības ierobežojuma un ne agrāk kā tajā kalendārajā gadā, kurā tai aprit 15 gadi. Profesionālās pamatizglītības ieguves ilgums — ne vairāk kā divi gadi (ar pedagoģisko korekciju un programmās izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem — ne vairāk kā trīs gadi); arodizglītības ieguves ilgums — ne vairāk kā trīs gadi;

Profesionālās vidējās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās pamatizglītības vai profesionālās pamatizglītības ieguves. profesionālās vidējās izglītības ieguves ilgums pēc pamatizglītības ieguves — trīs līdz četri gadi, pēc arodizglītības ieguves — viens līdz divi gadi; Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās persona tiek uzņemta pēc vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības ieguves. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguves ilgums — divi līdz trīs gadi

Profesionālās izglītības rezultātu vērtēšana

Iegūtās izglītības vērtēšanas pamatprincipus un kārtību nosaka izglītības standarts. Programmas apguves laikā vērtēšana notiek teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās, semināros, laboratorijas darbos, projekta konsultācijās, patstāvīgajos studiju darbos, mācību priekšmeta/ kursa eksāmenos vai ieskaitēs pēc 10 ballu sistēmas. Kvalifikācijas prakse un izglītības programmā noteiktie ieskaites darbi tiek vērtēti vērtējuma skalā - "ieskaitīts" vai "neieskaitīts" — vai ar atzīmi 10 ballu vērtējuma skalā. Vērtēšanā tiek izmantotas dažādas metodes: testi, projekti, individuālais un komandas darbs, prakses atskaites.

Profesionālās vidējās izglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījumi ir kvalifikācijas eksāmens un 4 centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos priekšmetos. Arodizglītības programmu valsts noslēguma pārbaudījums ir kvalifikācijas eksāmens.

Iegūto izglītību apliecinošie dokumenti

Valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu izsniedz pēc akreditētas profesionālās izglītības programmas apguves, profesionālās kvalifikācijas un citu valsts profesionālās izglītības standartā noteikto noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas. Atbilstoši profesionālās izglītības programmai tiek izsniegti šādi valsts atzīti profesionālās izglītības dokumenti: apliecība par profesionālo pamatizglītību; atestāts par arodizglītību; diploms par profesionālo vidējo izglītību.

Tikai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās pakāpes koledžas vai augstskolas profesionālās izglītības programmās.

5. Pēcvidējā izglītība (ISCED līmenis 4)

Arī pēc vispārējās vidējās vai arodizglītības ieguves var apgūt profesionālās tālākizglītības programmas (ilgums no 1 gada līdz 3 gadiem) vai profesionālās pilnveides programmas (ilgums ne mazāks kā 160 mācību stundas, kas var būt kā daļa no kvalifikācijas). Starptautiski šāds izglītības līmenis tiek saukts par pēcvidējo, taču ne augstāko izglītību. Latvijā šī izglītība klasificējās kā vidējās pakāpes izglītība. Šīs programmas ir orientētas tikai uz profesionālo zināšanu un prasmju apguvi atbilstoši profesionālo kvalifikāciju līmeņa prasībām. Izglītības process, izglītības rezultātu vērtēšana tiek organizēta līdzīgi kā tas notiek citās vidējās profesionālās izglītības programmās.

6. Augstākā izglītība (ISCED līmenis 5, 6 un 7)

Uzņemšanas nosacījumi

Atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību dod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības pakāpē, kur var apgūt akadēmiskās  vai profesionālās augstākās izglītības programmas.

 Pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās, kurās uzņemšanas prasība ir iepriekš iegūtā vidējā izglītība, studenti tiek uzņemti atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, izņemot personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004.gadam, kā arī personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību ārvalstīs vai personas ar īpašām vajadzībām. Augstskola var noteikt vēl papildus prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību (piemēram, mākslā, mūzikā, sportā).. Augstskolas un koledžas līdz kārtējā gada 1.novembrim paziņo Valsts izglītības satura centram un publisko (arī mājaslapā internetā) uzņemšanas prasības studiju programmās nākamajam akadēmiskajam gadam. Atlases procedūras dažādās augstskolās un arī dažādās programmās ir atšķirīgas. Šīs procedūras pamatā ir atkarīgas no tā, cik liels ir konkurss uz brīvajām vietām (gan valsts finansētajām, gan maksas). Atlases procedūra  ir atestātu/diplomu konkurss, kurā var tikt ņemtas vērā atzīmes mācību priekšmetos un centralizētajos eksāmenos.. Dažos gadījumos atlases procedūrās ir iekļauta arī intervija ar uzņemšanas komisijas pārstāvjiem.

Ja vidējās izglītības atestāts/diploms ir iegūts ārvalstīs, saskaņā ar Augstskolu likumu, šis dokuments ir jāiesniedz ekspertīzei Akadēmiskās informācijas centram (Sīkāka informācija internetā: http://www.aic.lv/)

Izglītības iestāžu nosaukumi

Augstāko izglītību var apgūt koledžā vai augstskolā.

Koledža ir izglītības iestāde, kas īsteno 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas. Koledžas veidojas gan kā patstāvīgas izglītības iestādes, gan augstskolās kā studiju programmas.. Neskatoties uz atšķirīgajiem izglītības iestāžu nosaukumiem, koledžas izglītības programmu beidzēju statuss ir līdzvērtīgs gan darba tirgū, gan izglītības turpināšanai, jo izglītības programmu izveides un īstenošanas nosacījumi ir vienoti.

Augstskola ir augstākās pakāpes izglītības iestāde, kura īsteno akadēmiskas un profesionālas studiju programmas (1. un 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas). Augstskolas iedalās universitātes tipa un neuniversitātes tipa augstskolās.

Universitātes tipa augstskolas ir tās, kurās izglītība orientēta uz zinātnisko un pētniecības darbu zinātņu nozarēs, tādēļ pamatā īsteno akadēmiskās izglītības programmas un ar tām saistītas profesionālās programmas. Neuniversitātes tipa augstskolas ir tās, kurās studijas orientētas profesionālo zināšanu un prasmju apguvei. Šādās augstskolās tiek veikti pētījumi atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības vai mākslas jomās.

Studiju programmas

Akadēmiskās augstākās izglītības programmas dod tiesības iegūt bakalaura akadēmisko grādu noteiktā zinātnes nozarē (ir izdalītas 8 zinātņu nozaru grupas - izglītības zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, dabas zinātnēs, inženierzinātnēs, lauksaimniecības zinātnēs, veselības zinātnēs, vides zinātnēs. Katra no grupām ietver vairākas zinātnes nozares ).

Bakalaura grāda ieguves programma ilgst 3-4 gadus. Pēc bakalaura grāda ieguves studijas var turpināt maģistrantūrā vai augstskolas profesionālās izglītības programmās.

Maģistra programma ilgst 1-2 gadus, grāda iegūšanai kopumā nepieciešami 5-6 gadi. Profesionālās izglītības programmas ilgums pēc bakalaura grāda ieguves ir 1-2 gadi.

Maģistra grāds dod tiesības iestāties doktorantūrā, kas ilgst 3-4 gadus.

Profesionālās augstākās izglītības programmas dod tiesības iegūt profesionālo kvalifikāciju kā arī bakalaura profesionālo grādu. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilnā laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi.

Pēc bakalaura profesionālā grāda ieguves studijas var turpināt maģistrantūrā maģistra profesionālā grāda ieguvei. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķirs, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz   5 gadi.

Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā doktora grāda iegūšanai. Studiju programmas ilgums doktorantūrā 3-4 gadi. Tie, kuri domā par tālāko zinātnisko vai pētniecības darbu, var turpināt studijas arī maģistrantūrā maģistra akadēmiskā grāda ieguvei.

Tomēr augstākās izglītības programmu iedalījums akadēmiskajās un profesionālajās nav vienīgais. Pastāv vēl viens profesionālās augstākās izglītības iedalījums. Augstskolu likums un Profesionālās izglītības likums nosaka divu līmeņu profesionālo augstāko izglītību - pirmā līmeņa profesionālo augstāko jeb koledžu izglītību un otrā līmeņa profesionālo augstāko jeb augstskolu izglītību.

Pirmā līmeņa augstākās izglītības programmas piedāvā apgūt sarežģītas pakāpes profesiju (banku darbinieki, , uzņēmējdarbības speciālisti, informācijas tehnoloģijas speciālisti, jurista palīgi, inženiertehniskie darbinieki), taču ne studijas, ne tālākā darbība nav saistītas ar zinātnisko pētniecību. Absolventa iegūtā kvalifikācija atbilst 4. profesionālo kvalifikāciju līmenim ( Ceturtais līmenis - sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu mainīgās situācijās, uzņemties atbildību par resursu sadali, organizēt un vadīt citu speciālistu un/vai strādnieku darbu) , kura ļauj tam konkurēt darba tirgū vai arī turpināt studijas pēctecīgā augstskolas programmā augstākas profesionālās kvalifikācijas ieguvei. Ceturtā profesionālā kvalifikācijas līmeņa studiju programmu ilgums 2-3 gadi pēc vidējās izglītības Šīs programmas tiek pieskaitītas "neuniversitātes tipa" augstākās izglītības programmām.

Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās iegūtā kvalifikācija atbilst   5.profesionālo kvalifikāciju līmenim. ( Piektais līmenis - noteiktas nozares speciālista augstākā kvalifikācija, kas dod iespēju patstāvīgi analizēt, pieņemt lēmumus, projektēt un/vai plānot, organizēt, vadīt, kontrolēt, un/vai veikt zinātniskās pētniecības darbu attiecīgajā nozarē). Parasti tajās vienlaikus ar kvalifikāciju tiek iegūts arī bakalaura profesionālais grāds noteiktā tautsaimniecības jomā. Šīs programmas tiek pieskaitītas "universitātes tipa" augstākās izglītības programmām.

Var būt arī t.s. "īsās" otrā līmeņa profesionālās studiju programmas (1-2 gadi), kurās tiek iegūta kvalifikācija, balstoties uz iepriekš iegūto pirmā līmeņa augstāko izglītību vai bakalaura   akadēmisko grādu.

Piektā profesionālā kvalifikācijas līmeņa studiju programmu ilgums kopumā nav mazāks par 4 gadiem pēc vidējās izglītības un ne mazāks kā 2 gadi pēc koledžas izglītības ieguves.

7. Pēcdiploma studijas (ISCED līmenis 8)

Maģistra grāds dod tiesības studēt doktorantūrā, kas ilgst 3-4 gadus. Latvijā ir iespējams studēt doktora programmas dažādos virzienos.