1. 1. Arodizglītības programmā “Policijas darbs” (jāmācās 1 gads klātienē, iegūst Valsts policijas jaunākā inspektora kvalifikāciju (3. profesionālās kvalifikācijas līmenis));

1. 1. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Policijas darbs” (jāstudē 2 gads pilna laika klātienes studijās, iegūst Valsts policijas jaunākā virsnieka kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis)).

• Par Valsts policijas darbu un dažādām profesijām;
• Par Pašvaldības policijas darbu un dažādām profesijām.

Labdien!

Bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” (pilna laika klātienē jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā) uzņem personas ar vidējo izglītību atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumiem: CE latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Augstskolas var uzņemšanas konkursā piešķirt papildu punktus – piemēram, Daugavpils universitāte piešķir papildu punktus par nokārtotu CE bioloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte – par godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs u.c.

Iespējas tikt uzņemtam budžeta vai maksas studiju vietās summējas no vairāku faktoru kopuma:

1)Piešķirto budžeta/ maksas vietu skaita konkrētajā augstskolā/ studiju programmā;

2)Atbilstības uzņemšanas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem (iegūtajiem CE vērtējumiem, papildu punktu piešķiršanas kritērijiem u.c. – aprēķina formula noteikta katras augstskolas uzņemšanas noteikumos un programmu aprakstos). Jo augstākā līmenī nepieciešamie CE ir nokārtoti un jo labāki vērtējumi tajos saņemti, jo lielāka iespēja iestāties izvēlētajā studiju programmā, t.sk. budžeta grupā;

3)Pretendentu skaita uz studiju vietām – t.i., cik liels ir konkurss. Pieteikumu skaitu nav iespējams prognozēt, taču Jūs varat priekšstatam iepazīties ar iepriekšējo gadu statistiku, piemēram:

• Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas statistika;
• Latvijas Universitātes pieteikumu statistika;
• 2024.gada pieteikumu statistika Latvijas augstskolās portālā Latvija.lv.

Tādējādi iesakām Jums 1) sameklēt sev piemērotu augstskolu/ studiju programmu; 2) rūpīgi iepazīties ar augstskolas Uzņemšanas noteikumiem; 3) sazināties ar Uzņemšanas komisiju un precizēt, kādas ir iestājprasības konkrētajā programmā, cik daudz budžeta vietu plānots, par ko tiek piešķirti papildu punkti konkursā u.c. nianses.

Vēršam uzmanību, ka, lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā “Psiholoģija”, kuru absolvējot, iegūst maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Tātad kopumā jāstudē 5 gadi.

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

NIID.LV neveic izglītības pakāpes un/vai kvalifikācijas līmeņa noteikšanu, un NIID.LV tīmekļa vietnē nav pieejamas arī attiecīgās veidlapas. Izglītības dokumentu izskatīšanu un pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Parasti izglītības dokumentu ekspertīzi veic gadījumos, kad ir nepieciešama

• Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana – lai turpinātu izglītību vai strādātu nereglamentētā profesijā;
• Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana – lai strādātu reglamentētā profesijā (piemēram, arhitekta, būvinženiera, skolotāja, ārsta, māsas, masiera u.c.);
• Iepriekš iegūto diplomu pielīdzināšana – attiecas uz augstāko izglītību, kas iegūta līdz 2000.gada 26.decembrim.

Katrā no minētajām sadaļām ir pieejamas arī iesniegumu veidlapas, kuras var aizpildīt un pēc tam nosūtīt AIC ekspertīzes veikšanai.

Savā jautājumā neesat minējusi, 1) kāda ir Jūsu iegūtā izglītība un kur esat to ieguvusi; 2) kādam nolūkam Jums ir nepieciešama izglītības pakāpes/ kvalifikācijas līmeņa noskaidrošana. Ja, piemēram, Jūs esat iepriekšējos gados pabeigusi akreditētu arodizglītības, vidējās profesionālās izglītības vai tālākizglītības programmu Latvijā un ieguvusi valsts atzītu izglītības dokumentu, kurā norādīts kvalifikācijas līmenis, tad izglītības dokumentu ekspertīzi veikt nav nepieciešams – Jūsu iegūtie izglītības dokumenti ir derīgi gan iesniegšanai darba devējam, gan izglītības turpināšanai.

Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma Pārejas noteikumu 30. punktam, sākot ar 2022. gada 1. augustu, iepriekš iegūtais 2. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL) automātiski atbilst mūsdienu 3.PKL, 3. PKL atbilst 4.PKL, 4.PKL – 5.PKL utt. Tādējādi, ja piemēram, esat ieguvusi iepriekšējos gados 3.PKL kvalifikāciju, tad mūsdienās tā automātiski atbilst 4.PKL, un atzīšanas procedūra nav jāveic.

Vairāk par kvalifikācijas līmeņu atbilstību mūsdienu kvalifikācijas līmeņiem lasiet NIID.LV sagatavotajā materiālā “Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā”.

Labdien!

Mūsdienās medmāsas profesiju vairs nevar apgūt koledžās. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikāciju var iegūt, studējot profesionālā bakalaura programmā “Māszinības” kādā no universitātēm. Jāstudē ir 4 gadi pilna laika klātienē.

Ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju iegūst, studējot koledžā vai universitātē īsā cikla (1. līmeņa) programmā “Ārstniecība”. Jāstudē ir 3 gadi pilna laika klātienē.

Savukārt māsas palīga kvalifikāciju var iegūt, mācoties koledžā arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmā “Māszinības” (uzņem personas ar pamatizglītību vai vidējo izglītību). Šajās programmās jāmācās 1 gads, un programmas arī tiek īstenotas klātienē.

Gandrīz visas programmas veselības aprūpes nozarē tiek īstenotas klātienes formā, taču atsevišķi teorētiskie moduļi var tikt īstenoti arī neklātienes vai tālmācības formā. Lai noskaidrotu, kā tiek organizētas mācības, iesakām Jums sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi.

Zināšanai informējam, ka šobrīd turpinās pieteikšanās mācībām ar ES fondu līdzfinansējumu projektā “Mācības nodarbinātajiem”. Mācībām līdz 20. decembrim var pieteikties nodarbinātie un pašnodarbinātie no 18 gadu vecuma. Veselības un sociālās aprūpes nozarē šobrīd var apgūt māsas palīga vai aprūpētāja profesijas. Mācības tiek organizētas tā, lai strādājoši cilvēki varētu tās apvienot ar darbu. Plānots, ka pēc Jaunā gada būs jauna uzņemšana, kurā tiks piedāvāts lielāks programmu klāsts.

Papildus par māsas palīga, ārsta palīga, māsas un citām veselības aprūpes nozares profesijām (darba apraksts, attēlu galerija, mācību iespējas) varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Mācībām profesionālās izglītības iestādēs vecuma ierobežojumi nav noteikti. Ja personas iepriekš iegūtā izglītība un citi kritēriji atbilst skolas uzņemšanas noteikumu prasībām, tad mācīties var, sākot no 15 gadiem līdz neierobežotam vecumam.

Valstī spēkā esošie normatīvie akti neliedz arī mācīties profesionālās vidējās vai arodizglītības programmās personām ar jau iegūtu vidējo izglītību, t.sk. par valsts budžeta līdzekļiem. Katra profesionālās izglītības iestāde individuāli pieņem lēmumu, vai skola var topošo audzēkni uzņemt.

Profesionālās izglītības programmās uzņem, pamatojoties uz gada vērtējumiem noteiktos priekšmetos, vidējo vērtējumu sekmju izrakstā un/vai centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumiem. Visbiežāk tiek ņemti vērā gada vērtējumi noteiktos priekšmetos un vidējais vērtējums sekmju izrakstā.

Jāņem vērā, ka, ja persona ar jau iegūtu vidējo izglītību stājas profesionālās vidējās izglītības (4 gadi) vai arodizglītības (3 gadi) programmās pēc pamatskolas,  konkursā priekšroka būs pretendentiem, kuri vidējo izglītību iegūst pirmo reizi.

Profesionālās izglītības iespējas

Atrast vienkopus visu informāciju par profesionālās izglītības iespējām pēc pamatizglītības un vidējās izglītības var palīdzēt NIID.lv Digitālais asistents.

Izvēloties sadaļu “Profesionālā izglītība pēc 9. klases”, tiek piedāvātas šādas iespējas:

• Profesionālā vidējā izglītība (4 gadi) (vidējā izglītība + profesija, kārto centralizētos eksāmenus (CE) + profesionālās kvalifikācijas eksāmenu);
• Arodizglītības programmas (3 gadi) (daļēja vidējā izglītība + profesija, nekārto CE, bet kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu).

Izvēloties sadaļu “Profesionālā izglītība pēc 12. klases”, tiek piedāvātas šādas iespējas:

• Profesionālā vidējā izglītība pēc vispārējās vidējās izglītības (jāmācās 1,5 gadi (mūzikas/ mākslas programmās 2-3 gadi), apgūst tikai profesionālos priekšmetus, kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu);
• Arodizglītība pēc vispārējās vidējās izglītības (jāmācās 1 gads, apgūst tikai profesionālos priekšmetus, kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu)
• Arodizglītība pēc pamatizglītības un 17 vai 18 gadu vecuma (jāmācās 1 gads, apgūst tikai profesionālos priekšmetus, kārto profesionālās kvalifikācijas eksāmenu)

Gandrīz visās programmās ir pieejams valsts budžets un stipendija, lielākajā daļā skolu ir iespēja dzīvot dienesta viesnīcās. Vairākas skolas arī apmaksā ceļa kompensāciju.

Izvēloties atbilstošu izglītības programmu un iestādi, Jums var palīdzēt rakstā “Interaktīvas infografikas – profesionālā izglītība pēc 9. un 12. klases” apkopotā informācija.

Labdien!

Labdien!

Sekmīgi pabeidzot tehnikumā vidējās profesionālās izglītības programmu (4 gadi), Jūs iegūsiet diplomu par vidējo profesionālo izglītību, kas dod tiesības mācīties koledžās vai augstskolās.

Valsts Policijas koledža personas ar vidējo/ vidējo profesionālo izglītību uzņem 2 programmās:

1. 1. arodizglītības programmā “Policijas darbs” (jāmācās 1 gads klātienē, iegūst Valsts policijas jaunākā inspektora kvalifikāciju (3. profesionālās kvalifikācijas līmenis));
   2. īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Policijas darbs”

(jāstudē 2 gads pilna laika klātienes studijās, iegūst Valsts policijas jaunākā virsnieka kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis))

Lai pieteiktos mācībām Valsts policijas koledžā, ir jāatbilst Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. pantā un 7. pantā noteiktajām prasībām:

• Reflektants ir Latvijas pilsonis ar vidējo izglītību vecumā no 18 līdz 40 gadiem;
• Nav sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu un nav saukts pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
• Fiziskā sagatavotība ir atbilstoša Ministru kabineta noteikumos Nr.288  noteiktajam;
• Veselības stāvoklis ir atbilstošs Ministru kabineta noteikumos Nr. 970 noteiktajam.

Papildus ir jāprot latviešu valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, jābūt nevainojamai reputācijai utt.

Reflektantu konkursa kārtībā uzņem, summējot iegūto vērtējumu 10 ballu skalā, un aprēķina iegūto vidējo (aritmētisko) vērtējumu no:

• Centralizētā eksāmena vērtējuma latviešu valodā un svešvalodā;
• Fiziskās sagatavotības pārbaudes rezultātiem;
• Vērīguma, atmiņas un latviešu valodas pārbaude (attiecas TIKAI uz īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas reflektantiem) vērtējuma.
• Uzrādot augstus rezultātus arodizglītības programmas "Policijas darbs" 1.kārtas iestājpārbaudījumos, reflektantam ir iespēja uzreiz pretendēt uzņemšanai profesionālās augstākās izglītības programmā konkursa kārtībā.

Reflektantam konkursā  piešķir papildu 5 punktus vienā no šādiem kritērijiem:

• Iegūta “B” kategorijas autovadītāja apliecība;
• Absolvēta Jaunsargu interešu izglītības programma vai dalība Jaunsardzes centra valsts aizsardzības mācības vasaras nometnē;
• Absolvēta Saldus tehnikuma profesionālās vidējās izglītības programma “Civilā aizsardzība un drošība”;
• Absolvēta Murjāņu sporta ģimnāzijas vispārējās vidējās izglītības programma.

Ārpus konkursa Valsts policijas koledžā uzņem tos reflektantus, kuri apguvuši vispārējās vidējās izglītības programmu ar profesionālās izglītības novirzienu „Policijas darbs”, obligāti norādot šo informāciju iesniegumā un reflektanta anketā.

Labdien!

Augstskolu un koledžu 1. kursu studenti var pretendēt uz dažāda veida stipendijām.

Valsts stipendija

Valsts stipendiju piešķir augstākās izglītības programmās studējošajiem, kuri uzņemti konkursa kārtībā un studē valsts finansētajās studiju vietās. Valsts stipendiju veidi ir šādi:

• Stipendija studiju programmas apguvei jeb minimālā stipendija (augstskolas 1. kursa studentiem šo stipendiju parasti piešķir, pamatojoties uz reflektantu rangā iegūtajiem rezultātiem, taču precīzi kritēriji jānoskaidro katrā augstskolā);
• Minimālā stipendija grūtniecības atvaļinājuma laikā;
• Paaugstinātā stipendija;
• Vienreizējā stipendija;
• Sociālā stipendija “Studētgods”.

Stipendiju minimālais apmērs bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studentiem ir 140 EUR. Maksimālo apmēru nosaka katra augstskola, ņemot vērā savas iespējas. Stipendiju lielums un izmaksas kārtība noteikta Ministru kabineta 2004. gada 24. augusta noteikumos Nr.740 "Noteikumi par stipendijām". 

Uz sociālo stipendiju “Studētgods”  var pretendēt visu kursu Latvijas augstskolu un koledžu pilna laika klātienes bakalaura un īsā cikla programmu studenti līdz 25 gadu vecumam (ieskaitot):

• “Jaunietis 3+” – Fizisko personu reģistrā vismaz vienam no studējošā vecākiem reģistrēti trīs bērni vai vairāk;
• “Vecāks 3+” – Fizisko personu reģistrā pašam studējošajam reģistrēti trīs bērni vai vairāk;
• “Bārenis/bez vecāku gādības” – studējošais līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai Fizisko personu reģistrā reģistrēts kā bārenis vai bez vecāku apgādības palicis jaunietis;
• “I vai II grupas invaliditāte” – studējošais ar I vai II invaliditātes grupu,

kuri atbilst stipendijas “Studētgods” saņemšanas kritērijiem.

Stipendijas “Studētgods” piešķiršanai izvirzīti vairāki nosacījumi. Iestājoties augstskolā, centralizēto eksāmenu rezultātiem optimālajā līmenī matemātikā jābūt ne zemākiem par 30%, bet latviešu valodā ne zemākiem par 40%. Savukārt studiju laikā vidējai svērtajai atzīmei jābūt ne zemākai par sešām ballēm, studentam jābūt sekmīgam un bez akadēmiskiem parādiem u.c. kritēriji.  Stipendijas “Studētgods” apmērs ir 175 EUR mēnesī.

Stipendiju “Studētgods” administrē Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA). Plašāka informācija pieejama VIAA tīmekļvietnē.

Mecenātu stipendijas

Vairākās augstskolās studentu atbalstam ir pieejamas arī mecenātu stipendijas. Piemēram, Latvijas Universitātes (LU) studenti var pretendēt uz šādām stipendijām:

1. kursa studentiem:

• Stipendija “Ceļamaize”;
• Latgales “Ceļamaize”;
• M. M. V. Petkevičs piemiņas stipendija;
• Novadu pašvaldību stipendija.

Pamatstudiju studentiem, sākot no 2. kursa:

• Kristapa Morberga stipendija
• Dažādas stipendijas LU fakultātēs.

Sadarbībā ar LU mecenātiem LU fonds pārvalda stipendijas, kas pieejamas arī citu Latvijas augstskolu studentiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Attīstības fonds piedāvā gan RTU, gan citu augstskolu studentiem

1. Prakses stipendijas;
2. Studiju stipendijas;
3. Zinātnes un pētniecības stipendijas.

Rīgas Stradiņa universitātē arī var pieteikties dažādām privātajām stipendijām, piemēram, Armīna Rūša piemiņas stipendijai, Egila Gulbja medicīnas sociālajai stipendijai, Euroaptiekas farmācijas stipendijai, Vītolu fonda stipendijai u.c.

Ārvalstu stipendijas

Latvijas studenti, akadēmiskais un zinātniskais personāls var izmantot ārvalstu valdību stipendijas, lai studētu, pētītu, lasītu lekcijas vai piedalītos valodas un kultūras vasaras kursos šajās valstīs. Stipendijas galvenokārt paredzētas maģistrantūras un doktorantūras studentiem, bet ir arī piedāvājumi bakalaura līmeņa studentiem, augstākās izglītības un zinātnisko institūciju akadēmiskajam un zinātniskajam personālam un vasaras kursu apmeklēšanai. Ārvalstu stipendiju piedāvājumi interesentiem ir pieejami VIAA mājaslapā.

Plašāku informāciju par stipendijām, to veidiem, apmēru un piešķiršanas kārtību Jūs varat noskaidrot,  1)meklējot informāciju augstskolu un koledžu mājaslapās; 2)sazinoties ar izvēlētās augstskolas vai koledžas speciālistiem.

Labdien!

Atbilstoši “Rīgas Satiksme” mājas lapā norādītajai informācijai, lai strādātu par tramvaja vadītāju, ir noteiktas prasības:

• pamata vai vidējā vispārējā vai profesionālā izglītība; 
• valsts valodas B līmeņa 1. pakāpe vai iegūta izglītība valsts valodā;
• sasniegts 21 gada vecums. 

“Rīgas Satiksme” apmaksā tramvaja vadītāju teorētisko apmācību un sedz izmaksas, kas saistītas ar praktiskās braukšanas apmācību. Apmācību laikā ir iespēja saņemt stipendiju.

Lai iegūtu TRAM kategorijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, apmācības ilgst četrus mēnešus. Pēc veiksmīgas apmācību pabeigšanas, tiek noslēgts darba līgums ar “Rīgas Satiksme” uz nenoteiktu laiku.

Lai uzzinātu vairāk par apmācību un darba iespējām Jūs interesējošā profesijā, lūdzu sazinieties ar "Rīgas satiksme" personāla nodaļu (67104751, personals@rigassatiksme.lv).

Papildu informācija - par tramvaja vadītāja darba ikdienu varat apskatīties mājas lapā “Profesiju pasaule”: https://www.profesijupasaule.lv/tramvaja-vaditajs.