Augstākās izglītības studiju virzienu un programmu akreditācija

Aktualizēts 2023. gada 11. jūlijā
Publicēts 2013. gada 23. augustā

akred_ai_350.jpgKopš 2019. gada 1. janvāra ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka augstākās izglītības licencēšanas un akreditācijas kārtību. Saskaņā ar tiem ir noteiktas piecas kvalitātes novērtēšanas procedūras: studiju programmas licencēšana, studiju virziena akreditācija, izmaiņu novērtēšana studiju virzienā, licencētas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā un augstskolas vai koledžas akreditācija.

Visas minētās procedūras organizē Akadēmiskās informācijas centra (AIC) izveidotā Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra (AIKA), savukārt studiju virziena akreditācijas procedūras organizēšanai augstskolas un koledžas var izvēlēties arī citu Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā (EQAR) iekļautu kvalitātes nodrošināšanas aģentūru. Vairāk informācijas: www.aika.lv

Kādēļ ir svarīgi izvēlēties akreditētu programmu un iestādi

Lai saņemtu valsts atzītu diplomu pēc sekmīgas studiju programmas absolvēšanas, ir jābūt akreditētai gan studiju programmai, gan augstākās izglītības iestādei.

Ja nav kādas no minētajām akreditācijām, tad pēc studiju pabeigšanas augstākās izglītības iestāde par studiju programmas apguvi nevar izsniegt valsts atzītu diplomu, kā rezultātā:

  1. studiju programmas absolventam var rasties grūtības ar izglītības atzīšanu;
  2. var rasties grūtības turpināt studijas nākamajā studiju līmenī vai studēt ārzemēs;
  3. var rasties grūtības uzsākt darba gaitas;
  4. neakreditētām studiju programmām un/vai augstākās izglītības iestādēm netiek piešķirtas valsts budžeta finansētas studiju vietas;
  5. studējot neakreditētās studiju programmās un/vai augstākās izglītības iestādēs, nav iespējams iegūt valsts galvotus kredītus.
Akreditācijas kārtība

No 2019. gada 1. janvāra lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz sešiem gadiem pieņem, ja nav konstatēti būtiski trūkumi kvalitatīvai studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai un nevienai no studiju virzienā iekļautajām studiju programmām nav neapmierinošs vērtējums.

  • Lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz diviem gadiem pieņem, ja konstatēti tādi trūkumi un nepilnības kvalitatīvai studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai, kas novēršami studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros.
  • Lēmumu par atteikumu akreditēt studiju virzienu pieņem, ja konstatēti būtiski trūkumi kvalitatīvai studiju virzienam atbilstošo studiju programmu īstenošanai un tie nav novēršami studiju virziena akreditācijas termiņa ietvaros vai divām vai vairāk studiju virzienā iekļautajām studiju programmām ir neapmierinošs vērtējums.
  • Lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz diviem gadiem pieņem ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, ja tas ir jauns studiju virziens, kas iepriekš nav bijis akreditēts. Ja trešajā reizē studiju virzienu nevar akreditēt uz sešiem gadiem, tiek pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu.
  • Ja studiju virziens iepriekš ir ticis akreditēts uz sešiem gadiem, tad ne vairāk kā vienu reizi pēc kārtas var pieņemt lēmumu par studiju virziena akreditāciju uz 2 gadiem. Ja otrajā reizē studiju virzienu nevar akreditēt uz sešiem gadiem, tiek pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu.

Par Augstskolu likuma prasībām atbilstošām uzskata un studiju virziena akreditācijas lapā (2. pielikums) iekļauj tās studiju virzienam atbilstošās studiju programmas, kuras saņēmušas vērtējumu "izcili", "labi" un "viduvēji".

Vai pēc jaunās sistēmas augstskolas jāakreditē no jauna?

Tāpat kā iepriekš, lai saņemtu valsts atzītu diplomu, gan augstskolai (arī katrai atsevišķai filiālei), gan programmai (filiālēs atsevišķi) ir jābūt akreditētai. Augstskolām ir spēkā līdz šim piešķirtā akreditācija un atkārtoti tās akreditēt nevajadzēs, bet tās jaunās augstskolas, kas līdz šim vēl nebija ieguvušas akreditāciju, to varēs saņemt, ja ne mazāk kā puse no augstskolā īstenotajiem studiju virzieniem būs akreditēti. 

Studiju programmas slēgšana

Ja studiju programma tiek slēgta, augstskolai jānodrošina studentiem iespēja turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā savā vai citā augstākās izglītības iestādē saskaņā ar līgumu, ko paredz iesniedzamā dokumentācija programmas licencēšanai vai arī jāsedz zaudējumi, ja studējošais nevēlas turpināt studijas citā studiju programmā.

Kur pārbaudīt studiju virzienu (un tā ietilpstošo programmu) akreditāciju?

Saraksts ar studiju virzienu (un tajā ietilpstošo programmu) jaunajām akreditācijām aplūkojams:

  1. Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras (AIKA) e-platformā.
  2. Informācija par akreditētajiem studiju virzieniem pievienota NIID.LV pie katra augstākās izglītības programmu ieraksta ailītē „Licence/akreditācija”

P.S. NIID.LV publiski ir pieejama informācija par tām augstskolu studiju programmām, kurās ir aktuāla uzņemšana attiecīgajā studiju gadā, tādēļ pastāv iespēja, ka programmas, kurās studenti studē, bet konkrētajā studiju gadā nav izsludināta uzņemšana, NIID.LV nav iespējams atrast. Šādos gadījumos programmas akreditāciju var meklēt AIKA e-platformā.

Jauna programma akreditētā virzienā

Studiju kvalitātes komisijas lemj par tādas studiju programmas iekļaušanu studiju virziena akreditācijas lapā, kas licencēta pēc studiju virziena akreditācijas, ja augstskola vai koledža divu gadu laikā pēc licencētās studiju programmas īstenošanas uzsākšanas ir saņēmusi divu AIC apstiprinātu ekspertu, no kuriem vismaz viens ir ārvalsts eksperts, vērtējumu par studiju programmu. Līdz minētā lēmuma pieņemšanai akreditētajam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas atbilstību (ja studiju programma licencēta pēc attiecīgā studiju virziena akreditācijas) apliecina attiecīgajai studiju programmai izsniegtā licence.

Akreditācijas termiņi

Saskaņā ar 2021. gada 3. jūnija likumu ,,Grozījumi Augstskolu likumā” (pieejams šeit), kas stājies spēkā ar 2020. gada 23. jūniju, ir precizēts studiju virzienu akreditācijas grafiks.

Minētais likums paredz Augstskolu likuma pārejas noteikumu 48. punktā noteikt grafiku, līdz kuram ir akreditējami studiju virzieni, kas nozīmē, ka studiju virzienu akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz brīdim, kad tiek pieņemts lēmums par studiju virziena akreditāciju vai lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, bet ne ilgāk, kā tas ir noteikts šo noteikumu 48. punktā.

Vairāk par studiju virzienu akreditācijas termiņiem lasiet AIKA tīmekļa vietnē.

 

Avoti:

Augstskolu likums: http://likumi.lv/doc.php?id=37967

Studiju programmu licencēšanas noteikumi: https://likumi.lv/ta/id/303957

           Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi: https://likumi.lv/ta/id/303892

Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi: https://likumi.lv/ta/id/303956

Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus: http://likumi.lv/doc.php?id=256157

 

INFORMĀCIJAI

Studiju virzieni augstākajā izglītībā (no 2019. gada 1. janvāra)

1. Izglītība un pedagoģija.

2. Mākslas.

3. Reliģija un teoloģija.

4. Vēsture un filozofija.

5. Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas.

6. Tulkošana.

7. Psiholoģija.

8. Socioloģija, politoloģija un antropoloģija.

9. Ekonomika.

10. Informācijas un komunikācijas zinātnes.

11. Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība.

12. Tiesību zinātne.

13. Dzīvās dabas zinātnes.

14. Ģeogrāfijas un zemes zinātnes.

15. Ķīmija, ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija.

16. Fizika, materiālzinātne, matemātika un statistika.

17. Informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne.

18. Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības.

19. Enerģētika, elektrotehnika un elektrotehnoloģijas.

20. Ražošana un pārstrāde.

21. Arhitektūra un būvniecība.

22. Lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas higiēna.

23. Veterinārmedicīna.

24. Veselības aprūpe.

25. Sociālā labklājība.

26. Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija.

27. Transporta pakalpojumi.

28. Vides aizsardzība.

29. Iekšējā drošība un civilā aizsardzība.

30. Militārā aizsardzība.

31. Jūrniecība.

32. Sports.

Ieteikt rakstu