Labdien!

Profesionālās ievirzes programmās netiek piešķirta profesionālā kvalifikācija, taču šo programmu apguve dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā – piemēram, kļūt par sporta veida treneri, sporta pedagogu (pirmsskolā, skolā, profesionālās ievirzes izglītības iestādē, interešu izglītības iestādē u.c.), sporta fizioterapeitu, sporta menedžeri, rekreācijas specālistu. Profesionālās ievirzes programmā iegūtās zināšanas un prasmes var sniegt priekšrocības, piemēram:

1)labāku sagatavotību iestājpārbaudījumiem un turpmākajām studijām sporta nozares programmās. Ar iegūtu vidējo izglītību var studēt, piemēram, sporta trenera, fitnesa trenera, izglītības un sporta darba speciālista (sporta trenera, sporta pedagoga, vadītāja sporta jomā, rekreācijas speciālista – jākārto iestājpārbaudījums fiziskajā sagatavotībā), sporta fizioterapteita u.c. programmās. Nosūtām Jums visu ar sportu saistīto pamatstudiju programmu sarakstu: SARAKSTS.

2)Iespēju sākt strādāt par sporta vieda (basketbola) treneri bez sertifikāta uzreiz pēc studiju uzsākšanas. MK noteikumi Nr. 77  “Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām” nosaka, ka bez sertifikāta strādāt sporta jomā un vadīt sporta treniņus (nodarbības) ir tiesīga arī persona, kura iegūst augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā un kura ir ieguvusi profesionālās ievirzes sporta izglītību (izglītības programmas kods 30V) akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;

3)Iespēju studiju laikā piedalīties augstskolas basketbola komandas treniņos un spēlēs, kā arī Studentu basketbola līgas sacensībās. Vairākās augstskolās ir savas basketbola komandas, piemēram, Banku Augstskolā, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē u.c.;

4)Labāku sagatavotību C kategorijas trenera sertifikāta ieguvei (ja nevēlaties studēt augstākās izglītības programmā). Sporta likums nosaka, ka visiem, kuri vada sporta treniņus (nodarbības) un organizētas sporta aktivitātes Latvijā, ir nepieciešams trenera sertifikāts. Lai saņemtu A vai B kategorijas sertifikātu, ir nepieciešama augstākā izglītība sportā. C kategorijas sertifikātu saņem tie, kuri apguvuši licencētu 320 stundu profesionālās pilnveides programmu un nokārtojuši sertifikācijas eksāmenu Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP). Ar sporta speciālista sertifikātu Jūs varēsiet vadīt sporta treniņus (nodarbības), veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā, sniegt atbalstu tiem, kuri apmeklē sporta treniņus (nodarbības) vai apgūst profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas. 

Profesionālās pilnveides programmas C kategorijas trenera sertifikāta ieguvei īsteno, piemēram, Sporta izglītības aģentūra, Liepājas Universitāte, Latvijas Treneru tālākizglītības centrs u.c.

Noderīgi resursi:

• Par sporta trenera, fizioterapeita un citām ar sportu un rehabilitāciju saistītām profesijām (darba apraksts, attēlu galerija, mācību iespējas) varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule”.

Labdien!

Speciālā pedagoga izglītību var iegūt, studējot Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – profesionālā bakalaura programmā „Speciālā izglītība” (jāstudē 4 gadi, pieejamas valsts budžeta finansētas vietas; iegūst skolotāja profesionālo kvalifikāciju). Nākamā uzņemšana šajā programmā plānota 2023. gada vasarā.

Programmas ietvaros iespējama profesionālā specializācija „speciālās izglītības skolotājs”, kā arī  papildspecializācija:

• darbam ar izglītojamiem, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi;
• darbam ar izglītojamiem, kuriem ir redzes traucējumi;
• darbam ar izglītojamiem, kuriem ir dzirdes traucējumi;
• darbam ar izglītojamiem, kuriem ir mācīšanās traucējumi (jaukti attīstības traucējumi);
• darbam ar izglītojamiem, kuriem ir valodas un runas traucējumi;
  darbam zīmju valodā.

Labdien!

Radio un TV diktora un/vai moderatora profesiju var apgūt, studējot pēc 12. klases žurnālistiku un komunikāciju zinātni, taču var mācīties arī sabiedrisko attiecību, valodniecības vai citu radošo jomu programmās.

Izglītības iespējas pēc 9. klases

Pēc 9. klases profesionālajā izglītībā komunikāciju jomas profesijas apgūt nevar, tādēļ ir ieteicams meklēt tādu vispārējās vidējās izglītības programmu, kurā būtu, piemēram, šādi priekšmeti:

• padziļināta latviešu valodas (un literatūras) apguve - iemāca pareizas literārās valodas lietošanu, teksta analīzi un izpratni, teksta izveidi;
• sociālās zinības – iemāca politikas, tiesību un ekonomikas izpratni, sabiedrības struktūru un norises, diskusiju prasmi;
• kultūra un māksla - padziļināti vēlams apgūt teātra mākslu, jo šis priekšmets palīdz atraisīties publikas priekšā, attīstīt dikciju un runas mākslu, kas diktoram ir ļoti noderīgi.

Tāpat labā līmenī ir jāapgūst matemātika un svešvaloda, jo matemātika, latviešu valoda un svešvaloda (angļu, vācu vai franču) ir obligāti kārtojamo centralizēto eksāmenu priekšmeti, kuru vērtējumus ņem vērā, piedaloties uzņemšanas konkursā gandrīz visās augstākās izglītības programmās. Noderēs arī labas datorprasmes, tātad jāapgūst datorikas priekšmets tehnoloģiju mācību jomā. TV diktoram ir labi jāizskatās, tādēļ noderīgs būs arī priekšmets “Sports un veselība”. Labas dikcijas, pareizas elpas un skanīgas balss attīstīšanai noderēs mūzikas priekšmets.

Detalizētu informāciju par vidusskolas mācību jomām, apgūstamajām prasmēm un iespējamo karjeru varat iegūt Skola2030 sagatavotajā materiālā.

Lai sameklētu piemērotu vidusskolu, kurā mācīties pēc 9. klases, Rīgas pilsētā ir izveidota interaktīvā vidusskolu mācību komplektu (grozu) karte, kurā var atlasīt skolas pēc apgūstamajiem priekšmetiem. Ja dzīvojat citā pašvaldībā, tad Jums jāinteresējas pie savas pašvaldības izglītības speciālistiem.

Paralēli mācībām vidusskolā varat apmeklēt arī žurnālistikas, runas mākslas, mūzikas vai teātra mākslas interešu programmas (pulciņus) un/vai radošās nometnes.

Izglītības iespējas pēc 12. klases

Augstskolas un koledžas nepiedāvā iegūt profesionālo kvalifikāciju “diktors” vai “moderators”, taču var studēt žurnālistikas, komunikāciju, sabiedrisko attiecību u.c. studiju programmās, kurās var apgūt profesijām nepieciešamās kompetences. Nosūtām Jums programmu sarakstus:

Bakalaura (jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu žurnālistikā/ komunikācijā) / profesionālā bakalaura (jāstudē 4 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu un žurnālista kvalifikāciju) programmas žurnālistikā un komunikācijā: programmu SARAKSTS;

Bakalaura (jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu sabiedriskajās attiecībās/ komunikācijā) / profesionālā bakalaura (jāstudē 4 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu un sabiedrisko attiecību vadītāja kvalifikāciju) programmas sabiedriskajās attiecībās: programmu SARAKSTS;

Bakalaura (jāstudē 3-4 gadi, iegūst humanitāro zinātņu bakalaura grādu valodu/ kultūras studijās) programmas humanitārajās zinātnēs (t.sk. filoloģijā): programmu SARAKSTS.

Tāpat var studēt 1.līmeņa jeb īsā cikla programmās (jāstudē 2-2,5 gadi, var turpināt studijas līdzīga satura bakalaura programmu vēlākos kursos vai uzsākt darba gaitas), piemēram, “Sabiedriskās attiecības”, “Mākslas institūciju pārvaldība - Digitālā satura producēšana” u.c.

Lai iestātos minētajās studiju programmās, 1)ir jācenšas iegūt pēc iespējas augstāku vērtējumu obligātajos CE - latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā; 2)atsevišķās programmās var būt arī iestājpārbaudījumi, piemēram, eseja vai cits radošais pārbaudījums. Uzņemšanas prasības var atrast NIID.LV sarakstos katras programmas aprakstā, augstskolu mājaslapās – programmu aprakstos, Uzņemšanas noteikumos u.c.

Par žurnālista, korektora, redaktora un citām radio un TV diktoram un moderatoram radniecīgām profesijām (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) vairāk varat uzzināt, apmeklējot vietni “Profesiju Pasaule”.

Labdien!

Personāla jeb personāldaļas vadītāja profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā – t.i., prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nav noteiktas likumdošanā. Līdz ar to prasības pretendentiem uz personāla vadītāja vakanci nosaka darba devējs. Profesiju klasifikatorā personāla vadītāja profesija ir iekļauta atsevišķā grupā 1212 “Personāla vadītāji", un tās pārstāvjiem noteikti šādi pamatuzdevumi:

• noteikt un formulēt uzņēmuma personāla vadības stratēģiju, politiku un mērķus dinamiskā ekonomiskā vidē atbilstoši uzņēmuma mērķiem;
• plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma politiku personāla jautājumos, organizēt un vadīt padotā personāla darbu uzņēmuma personāla struktūrvienībā;
• plānot un organizēt darbinieku pieņemšanu darbā, mācīšanu un paaugstināšanu amatā, noteikt algu struktūru un vadīt pārrunas ar darbiniekiem algu jautājumos, konsultēt darbiniekus;
• kontrolēt darba un vides aizsardzības, veselības aizsardzības un citu programmu izpildi;
• kontrolēt izdevumus un nodrošināt resursu racionālu izmantošanu;
• izstrādāt un vadīt darba un pārvaldes procedūras, plānot un vadīt ikdienas darījumus;
• organizēt uzņēmuma darbinieku apbalvojumu, darba izvērtējumu un sodu uzskaiti;
• veidot, uzturēt un glabāt personāla statistisko un skaitlisko uzskaiti;
• īstenot pasākumus kvalitātes sistēmas uzturēšanai un pilnveidošanai.

Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam nepieciešama augstākā izglītība – personāla (cilvēkresursu) vadības vai citās jomās, piemēram, psiholoģijā, pedagoģijā, karjeras konsultēšanā, vadībzinībās u.c. -  atkarībā no nozares, kurā būs jāstrādā, un zināšanas/ pieredze personāla vadībā.

Izglītības iespējas

Personāla vadību var apgūt, gan studējot augstākās izglītības programmās visos studiju līmeņos, gan mācoties kursos. Nosūtām Jums programmu sarakstus:

• Īsā cikla jeb 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas – jāstudē 2-2,5 gadi, iegūst personāla speciālista profesionālo kvalifikāciju;
• Profesionālā bakalaura studiju programmas – jāstudē 4 – 4,5 gadi, iegūst profesionālā bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadībā/ administrēšanā un personāla vadītāja profesionālo kvalifikāciju;
• Profesionālā maģistra studiju programmas – jāstudē 1,5 – 2 gadi, iegūst profesionālā maģistra grādu personāla vadībā/ uzņēmējdarbības vadībā un organizācijas vadītāja profesionālo kvalifikāciju.

Ar iegūtu bakalaura/ maģistra grādu jebkurā nozarē (t.sk. mākslās) Jums ir iespēja studēt arī citās uzņēmējdarbības un vadības jomas akadēmiskā vai profesionālā maģistra programmās (šajās programmās visbiežāk tiek apgūts t.sk. ar personālvadību saistīts studiju kurss/ modulis, taču iesakām iepriekš precizēt gan programmas saturu, gan specifiskos uzņemšanas nosacījumus). Tāpat Jūs varat apgūt nevis visu studiju programmu, bet atsevišķu studiju kursu/ moduli bakalaura vai maģistra programmā klausītāja statusā, saņemot attiecīgus kredītpunktus un augstskolas izsniegtu dokumentu par kursa apguvi.

Personāla vadības kompetences var apgūt arī, mācoties neformālās izglītības programmās jeb kursos (par apguvi saņem izglītības iestādes izsniegtu apliecību vai sertifikātu). Šādus kursus piedāvā vairākas pieaugušo izglītības iestādes, piemēram, Mācību centrs Hansa Training, Biznesa konsultāciju un mācību centrs “LatConsul”, Biznesa augstskolas “Turība” Mācību centrs, Personāla apmācību centrs Agenda u.c.

Papildu informācija

Vairāk par personāla vadītāja, personāla atlases speciālista un citām vadības un administrācijas jomas profesijām (darba apraksts, intervija ar jomas profesionāli, attēlu galerija, mācību iespējas) Jūs varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule”.

Labdien!

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Psihologu profesionālo darbību nosaka psihologa profesijas standarts, kurā norādīts, ka psihologs analizē un piemēro psihologa profesionālajā darbībā psiholoģijas zinātnes teorētiskos un empīriski pamatotos principus, izvirza psihologa profesionālās darbības sniegšanas mērķus, veic indivīda, grupas vai organizācijas psiholoģisko izpēti (novērtēšanu), psiholoģisko konsultēšanu un sniedz psiholoģisko palīdzību, atbilstoši izvirzītajam mērķim, novērtē psihologa profesionālās darbības efektivitāti, raksta un sniedz psihologa atzinumu, veic zinātniskus pētījumus. Psihologi ar klientiem strādā klātienē un attālināti (izmantojot kādu no attālinātas komunikācijas lietojumprogrammām).

Likumā noteiktās psihologa profesionālās darbības jomas ir šādas:

1. izglītības un skolu psiholoģija;
2. darba un organizāciju psiholoģija;
3. klīniskā un veselības psiholoģija;
4. juridiskā psiholoģija;
5. konsultatīvā psiholoģija;
6. militārā psiholoģija.

Tādējādi, lai strādātu par psihologu, Jums pēc vidusskolas ir jāiegūst augstākā izglītība psiholoģijā – vispirms bakalaura, tad maģistra grāds. Nosūtām Jums programmu sarakstus:

• Bakalaura programmu SARAKSTS (jāstudē 3 gadi, studijas beidzot, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā);
• Profesionālā maģistra programmu SARAKSTS (ar akadēmiskā bakalaura grādu psiholoģijā jāstudē 2 gadi, studijas beidzot, iegūst profesionālā maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju ar specializāciju kādā no darbības jomām).

Vairāk par psihologa profesiju varat uzzināt:

• Vietnē “Profesiju pasaule”  - intervijas ar psiholoģijas nozares profesionāļiem, attēlu galerijas, izglītības iespējas u.c.;
• Latvijas Profesionālo psihologu asociācijas, Latvijas Psihologu biedrības, Latvijas Veselības psihologu asociācijas, Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās terapijas centra Intellego mājaslapā u.c. profesionālo organizāciju mājaslapās.

Labdien!

Kouča profesija nav iekļauta Latvijas Republikas reglamentēto profesiju sarakstā – t.i., prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai nav noteiktas likumdošanā. Līdz ar to prasības pretendentiem uz kouča vakanci nosaka darba devējs. Profesiju klasifikatorā kouča (latviskajā redakcijā - izaugsmes veicinātāja*) profesija ir iekļauta grupā 2423 “Personāla un karjeras, kvalitātes vadības sistēmu un risku vadības vecākie speciālisti".

Visbiežāk darba devēji vakancēs norāda, ka pretendentam nepieciešama augstākā izglītība – piemēram, psiholoģijā, pedagoģijā, personālvadībā, karjeras konsultēšanā, vadībzinībās u.c. -  atkarībā no nozares, kurā būs jāstrādā, un zināšanas koučingā. Darba tirgū pastāv vairākas izaugsmes veicinātāju jeb kouču specializācijas: organizāciju pārmaiņu vadību koučs, augstākās uzņēmumu vadības koučs, pārdošanas efektivitātes koučs, sporta koučs, koučs-karjeras konsultants, mērķu plānošanas speciālists u.c. Katrai specializācijai ir sava, specifiska apgūstamā apmācības sistēma, un nav iespējams ar vienu apmācību kursu kļūt par kouču visās specializācijās. Viena no izplatītākajām koučinga specializācijām biznesā ir uzņēmuma pārmaiņu vadības koučs, augstākās uzņēmumu vadības koučs, bet jauniešu vai skolu vidē ir koučs-karjeras konsultants.

Izglītības iespējas

Ne augstskolas, ne koledžas, ne citas izglītības iestādes nepiedāvā iegūt kvalifikāciju „koučs” vai “izaugsmes veicinātājs”. Kouča darbam nepieciešamās kompetences var apgūt, mācoties neformālās izglītības programmās jeb kursos.

Šobrīd Latvijā koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas var atrast par kauču darba,  mācību iespējām un starptautisko akreditāciju var atrast ICF mājaslapā. ICF mājaslapas starptautiskajā versijā (angļu valodā) ir pieejams arī izvērsts izglītības iespēju meklētājs, kurā var meklēt mācību programmas koučingā dažādās pasaules valstīs (t.sk. Latvijā) gan klātienē, gan attālināti.

Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā Latvijā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach, Starptautiskā kouču biedrība (ICC) u.c.

Noderīgi resursi

• Detalizētu informāciju par kouča darbu, t.sk. izglītības iespējām, varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule;
• Raksts portālā Santa.lv “Viss par koučingu. Vai tev arī to vajag?”.

*Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisija oficiāli ir atzinusi terminu “izaugsmes veicinātājs”, kā termina “koučs” latvisko tulkojumu.

Labdien!

Šobrīd Latvijā patiešām neviena izglītības iestāde nepiedāvā apgūt kvalifikāciju “Grāmatu redaktors”. Profesiju klasifikatorā ir iekļautas radniecīgas profesijas, piemēram:

• Literārais redaktors, kura pienākums ir novērst manuskriptā gramatiskās, stilistiskās kļūdas, pārbaudīt terminu rakstību, uzraudzīt, lai darbs atbilstu iecerētajam nolūkam, atbilstīgajam literārajam stilam, ieteikt autoram veikt nepieciešamos uzlabojumus (koriģēt, papildināt vai saīsināt tekstu), kā arī saskaņot labojumus ar autoru.
• Korektors, kura pienākums ir veikt tekstu koriģēšanu, literāro un gramatisko kļūdu labošanu. Korektors veic arī stilistiskus labojumus, kurus pēc tam nepieciešams saskaņot ar autoru.

Papildus nosauktajām profesijām grāmatu tekstu rediģēšanu veic arī zinātniskie redaktori, recenzenti (rediģē monogrāfijas, zinātnisku rakstu krājumus), grāmatu tulkotāji, atdzejotāji, sastādītāji u.c.

Literārā redaktora/ korektora darbam nepieciešamās kompetences var iegūt, studējot augstākās izglītības programmās humanitāro zinātņu, pedagoģijas vai tulkošanas vai rakstniecības studiju jomā. Tāpat par grāmatu literārajiem redaktoriem var strādāt arī žurnālisti vai speciālisti komunikāciju zinātnēs ar teicamām latviešu valodas zināšanām.

Nosūtām Jums pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmu sarakstus:

Bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 3 – 5 gadi:

• Humanitāro zinātņu bakalaurs filoloģijā
• Sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē

Profesionālā bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 4 gadi:

• Skolotājs (jāmeklē latviešu valodas un literatūras skolotājs)
• Tulkotājs.

Maģistra studiju programma, studiju ilgums 2 gadi:

• Humanitāro zinātņu maģistrs filoloģijā 
• Sociālo zinātņu maģistrs komunikācijas zinātnē
• Humanitāro zinātņu maģistrs rakstniecības studijās

Profesionālā studiju programma pēc pamatstudijām, 2 - 2,5 gadi:

• Skolotājs (jāmeklē latviešu valodas un literatūras skolotājs)

Augstskolās ir iespēja ne tikai apgūt pilnu studiju programmu, bet var arī apmeklēt atsevišķus studiju kursus klausītāja statusā, iegūstot kredītpunktus un izziņu par kursu noklausīšanos. Vairāk par iespējām varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi. Piemēram, Latvijas Universitātē var pieteikties uz vairākiem studiju kursiem literārajā rediģēšanā, Rīgas Stradiņa universitātē – kursu Stilistika un rediģēšana u.c. Vairāk par iespējām apmeklēt studiju kursus klausītāja statusā varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi.

Papildu informācija

• Par korektora un citu izdevējdarbības un poligrāfijas nozares speciālistu darbu papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas);
• Literatūras un kultūras interneta žurnāls Punctum ir publicējis rakstu sēriju - intervijas ar grāmatu literārajiem redaktoriem: piemēram, intervija ar grāmatu redaktori Sigitu Kušneri.

Labdien!

Prokurors ir valsts amatpersona, kura uzrauga likumu ievērošanu valstī, ierosina saukt pie atbildības likumpārkāpējus, uztur apsūdzību tiesā un veic citas funkcijas. Šis ir ļoti atbildīgs darbs, tāpēc profesijā ir ārkārtīgi augstas prasības. Prokurora amatam nepieciešamās prasības, t.sk. izglītības un kvalifikācijas prasībās, ir noteiktas Prokuratūras likumā. Atbilstoši šā likuma 33. pantā noteiktajam par prokuroru var iecelt personu, kura:

1. ir Latvijas pilsonis;
2. prot valsts valodu augstākajā līmenī;
3. sasniegusi 25 gadu vecumu;
4. ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu;
5. ir ar nevainojamu reputāciju;
6. stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.

Par izglītības iespējām juridiskajās profesijās

Tātad, lai kļūtu par prokuroru, vispirms ir jāstudē tiesību zinātņu bakalaura programmā, pēc tam jāpabeidz maģistrantūra un jāiegūst jurista profesionālā kvalifikācija. Kopā (bakalaurs + maģistrs) jāstudē vismaz 5 gadi. Sākot ar 2021. gadu, visiem topošajiem juristiem jākārto arī vienotais valsts juristu kvalifikācijas eksāmens. Atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr. 46 “Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība” eksāmens ir profesionālās maģistra studiju programmas sastāvdaļa, un tas ir obligāts profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā.

Nosūtām Jums tiesību zinātņu studiju programmu sarakstus:

• Bakalaura studiju programmas tiesību zinātnēs (iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē; jāstudē 3 gadi pilna laika studijās): SARAKSTS;
• Profesionālā maģistra studiju programmas tiesību zinātnēs (iegūst profesionālā maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju; jāstudē 1,5-2 gadi pilna laika studijās): SARAKSTS.

Tiesību zinātņu programmās iespējama arī specializācija un/vai padziļināta priekšmetu apguve, piemēram, medicīnas tiesībās, uzņēmējdarbības tiesībās, starptautiskajās/Eiropas tiesībās, krimināltiesībās, diplomātijā, mediācijā utt (skat. studiju programmu aprakstos).

Pretendentam uz prokurora amatu ne tikai jāiegūst minētā izglītība, bet arī jāizpilda stažēšanās programma, jānokārto prokurora kvalifikācijas eksāmens un jāsaņem atestācijas komisijas atzinums par atbilstību prokurora amatam. Turklāt jābūt nevainojamai reputācijai, nedrīkst būt sodāmības utt. (konkrētas prasības skat. Prokuratūras likumā).

Labdien!

Masieru un masāžas metožu sertifikāciju veic Latvijas Fizikālās medicīnas asociācija (LFMA). Atbildes sagatavošanas procesā sazinājāmies ar LFMA speciālisti Silviju Jorķi, kura informēja, ka Jums ir divi ceļi, kā Jūs varat rīkoties, lai Jūs oficiāli varētu veikt masāžu privātpraksē kā pašnodarbināta persona un/ vai ārstniecības/ rehabilitācijas iestādē.

1)Iegūt sertifikātu konkrētā masāžas metodē

Tā kā Jums jau ir iegūta augstākā izglītība  - bakalaura grāds medicīnas nozarē, māsas kvalifikācija un ārstniecības personas statuss, tad īsākais ceļš, lai uzsāktu darbību privātpraksē, ir LFMA saņemt masāžas metodes sertifikātu un kā ārstniecības personai praktizēt šajā metodē. Šajā variantā drīkst praktizēt tikai to metodi, kurā saņemts sertifikāts (t.sk. privātpraksē vai ārstniecības/ rehabilitācijas iestādē), taču nedrīkst saukties par masieri un praktizēt citas metodes. Jums jāveic šādi soļi: 1) 1-2 mēnešu laikā LFMA jāapgūst masāžas metodes kursi (ja metodi apgūstat citā izglītības iestādē, tad būtu vēlams vispirms sazināties ar LFMA un precizēt, vai šie kursi būs derīgi, lai sagatavotos sertifikācijai); 2) 1 gadu jānostrādā sertificēta masiera vadībā; 3) jāpiesakās masāžas metodes sertifikācijai LFMA; 4) katrus piecus gadus ir jāresertificējas gan pamatspecialitātē, gan masāžas metodē.

2)Kļūt par sertificētu masieri

Atbilstoši normatīvajam regulējumam Latvijā profesija "Masieris" ir reglamentētā profesija (t.i., izglītības, profesionālās kvalifikācijas un sertifikācijas prasības ir noteiktas likumdošanā) un tai ir noteikts 4. profesionālās kvalifikācijas līmenis. Tātad, lai kļūtu par sertificētu masieri un varētu bez ierobežojumiem strādāt šajā profesijā, ir nepieciešams 1) iegūt masiera kvalifikāciju, studējot 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās, 2) reģistrēties Ārstniecības personu reģistrā un 3) saņemt masiera sertifikātu.

Ar apgūtu augstāko izglītību medicīnas nozarē un māsas kvalifikāciju pastāv iespēja pielīdzināt iegūtos kredītpunktus un iestāties vēlākos studiju posmos. Piemēram, Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā noteikts, ka, lai iegūtu masiera kvalifikāciju, personām ar 1. līmeņa vai augstāku izglītību medicīnas nozarē jāstudē 1 gads, Starptautiskajā Kosmetoloģijas koledžā – 1 gads un 3 mēneši utt. Precīza informācija jānoskaidro augstākās izglītības iestādē.

Detalizētākai informācijai iesakām Jums sazināties ar S.Jorķi pa tālruni 29510148 vai e-pastu s.jorke@inbox.lv.

Papildu informācija

Vairāk par masiera profesiju (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas) varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Jūs esat iesniedzis jautājumu NIID.LV e-konsultāciju sadaļā. NIID.LV ir vietne, kurā var atrast noderīgu informāciju par izglītības iespējām, piemēram, atrast informāciju, kur var apgūt dažādas profesijas, t.sk., kur var mācīties par programmēšanas tehniķi, programmētāju, programmēšanas inženieri utt.

Lai uzdotu minētos jautājumus, Jums ir jāatrod kāds profesionālis – programmētājs, kurš var detalizēti pastāstīt par programmētāja darba specifiku un atbildēt uz visiem Jūsu sastādītajiem jautājumiem. Nosūtām Jums dažus piemērus, kā Jūs varētu atrast un sazināties ar profesionāliem programmētājiem:

1. Vēl var paspēt pieteikties, kamēr ir brīvas vakances, portāla Prakse.lv organizētajām Atvērto durvju dienām uzņēmumos (10. – 14. oktobris). Sadaļā Nozare Jums jāizvēlas  IT nozares uzņēmumi (IT, matemātikas un datorzinātņu speciālisti), un jāizvēlas kāds no uzņēmumiem, kas specializējas arī programmēšanā (uzņēmumu aprakstos tas ir norādīts). Jūs varat izmantot Prakse.lv izveidoto uzņēmumu sarakstu, lai individuāli sazinātos ar IT nozares profesionāļiem;
2. Katru gadu pavasarī tiek organizēta karjeras izglītības programma Ēnu diena, kuras laikā skolēni var “ēnot” kādu profesionāli, visu dienu sekojot līdzi viņa ikdienas darba gaitām. Ēnošanas laikā var arī uzdot jautājumus, praktiski pamēģināt veikt kādu darbu utt. Pēc apkopotās statistikas datiem programmētāja profesija ir viena no pieprasītākajām Ēnu dienas profesijām;
3. 13.septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta Programmētāju diena, kuras ietvaros notiek dažādi pasākumi. Šogad gan pasākums jau ir nokavēts, taču var interesēties nākamajā gadā;
4. Jūs varat vērsties un meklēt profesionāļus arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijā (LIKTA);
5. Varat meklēt informāciju par programmētāja profesiju arī publiski pieejamos resursos, piemēram:

• Vietnē Profesiju Pasaule (apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas);
• Citos VIAA resursos: Karjeras nedēļas pasākumu video par programmētāja profesiju, Skills Latvia video par programmēšanas tehniķa darbu,
• LTV video sižetā “Pieprasītākā profesija – programmētājs”;
• Codelex veidotais video sižets par programmētāja profesiju;
• Riga Coding School veidotais video vlogs par IT profesijām u.c.