Augstākās izglītības pakāpē iegūst akadēmisko kvalifikāciju atbilstoši 5., 6., 7. un 8. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) līmenim. Augstākās izglītības programmas īsteno augstskolas un koledžas. Augstskolas ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, kas īsteno studiju programmas, kā arī veic zinātnisko darbību un nodarbojas ar māksliniecisko jaunradi. Ir šāda tipa augstskolas: zinātnes universitātes, mākslu un kultūras universitātes, lietišķo zinātņu universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas.

Koledžas ir profesionālās augstākās izglītības iestādes, kuras īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Koledžas ir tiesīgas īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt 3. un 4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Akadēmisko augstāko izglītību īsteno akadēmiskajās bakalaura vai maģistra studiju programmās. Profesionālo augstāko izglītību īsteno īsā cikla (1.līmeņa jeb koledžas) augstākās izglītības programmās, kurās iegūst 5. līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju; bakalaura programmās, kurās iegūst bakalaura grādu un 6. līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju; profesionālajās studiju programmās, kuras īsteno pēc īsā cikla vai pirmā cikla augstākās izglītības apguves; maģistra programmās, kurās iegūst maģistra grādu un 7. līmeņa augstāko profesionālo kvalifikāciju; profesionālajās studiju programmās, kuras īsteno pēc vidējās izglītības programmas apguves un kuras ietver pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi. Šajā grupā ietilpst arī tā dēvētās “garā cikla” studiju programmas, kurās iegūst ārsta vai zobārsta grādu, vai veterinārārsta profesionālo kvalifikāciju. Pēc “garā cikla” programmu apguves var stāties doktorantūrā vai rezidentūrā.

Augstskolās un koledžās studiju programmas īsteno valsts valodā. Studiju programmā, kas tiek īstenota valsts valodā, ne vairāk kā vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot citās ES oficiālajās valodās, to neattiecinot uz valsts pārbaudījumiem, kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbiem. ES oficiālajās valodās studiju programmas var īstenot šādos gadījumos:

• ja tas noteikts starpvalstu līgumos un ES programmās paredzētās sadarbības ietvaros;
• ja studiju virziena akreditācijas procesā visas tās programmas, kuras ietilpst vienā izglītības tematiskajā jomā ar ES valodā īstenojamo studiju programmu, ir saņēmušas augstāko novērtējumu “labi” un “izcili”;
• ja tās ir kopīgās studiju programmas.

Citās svešvalodās drīkst īstenot studiju programmas, tostarp kopīgās studiju programmas, ja tas ir nepieciešams studiju programmas mērķu sasniegšanai, šādās izglītības programmu grupās: valodu un kultūras studijas, valodu programmas.

Uzņemšana augstākās izglītības programmās

Uzņemšanu studiju programmās regulē augstākās izglītības iestādes uzņemšanas noteikumi. Uzņemšanas noteikumus augstskolas izstrādā, ievērojot Ministru kabineta noteikumus par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās. Uzņemšanas noteikumi ir pieejami augstskolu un koledžu mājaslapās, kā arī NIID.LV studiju programmu aprakstos.

Studiju programmās pēc vidusskolas (īsā cikla, 1.cikla - bakalaura līmeņa programmās) uzņem reflektantus ar iepriekš iegūtu vidējo izglītību, ko apliecina atestāts par vispārējo vidējo izglītību vai diploms par profesionālo vidējo izglītību. Uzņemšana pilna laika programmās notiek konkursa kārtībā pēc centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem. Personas, kas vidējo izglītību ieguvušas līdz 2004. gadam vai ārzemēs, kā arī personas ar invaliditāti, uzņem konkursa kārtībā pēc gada vērtējumiem un/vai vērtējumiem noteiktos priekšmetos. Augstākās izglītības iestādes var noteikt arī papildu kritērijus uzņemšanas konkursam, tostarp organizēt iestājpārbaudījumus.

Konkursa atlases kritērijs ir nokārtoto matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas CE rezultāti vienā no mācību satura apguves līmeņiem (vispārīgais, optimālais vai augstākais) pēc izvēles, un citu pēc izvēles nokārtoto CE rezultāti. Augstskola un koledža var noteikt kā papildu kritēriju arī CE rezultātu konkrētā mācību priekšmetā un/vai līmenī. CE rezultātu salīdzināšanai nosaka koeficientus:

• optimālā mācību satura apguves līmeņa CE piemēro koeficientu 0,75, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem;
• vispārīgā mācību satura apguves līmeņa CE piemēro koeficientu 0,50, pielīdzinot augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizētajiem eksāmeniem.

Ja persona ir ieguvusi izglītību ārvalstīs un vēlas studēt Latvijā, ārvalstīs (izņemot Igaunijā un Lietuvā) saņemtajam izglītības dokumentam ir jāveic ekspertīze, lai noteiktu, kādam Latvijas akadēmiskajam grādam vai izglītības dokumentam to var pielīdzināt. Akadēmisko grādu, vidējās un augstākās izglītības dokumentu ekspertīzi veic un izziņu par to izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (AIC).

Pieteikties studijām reflektanti var elektroniski vai klātienē. Elektroniskās pieteikšanās iespēju nodrošina gan Vienotais valsts un pašvaldību pakalpojumu portāls Latvija.lv, gan arī vairāku augstskolu un koledžu mājaslapās izveidotās elektroniskās pieteikšanās sistēmas.

2. cikla studiju programmās konkursa kārtībā uzņem reflektantus pēc bakalaura, profesionālā bakalaura vai augstākās profesionālās izglītības (1. cikla) studiju programmas absolvēšanas. Pēc īsā cikla (koledžas) programmas apguves 2. cikla programmās iestāties nevar – vispirms jāpabeidz 1.cikla programma. Stājoties 1.cikla programmās pēc īsā cikla tajā pašā vai līdzīgā tematiskā jomā, pastāv iespēja uzsākt studijas vēlākos posmos – no 2. vai vēlāka semestra.

Doktorantūrā uzņem konkursa kārtībā pēc 2. cikla programmas absolvēšanas. Rezidentūrā uzņem pēc ārsta vai zobārsta grāda ieguves.

Pieteikties studijām 2. cikla studiju programmās, kā arī doktorantūrā un rezidentūrā, reflektanti var caur augstskolu un koledžu mājaslapās izveidotajām elektroniskās pieteikšanās sistēmām vai ierodoties klātienē un iesniedzot dokumentus uzņemšanas komisijai augstskolu un koledžu noteiktajos termiņos.

Kur meklēt informāciju

Augstākās izglītības apraksts ir pieejams izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) mājaslapā.

Profesiju darba vides apraksti, attēlu galerijas, pieredzes stāsti, informācija par profesiju apguves iespējām ir pieejama vietnē “Profesiju Pasaule”.

Augstākās izglītības programmu saraksti ir pieejami NIID.LV datubāzē:

• Īsā cikla (koledžas) augstākās profesionālās izglītības programmas (5.LKI) - dod iespēju iegūt 5. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Īsā cikla programmas var būt daļa no 1.cikla programmām. Jāstudē 2-3 gadi;
• 1.cikls - Bakalaura studiju programmas (6.LKI) – dod iespēju iegūt bakalaura grādu noteiktā zinātnes nozarē, jāstudē 3-4 gadi;
• 1.cikls - Profesionālā bakalaura studiju programmas (6.LKI) – dod iespēju iegūt bakalaura grādu un 6. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Jāstudē 4-5 gadi;
• 1.cikls - Profesionālās studiju programmas pēc vidējās izglītības (6.LKI) – dod iespēju iegūt 6. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Jāstudē 4-5 gadi.
• 1.cikls - Profesionālā bakalaura vai profesionālās studiju programmas pēc koledžas (6.LKI) - dod iespēju iegūt 6. līmeņa profesionālo kvalifikāciju un/ vai bakalaura grādu. Jāstudē 1-3 gadi.
• 2.cikls - Garā cikla profesionālās studiju programmas pēc vidusskolas (7.LKI) - dod iespēju iegūt ārsta, farmaceita vai zobārsta grādu, vai veterinārārsta profesionālo kvalifikāciju. Jāstudē 5-6 gadi. Pēc šo programmu absolvēšanas var uzreiz stāties trešā cikla studiju programmās - doktorantūrā vai rezidentūrā.
• 2.cikls - Maģistra studiju programmas (7.LKI) - dod iespēju iegūt maģistra grādu noteiktā zinātnes nozarē, jāstudē 1-2 gadi;
• 2.cikls - Profesionālā maģistra studiju programmas (7.LKI) - dod iespēju iegūt maģistra grādu un 7. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Jāstudē 1,5-3 gadi;
• 2.cikls - Profesionālās studiju programmas pēc bakalaura līmeņa studijām (7.LKI) - dod iespēju iegūt 7. līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Jāstudē 1-3 gadi.
• 3.cikls - Doktorantūras un rezidentūras studiju programmas (8.LKI) – doktora programmās jāstudē 3-4 gadi, iegūst zinātņu doktora grādu noteiktā zinātnes nozarē vai profesionālā doktora grādu mākslās. Rezidentūrā jāstudē 2-6 gadi, iegūst 7. līmeņa kvalifikāciju kādā no medicīnas specialitātēm, apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm.

NIID.LV raksts “Dokumentu iesniegšana augstākās izglītības programmās 2023./24. mācību gadā”.

Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks ir pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) mājaslapā.

Normatīvais regulējums

Izglītības likums.

Profesionālās izglītības likums.

Augstskolu likums.

Ministru kabineta noteikumi Nr.240 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.305 “Noteikumi par valsts profesionālās augstākās izglītības standartu”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.62 “Noteikumi par sākuma termiņu reflektantu reģistrācijai un uzņemšanai 2023. gadā”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.846 “Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās”.

Ministru kabineta noteikumi Nr.932 “Studiju uzsākšanas kārtība vēlākos studiju posmos”

Ministru kabineta noteikumi Nr. Nr.505 “Ārpus formālās izglītības apgūto vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenču un iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”.

Par iestāšanos visās izglītības pakāpēs lasi NIID.LV rakstā “Kā iestāties Latvijas izglītības iestādēs”!