Labdien!

Gatavojot atbildi, sazinājāmies ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu servisa speciālisti, kura informēja, ka RSU nepiedāvā kārtot iestājpārbaudījumus ķīmijā un bioloģijā tiem, kuriem nav centralizētā eksāmena (CE) vērtējuma šajos priekšmetos.

Savā jautājumā neesat minējusi, kādēļ neesat kārtojusi CE ķīmijā un/vai bioloģijā. Ja neesat kārtojusi minētos CE atbrīvojuma dēļ, tad RSU Uzņemšanas noteikumu VI daļā ir aprakstīta kārtība, kādā tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas CE. Piemēram, noteikumu 43. punkts nosaka, ka personas, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas no CE kārtošanas, tiek uzņemtas studiju programmās atbilstīgi RSU Uzņemšanas komisijas atsevišķam lēmumam par vidējās izglītības gala pārbaudījumu pielīdzināšanu CE vērtējumiem. Kāda ir pielīdzināšanas kārtība Jūsu izvēlētajā studiju programmā, iesakām noskaidrot, sazinoties ar RSU Studentu servisa speciālistiem pa tālruni 67321321 vai e-pastu studentuserviss@rsu.lv.

Savukārt, ja CE ķīmijā un/vai bioloģijā nekārtojāt cita iemesla dēļ (piemēram, tādēļ, ka vidusskolas laikā vēl neplānojāt stāties RSU un nezinājāt, ka minētie CE vērtējumi būs nepieciešami, vai ja minētie CE ir obligāts nosacījums un tos nevar aizstāt ar gada atzīmi), tad Jums ir iespēja nokārtot CE Latvijas Universitātē, piesakoties CE kārtošana līdz nākamā gada 15. decembrim (šogad šī iespēja jau ir nokavēta). Kā personām ar iegūtu vidējo izglītību pieteikties CE kārtošanai, lasiet NIID.LV rakstā par CE kārtošanu augstskolās (raksts katru gadu tiek aktualizēts).

Savukārt par to, kā sekmīgāk sagatavoties CE kārtošanai, Jūs varat izlasīt NIID.LV rakstā “Sagatavošanas kursi valsts pārbaudījumiem un studijām”.

Labdien!

Mācoties tehnikumā (arī tad, ja mācību laikā ir sekmīgi nokārtoti visi nepieciešamie centralizētie eksāmeni (CE)), atestātu saņemt nevar. Vispārējo vidējo izglītību apliecinošu dokumentu izsniedz tikai pēc vispārējās vidējās izglītības programmas pilnas apguves.

Lai vidējā izglītība būtu iegūta, ir jāpabeidz vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības programmas apguve. Pēc CE nokārtošanas tehnikumā, neturpinot mācības, personas iegūtās izglītības statuss ir nepabeigta vidējā profesionālā izglītība. Šādā gadījumā persona nesaņem diplomu*, bet tehnikuma izsniegtu izziņu par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi, apliecību par moduļa (vai vairāku moduļu) apguvi un profesionālās kvalifikācijas apliecību, ja programmas apguves laikā ir kārtots kāds profesionālās kvalifikācijas eksāmens (zemāka profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikācijā). Minētie dokumenti nedod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības iestādēs, taču dod iespēju apgūtās prasmes izmantot darba tirgū vai vēlāk iestāties tādas pašas vai līdzīgas tematiskās jomas profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos.

Tādējādi, lai iegūtu vidējo izglītību un varētu iestāties augstākās izglītības iestādē, personai ir divi risinājumi:

1) Pabeigt profesionālās izglītības programmas apguvi tajā pašā vai citā profesionālās izglītības iestādē, kas īsteno līdzīgu programmu, iestājoties vēlākos posmos (ātrākais ceļš);

2) Iestāties vispārējās vidējās izglītības programmā un, sekmīgi pabeidzot to, saņemt vispārējās vidējās izglītības ieguvi apliecinošu dokumentu (atestātu). Izvēloties šo ceļu, ir jārēķinās, ka profesionālās vidējās izglītības programma būtiski atšķiras no vispārizglītojošās vidusskolas programmas. Līdz ar to personai būs 1)jāapgūst visi tie priekšmeti, kuri ir iekļauti konkrētās programmas mācību plānā un kuri nav apgūti profesionālās izglītības programmā; 2)jānokārto vismaz divi CE augstākajā līmenī, kā to paredz vispārējās vidējās izglītības standarts.

Profesionālās izglītības likumā (6.pants) ir noteikts, ka

• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību un profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis profesionālās izglītības programmu un nokārtojis valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus (CE + profesionālās kvalifikācijas eksāmenu);
• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu un nokārtojis CE, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Tādējādi diplomu (bez kvalifikācijas apliecības) var saņemt arī tādā gadījumā, ja kvalifikācijas eksāmenā saņem nepietiekamu vērtējumu, taču visi 4. kursā iekļautie profesionālie priekšmeti un moduļi, praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse ir jāapgūst, un kvalifikācijas eksāmens ir jākārto.

Labdien!

Īsā cikla (1. līmeņa) programmu “Zobu higiēnists” īsteno Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Īstenošanas ilgums ir 2 gadi. Mācības notiek tikai pilna laika klātienē, neklātienes studijas nav paredzētas. Programmā uzņem personas ar vidējo profesionālo vai augstāku medicīnisko izglītību un zobārsta asistenta, zobārstniecības māsas, zobu tehniķa, māsas vai feldšera (ārsta palīga) kvalifikāciju.

Gatavojot atbildi, sazinājāmies ar RSU Zobārstniecības fakultātes mācību procesa organizatori Initu Strautnieci, kura informēja, ka liela daļa topošo zobu higiēnistu strādā paralēli studijām (pārsvarā nepilnas slodzes darbu, jo mācības ir intensīvas), ņemot vērā, ka programmā uzņem jaunos speciālistus, kuri jau ir ieguvuši kvalifikāciju veselības aprūpes nozarē un, iespējams, uzsākuši darba gaitas. Studijas notiek darba dienās (no pirmdienas līdz piektdienai) laikā no 8:00 līdz 20:00 pēc mainīga grafika, piemēram, vienu dienu no 8:00 līdz 14:00, citu dienu – no 15:00 līdz 19:00 utt. Sestdienas ir brīvas. Kontaktstundas veido 52 % no mācību kursa apjoma. Atsevišķas lekcijas (1-3 reizes nedēļā) ir organizētas tiešsaistes formātā, un tās var noklausīties arī ierakstā, sev ērtā laikā. Studiju grafiks ir pieejams aptuveni mēnesi pirms katra semestra sākuma.

Informācijas precizēšanai Jūs varat sazināties ar RSU Zobārstniecības fakultātes speciālistiem, kontaktinformācija pieejama šajā saitē.

Papildu informācija

Vairāk par zobu higiēnista profesiju (darba apraksts, intervija ar profesionāli, attēlu galerija, mācību iespējas) Jūs varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Neformālās izglītības programmu “Reglamentētās prasības automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas projektēšanas, montāžas, apkalpošanas un ekspluatācijas darbu nodrošināšanai apmācības” 70 akadēmisko stundu apjomā īsteno pieaugušo izglītības iestādes vai nozares uzņēmumi, piemēram, Profesionālās tālākizglītības centrs “Mācību centrs Preventa” (maksa - 650 EUR + PVN) un SIA “Latakva Fire Service” (maksa tiek noteikta individuāli pēc uzņēmuma pieprasījuma).

Informācijas precizēšanai iesakām Jums sazināties ar minētajiem uzņēmumiem. Iespējams, labus ieteikumus izglītības iestādes izvēlē Jums varētu sniegt arī nozares profesionāļi – Latvijas Ugunsdrošības asociācijas biedri.

Labdien!

Gatavojot atbildi, sazinājāmies ar Latvijas Apbedītāju asociācijas pārstāvi, kurš skaidroja, ka Latvijā balzamētāja profesiju apgūt nevar – ne formālajā, ne neformālajā izglītībā. Balzamētāja profesiju nevar apgūt arī pie meistariem Latvijas Amatniecības kamerā.

Speciālists skaidroja, ka sertificētie balzamētāji, kas mirušo ķermeņu balzamēšanas pakalpojumu piedāvā Latvijā, ir mācījušies ASV. Vairākās ASV augstākās izglītības iestādes piedāvā programmas apbedīšanas zinātnēs (Mortuary Science), kas ietver balzamēšanu, anatomiju, ķīmiju un citus saistītos priekšmetus. Programmas apbedīšanas zinātnēs, piedāvā, piemēram:

• Cincinnati College of Mortuary Science (Sinsinati, Ohaio štats)
• American Academy McAllister Institute of Funeral Service (Ņujorka, Ņujorkas štats)
• Dallas Institute of Funeral Service (Dallasa, Teksasas štats) u.c.

Pēc mācību pabeigšanas ir jāiziet prakse, pēc tam var kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt sertifikātu.

Iespējams, ka Latvijā balzamēšanas prasmes var iegūt darba vidē, strādājot vai piesakoties darbā apbedīšanas uzņēmumos (jo Latvijas Republikā šī profesija nav reglamentēta, t.i., darba devējs pats var noteikt, kādas ir izglītības un kvalifikācijas prasības pretendentam uz konkrēto vakanci). Iesakām sazināties ar tiem apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā balzamēšanas pakalpojumus, lai iegūtu precīzāku informāciju par iespējām apgūt balzamētāja prasmes.

1. 1. Arodizglītības programmā “Policijas darbs” (jāmācās 1 gads klātienē, iegūst Valsts policijas jaunākā inspektora kvalifikāciju (3. profesionālās kvalifikācijas līmenis));

1. 1. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Policijas darbs” (jāstudē 2 gads pilna laika klātienes studijās, iegūst Valsts policijas jaunākā virsnieka kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis)).

• Par Valsts policijas darbu un dažādām profesijām;
• Par Pašvaldības policijas darbu un dažādām profesijām.

Labdien!

Bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” (pilna laika klātienē jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā) uzņem personas ar vidējo izglītību atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumiem: CE latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Augstskolas var uzņemšanas konkursā piešķirt papildu punktus – piemēram, Daugavpils universitāte piešķir papildu punktus par nokārtotu CE bioloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte – par godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs u.c.

Iespējas tikt uzņemtam budžeta vai maksas studiju vietās summējas no vairāku faktoru kopuma:

1)Piešķirto budžeta/ maksas vietu skaita konkrētajā augstskolā/ studiju programmā;

2)Atbilstības uzņemšanas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem (iegūtajiem CE vērtējumiem, papildu punktu piešķiršanas kritērijiem u.c. – aprēķina formula noteikta katras augstskolas uzņemšanas noteikumos un programmu aprakstos). Jo augstākā līmenī nepieciešamie CE ir nokārtoti un jo labāki vērtējumi tajos saņemti, jo lielāka iespēja iestāties izvēlētajā studiju programmā, t.sk. budžeta grupā;

3)Pretendentu skaita uz studiju vietām – t.i., cik liels ir konkurss. Pieteikumu skaitu nav iespējams prognozēt, taču Jūs varat priekšstatam iepazīties ar iepriekšējo gadu statistiku, piemēram:

• Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas statistika;
• Latvijas Universitātes pieteikumu statistika;
• 2024.gada pieteikumu statistika Latvijas augstskolās portālā Latvija.lv.

Tādējādi iesakām Jums 1) sameklēt sev piemērotu augstskolu/ studiju programmu; 2) rūpīgi iepazīties ar augstskolas Uzņemšanas noteikumiem; 3) sazināties ar Uzņemšanas komisiju un precizēt, kādas ir iestājprasības konkrētajā programmā, cik daudz budžeta vietu plānots, par ko tiek piešķirti papildu punkti konkursā u.c. nianses.

Vēršam uzmanību, ka, lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā “Psiholoģija”, kuru absolvējot, iegūst maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Tātad kopumā jāstudē 5 gadi.

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

NIID.LV neveic izglītības pakāpes un/vai kvalifikācijas līmeņa noteikšanu, un NIID.LV tīmekļa vietnē nav pieejamas arī attiecīgās veidlapas. Izglītības dokumentu izskatīšanu un pielīdzināšanu veic Akadēmiskās informācijas centrs (AIC). Parasti izglītības dokumentu ekspertīzi veic gadījumos, kad ir nepieciešama

• Ārvalstīs iegūtu izglītības dokumentu akadēmiskā atzīšana – lai turpinātu izglītību vai strādātu nereglamentētā profesijā;
• Ārvalstīs iegūtas profesionālās kvalifikācijas atzīšana – lai strādātu reglamentētā profesijā (piemēram, arhitekta, būvinženiera, skolotāja, ārsta, māsas, masiera u.c.);
• Iepriekš iegūto diplomu pielīdzināšana – attiecas uz augstāko izglītību, kas iegūta līdz 2000.gada 26.decembrim.

Katrā no minētajām sadaļām ir pieejamas arī iesniegumu veidlapas, kuras var aizpildīt un pēc tam nosūtīt AIC ekspertīzes veikšanai.

Savā jautājumā neesat minējusi, 1) kāda ir Jūsu iegūtā izglītība un kur esat to ieguvusi; 2) kādam nolūkam Jums ir nepieciešama izglītības pakāpes/ kvalifikācijas līmeņa noskaidrošana. Ja, piemēram, Jūs esat iepriekšējos gados pabeigusi akreditētu arodizglītības, vidējās profesionālās izglītības vai tālākizglītības programmu Latvijā un ieguvusi valsts atzītu izglītības dokumentu, kurā norādīts kvalifikācijas līmenis, tad izglītības dokumentu ekspertīzi veikt nav nepieciešams – Jūsu iegūtie izglītības dokumenti ir derīgi gan iesniegšanai darba devējam, gan izglītības turpināšanai.

Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma Pārejas noteikumu 30. punktam, sākot ar 2022. gada 1. augustu, iepriekš iegūtais 2. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL) automātiski atbilst mūsdienu 3.PKL, 3. PKL atbilst 4.PKL, 4.PKL – 5.PKL utt. Tādējādi, ja piemēram, esat ieguvusi iepriekšējos gados 3.PKL kvalifikāciju, tad mūsdienās tā automātiski atbilst 4.PKL, un atzīšanas procedūra nav jāveic.

Vairāk par kvalifikācijas līmeņu atbilstību mūsdienu kvalifikācijas līmeņiem lasiet NIID.LV sagatavotajā materiālā “Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā”.

Labdien!

Mūsdienās medmāsas profesiju vairs nevar apgūt koledžās. Māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikāciju var iegūt, studējot profesionālā bakalaura programmā “Māszinības” kādā no universitātēm. Jāstudē ir 4 gadi pilna laika klātienē.

Ārsta palīga (feldšera) kvalifikāciju iegūst, studējot koledžā vai universitātē īsā cikla (1. līmeņa) programmā “Ārstniecība”. Jāstudē ir 3 gadi pilna laika klātienē.

Savukārt māsas palīga kvalifikāciju var iegūt, mācoties koledžā arodizglītības vai profesionālās tālākizglītības programmā “Māszinības” (uzņem personas ar pamatizglītību vai vidējo izglītību). Šajās programmās jāmācās 1 gads, un programmas arī tiek īstenotas klātienē.

Gandrīz visas programmas veselības aprūpes nozarē tiek īstenotas klātienes formā, taču atsevišķi teorētiskie moduļi var tikt īstenoti arī neklātienes vai tālmācības formā. Lai noskaidrotu, kā tiek organizētas mācības, iesakām Jums sazināties ar izvēlēto izglītības iestādi.

Zināšanai informējam, ka šobrīd turpinās pieteikšanās mācībām ar ES fondu līdzfinansējumu projektā “Mācības nodarbinātajiem”. Mācībām līdz 20. decembrim var pieteikties nodarbinātie un pašnodarbinātie no 18 gadu vecuma. Veselības un sociālās aprūpes nozarē šobrīd var apgūt māsas palīga vai aprūpētāja profesijas. Mācības tiek organizētas tā, lai strādājoši cilvēki varētu tās apvienot ar darbu. Plānots, ka pēc Jaunā gada būs jauna uzņemšana, kurā tiks piedāvāts lielāks programmu klāsts.

Papildus par māsas palīga, ārsta palīga, māsas un citām veselības aprūpes nozares profesijām (darba apraksts, attēlu galerija, mācību iespējas) varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.