Labdien!

Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 96. punktā ir noteikta no 26.12.2000. līdz 11.10.2022. iegūto grādu un profesionālo kvalifikāciju atbilstība mūsdienu studijās iegūstamajiem grādiem un profesionālajām kvalifikācijām:

1) akadēmiskais bakalaura grāds atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam;

2) akadēmiskais maģistra grāds atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam;

3) zinātniskais doktora grāds atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam zinātnes doktora grādam;

4) pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un ceturtā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst īsā cikla profesionālajai augstākajai izglītībai un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;

5) otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība:

a) piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtai sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtai septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai atbilstoši studiju programmas kodam pēc Latvijas izglītības klasifikācijas otrā klasifikācijas līmeņa,

b) profesionālais bakalaura grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam un sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai,

c) profesionālais maģistra grāds vai profesionālais maģistra grāds un piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam vai otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai;

6) profesionālais doktora grāds mākslās atbilst trešā cikla augstākajā izglītībā iegūtam profesionālā doktora grādam mākslās.

Tādējādi,

1)ja 2006. gadā esat ieguvusi akadēmiskā maģistra grādu valsts pārvaldē, tad Jums ir otrā cikla augstākā izglītība, savukārt, ja esat ieguvusi profesionālā maģistra grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tad Jūsu iegūtā izglītība atbilst otrā cikla augstākajā izglītībā iegūtam maģistra grādam un septītā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.

2)ja cilvēks 2017. gadā ir ieguvis profesionālā bakalaura grādu un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, tad viņa iegūtā izglītība atbilst pirmā cikla augstākajā izglītībā iegūtam bakalaura grādam un sestā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai.

Labdien!

Profesionālajās vidējās izglītības iestādes piedāvā apgūt profesijas, kuru programmu apguves ietvaros jaunieši tiek sagatavoti auto B kategorijas un traktortehnikas kategorijas (TR1, TR2, TR3 vai TR4) vadīšanas apliecības iegūšanai. Šajās programmās uzņem pēc 9. klases un mācību ilgums ir 4 gadi. Noslēgumā tiek iegūta profesionālā vidējā izglītība. Piemēram, profesijas: Meža mašīnu operators;  Smago spēkratu mehāniķis; Būvniecības un ceļu būves mašīnu tehniķis.
Ogres tehnikums īsteno arī neformālo izglītības programmu “TR3 kategorijas traktortehnikas vadītājs (meža mašīnas, ekskavatori, iekrāvēji un speciālās pašgājējmašīnas)” programmas ilgums 59 stundas, vairāk informāciju varat skatīt: https://ovt.lv/tr3-kategorijas-traktortehnikas-vaditajs.
Zināšanai informēju, ka dažādu kategoriju traktortehnikas vadītāju apmācību veic traktortehnikas vadītāju apmācības izglītības iestādes (autoskolas). Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra uztur un aktualizē minēto izglītības iestāžu sarakstu un tas apskatāms ŠEIT. Piemēram, viena no šādām autoskolām ir "KRASTS" https://traktoristiem.lv.
Izvērstu informāciju par traktortehnikas vadītāja apliecības ieguvi varat apskatīties šeit: https://www.vtua.gov.lv/lv/traktortehnikas-vaditaju-eksaminacija.
Savukārt dažādu traktortehnikas kategoriju veidu skaidrojumu varat skatīt ŠEIT.

Papildu informācija:

• Ceļu satiksmes likums (24. pants nosaka transportlīdzekļu vadītāju un atsevišķu kategoriju ceļu satiksmes dalībnieku vecuma ierobežojumu).
• Traktortehnikas vadītāju tiesību iegūšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Traktortehnikas vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas, kā arī traktortehnikas vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtība”.

Labdien!

Gatavojot atbildi, sazinājāmies ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studentu servisa speciālisti, kura informēja, ka RSU nepiedāvā kārtot iestājpārbaudījumus ķīmijā un bioloģijā tiem, kuriem nav centralizētā eksāmena (CE) vērtējuma šajos priekšmetos.

Savā jautājumā neesat minējusi, kādēļ neesat kārtojusi CE ķīmijā un/vai bioloģijā. Ja neesat kārtojusi minētos CE atbrīvojuma dēļ, tad RSU Uzņemšanas noteikumu VI daļā ir aprakstīta kārtība, kādā tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas CE. Piemēram, noteikumu 43. punkts nosaka, ka personas, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas no CE kārtošanas, tiek uzņemtas studiju programmās atbilstīgi RSU Uzņemšanas komisijas atsevišķam lēmumam par vidējās izglītības gala pārbaudījumu pielīdzināšanu CE vērtējumiem. Kāda ir pielīdzināšanas kārtība Jūsu izvēlētajā studiju programmā, iesakām noskaidrot, sazinoties ar RSU Studentu servisa speciālistiem pa tālruni 67321321 vai e-pastu studentuserviss@rsu.lv.

Savukārt, ja CE ķīmijā un/vai bioloģijā nekārtojāt cita iemesla dēļ (piemēram, tādēļ, ka vidusskolas laikā vēl neplānojāt stāties RSU un nezinājāt, ka minētie CE vērtējumi būs nepieciešami, vai ja minētie CE ir obligāts nosacījums un tos nevar aizstāt ar gada atzīmi), tad Jums ir iespēja nokārtot CE Latvijas Universitātē, piesakoties CE kārtošana līdz nākamā gada 15. decembrim (šogad šī iespēja jau ir nokavēta). Kā personām ar iegūtu vidējo izglītību pieteikties CE kārtošanai, lasiet NIID.LV rakstā par CE kārtošanu augstskolās (raksts katru gadu tiek aktualizēts).

Savukārt par to, kā sekmīgāk sagatavoties CE kārtošanai, Jūs varat izlasīt NIID.LV rakstā “Sagatavošanas kursi valsts pārbaudījumiem un studijām”.

Labdien!

Mācoties tehnikumā (arī tad, ja mācību laikā ir sekmīgi nokārtoti visi nepieciešamie centralizētie eksāmeni (CE)), atestātu saņemt nevar. Vispārējo vidējo izglītību apliecinošu dokumentu izsniedz tikai pēc vispārējās vidējās izglītības programmas pilnas apguves.

Lai vidējā izglītība būtu iegūta, ir jāpabeidz vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības programmas apguve. Pēc CE nokārtošanas tehnikumā, neturpinot mācības, personas iegūtās izglītības statuss ir nepabeigta vidējā profesionālā izglītība. Šādā gadījumā persona nesaņem diplomu*, bet tehnikuma izsniegtu izziņu par profesionālās izglītības programmas daļas apguvi, apliecību par moduļa (vai vairāku moduļu) apguvi un profesionālās kvalifikācijas apliecību, ja programmas apguves laikā ir kārtots kāds profesionālās kvalifikācijas eksāmens (zemāka profesionālās kvalifikācijas līmeņa kvalifikācijā). Minētie dokumenti nedod tiesības turpināt izglītību augstākās izglītības iestādēs, taču dod iespēju apgūtās prasmes izmantot darba tirgū vai vēlāk iestāties tādas pašas vai līdzīgas tematiskās jomas profesionālās izglītības programmas vēlākos posmos.

Tādējādi, lai iegūtu vidējo izglītību un varētu iestāties augstākās izglītības iestādē, personai ir divi risinājumi:

1) Pabeigt profesionālās izglītības programmas apguvi tajā pašā vai citā profesionālās izglītības iestādē, kas īsteno līdzīgu programmu, iestājoties vēlākos posmos (ātrākais ceļš);

2) Iestāties vispārējās vidējās izglītības programmā un, sekmīgi pabeidzot to, saņemt vispārējās vidējās izglītības ieguvi apliecinošu dokumentu (atestātu). Izvēloties šo ceļu, ir jārēķinās, ka profesionālās vidējās izglītības programma būtiski atšķiras no vispārizglītojošās vidusskolas programmas. Līdz ar to personai būs 1)jāapgūst visi tie priekšmeti, kuri ir iekļauti konkrētās programmas mācību plānā un kuri nav apgūti profesionālās izglītības programmā; 2)jānokārto vismaz divi CE augstākajā līmenī, kā to paredz vispārējās vidējās izglītības standarts.

Profesionālās izglītības likumā (6.pants) ir noteikts, ka

• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību un profesionālās kvalifikācijas apliecību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis profesionālās izglītības programmu un nokārtojis valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus (CE + profesionālās kvalifikācijas eksāmenu);
• Diplomu par profesionālo vidējo izglītību izsniedz izglītojamam, kurš pilnībā apguvis vidējās izglītības programmu un nokārtojis CE, bet veselības stāvokļa dēļ nespēj kārtot profesionālās kvalifikācijas eksāmenus vai nav saņēmis pietiekamu vērtējumu profesionālās kvalifikācijas eksāmenā.

Tādējādi diplomu (bez kvalifikācijas apliecības) var saņemt arī tādā gadījumā, ja kvalifikācijas eksāmenā saņem nepietiekamu vērtējumu, taču visi 4. kursā iekļautie profesionālie priekšmeti un moduļi, praktiskās mācības un kvalifikācijas prakse ir jāapgūst, un kvalifikācijas eksāmens ir jākārto.

Labdien!

Īsā cikla (1. līmeņa) programmu “Zobu higiēnists” īsteno Rīgas Stradiņa universitāte (RSU). Īstenošanas ilgums ir 2 gadi. Mācības notiek tikai pilna laika klātienē, neklātienes studijas nav paredzētas. Programmā uzņem personas ar vidējo profesionālo vai augstāku medicīnisko izglītību un zobārsta asistenta, zobārstniecības māsas, zobu tehniķa, māsas vai feldšera (ārsta palīga) kvalifikāciju.

Gatavojot atbildi, sazinājāmies ar RSU Zobārstniecības fakultātes mācību procesa organizatori Initu Strautnieci, kura informēja, ka liela daļa topošo zobu higiēnistu strādā paralēli studijām (pārsvarā nepilnas slodzes darbu, jo mācības ir intensīvas), ņemot vērā, ka programmā uzņem jaunos speciālistus, kuri jau ir ieguvuši kvalifikāciju veselības aprūpes nozarē un, iespējams, uzsākuši darba gaitas. Studijas notiek darba dienās (no pirmdienas līdz piektdienai) laikā no 8:00 līdz 20:00 pēc mainīga grafika, piemēram, vienu dienu no 8:00 līdz 14:00, citu dienu – no 15:00 līdz 19:00 utt. Sestdienas ir brīvas. Kontaktstundas veido 52 % no mācību kursa apjoma. Atsevišķas lekcijas (1-3 reizes nedēļā) ir organizētas tiešsaistes formātā, un tās var noklausīties arī ierakstā, sev ērtā laikā. Studiju grafiks ir pieejams aptuveni mēnesi pirms katra semestra sākuma.

Informācijas precizēšanai Jūs varat sazināties ar RSU Zobārstniecības fakultātes speciālistiem, kontaktinformācija pieejama šajā saitē.

Papildu informācija

Vairāk par zobu higiēnista profesiju (darba apraksts, intervija ar profesionāli, attēlu galerija, mācību iespējas) Jūs varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Neformālās izglītības programmu “Reglamentētās prasības automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas projektēšanas, montāžas, apkalpošanas un ekspluatācijas darbu nodrošināšanai apmācības” 70 akadēmisko stundu apjomā īsteno pieaugušo izglītības iestādes vai nozares uzņēmumi, piemēram, Profesionālās tālākizglītības centrs “Mācību centrs Preventa” (maksa - 650 EUR + PVN) un SIA “Latakva Fire Service” (maksa tiek noteikta individuāli pēc uzņēmuma pieprasījuma).

Informācijas precizēšanai iesakām Jums sazināties ar minētajiem uzņēmumiem. Iespējams, labus ieteikumus izglītības iestādes izvēlē Jums varētu sniegt arī nozares profesionāļi – Latvijas Ugunsdrošības asociācijas biedri.

Labdien!

Gatavojot atbildi, sazinājāmies ar Latvijas Apbedītāju asociācijas pārstāvi, kurš skaidroja, ka Latvijā balzamētāja profesiju apgūt nevar – ne formālajā, ne neformālajā izglītībā. Balzamētāja profesiju nevar apgūt arī pie meistariem Latvijas Amatniecības kamerā.

Speciālists skaidroja, ka sertificētie balzamētāji, kas mirušo ķermeņu balzamēšanas pakalpojumu piedāvā Latvijā, ir mācījušies ASV. Vairākās ASV augstākās izglītības iestādes piedāvā programmas apbedīšanas zinātnēs (Mortuary Science), kas ietver balzamēšanu, anatomiju, ķīmiju un citus saistītos priekšmetus. Programmas apbedīšanas zinātnēs, piedāvā, piemēram:

• Cincinnati College of Mortuary Science (Sinsinati, Ohaio štats)
• American Academy McAllister Institute of Funeral Service (Ņujorka, Ņujorkas štats)
• Dallas Institute of Funeral Service (Dallasa, Teksasas štats) u.c.

Pēc mācību pabeigšanas ir jāiziet prakse, pēc tam var kārtot sertifikācijas eksāmenu un iegūt sertifikātu.

Iespējams, ka Latvijā balzamēšanas prasmes var iegūt darba vidē, strādājot vai piesakoties darbā apbedīšanas uzņēmumos (jo Latvijas Republikā šī profesija nav reglamentēta, t.i., darba devējs pats var noteikt, kādas ir izglītības un kvalifikācijas prasības pretendentam uz konkrēto vakanci). Iesakām sazināties ar tiem apbedīšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā balzamēšanas pakalpojumus, lai iegūtu precīzāku informāciju par iespējām apgūt balzamētāja prasmes.

1. 1. Arodizglītības programmā “Policijas darbs” (jāmācās 1 gads klātienē, iegūst Valsts policijas jaunākā inspektora kvalifikāciju (3. profesionālās kvalifikācijas līmenis));

1. 1. Īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā “Policijas darbs” (jāstudē 2 gads pilna laika klātienes studijās, iegūst Valsts policijas jaunākā virsnieka kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis)).

• Par Valsts policijas darbu un dažādām profesijām;
• Par Pašvaldības policijas darbu un dažādām profesijām.

Labdien!

Bakalaura studiju programmā “Psiholoģija” (pilna laika klātienē jāstudē 3 gadi, iegūst sociālo zinātņu bakalaura grādu psiholoģijā) uzņem personas ar vidējo izglītību atklātā un vienlīdzīgā konkursā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu (CE) vērtējumiem: CE latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Augstskolas var uzņemšanas konkursā piešķirt papildu punktus – piemēram, Daugavpils universitāte piešķir papildu punktus par nokārtotu CE bioloģijā, Rīgas Stradiņa universitāte – par godalgotām vietām mācību priekšmetu olimpiādēs u.c.

Iespējas tikt uzņemtam budžeta vai maksas studiju vietās summējas no vairāku faktoru kopuma:

1)Piešķirto budžeta/ maksas vietu skaita konkrētajā augstskolā/ studiju programmā;

2)Atbilstības uzņemšanas noteikumos izvirzītajiem kritērijiem (iegūtajiem CE vērtējumiem, papildu punktu piešķiršanas kritērijiem u.c. – aprēķina formula noteikta katras augstskolas uzņemšanas noteikumos un programmu aprakstos). Jo augstākā līmenī nepieciešamie CE ir nokārtoti un jo labāki vērtējumi tajos saņemti, jo lielāka iespēja iestāties izvēlētajā studiju programmā, t.sk. budžeta grupā;

3)Pretendentu skaita uz studiju vietām – t.i., cik liels ir konkurss. Pieteikumu skaitu nav iespējams prognozēt, taču Jūs varat priekšstatam iepazīties ar iepriekšējo gadu statistiku, piemēram:

• Rīgas Stradiņa universitātes uzņemšanas statistika;
• Latvijas Universitātes pieteikumu statistika;
• 2024.gada pieteikumu statistika Latvijas augstskolās portālā Latvija.lv.

Tādējādi iesakām Jums 1) sameklēt sev piemērotu augstskolu/ studiju programmu; 2) rūpīgi iepazīties ar augstskolas Uzņemšanas noteikumiem; 3) sazināties ar Uzņemšanas komisiju un precizēt, kādas ir iestājprasības konkrētajā programmā, cik daudz budžeta vietu plānots, par ko tiek piešķirti papildu punkti konkursā u.c. nianses.

Vēršam uzmanību, ka, lai varētu strādāt par psihologu, pēc bakalaura studijām ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā “Psiholoģija”, kuru absolvējot, iegūst maģistra grādu psiholoģijā un psihologa kvalifikāciju. Tātad kopumā jāstudē 5 gadi.

Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā, reģistrācija psihologu reģistrā un psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Papildu informācija

Ar dažādu specializāciju psihologu profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties Psiholoģiskā un sociālā atbalsta centrā vietnē Profesiju Pasaule.