Labdien!

Jēdzieni “mentors”, “mentordarbība“ un “mentorings” visbiežāk tiek lietoti uzņēmējdarbības jomā, taču to lieto arī izglītības, audzināšanas, karjeras atbalsta, sociālo pakalpojumu, brīvprātīgo darba, veselības aprūpes u.c. jomās. Parasti ar mentordarbību saprot sistemātiski veidotas attiecības, kas pamatojas uz atbalstu starp pieredzes bagātu personu, kura dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos un otru personu, kura ir gatava un vēlas gūt pieredzi no šīs apmaiņas un bagātināt savu personību un/ vai profesionalitāti. Tātad tas ir individuāls atbalsts, kuru viena persona sniedz otrai personai.

Latvijā mentora profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to tā neparedz obligātu sertifikāciju vai akreditāciju. Nav arī tādas biedrības vai asociācijas, kas sertificē vai akreditē mentorus. Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas mentoru profesijas: 1)skolotājs mentors, kurš sniedz atbalstu jaunajiem skolotājiem, pedagoģijas studentiem, vada pedagoģiskās prakses utt. (zemākā darba algas likme noteikta likumā, un tā ir 1526 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas) 2) sociālais mentors, kurš sniedz atbalstu personām ar invaliditāti, bēgļiem, cilvēkiem ar grūtībām integrēties sabiedrībā un darba tirgū utt. (vakancēs norādītā bruto alga ir aptuveni no 900 līdz 1300 EUR).

Veselības aprūpes iestādēs (slimnīcās, rehabilitācijas centros u.c.) mentora pienākumus bieži veic pieredzējuši vadošie speciālisti, piemēram, vecākās māsas, galvenie ārsti, nodaļu vadītāji u.c. Portālā Algas.lv norādīts, ka vecākās māsas mēnešalga Latvijā ir aptuveni no 952 līdz 2134 EUR, ārsta – no 928 līdz 2999 EUR (nav informācijas, cik veselības aprūpes speciālisti saņem par mentora pienākumu veikšanu).

Izglītības iespējas

Ne augstskolas, ne koledžas, ne citas izglītības iestādes nepiedāvā iegūt kvalifikāciju “mentors”. Mentordarbībai nepieciešamās kompetences var apgūt, mācoties speciālos kursos. Sociālajiem mentoriem mēdz būt speciāli kursi, parasti tos organizē pašvaldībās. Jauniešu atbalsta organizācija Mentor Latvia regulāri apmāca mentorus darbam ar jauniešiem.

Mentoringu var apgūt arī izaugsmes veicinātāju jeb kouču apmācību ietvaros. Šobrīd Latvijā koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c. Vairāk par kouča darbu un izglītības iespējām varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

NIID.LV rīcībā nav informācijas par aktuāliem mentoru kursiem veselības aprūpes jomā. 

Vairākus tiešsaistes kursus mentoringa jomā (gan maksas, gan bezmaksas) var atrast tiešsaistes platformā “Coursera”.

Labdien!

Latvijas Republikā lielākajai daļai juridisko profesiju (piemēram, jurista, prokurora, tiesu izpildītāja, tiesneša, advokāta, notāra u.c.) prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas normatīvajos aktos. Lai strādātu kādā no šīm profesijām Latvijā, parasti ir nepieciešams iegūt bakalaura un maģistra grādu tiesību zinātnēs + jurista profesionālo kvalifikāciju.

Nosūtām Jums programmu sarakstus:

1)Sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē – jāstudē 3-3,5 gadi;

2)Profesionālais maģistrs tiesību zinātnē (ar jurista profesionālās kvalifikācijas ieguvi)  – jāstudē 2-2,5 gadi.

3)Sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē (bez jurista kvalifikācijas ieguves) – jāstudē 1-2 gadi. Latvijā akadēmiskā maģistra programmu izvēlas tie, kuri vēlas strādāt publiskajā vai privātajā sektorā nereglamentētajās profesijās, piemēram, kā juriskonsulti, iepirkumu speciālisti, valsts/ pašvaldību iestāžu speciālisti/ ierēdņi u.c. Pirms uzsākat studijas kādā no šī saraksta programmām, iesakām noskaidrot, vai ar šādu izglītību Jūs varēsiet strādāt izvēlētajā valstī.

Tiesību zinātņu programmās iespējama arī specializācija un/vai padziļināta priekšmetu apguve, piemēram, medicīnas tiesībās, uzņēmējdarbības tiesībās, starptautiskajās/Eiropas tiesībās, krimināltiesībās, diplomātijā, mediācijā utt. (skat. studiju programmu aprakstos).

Papildus jāņem vērā, ka pretendentam uz prokurora, tiesneša, notāra u.c. amatiem ne tikai jāiegūst minētā izglītība un jurista kvalifikācija, bet arī jānostrādā noteikts gadu skaits vai jāizpilda stažēšanās programma. Turklāt jābūt nevainojamai reputācijai, nedrīkst būt sodāmības utt. (konkrētas prasības jāmeklē attiecīgajos likumos – Advokatūras likumā, Prokuratūras likumā u.c.).

Latvijā iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs

Lai ar Latvijā iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju (t.sk. jurista) strādātu ārvalstīs, vispirms ir jānoskaidro, vai šī profesija konkrētajā valstī ir reglamentēta. Saraksts ar reglamentētajām profesijām Eiropas Savienības dalībvalstīs un to kompetentajām institūcijām ir pieejams Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datubāzē. Papildus ieteicams sazināties arī ar konkrētās valsts diplomatzīšanas informācijas centru ENIC/NARIC. Informācijas centri sniedz informāciju arī par diplomatzīšanas procedūru un lēmumus pieņemošajām institūcijām konkrētajā valstī. Tāpat iesakām Jums ENIC/NARIC centrā noskaidrot, vai ar Latvijā iegūtu juridisko izglītību Jūs varat strādāt konkrētajā valstī (ņemot vērā, ka normatīvais regulējums katrā valstī var būtiski atsķirties), vai nepieciešams izpildīt kādas papildu prasības (valodu apguve, papildu kursi tiesību zinātnēs utt.), kādi dokumenti jāsagatavo (t.sk., vai izglītības/ kvalifikācijas dokumentiem nepieciešams notariāls tulkojums).

Ministru Kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumi Nr.520 “Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšanas kārtība” nosaka Latvijas institūcijas, kas izdod dokumentus par personas tiesībām darboties konkrētā profesijā, par darba pieredzi, par disciplinārpārkāpumiem, par administratīvajiem un kriminālsodiem, par bankrota neesamību.

Saskaņā ar šiem noteikumiem

• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties nereglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par Latvijā izdotu izglītības dokumentu statusu izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) (maksa EUR 37,59);
• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties reglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par to, ka personai nav ierobežotas vai liegtas tiesības darboties šajā profesijā profesionālu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu dēļ, izsniedz institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības (vai Veselības inspekcija atsevišķos gadījumos);
• izziņas par to, ka personai nav bijuši administratīvie pārkāpumi un kriminālsodāmība, izsniedz Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.

Pirms pieprasīt kādu no minētajām izziņām, uzņemošās valsts kompetentajā iestādē jāpārliecinās, ka šāda izziņa patiešām ir nepieciešama, jo dažādu valstu un dažādu iestāžu prakse mēdz atšķirties.

Vairāk par Latvijas izglītības atzīšanu citās valstīs varat uzzināt AIC mājaslapā.

Labdien!

Pirmsskolas skolotāja jeb bērnudārza audzinātāja izglītību var iegūt, studējot īsā cikla jeb 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā “Pirmsskolas skolotājs”: jāstudē 2 gadi pilna laika studijās, 2,5 gadi – nepilna laika; iegūst skolotāja kvalifikāciju (5. profesionālās kvalifikācijas līmenis). Iegūtā izglītība dod tiesības strādāt par skolotāju pirmsskolā un sākumskolas 1.klasē.

Lai iestātos īsā cikla studiju programmā, vispirms ir nepieciešams iegūt vidējo izglītību vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības iestādē. Pēc 9. klases par pirmsskolas skolotāju mācīties nevar.

Vairāk par pirmsskolas skolotāja profesiju (darba apraksts, attēlu galerija, intervija, mācību iespējas) iespējams uzzināt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Apmācības skaistumkopšanas jomā, t.sk. skropstu pieaudzēšanā, visbiežāk tiek īstenotas pieaugušo neformālās izglītības programmu (kursu) formā. Programma nav jāsertificē. Izglītības likuma 46.pants nosaka, ka fiziskām vai juridiskām personām pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai ir nepieciešams saņemt atļauju. Par neformālās izglītības programmas apguvi izsniedz apliecību (līdz 2022. gadam varēja izsniegt arī sertifikātu).

No 19.07.2023. ir spēkā Ministru Kabineta noteikumi Nr.395 “Kārtība, kādā tiek izsniegtas atļaujas neformālās izglītības programmas īstenošanai”, kuros detalizēti aprakstīts, kas jādara,  lai saņemtu atļauju, kādi dokumenti jāiesniedz, kā arī sniegts neformālās programmas parauga apraksts (skat. pielikumu).

Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība (izņemot, ja plānojat pasniegt kursus akreditētā izglītības iestādē – tad atļauju saņemt nav nepieciešams). Piemēram, Rīgas pašvaldībā atļaujas neformālo programmu īstenošanai izsniedz Rīgas izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC) Interešu izglītības programmu licencēšanas, neformālās izglītības programmu atļauju izsniegšanas un pedagogu profesionālo kompetenču pilnveides programmu saskaņošanas komisija. Detalizēta informācija par atļauju izsniegšanu ir pieejama RIIMC mājaslapā.

Ja plānojat programmu īstenot citā pašvaldībā, tad Jums jāvēršas pie attiecīgās pašvaldības speciālistiem.

Valsts normatīvajos aktos nav noteiktas izglītības, profesionālās kvalifikācijas vai darba pieredzes prasības tiem, kas īsteno kursus jeb neformālās izglītības programmas – t.i., ja īstenosiet tikai neformālās programmas, tad Jums nav obligāti papildus jāiegūst pedagoģiskā izglītība. Taču, ja vēlaties, Jūs varat apgūt pieaugušo pedagoģiju, mācoties attālināto mācību formā Latvijas Universitātes īstenotajā pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmā “Pedagoģija darbam ar pieaugušajiem”.

Papildus informējam, ka saimnieciskā darbība ir jāreģistrē arī LR Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Labdien!

Teksta korektora profesija nav iekļauta LR reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to darba devējs pats var noteikt prasības pretendentiem uz korektora vakanci. Visbiežāk darba devēji atkarībā no veicamā darba specifikas norāda, ka vēlas redzēt savā komandā teksta korektoru ar augstāko izglītību filoloģijā/ humanitārajās zinātnēs (prioritāri), vai augstāko izglītību pedagoģijā (latviešu valodas skolotājs), vai tulkošanā, žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, komunikāciju zinātnēs. Tāpat darba devēji var dot priekšroku pretendentam ar izglītību/ pieredzi noteiktā jomā (ja jārediģē teksti, kas saistīti ar šo jomu, jo pretendents labi pārzina nozares terminoloģiju) + teicamām latviešu valodas zināšanām. Iespējams, Jūs varētu apsvērt variantu iegūt sākotnējo pieredzi, rediģējot tekstus finanšu nozarē (piemēram, literārā redaktora - korektora vakance ir publicēta portālā ifinanses.lv).

Reizēm vakancēs pat netiek norādītas prasības pēc noteikta veida izglītības – pretendentam tikai jāpierāda izcilas valodas prasmes: jāveic testa uzdevums – jāizrediģē teksts un/ vai jāuzrāda iepriekš koriģētie darbi.

Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas radniecīgas profesijas, kas saistītas ar tekstu rediģēšanu:

• Literārais redaktors, kura pienākums ir novērst tekstā gramatiskās, stilistiskās kļūdas, pārbaudīt terminu rakstību, uzraudzīt, lai darbs atbilstu iecerētajam nolūkam, atbilstīgajam literārajam stilam, ieteikt autoram veikt nepieciešamos uzlabojumus (koriģēt, papildināt vai saīsināt tekstu), kā arī saskaņot labojumus ar autoru.
• Korektors, kura pienākums ir veikt tekstu koriģēšanu, literāro un gramatisko kļūdu labošanu. Korektors veic arī stilistiskus labojumus, kurus pēc tam nepieciešams saskaņot ar autoru.

Nosūtām Jums pamatstudiju un augstākā līmeņa studiju programmu sarakstus humanitārajās zinātnēs, pedagoģijā, tulkošanā, žurnālistikā un komunikāciju zinātnēs - atverot katru no sarakstiem, būs redzama informācija, kāds ir studiju īstenošanas veids (pilna/ nepilna laika) un programmu īstenošanas forma (klātiene, neklātiene vai tālmācība):

Bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 3 – 5 gadi:

• Humanitāro zinātņu bakalaurs filoloģijā;
• Sociālo zinātņu bakalaurs komunikācijas zinātnē.

Profesionālā bakalaura studiju programmas, studiju ilgums 4 gadi:

• Skolotājs (jāmeklē latviešu valodas un literatūras skolotājs);
• Tulkotājs;
• Žurnālists.

Maģistra studiju programma, studiju ilgums 2 gadi (lielākajā daļā sarakstos iekļauto programmu uzņem arī ar bakalaura grādu citās nozarēs, ne tikai humanitārajās zinātnēs – šajā gadījumā pretendentiem jākārto iestājpārbaudījums):

• Humanitāro zinātņu maģistrs filoloģijā;
• Sociālo zinātņu maģistrs komunikācijas zinātnē;
• Humanitāro zinātņu maģistrs rakstniecības studijās.

Augstskolās ir iespēja ne tikai apgūt pilnu studiju programmu, bet var arī apmeklēt atsevišķus studiju kursus klausītāja statusā, iegūstot kredītpunktus (KP) un augstskolas izsniegtu izziņu par kursu noklausīšanos (iegūtos KP vēlāk var pielīdzināt, stājoties studiju programmā). Vairāk par iespējām varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi. Piemēram, Latvijas Universitātē var pieteikties uz vairākiem studiju kursiem literārajā rediģēšanā, Rīgas Stradiņa universitātē – uz kursu Stilistika un rediģēšana (īsteno arī nepilna laika studiju formā) u.c. Vairāk par iespējām apmeklēt studiju kursus klausītāja statusā varat uzzināt, sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi.

Tāpat ir iespēja mācīties neformālās izglītības programmās – piemēram, LU Open Minded piedāvā tālmācības formā apgūt kursu “Pareiza un moderna rakstu valoda – korektora padomi”.

Papildu informācija

• Par korektora darbu papildus varat izlasīt vietnē “Profesiju Pasaule” (apraksts, intervija, attēlu galerija, izglītības iespējas);
• Tulkošanas birojs un mācību centrs “Skrivanek” ir publicējis skaidrojumu par korektora un literārā redaktora darbu “Kas ir teksta korektūra un kad to izmantot”;
• Literatūras un kultūras interneta žurnāls Punctum ir publicējis rakstu sēriju - intervijas ar autoriem, tulkotājiem, literārajiem redaktoriem: piemēram, intervija ar grāmatu redaktori Sigitu Kušneri.

Labdien!

Neformālo izglītības programmu (kursu) īstenošanai nav nepieciešams saņemt licenci. Izglītības likuma 46.pants nosaka, ka fiziskām vai juridiskām personām pieaugušo neformālās izglītības programmas īstenošanai ir nepieciešams saņemt atļauju. Ja kursus īsteno akreditēta izglītības iestāde, tad atļauju saņemt nav nepieciešams.

Atļauju neformālās izglītības programmas īstenošanai izsniedz vai to anulē attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība. Piemēram, Rīgas pašvaldībā izsniegto atļauju neformālās izglītības programmu īstenošanai reģistrs (Excel formātā) ir pieejams Rīgas izglītības un informatīvi metodiskā centra (RIIMC) mājaslapā. Informāciju par citās pašvaldībās izsniegtajām atļaujām var noskaidrot attiecīgo pašvaldību mājaslapās vai sazinoties ar izglītības speciālistiem.

Savukārt profesionālās izglītības programmu īstenošanai (profesionālās pilnveides, profesionālās tālākizglītības u.c.) gan ir nepieciešams saņemt licenci Izglītības kvalitātes valsts dienestā (IKVD). Visas licencētās programmas var atrast Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) reģistrā.