Labdien!

Vidusskolas posmā (10. – 11. klasē) pat ar vienu nesekmīgu gada vērtējumu uz nākamo klasi nepārceļ. To nosaka valstī spēkā esošais normatīvais regulējums. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 11. “Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē” 25.3 punktā noteiktajam izglītojamo pārceļ vispārējās izglītības programmas nākamajā klasē, ja 10.–11. klases skolēns mācību gada noslēgumā visos mācību priekšmetos vai kursos (izņemot tos, no kuriem skolēns ir atbrīvots) ir saņēmis vērtējumu, kas nav zemāks par četrām ballēm. Ja mācību noslēgumā ir saņemta nesekmīga atzīme, tad vidusskolēnu nepārceļ nākamajā klasē un ar direktora rīkojumu atskaita no skolas. Arī pēcpārbaudījumi (vasaras darbi) vidusskolas posmā normatīvajos aktos nav paredzēti.

Šādā gadījumā ir jāstājas atkārtoti 10.klasē (var stāties gan tajā pašā, gan citā skolā). Stājoties izglītības iestādē, būs jāiesniedz iepriekšējo izglītību apliecinoši dokumenti - gan pamatizglītību apliecinošie dokumenti, gan 10. klases liecība. Parasti tie priekšmeti, kuros ir saņemts sekmīgs vērtējums, atkārtoti nav jāapgūst (ar nosacījumu, ka sakrīt konkrētā priekšmeta apgūto stundu skaits, saturs utt. - skolās var nedaudz atšķirties atkarībā no mācību plāna). Precīzu informāciju var sniegt tikai pati izglītības iestāde.

Labdien!

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Uzņemšanas noteikumu VI daļā ir aprakstīta kārtība, kādā tiek uzņemtas personas, kuras nav kārtojušas centralizētos eksāmenus (CE), un citi īpašie gadījumi. Piemēram, noteikumu 44. punkts nosaka, ka personas ar īpašajām vajadzībām un citas personas, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atbrīvotas no centralizēto eksāmenu (CE) kārtošanas, tiek uzņemtas studiju programmās atbilstīgi RSU Uzņemšanas komisijas atsevišķam lēmumam par vidējās izglītības gala pārbaudījumu pielīdzināšanu CE vērtējumiem.

Noteikumu 14. pielikumā ir aprakstītas uzņemšanas prasības, stājoties profesionālā bakalaura programmā “Uzturs”. Obligātās prasības ir šādas:

• Vidējā izglītība;
• CE sertifikāts latviešu valodā;
• CE sertifikāts svešvalodā vai starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījuma dokuments;
• CE sertifikāts matemātikā;
• Gada atzīme ķīmijā vai bioloģijā, vai dabaszinībās.

Sazinoties ar RSU Studentu servisa speciālistu, noskaidrojām, ka, ja ir saņemts oficiāls atbrīvojums no CE kārtošanas Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā, tad programmā “Uzturs” reflektantus uzņem, pamatojoties uz gada vērtējumiem latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā (piemērojot koeficientu 0,75), kā arī ķīmijā vai bioloģijā, vai dabaszinībās.

Papildu jautājumu gadījumā iesakām Jums sazināties ar RSU Studentu servisa speciālistiem pa tālruni 67321321 vai e-pastu studentuserviss@rsu.lv.

Labdien!

Atrast izglītības iespējas, t.sk. jauniešiem ar nepabeigtu pamatizglītību, var palīdzēt NIID.LV Digitālais asistents. Jums jāizvēlas sadaļa “Man ir nepabeigta pamatizglītība”, un tālāk ir iespēja izvēlēties vienu no divām iespējām:

1. Profesionālā pamatizglītība ar nepabeigtu pamatizglītību (šobrīd tiek piedāvātas tikai 3 izglītības programmas Jelgavas Amatu vidusskolā), vai
2. Vispārējā pamatizglītība.

Vispārējo pamatizglītību var iegūt, mācoties ne tikai klātienē, bet arī neklātienē vai tālmācībā, t.sk. par valsts budžeta līdzekļiem.

Tā kā piedāvājums profesionālās pamatizglītības programmām ir niecīgs, iesakām tomēr padomāt vispirms par vispārējās pamatizglītības ieguvi, iestājoties 9. klasē, jo iespējas apgūt dažādas profesijas pēc pabeigtas pamatizglītības ir daudz plašākas.

Labdien!

Lai mācītos par stjuarti, vispirms ir nepieciešams iegūt vidējo izglītību. Stjuartes profesiju personas ar vidējo izglītību no 18 gadu vecuma var apgūt, mācoties aviokompānijas "airBaltic" apmācību centrā.

Lai strādātu par stjuarti, ir nepieciešamas svešvalodu zināšanas (angļu, vēlams arī vācu vai franču, vai krievu u.c.), interese par tūrismu un citām zemēm, prasme laipni apkalpot klientus, kā arī laba veselība, fiziskā un psiholoģiskā noturība. Iesakām Jums pēc 9. klases izvēlēties 1) vispārējās vidējās izglītības programmu ar padziļinātu svešvalodu apguvi vai 2) profesionālās vidējās izglītības programmu, kurā var apgūt lietišķās svešvalodas, tūrismu, viesmīlību, piemēram, apgūt Viesmīlības pakalpojumu speciālista vai Tūrisma pakalpojumu konsultanta profesiju.

Ar stjuarta un citām aviācijas nozares profesijām (profesijas apraksts, attēlu galerija,  intervija, mācību iespējas) var iepazīties  vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Pēc īsā cikla jeb 1.līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas studijas var turpināt 1.cikla (bakalaura līmeņa) studiju programmās. Maģistrantūrā uzreiz pēc īsā cikla programmas absolvēšanas iestāties nevar.

Alberta koledžas mājaslapā ir sniegta plaša informācija par absolventu iespējām, tostarp sniegta norāde, ka koledžas absolventiem ir iespēja iestāties bakalaura studiju programmu vēlākos studiju posmos Latvijas augstskolās vai ārvalstu sadarbības augstskolās, pielīdzinot iepriekš apgūtos kredītpunktus (KP).

Pielīdzināšanas process vienmēr ir individuāls – tiek izvērtēti apgūtie priekšmeti, to saturs un apjoms u.c. kritēriji. Augstskola salīdzina iepriekš apgūtos priekšmetus un to apjomu ar attiecīgās augstskolas studiju programmas atbilstošo daļu un norāda, kurus priekšmetus no iepriekš apgūtajiem var ieskaitīt un kuros, ja nepieciešams, kārtojami papildu pārbaudījumi. Jo vairāk priekšmetu abās programmās sakrīt, jo lielāka iespēja, ka tiksiet uzņemts vēlākā studiju posmā.

Kā viena no iespējām studiju turpināšanai vēlākos posmos ir norādīta Ekonomikas un kultūras augstskola (EKA), kas Alberta koledžas absolventiem piedāvā 20% atlaidi pirmajam studiju gadam. Sazinoties ar EKA Studiju daļas metodiķi, noskaidrojām, ka programmas “Datortīklu administrēšana” absolventiem ir iespēja iestāties EKA profesionālā bakalaura programmas “Informācijas tehnoloģijas” (iegūst profesionālā bakalaura grādu datorzinātnēs un programmēšanas inženiera kvalifikāciju) 4. vai 5. semestrī un studēt pēc individuāla plāna (precīzu lēmumu EKA paziņos pēc apgūto priekšmetu pielīdzināšanas).

Jūs varat interesēties par iespēju iestāties vēlākos posmos arī citās augstskolās. Nosūtām Jums pirmā cikla (bakalaura, profesionālā bakalaura) programmu sarakstu datorzinātņu jomā: SARAKSTS.

Lai precizētu informāciju par uzņemšanu vēlākos studiju posmos, t.sk. par iesniedzamajiem dokumentiem, iesakām Jums 1) iepazīties ar konkrētās augstskolas izstrādātajiem Uzņemšanas noteikumiem un kārtību uzņemšanai vēlākos posmos (šie dokumenti parasti ir publicēti augstskolu mājaslapās), 2) sazināties ar izvēlētās studiju programmas direktoru vai metodiķi un/vai uzņemšanas komisijas pārstāvi.

Labdien!

Personām, kuras jau ieguvušas vidējo izglītību un saņēmušas atestātu par vispārējo vidējo izglītību vai diplomu par profesionālo vidējo izglītību, bet iepriekšējos gados nav kārtojušas nepieciešamos centralizētos eksāmenus (CE) vai vēlas uzlabot to rezultātus, ir iespēja pieteikties CE kārtošanai augstskolās, kas noslēgušas sadarbības līgumu ar VISC. 2023./24. CE latviešu valodā un matemātikā var kārtot  Latvijas Universitātē (maksa - 59 EUR par katru eksāmenu).

CE norise augstskolā tiek organizēta vienlaicīgi ar eksāmenu norisi skolās. Vēršam uzmanību, ka CE kārtošanai jāpiesakās savlaicīgi – līdz kārtējā mācību gada 15. decembrim.

Kā personām ar iegūtu vidējo izglītību pieteikties CE kārtošanai, lasiet NIID.LV rakstā par CE kārtošanu augstskolās (raksts katru gadu tiek aktualizēts).

Kā sagatavoties CE kārtošanai pēc vidējās izglītības ieguves

Vairākas izglītības iestādes (t.sk. augstskolas) piedāvā dažādus sagatavošanas kursus CE priekšmetos optimālajā un/ vai augstākajā līmenī atbilstoši jaunajam vidējās izglītības standartam. Savukārt patstāvīgi sagatavoties valsts pārbaudījumu kārtošanai var palīdzēt:

• Digitālais zināšanu trenažieris valsts pārbaudījumu priekšmetos portālā “Uzdevumi.lv” (“digitālais privātskolotājs”);
• Sertificēti privātskolotāji, kas strādā gan individuāli, gan izglītības iestādēs - oficiālais reģistrs VIIS sistēmā;
• Privātstundas, privātskolotāju pakalpojumi, apmācības un kursi - vortālā "Mana privātstunda";
• Valsts pārbaudes darbu programmas, uzdevumi un paraugi atbilstoši jaunajam mācību saturam: VISC tīmekļa vietnē;
• Detalizēta informācija par valsts pārbaudes darbiem, t.sk. paraugi: Skola2030 tīmekļa vietnē.

Vairāk par to, kā sekmīgāk sagatavoties CE kārtošanai, lasiet NIID.LV rakstā “Sagatavošanas kursi valsts pārbaudījumiem un studijām”.

Labdien!

Psihologa profesija Latvijas Republikā ir reglamentēta, t.i., prasības psihologa izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas valsts normatīvajos aktos. Psihologu profesionālo darbību Latvijā regulē Psihologu likums, kura 3. pantā noteikts, ka personas tiesības veikt patstāvīgu psihologa profesionālo darbību apliecina:

• augstākās izglītības diploms par akreditētas bakalaura studiju programmas un akreditētas maģistra studiju programmas (viena no tām – profesionālā studiju programma) psiholoģijā apguvi vismaz 200 kredītpunktu (KP) apjomā;
• reģistrācija psihologu reģistrā;
• psihologa sertifikāts noteiktā darbības jomā.

Tādējādi, lai Latvijā varētu strādāt par psihologu, ir jāiegūst augstākā izglītība, kopumā studējot vismaz 5 gadus: jāiegūst bakalaura grāds (3 gadi pilna laika klātienē) ir jāturpina studijas profesionālā maģistra programmā (2 gadi pilna laika klātienē).

Pēc profesionālā maģistra grāda psiholoģijā un psihologa kvalifikācijas ieguves ir jāreģistrējas psihologu reģistrā. Lai iegūtu psihologa sertifikātu, personai ir jāveic psihologa profesionālā darbība psihologa–pārrauga pārraudzībā kādā no psihologa profesionālās darbības jomām vismaz vienu gadu ar darba noslogojumu vismaz 500 stundas gadā (līdz pieteikuma iesniegšanai sertifikācijai).

Latvijā par psihologu var sertificēties un strādāt arī personas ar ārvalstīs iegūtu izglītību, taču tai ir jābūt augstākajai izglītībai. Vairāk par iespēju atzīt ārvalstīs iegūtu psihologa kvalifikāciju lasiet šeit.

Tādējādi, ja Jūsu iegūtā izglītība nav augstākā izglītība, tad, lai iegūtu psihologa sertifikātu un strādātu šajā profesijā, visticamāk, Jums būs jāiegūst augstākā izglītība psiholoģijā. Mēs nevaram izvērtēt Jūsu izglītības atbilstību, tādēļ informācijas precizēšanai iesakām Jums sazināties ar Psihologu sertifikācijas padomes speciālistiem, t. 26628855, e-pasts: psihologupadome@ikvd.gov.lv.

Citas iespējas

Ja noskaidrojat, ka Jūsu iegūtā izglītība neatbilst prasībām reglamentētā profesijā, tad Jūs varat apsvērt iespēju strādāt, veicot konsultatīvu darbību, radniecīgā profesijā, kas nav reglamentēta, piemēram, kouča profesijā (papildus apūstot koučinga pamatus neformālās izglītības programmā).

Izaugsmes vecinātājs jeb koučs ir persona, kura, izmantojot katra cilvēka stiprākās puses un talantus, iespējami īsākā laika posmā palīdz klientam sasniegt vislabākos rezultātus biznesā, projektu darbā, uzņēmumā, nodaļā, jebkurā sociālajā struktūrā, kā arī personīgajā dzīvē vai skolā. Koučs var strādāt gan uzņēmumā, kurš piedāvā personīgās izaugsmes konsultācijas, gan korporatīvā uzņēmumā personāla pārvaldē kā personāla speciālists - koučs, gan kā pašnodarbinātā persona vai biznesa konsultants.

Koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c.

Par izaugsmes veicinātāja jeb kouča profesiju (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) Jūs varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

Labdien!

Maiznieka un tam radniecīgās profesijas ir iekļautas pārtikas rūpniecības nozaru kvalifikācijas struktūrā (NKS). Nozaru struktūras kartē var aplūkot visu līmeņu kvalifikācijas un tām atbilstošos profesiju standartus, kā arī atbilstošos amatniecības kvalifikācijas līmeņus.

Nosūtām Jums aktuālos programmu sarakstus, kur var apgūt maiznieka un citas pārtikas ražošanas nozares profesijas visās izglītības pakāpēs:

1.Profesionālā vidējā izglītība pēc pamatizglītības (jāmācās 4 gadi)

• Pārtikas produktu ražošanas tehniķis (4. profesionālās kvalifikācijas līmenis (PKL), atbilst 4. Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (LKI))
• Maizes un miltu produktu ražošanas tehniķis (4. PKL/ LKI)

2.Profesionālā vidējā izglītība pēc vidējās izglītības (jāmācās 1,5 gadi)

• Pārtikas produktu ražošanas tehniķis (4. PKL/LKI)
• Maizes un miltu produktu ražošanas tehniķis (4. PKL/LKI)
• Maiznieks (4. PKL/LKI) (programmas apguves laikā var iegūt maiznieka palīga (3. PKL/LKI) profesionālo kvalifikāciju).

3.Īsā cikla (1.līmeņa) profesionālā augstākā izglītība

• Pārtikas produktu ražošanas speciālists (5.PKL/LKI)
• Pārtikas kvalitātes speciālists (5.PKL/LKI)

4.Pirmā cikla (bakalaura) augstākā izglītība

• Pārtikas kvalitāte un inovācijas (Inženierzinātņu bakalaurs pārtikas ražošanas tehnoloģijās, 6. LKI)

5.Pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība

• Pārtikas un dzērienu tehnologs (6. PKL/LKI) (2023.gadā ir pieņemta jauna kvalifikācija atbilstoši pārtikas ražošanas NKS – Pārtikas inženieris tehnologs. Iespējams, šī studiju programma arī tiks atbilstoši pārveidota).

6.Otrā cikla profesionālā augstākā (maģistra) izglītība

• Pārtikas zinātne (Inženierzinātņu maģistrs pārtikas ražošanas tehnoloģijās, 7.LKI)

7.Trešā cikla (doktorantūras) augstākā izglītība

• Pārtikas zinātne (Zinātnes doktora grāds, zinātnes doktors(-e) (Ph.D.) inženierzinātnēs un tehnoloģijās, 8.LKI)

Maizes gatavošanas un cepšanas pamatus apgūst arī konditora (4.PKL/LKI) un konditora palīga (3.PKL/LKI) izglītības programmās.

Maiznieka, maizes un miltu produktu ražošanas tehniķa, konditora u.c. profesijas (3.-4. PKL) var apgūt arī, mācoties profesionālās tālākizglītības programmās. NIID.LV šādu informāciju neapkopo. Licencētas un akreditētas programmas var meklēt oficiālajā valsts reģistrā - Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

Noderīgi resursi

Par maiznieka, konditora un citām pārtikas rūpniecības nozares profesijām (darba apraksts, intervija, attēlu galerija, mācību iespējas) vairāk skatiet vietnē Profesiju Pasaule.

Vairāk par maiznieka profesiju, amatniecības izglītību utt. Jūs varat uzzināt, sazinoties ar Latvijas Maiznieku biedrības pārstāvjiem.

Labdien!

Jēdzieni “mentors”, “mentordarbība“ un “mentorings” visbiežāk tiek lietoti uzņēmējdarbības jomā, taču to lieto arī izglītības, audzināšanas, karjeras atbalsta, sociālo pakalpojumu, brīvprātīgo darba, veselības aprūpes u.c. jomās. Parasti ar mentordarbību saprot sistemātiski veidotas attiecības, kas pamatojas uz atbalstu starp pieredzes bagātu personu, kura dalās savās zināšanās, pieredzē un uzskatos un otru personu, kura ir gatava un vēlas gūt pieredzi no šīs apmaiņas un bagātināt savu personību un/ vai profesionalitāti. Tātad tas ir individuāls atbalsts, kuru viena persona sniedz otrai personai.

Latvijā mentora profesija nav iekļauta reglamentēto profesiju sarakstā, līdz ar to tā neparedz obligātu sertifikāciju vai akreditāciju. Nav arī tādas biedrības vai asociācijas, kas sertificē vai akreditē mentorus. Profesiju klasifikatorā ir iekļautas divas mentoru profesijas: 1)skolotājs mentors, kurš sniedz atbalstu jaunajiem skolotājiem, pedagoģijas studentiem, vada pedagoģiskās prakses utt. (zemākā darba algas likme noteikta likumā, un tā ir 1526 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas) 2) sociālais mentors, kurš sniedz atbalstu personām ar invaliditāti, bēgļiem, cilvēkiem ar grūtībām integrēties sabiedrībā un darba tirgū utt. (vakancēs norādītā bruto alga ir aptuveni no 900 līdz 1300 EUR).

Veselības aprūpes iestādēs (slimnīcās, rehabilitācijas centros u.c.) mentora pienākumus bieži veic pieredzējuši vadošie speciālisti, piemēram, vecākās māsas, galvenie ārsti, nodaļu vadītāji u.c. Portālā Algas.lv norādīts, ka vecākās māsas mēnešalga Latvijā ir aptuveni no 952 līdz 2134 EUR, ārsta – no 928 līdz 2999 EUR (nav informācijas, cik veselības aprūpes speciālisti saņem par mentora pienākumu veikšanu).

Izglītības iespējas

Ne augstskolas, ne koledžas, ne citas izglītības iestādes nepiedāvā iegūt kvalifikāciju “mentors”. Mentordarbībai nepieciešamās kompetences var apgūt, mācoties speciālos kursos. Sociālajiem mentoriem mēdz būt speciāli kursi, parasti tos organizē pašvaldībās. Jauniešu atbalsta organizācija Mentor Latvia regulāri apmāca mentorus darbam ar jauniešiem.

Uzņēmējdarbības jomā apgūt  mentoringu var, piemēram, mācoties Rīgas  Tehniskās universitātes kursos “Uzņēmējdarbības mentorings”. Mentoringu var apgūt arī izaugsmes veicinātāju jeb kouču apmācību ietvaros. Šobrīd Latvijā koučinga jomā ir pieejamas gan daudzveidīgas izglītības programmas, gan starptautiska akreditācija, ko veic Starptautiskā koučinga federācija (International Coaching Fedaration, ICF). Vairāk informācijas – ICF mājaslapā. Starptautiski akreditētu apmācību koučinga jomā īsteno, piemēram, Rīgas Koučinga skola, Baltic Coaching Centre, Meta Coach u.c. Vairāk par kouča darbu un izglītības iespējām varat izlasīt vietnē Profesiju Pasaule.

NIID.LV rīcībā nav informācijas par aktuāliem mentoru kursiem veselības aprūpes jomā. Pirms 2-3 gadiem tika īstenoti kursi māsām un ārstu palīgiem “Ārstniecības personu mentoru sagatavošana”, taču šobrīd veselības aprūpes speciālistu tālākizglītības mājaslapā ir norādīts, ka pieteikšanās kursos nenotiek. Taču mājaslapā ir brīvi pieejams un lejupielādējams metodiskais materiāls, kas izstrādāts šī kursa ietvaros.

Vairākus tiešsaistes kursus mentoringa jomā (gan maksas, gan bezmaksas) var atrast tiešsaistes platformā “Coursera”.

Labdien!

Latvijas Republikā lielākajai daļai juridisko profesiju (piemēram, jurista, prokurora, tiesu izpildītāja, tiesneša, advokāta, notāra u.c.) prasības izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir noteiktas normatīvajos aktos. Lai strādātu kādā no šīm profesijām Latvijā, parasti ir nepieciešams iegūt bakalaura un maģistra grādu tiesību zinātnēs + jurista profesionālo kvalifikāciju.

Nosūtām Jums programmu sarakstus:

1)Sociālo zinātņu bakalaurs tiesību zinātnē – jāstudē 3-3,5 gadi;

2)Profesionālais maģistrs tiesību zinātnē (ar jurista profesionālās kvalifikācijas ieguvi)  – jāstudē 2-2,5 gadi.

3)Sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē (bez jurista kvalifikācijas ieguves) – jāstudē 1-2 gadi. Latvijā akadēmiskā maģistra programmu izvēlas tie, kuri vēlas strādāt publiskajā vai privātajā sektorā nereglamentētajās profesijās, piemēram, kā juriskonsulti, iepirkumu speciālisti, valsts/ pašvaldību iestāžu speciālisti/ ierēdņi u.c. Pirms uzsākat studijas kādā no šī saraksta programmām, iesakām noskaidrot, vai ar šādu izglītību Jūs varēsiet strādāt izvēlētajā valstī.

Tiesību zinātņu programmās iespējama arī specializācija un/vai padziļināta priekšmetu apguve, piemēram, medicīnas tiesībās, uzņēmējdarbības tiesībās, starptautiskajās/Eiropas tiesībās, krimināltiesībās, diplomātijā, mediācijā utt. (skat. studiju programmu aprakstos).

Papildus jāņem vērā, ka pretendentam uz prokurora, tiesneša, notāra u.c. amatiem ne tikai jāiegūst minētā izglītība un jurista kvalifikācija, bet arī jānostrādā noteikts gadu skaits vai jāizpilda stažēšanās programma. Turklāt jābūt nevainojamai reputācijai, nedrīkst būt sodāmības utt. (konkrētas prasības jāmeklē attiecīgajos likumos – Advokatūras likumā, Prokuratūras likumā u.c.).

Latvijā iegūtas izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs

Lai ar Latvijā iegūtu izglītību un profesionālo kvalifikāciju (t.sk. jurista) strādātu ārvalstīs, vispirms ir jānoskaidro, vai šī profesija konkrētajā valstī ir reglamentēta. Saraksts ar reglamentētajām profesijām Eiropas Savienības dalībvalstīs un to kompetentajām institūcijām ir pieejams Eiropas Komisijas reglamentēto profesiju datubāzē. Papildus ieteicams sazināties arī ar konkrētās valsts diplomatzīšanas informācijas centru ENIC/NARIC. Informācijas centri sniedz informāciju arī par diplomatzīšanas procedūru un lēmumus pieņemošajām institūcijām konkrētajā valstī. Tāpat iesakām Jums ENIC/NARIC centrā noskaidrot, vai ar Latvijā iegūtu juridisko izglītību Jūs varat strādāt konkrētajā valstī (ņemot vērā, ka normatīvais regulējums katrā valstī var būtiski atsķirties), vai nepieciešams izpildīt kādas papildu prasības (valodu apguve, papildu kursi tiesību zinātnēs utt.), kādi dokumenti jāsagatavo (t.sk., vai izglītības/ kvalifikācijas dokumentiem nepieciešams notariāls tulkojums).

Ministru Kabineta 2023. gada 12. septembra noteikumi Nr.520 “Latvijā iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai ārvalstīs nepieciešamo dokumentu izsniegšanas kārtība” nosaka Latvijas institūcijas, kas izdod dokumentus par personas tiesībām darboties konkrētā profesijā, par darba pieredzi, par disciplinārpārkāpumiem, par administratīvajiem un kriminālsodiem, par bankrota neesamību.

Saskaņā ar šiem noteikumiem

• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties nereglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par Latvijā izdotu izglītības dokumentu statusu izsniedz Akadēmiskās informācijas centrs (AIC) (maksa EUR 37,59);
• izziņas par profesionālo pieredzi un tiesībām darboties reglamentētā profesijā Latvijā, kā arī par to, ka personai nav ierobežotas vai liegtas tiesības darboties šajā profesijā profesionālu pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu dēļ, izsniedz institūcijas, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības (vai Veselības inspekcija atsevišķos gadījumos);
• izziņas par to, ka personai nav bijuši administratīvie pārkāpumi un kriminālsodāmība, izsniedz Iekšlietu ministrijas informācijas centrs.

Pirms pieprasīt kādu no minētajām izziņām, uzņemošās valsts kompetentajā iestādē jāpārliecinās, ka šāda izziņa patiešām ir nepieciešama, jo dažādu valstu un dažādu iestāžu prakse mēdz atšķirties.

Vairāk par Latvijas izglītības atzīšanu citās valstīs varat uzzināt AIC mājaslapā.